Andris Kulbergs (AS) šŸ‡ŗšŸ‡¦šŸ‡±šŸ‡»'s banner
Andris Kulbergs (AS) šŸ‡ŗšŸ‡¦šŸ‡±šŸ‡»'s profile picture

Andris Kulbergs (AS) šŸ‡ŗšŸ‡¦šŸ‡±šŸ‡»

@AndrisKulbergs ā€¢ 12,407 subscribers

Latvijas Republikas Ministru prezidents Prime Minister of the Republic of Latvia

Shorts

Man liekas, ka man Å”odien mēģina atriebties IKT Kartelis par to, ka apturēju IKT iepirkumus šŸ˜¬šŸ˜¬šŸ˜„ 35min mēģināju parakstÄ«t dokumentus TAP portālā Nelaiž mani piektdienas vakarā pie Ä£imenes kempingu izbraucienā pa Latgali

Man liekas, ka man Å”odien mēģina atriebties IKT Kartelis par to, ka apturēju IKT iepirkumus šŸ˜¬šŸ˜¬šŸ˜„ 35min mēģināju parakstÄ«t dokumentus TAP portālā Nelaiž mani piektdienas vakarā pie Ä£imenes kempingu izbraucienā pa Latgali

48,919 Aufrufe

Tā es ienācu šŸ‡±šŸ‡» politikā tieÅ”i pirms 4 gadiem... ja no sirds grib un dara, tad nav neiespējamu lietu

Tā es ienācu šŸ‡±šŸ‡» politikā tieÅ”i pirms 4 gadiem... ja no sirds grib un dara, tad nav neiespējamu lietu

35,675 Aufrufe

Pēdējie privātās "brÄ«vÄ«bas" metri... ja Å”odien ievēlēs par MP Bet nekas, valsts jāliek pirmā vietā

Pēdējie privātās "brÄ«vÄ«bas" metri... ja Å”odien ievēlēs par MP Bet nekas, valsts jāliek pirmā vietā

29,407 Aufrufe

Parasti futbolu neskatos, bet spēlē Argentīna, kur mans vecākais dēls bija uz gadu apmaiņas students 2 gadus atpakaļ... nav jāmin par ko fanoja Kristians. Kopā fanojām, bet uzvarēja stiprākais

Parasti futbolu neskatos, bet spēlē Argentīna, kur mans vecākais dēls bija uz gadu apmaiņas students 2 gadus atpakaļ... nav jāmin par ko fanoja Kristians. Kopā fanojām, bet uzvarēja stiprākais

20,550 Aufrufe

Visus skolniekus, Ä«paÅ”i pirmklasniekus, skolotājus un vecākus, sveicu ar 1.septembra iestāŔanos! Satraukums visiem sākt skolu pirmā klasē, satraukums arÄ« atgriezties skolā pēc brÄ«vlaika un ieraudzÄ«t klasesbiedrus, skolotājus, draugus. Galvenais visiem Å”osien bÅ«t kopā ar saviem mīļajiem bērniem, izbaudÄ«t dienu un bÅ«t pacietÄ«giem ar satiksmes sastrēgumu sezonas iestāŔanos šŸ˜Ž

Visus skolniekus, Ä«paÅ”i pirmklasniekus, skolotājus un vecākus, sveicu ar 1.septembra iestāŔanos! Satraukums visiem sākt skolu pirmā klasē, satraukums arÄ« atgriezties skolā pēc brÄ«vlaika un ieraudzÄ«t klasesbiedrus, skolotājus, draugus. Galvenais visiem Å”osien bÅ«t kopā ar saviem mīļajiem bērniem, izbaudÄ«t dienu un bÅ«t pacietÄ«giem ar satiksmes sastrēgumu sezonas iestāŔanos šŸ˜Ž

10,429 Aufrufe

Å odien, diemžēl, traÄ£iska avārija moto sacensÄ«bās šŸ‡ŖšŸ‡Ŗ, Parnu trasē. šŸ‡±šŸ‡» sportists Juris Apinis gāja bojā treniņbraucienos. Pie vainas nepareizi izņemts lÄ«kums, kam sekoja izbraukÅ”ana no trases zālienā un mēģinājums savākt moci, lai nekristu, ar ~210km/h ietriecās betonos. Izrādās arÄ« Pērnavas trasē ir bÄ«atami betoni šŸ˜Ŗ LÄ«dzjÅ«tÄ«ba Ä£imenei un draugiem

Å odien, diemžēl, traÄ£iska avārija moto sacensÄ«bās šŸ‡ŖšŸ‡Ŗ, Parnu trasē. šŸ‡±šŸ‡» sportists Juris Apinis gāja bojā treniņbraucienos. Pie vainas nepareizi izņemts lÄ«kums, kam sekoja izbraukÅ”ana no trases zālienā un mēģinājums savākt moci, lai nekristu, ar ~210km/h ietriecās betonos. Izrādās arÄ« Pērnavas trasē ir bÄ«atami betoni šŸ˜Ŗ LÄ«dzjÅ«tÄ«ba Ä£imenei un draugiem

33,068 Aufrufe

Laikam es tāds retais, kas nāk no privātā sektora un saprot, ka ir jāstrādā, lai panāktu rezultātu un izmaiņas Liels skaits deputātu, kā skolnieki - vasaru uzskata par brÄ«vlaiku Nesaku, ka esmu vienÄ«gais, ir vēl skaits ar deputātiem, Ä«paÅ”i frakciju vadÄ«tāji, kas rukā. Bet kopumā, man Ŕķiet, ka tas ir nepieņemami saņemt nodokļu maksātāju/ vēlētāju naudu un ierasties Saeimā tikai obligātās reizēs Ä·eksÄ«Å”a pēc Man, piemēram, ir par maz stundas dienā, lai paveiktu visus deputāta darbus, lai aiz manis bÅ«tu kvalitatÄ«vi padarÄ«ts darbs BÅ«Å”u nepopulārs, bet uzskatu, ka Å”ie izņēmumi, ka deputāti, kas ir skolotāji, ārsti, lauksaimnieki utt ir aplami, ka drÄ«kst apvienot savu profesionālo darbu ar deputāta pienākumiem.... tam reāli nav laika un tas nav pareizi #saeima #deputāts

Laikam es tāds retais, kas nāk no privātā sektora un saprot, ka ir jāstrādā, lai panāktu rezultātu un izmaiņas Liels skaits deputātu, kā skolnieki - vasaru uzskata par brÄ«vlaiku Nesaku, ka esmu vienÄ«gais, ir vēl skaits ar deputātiem, Ä«paÅ”i frakciju vadÄ«tāji, kas rukā. Bet kopumā, man Ŕķiet, ka tas ir nepieņemami saņemt nodokļu maksātāju/ vēlētāju naudu un ierasties Saeimā tikai obligātās reizēs Ä·eksÄ«Å”a pēc Man, piemēram, ir par maz stundas dienā, lai paveiktu visus deputāta darbus, lai aiz manis bÅ«tu kvalitatÄ«vi padarÄ«ts darbs BÅ«Å”u nepopulārs, bet uzskatu, ka Å”ie izņēmumi, ka deputāti, kas ir skolotāji, ārsti, lauksaimnieki utt ir aplami, ka drÄ«kst apvienot savu profesionālo darbu ar deputāta pienākumiem.... tam reāli nav laika un tas nav pareizi #saeima #deputāts

15,430 Aufrufe

Man nav saprotama valdÄ«bas FinanÅ”u ministrija Arvils AÅ”eradens Evika Siliņa šŸ‡±šŸ‡»šŸ‡ŗšŸ‡¦ excel domāŔana un nespēja pasaktÄ«ties ārpus rindiņām. ĒdināŔanas nozare kliedz pēc PVN samazināŔanas, Ä«paÅ”i, lai spētu iznākt no ēnas godÄ«gie uzņēmumi un spēt pārdzÄ«vot nesezonu, kur bÅ«tiski krities tÅ«rima apjoms. Nozare ir gatava piekrist 2gadu eksperimetam un pierādÄ«t, ka no ēnas iznākoÅ”ie uzņēmumi kompensēs PVN % samazinājumu ar nomaksātiem atalgojuma nodokļiem un legalizēto apgrozÄ«jumu Vēl nav saprotams, ka valdÄ«ba neņem vērā jau Saeimā pozitÄ«vo lēmumu TautsaimniecÄ«bas Komisijā

Man nav saprotama valdÄ«bas FinanÅ”u ministrija Arvils AÅ”eradens Evika Siliņa šŸ‡±šŸ‡»šŸ‡ŗšŸ‡¦ excel domāŔana un nespēja pasaktÄ«ties ārpus rindiņām. ĒdināŔanas nozare kliedz pēc PVN samazināŔanas, Ä«paÅ”i, lai spētu iznākt no ēnas godÄ«gie uzņēmumi un spēt pārdzÄ«vot nesezonu, kur bÅ«tiski krities tÅ«rima apjoms. Nozare ir gatava piekrist 2gadu eksperimetam un pierādÄ«t, ka no ēnas iznākoÅ”ie uzņēmumi kompensēs PVN % samazinājumu ar nomaksātiem atalgojuma nodokļiem un legalizēto apgrozÄ«jumu Vēl nav saprotams, ka valdÄ«ba neņem vērā jau Saeimā pozitÄ«vo lēmumu TautsaimniecÄ«bas Komisijā

13,265 Aufrufe

Videos

LIVE
1.2k

Anya Rossi

sweetdream.ai

SweetDream.aiSponsoredā€¢Livecam
Streaming Now

Watch Anya Live

Anya is streaming live right now! Join her private show and enjoy exclusive content.

HD live stream
Exclusive private shows
1.2k viewers online

Free preview available ā€¢ Premium content

Kur pazudis premjers? Kāpēc nekas nenotiek ar valdÄ«bas veidoÅ”anu? Saņem atbildes video.... viss notiek un steigai nav pamata
3:22
AndrisKulbergs's profile picture

Kur pazudis premjers? Kāpēc nekas nenotiek ar valdÄ«bas veidoÅ”anu? Saņem atbildes video.... viss notiek un steigai nav pamata

Andris Kulbergs (AS) šŸ‡ŗšŸ‡¦šŸ‡±šŸ‡»

22,127 Aufrufe ā€¢ vor 2 Tagen

šŸ‡±šŸ‡» Redzu, ka sabiedrÄ«bā valda uztraukums, sekojot lÄ«dzi starptautiskajām ziņām. Gribu nomierināt - panikai nav pamata!! DroŔības situāciju vērtējam nopietni. šŸ‡µšŸ‡± Polijas premjerministrs ir publiskojis izlÅ«kdienestu riska novērtējumu par iespējamo Krievijas rÄ«cÄ«bu turpmākajos mēneÅ”os. Taču tas nav paziņojums par konkrētu vai nenovērÅ”amu uzbrukumu Polijai, Latvijai vai citai NATO valstij. šŸ“¢ JÅ«s zināt, ka es komunicēju atklāti, arÄ« par negatÄ«viem faktiem. Bet Å”obrÄ«d satraukumam nav pamata. šŸ¤ Esmu pastāvÄ«gā kontaktā ar dienestiem. Å onedēļ tikos arÄ« ar ES lÄ«deriem, kuri piedalÄ«jās Arktikas samitā. āœ… Å obrÄ«d nav nekādas informācijas, kas liecinātu par Ä«paÅ”i augstu apdraudējuma lÄ«meni. Varu apstiprināt, ka Krievija nav gatava karam un nav spējÄ«ga uz konvencionālu uzbrukumu. šŸ›”ļø NATO atbalsts ir spēcÄ«gāks nekā jebkad agrāk. MÅ«su robežsardze un dienesti ir modri ā€“ uz robežas notiek virkne operāciju, norisinās militārās mācÄ«bas, un vēlÄ“Å”anu laikā gaisa telpu papildus patrulēs arÄ« vācu iznÄ«cinātāji. Tomēr mums ir jāsaglabā modrÄ«ba. MÅ«su sabiedrÄ«ba ir labi informēta par draudiem un labi pazÄ«st mÅ«su austrumu kaimiņu. Protams, Krievijas vēlÄ“Å”anu konteksts pastiprina dezinformācijas un propagandas apjomu. šŸ” Es rÅ«pÄ«gi sekoju lÄ«dzi situācijai, tiekos ar dienestiem un runāju gan ar Ukrainas, gan ES lÄ«deriem. AtbildÄ«gie dienesti konstanti monitorē situāciju un apmainās ar informāciju ar mÅ«su sabiedrotajiem. Varu nomierināt! Ja radÄ«sies reāls apdraudējums, es par to nekavējoties informÄ“Å”u.
4:18
AndrisKulbergs's profile picture

šŸ‡±šŸ‡» Redzu, ka sabiedrÄ«bā valda uztraukums, sekojot lÄ«dzi starptautiskajām ziņām. Gribu nomierināt - panikai nav pamata!! DroŔības situāciju vērtējam nopietni. šŸ‡µšŸ‡± Polijas premjerministrs ir publiskojis izlÅ«kdienestu riska novērtējumu par iespējamo Krievijas rÄ«cÄ«bu turpmākajos mēneÅ”os. Taču tas nav paziņojums par konkrētu vai nenovērÅ”amu uzbrukumu Polijai, Latvijai vai citai NATO valstij. šŸ“¢ JÅ«s zināt, ka es komunicēju atklāti, arÄ« par negatÄ«viem faktiem. Bet Å”obrÄ«d satraukumam nav pamata. šŸ¤ Esmu pastāvÄ«gā kontaktā ar dienestiem. Å onedēļ tikos arÄ« ar ES lÄ«deriem, kuri piedalÄ«jās Arktikas samitā. āœ… Å obrÄ«d nav nekādas informācijas, kas liecinātu par Ä«paÅ”i augstu apdraudējuma lÄ«meni. Varu apstiprināt, ka Krievija nav gatava karam un nav spējÄ«ga uz konvencionālu uzbrukumu. šŸ›”ļø NATO atbalsts ir spēcÄ«gāks nekā jebkad agrāk. MÅ«su robežsardze un dienesti ir modri ā€“ uz robežas notiek virkne operāciju, norisinās militārās mācÄ«bas, un vēlÄ“Å”anu laikā gaisa telpu papildus patrulēs arÄ« vācu iznÄ«cinātāji. Tomēr mums ir jāsaglabā modrÄ«ba. MÅ«su sabiedrÄ«ba ir labi informēta par draudiem un labi pazÄ«st mÅ«su austrumu kaimiņu. Protams, Krievijas vēlÄ“Å”anu konteksts pastiprina dezinformācijas un propagandas apjomu. šŸ” Es rÅ«pÄ«gi sekoju lÄ«dzi situācijai, tiekos ar dienestiem un runāju gan ar Ukrainas, gan ES lÄ«deriem. AtbildÄ«gie dienesti konstanti monitorē situāciju un apmainās ar informāciju ar mÅ«su sabiedrotajiem. Varu nomierināt! Ja radÄ«sies reāls apdraudējums, es par to nekavējoties informÄ“Å”u.

Andris Kulbergs (AS) šŸ‡ŗšŸ‡¦šŸ‡±šŸ‡»

244,691 Aufrufe ā€¢ vor 1 Monat

DIENA Nr. 68 premjera krēslā ā€” Dombravas imitētā MIGRANTU cīņa Nacionālā apvienÄ«ba histērija par imigrāciju brīžiem izskatās pēc niÄ·Ä«ga bērnudārznieka. Å eit ir viss, kas jums jāzina par Jānis Dombrava ā€œteātra cīņuā€ ar imigrāciju. šŸŽ­ AcÄ«mredzot Dombravam nav svarÄ«gs reāls rezultāts migrācijas ierobežoÅ”anā, bet gan skaļa un bezjēdzÄ«ga bļaustÄ«Å”anās. Ä»oti žēl, ka Ŕādi tiek muļķoti paÅ”u vēlētāji. IekÅ”lietu ministrs Dombrava laikam vēl nav sapratis, ko nozÄ«mē bÅ«t ministram un kā notiek darbs Ministru kabinetā. Es ieteiktu viņa pieredzējuŔākajiem NA kolēģiem ā€” Kaspars Gerhards , Ilze Indriksone vai MÅ«rniecei ā€” izstāstÄ«t, ko nozÄ«mē sagatavot un iesniegt valdÄ«bā informatÄ«vo ziņojumu (IZ). ā“ Kā Dombrava un NA vispār iedomājas virzÄ«t PILNÄŖBĀ NESASKAŅOTU jautājumu uz valdÄ«bas sēdi? Tikai tāpēc, ka viņiem tā sagribējās? šŸ“ø EkrānŔāviņā no MK TAP portāla viss ir redzams kā uz delnas: āž”ļø Dombravas informatÄ«vais ziņojums iesniegts pirmdien, 31. augustā, plkst. 12.59 ā€” tikai aptuveni 1,5 stundas pirms koalÄ«cijas sanāksmes; āž”ļø dokuments ir pilnÄ«bā nesaskaņots ar 14 institÅ«cijām ā€” ne ar TM, ne FM, ne EM, ne ĀM, ne LM, ne VARAM, ne SAM, ne Valsts kanceleju, ne LDDK , ne LTRK utt. VienkārÅ”i atnākt, iemest valdÄ«bā dokumentu un pēc tam paziņot, ka ā€œvisi ir pret imigrācijas apkaroÅ”anuā€, ir trula, lēta un populistiska vēlētāju makŔķerÄ“Å”ana bez jebkāda pamata. šŸ¤ KoalÄ«cijas sēdē visi vienojāmies, ka dokuments ir jāsaskaņo, un Å”o piektdien tiek organizēta Ä«paÅ”a politiskā sēde, lai pa punktiem vienotos par tā saturu. AcÄ«mredzot arÄ« tas Dombravam Ŕķiet lieki, ja jau svarÄ«gāks ir troksnis, nevis rezultāts. āš ļø Un iebildumi nav formāli ā€” tie ir ļoti bÅ«tiski. Piemēram, Dombrava pēkŔņi ir iedomājies vērsties tiesā pret DIVIEM Eiropas Komisijas komisāriem un rosināt grozÄ«jumus ES direktÄ«vā. Par to Ārlietu ministrijai ir bÅ«tiski iebildumi. IekÅ”lietu ministrs nevar vienkārÅ”i apiet visas Ministru kabineta darba procedÅ«ras, iemest valdÄ«bā ar nevienu nesaskaņotu dokumentu un pieprasÄ«t, lai par to tÅ«lÄ«t lemj. Daudzi ministri Å”odien ar dokumentu pat nebija paspējuÅ”i iepazÄ«ties. šŸ“Œ Turklāt nav runas par kādu ā€œiestrēguÅ”u saskaņoÅ”anuā€. Nav bijis pat normāla saskaņoÅ”anas cikla! Dokuments vispirms ir kvalitatÄ«vi jāsagatavo, jāiziet saskaņoÅ”ana un jānoved lÄ«dz valdÄ«bas lēmumam. Tikai pēc tam var stāstÄ«t, ka kāds to bloķē. Dombrava vienkārÅ”i nav izpildÄ«jis mājasdarbu. Fakti ir vienkārÅ”i: 1ļøāƒ£ Projektu valdÄ«bas darba kārtÄ«bai var pieteikt, ja tas iesniegts lÄ«dz treÅ”dienas vakaram. Å is projekts tika iesniegts jau pirmdien, 31. augustā, plkst. 12.59, Ä«si pirms koalÄ«cijas sanāksmes. 2ļøāƒ£ Pēc projekta precizÄ“Å”anas tas netika nosÅ«tÄ«ts ministrijām atkārtota viedokļa saņemÅ”anai. 3ļøāƒ£ Arguments par kavÄ“Å”anos neiztur kritiku ā€” ziņojuma sagatavoÅ”anai bija gandrÄ«z trÄ«s mēneÅ”i, kopÅ” jÅ«nija sākuma. šŸŽÆ Ja tieŔām gribam ierobežot nelegālo migrāciju, tad vajag rezultātu, sagatavotus lēmumus un profesionālu darbu, nevis skaļus saukļus un politisku teātri.
3:51
AndrisKulbergs's profile picture

DIENA Nr. 68 premjera krēslā ā€” Dombravas imitētā MIGRANTU cīņa Nacionālā apvienÄ«ba histērija par imigrāciju brīžiem izskatās pēc niÄ·Ä«ga bērnudārznieka. Å eit ir viss, kas jums jāzina par Jānis Dombrava ā€œteātra cīņuā€ ar imigrāciju. šŸŽ­ AcÄ«mredzot Dombravam nav svarÄ«gs reāls rezultāts migrācijas ierobežoÅ”anā, bet gan skaļa un bezjēdzÄ«ga bļaustÄ«Å”anās. Ä»oti žēl, ka Ŕādi tiek muļķoti paÅ”u vēlētāji. IekÅ”lietu ministrs Dombrava laikam vēl nav sapratis, ko nozÄ«mē bÅ«t ministram un kā notiek darbs Ministru kabinetā. Es ieteiktu viņa pieredzējuŔākajiem NA kolēģiem ā€” Kaspars Gerhards , Ilze Indriksone vai MÅ«rniecei ā€” izstāstÄ«t, ko nozÄ«mē sagatavot un iesniegt valdÄ«bā informatÄ«vo ziņojumu (IZ). ā“ Kā Dombrava un NA vispār iedomājas virzÄ«t PILNÄŖBĀ NESASKAŅOTU jautājumu uz valdÄ«bas sēdi? Tikai tāpēc, ka viņiem tā sagribējās? šŸ“ø EkrānŔāviņā no MK TAP portāla viss ir redzams kā uz delnas: āž”ļø Dombravas informatÄ«vais ziņojums iesniegts pirmdien, 31. augustā, plkst. 12.59 ā€” tikai aptuveni 1,5 stundas pirms koalÄ«cijas sanāksmes; āž”ļø dokuments ir pilnÄ«bā nesaskaņots ar 14 institÅ«cijām ā€” ne ar TM, ne FM, ne EM, ne ĀM, ne LM, ne VARAM, ne SAM, ne Valsts kanceleju, ne LDDK , ne LTRK utt. VienkārÅ”i atnākt, iemest valdÄ«bā dokumentu un pēc tam paziņot, ka ā€œvisi ir pret imigrācijas apkaroÅ”anuā€, ir trula, lēta un populistiska vēlētāju makŔķerÄ“Å”ana bez jebkāda pamata. šŸ¤ KoalÄ«cijas sēdē visi vienojāmies, ka dokuments ir jāsaskaņo, un Å”o piektdien tiek organizēta Ä«paÅ”a politiskā sēde, lai pa punktiem vienotos par tā saturu. AcÄ«mredzot arÄ« tas Dombravam Ŕķiet lieki, ja jau svarÄ«gāks ir troksnis, nevis rezultāts. āš ļø Un iebildumi nav formāli ā€” tie ir ļoti bÅ«tiski. Piemēram, Dombrava pēkŔņi ir iedomājies vērsties tiesā pret DIVIEM Eiropas Komisijas komisāriem un rosināt grozÄ«jumus ES direktÄ«vā. Par to Ārlietu ministrijai ir bÅ«tiski iebildumi. IekÅ”lietu ministrs nevar vienkārÅ”i apiet visas Ministru kabineta darba procedÅ«ras, iemest valdÄ«bā ar nevienu nesaskaņotu dokumentu un pieprasÄ«t, lai par to tÅ«lÄ«t lemj. Daudzi ministri Å”odien ar dokumentu pat nebija paspējuÅ”i iepazÄ«ties. šŸ“Œ Turklāt nav runas par kādu ā€œiestrēguÅ”u saskaņoÅ”anuā€. Nav bijis pat normāla saskaņoÅ”anas cikla! Dokuments vispirms ir kvalitatÄ«vi jāsagatavo, jāiziet saskaņoÅ”ana un jānoved lÄ«dz valdÄ«bas lēmumam. Tikai pēc tam var stāstÄ«t, ka kāds to bloķē. Dombrava vienkārÅ”i nav izpildÄ«jis mājasdarbu. Fakti ir vienkārÅ”i: 1ļøāƒ£ Projektu valdÄ«bas darba kārtÄ«bai var pieteikt, ja tas iesniegts lÄ«dz treÅ”dienas vakaram. Å is projekts tika iesniegts jau pirmdien, 31. augustā, plkst. 12.59, Ä«si pirms koalÄ«cijas sanāksmes. 2ļøāƒ£ Pēc projekta precizÄ“Å”anas tas netika nosÅ«tÄ«ts ministrijām atkārtota viedokļa saņemÅ”anai. 3ļøāƒ£ Arguments par kavÄ“Å”anos neiztur kritiku ā€” ziņojuma sagatavoÅ”anai bija gandrÄ«z trÄ«s mēneÅ”i, kopÅ” jÅ«nija sākuma. šŸŽÆ Ja tieŔām gribam ierobežot nelegālo migrāciju, tad vajag rezultātu, sagatavotus lēmumus un profesionālu darbu, nevis skaļus saukļus un politisku teātri.

Andris Kulbergs (AS) šŸ‡ŗšŸ‡¦šŸ‡±šŸ‡»

218,432 Aufrufe ā€¢ vor 1 Monat

4 MĒNEÅ OS nespēju pat teorētiski atrast nepiecieÅ”amÄ«bu KriÅ”jānis KariņŔ VIP LIDOJUMIEM šŸ›©ļø Å o četru mēneÅ”u laikā premjera amatā, apmeklējot daudzas valstis, samitos, konferencēs un piedaloties neskaitāmās darba vizÄ«tēs, esmu pārliecinājies, ka visas vizÄ«tes un lidojumus ir iespējams laicÄ«gi saplānot. Izmantojot regulāros reisus, piemēram, airBaltic vienmēr var nokļūt nepiecieÅ”amajā galamērÄ·Ä« un laikā. Tāpēc iepriekŔējā privāto lidmaŔīnu izmantoÅ”ana nebija nekāda pamatojuma un nepiecieÅ”amÄ«ba, bet gan izvēle, lepnÄ«ba un valsts lÄ«dzekļu izŔķērdÄ“Å”ana.
1:15
AndrisKulbergs's profile picture

4 MĒNEÅ OS nespēju pat teorētiski atrast nepiecieÅ”amÄ«bu KriÅ”jānis KariņŔ VIP LIDOJUMIEM šŸ›©ļø Å o četru mēneÅ”u laikā premjera amatā, apmeklējot daudzas valstis, samitos, konferencēs un piedaloties neskaitāmās darba vizÄ«tēs, esmu pārliecinājies, ka visas vizÄ«tes un lidojumus ir iespējams laicÄ«gi saplānot. Izmantojot regulāros reisus, piemēram, airBaltic vienmēr var nokļūt nepiecieÅ”amajā galamērÄ·Ä« un laikā. Tāpēc iepriekŔējā privāto lidmaŔīnu izmantoÅ”ana nebija nekāda pamatojuma un nepiecieÅ”amÄ«ba, bet gan izvēle, lepnÄ«ba un valsts lÄ«dzekļu izŔķērdÄ“Å”ana.

Andris Kulbergs (AS) šŸ‡ŗšŸ‡¦šŸ‡±šŸ‡»

46,270 Aufrufe ā€¢ vor 11 Tagen

Mans paziņojums par airBaltic Å odien ā€œairBalticā€ ASV tiesā uzsāk finanÅ”u saistÄ«bu restrukturizāciju Chapter 11 procesa ietvaros. Å oreiz mēs nepērkam vēl dažus mēneÅ”us aviokompānijas dzÄ«vÄ«bas uzturÄ“Å”anai. Mēs sākam risināt problēmas pēc bÅ«tÄ«bas. JāatzÄ«st, ka sarunas ar obligāciju turētājiem nevirzÄ«jās uz priekÅ”u. Vairāki investori, kuri obligācijas biržā bija iegādājuÅ”ies aptuveni par 70 procentiem no to nominālvērtÄ«bas, vairāk paļāvās uz ā€œairBalticā€ likvidāciju un ieÄ·Ä«lāto aktÄ«vu atgÅ«Å”anu, nevis uzņēmuma restrukturizāciju. Tika piedāvāts vēl viens aizdevums lÄ«dz 257 miljoniem eiro ar 25 % gada likmi. Tas varētu nodroÅ”ināt uzņēmumam naudu tuvākajam laikam, taču neatrisinātu ne iepriekÅ” uzkrāto parādu, ne lidmaŔīnu nomas saistÄ«bu problēmu. Tādēļ es nepieņēmu Å”o piedāvājumu kā ilgtermiņa risinājumu. ā€œChapter 11ā€ ir ASV tiesas uzraudzÄ«ta finanÅ”u restrukturizācija, kas ļauj ā€œairBalticā€ turpināt lidojumus, vienlaikus pārstrukturējot parādus un nomas lÄ«gumus un piesaistot darbÄ«bai nepiecieÅ”amo finansējumu. VienkārÅ”i sakot, tas ir aizsargvairogs, kas uzņēmumam dod laiku un tiesisku aizsardzÄ«bu pret kreditoru prasÄ«bām, lai vadÄ«ba varētu Ä«stenot pilnu restrukturizācijas plānu. Tas vēl nenozÄ«mē, ka visas ā€œairBalticā€ problēmas ir atrisinātas. Taču Å”is ir viens no labākajiem paÅ”laik iespējamajiem risinājumiem, lai nodroÅ”inātu uzņēmuma dzÄ«votspēju un dotu tam iespēju nostāties uz savām kājām. Procesa Ä«stenoÅ”anai ā€œairBalticā€ ir saņēmusi finansētāju apņemÅ”anos nodroÅ”ināt 350 miljonu eiro jaunu finansējumu ar 12 % likmi. GatavÄ«bu finansēt ir apliecinājuÅ”i tādi starptautiski finanÅ”u tirgus dalÄ«bnieki kā bankas ā€œMorgan Stanleyā€, ā€œBarclaysā€, un privātie finansētāji ā€œHayfin Capital Managementā€, ā€œOaktree Capitalā€ un ā€œStrategic Value Partnersā€. Tas ir nozÄ«mÄ«gs un pozitÄ«vs uzticÄ«bas signāls. Vienlaikus esmu uzdevis Satiksmes Ministrijai atslepenot ar ā€œairBalticā€ saistÄ«tos ierobežotas pieejamÄ«bas valdÄ«bas dokumentus, lai sabiedrÄ«bai beidzot bÅ«tu pieejama pilnÄ«ga informācija par uzņēmumā pieņemtajiem lēmumiem, izlietoto valsts naudu un Å”o lēmumu sekām. SvarÄ«gākā ziņa pasažieriem - ā€œairBalticā€ turpina darbu, lidmaŔīnas turpina lidot, bet iegādātās biļetes ir derÄ«gas. Å is vēl nav finiÅ”s un nav uzvaras paziņojums. Taču beidzot ir sākts process, kas ā€œairBalticā€ problēmas risina pēc bÅ«tÄ«bas.
8:45
AndrisKulbergs's profile picture

Mans paziņojums par airBaltic Å odien ā€œairBalticā€ ASV tiesā uzsāk finanÅ”u saistÄ«bu restrukturizāciju Chapter 11 procesa ietvaros. Å oreiz mēs nepērkam vēl dažus mēneÅ”us aviokompānijas dzÄ«vÄ«bas uzturÄ“Å”anai. Mēs sākam risināt problēmas pēc bÅ«tÄ«bas. JāatzÄ«st, ka sarunas ar obligāciju turētājiem nevirzÄ«jās uz priekÅ”u. Vairāki investori, kuri obligācijas biržā bija iegādājuÅ”ies aptuveni par 70 procentiem no to nominālvērtÄ«bas, vairāk paļāvās uz ā€œairBalticā€ likvidāciju un ieÄ·Ä«lāto aktÄ«vu atgÅ«Å”anu, nevis uzņēmuma restrukturizāciju. Tika piedāvāts vēl viens aizdevums lÄ«dz 257 miljoniem eiro ar 25 % gada likmi. Tas varētu nodroÅ”ināt uzņēmumam naudu tuvākajam laikam, taču neatrisinātu ne iepriekÅ” uzkrāto parādu, ne lidmaŔīnu nomas saistÄ«bu problēmu. Tādēļ es nepieņēmu Å”o piedāvājumu kā ilgtermiņa risinājumu. ā€œChapter 11ā€ ir ASV tiesas uzraudzÄ«ta finanÅ”u restrukturizācija, kas ļauj ā€œairBalticā€ turpināt lidojumus, vienlaikus pārstrukturējot parādus un nomas lÄ«gumus un piesaistot darbÄ«bai nepiecieÅ”amo finansējumu. VienkārÅ”i sakot, tas ir aizsargvairogs, kas uzņēmumam dod laiku un tiesisku aizsardzÄ«bu pret kreditoru prasÄ«bām, lai vadÄ«ba varētu Ä«stenot pilnu restrukturizācijas plānu. Tas vēl nenozÄ«mē, ka visas ā€œairBalticā€ problēmas ir atrisinātas. Taču Å”is ir viens no labākajiem paÅ”laik iespējamajiem risinājumiem, lai nodroÅ”inātu uzņēmuma dzÄ«votspēju un dotu tam iespēju nostāties uz savām kājām. Procesa Ä«stenoÅ”anai ā€œairBalticā€ ir saņēmusi finansētāju apņemÅ”anos nodroÅ”ināt 350 miljonu eiro jaunu finansējumu ar 12 % likmi. GatavÄ«bu finansēt ir apliecinājuÅ”i tādi starptautiski finanÅ”u tirgus dalÄ«bnieki kā bankas ā€œMorgan Stanleyā€, ā€œBarclaysā€, un privātie finansētāji ā€œHayfin Capital Managementā€, ā€œOaktree Capitalā€ un ā€œStrategic Value Partnersā€. Tas ir nozÄ«mÄ«gs un pozitÄ«vs uzticÄ«bas signāls. Vienlaikus esmu uzdevis Satiksmes Ministrijai atslepenot ar ā€œairBalticā€ saistÄ«tos ierobežotas pieejamÄ«bas valdÄ«bas dokumentus, lai sabiedrÄ«bai beidzot bÅ«tu pieejama pilnÄ«ga informācija par uzņēmumā pieņemtajiem lēmumiem, izlietoto valsts naudu un Å”o lēmumu sekām. SvarÄ«gākā ziņa pasažieriem - ā€œairBalticā€ turpina darbu, lidmaŔīnas turpina lidot, bet iegādātās biļetes ir derÄ«gas. Å is vēl nav finiÅ”s un nav uzvaras paziņojums. Taču beidzot ir sākts process, kas ā€œairBalticā€ problēmas risina pēc bÅ«tÄ«bas.

Andris Kulbergs (AS) šŸ‡ŗšŸ‡¦šŸ‡±šŸ‡»

117,730 Aufrufe ā€¢ vor 1 Monat

Kris.S ViņŔ veilta dienu Ä£imenei, sievai un bērniem, kurus nav redzējis pēdējās 2x nedēļas
0:44
AndrisKulbergs's profile picture

Kris.S ViņŔ veilta dienu Ä£imenei, sievai un bērniem, kurus nav redzējis pēdējās 2x nedēļas

Andris Kulbergs (AS) šŸ‡ŗšŸ‡¦šŸ‡±šŸ‡»

40,981 Aufrufe ā€¢ vor 23 Tagen

šŸ‡±šŸ‡» Latvija Å”odien neatbalstÄ«ja ÄŖrijas prezidentÅ«ras sagatavoto lēmumprojektu. Situācija nav vienkārÅ”a. Sankciju pagarināŔanai nepiecieÅ”ama visu 27 ES dalÄ«bvalstu piekriÅ”ana. Ja lÄ«dz termiņa beigām vienoÅ”anās netiek panākta, apdraudēta ir sankciju saglabāŔana visam sarakstam, ne tikai AliÅ”eram Usmanovam un Mihailam Fridmanam. Sankciju pagarināŔana uz 36 mēneÅ”iem bÅ«tu pareizs solis. Taču cena par to nedrÄ«kst bÅ«t vienkārÅ”a abu personu svÄ«troÅ”ana no sankciju saraksta. ŠĀDU piedāvājumu Latvija nevar akceptēt. šŸ‡ŖšŸ‡ŗ Tāpēc rÄ«t kopā ar ārlietu ministri Baiba Braže strādāsim ar Briseli un ParÄ«zi, lai rastu Latvijas interesēm ATBILSTOÅ U risinājumu. Meklēsim EIROPAS SAVIENÄŖBĀ atbalstu Latvijas pozÄ«cijai. Esmu rÄ«tdien sasaucis ārkārtas sēdi MK par Å”o jautājumu. šŸ‡ŗšŸ‡¦ Kamēr Krievija turpina karu, Eiropas spiedienam jākļūst stiprākam, nevis ērtākam Kremlim.
2:37
AndrisKulbergs's profile picture

šŸ‡±šŸ‡» Latvija Å”odien neatbalstÄ«ja ÄŖrijas prezidentÅ«ras sagatavoto lēmumprojektu. Situācija nav vienkārÅ”a. Sankciju pagarināŔanai nepiecieÅ”ama visu 27 ES dalÄ«bvalstu piekriÅ”ana. Ja lÄ«dz termiņa beigām vienoÅ”anās netiek panākta, apdraudēta ir sankciju saglabāŔana visam sarakstam, ne tikai AliÅ”eram Usmanovam un Mihailam Fridmanam. Sankciju pagarināŔana uz 36 mēneÅ”iem bÅ«tu pareizs solis. Taču cena par to nedrÄ«kst bÅ«t vienkārÅ”a abu personu svÄ«troÅ”ana no sankciju saraksta. ŠĀDU piedāvājumu Latvija nevar akceptēt. šŸ‡ŖšŸ‡ŗ Tāpēc rÄ«t kopā ar ārlietu ministri Baiba Braže strādāsim ar Briseli un ParÄ«zi, lai rastu Latvijas interesēm ATBILSTOÅ U risinājumu. Meklēsim EIROPAS SAVIENÄŖBĀ atbalstu Latvijas pozÄ«cijai. Esmu rÄ«tdien sasaucis ārkārtas sēdi MK par Å”o jautājumu. šŸ‡ŗšŸ‡¦ Kamēr Krievija turpina karu, Eiropas spiedienam jākļūst stiprākam, nevis ērtākam Kremlim.

Andris Kulbergs (AS) šŸ‡ŗšŸ‡¦šŸ‡±šŸ‡»

53,216 Aufrufe ā€¢ vor 1 Monat

CSDD kiberuzbrukuma sekas Ņemot vērā grandiozo privāto un juridisko datu noplÅ«di un potenciālo kaitējuma un seku apmēru valsts iedzÄ«votājiem un valsts droŔībai, aicinu CSDD valdei un padomei paÅ”iem atkāpties no ieņemamajiem amatiem! Iesaku jums Å”obrÄ«d domāt nevis par sevi, bet iestādes un valsts reputāciju
2:35
AndrisKulbergs's profile picture

CSDD kiberuzbrukuma sekas Ņemot vērā grandiozo privāto un juridisko datu noplÅ«di un potenciālo kaitējuma un seku apmēru valsts iedzÄ«votājiem un valsts droŔībai, aicinu CSDD valdei un padomei paÅ”iem atkāpties no ieņemamajiem amatiem! Iesaku jums Å”obrÄ«d domāt nevis par sevi, bet iestādes un valsts reputāciju

Andris Kulbergs (AS) šŸ‡ŗšŸ‡¦šŸ‡±šŸ‡»

90,832 Aufrufe ā€¢ vor 2 Monaten

Ir pārpratums un nepareizi izplatÄ«ta ziņa/ virsraksti medijos = nav nekāds apdraudējums Latgalē un nav nepiecieÅ”amÄ«ba ieviest ārkārtas situāciju. Ir vienkārÅ”i neveiksmÄ«gs rÄ«kojuma nosaukuma un anotācijas formulējums no KEM Jānis Vitenbergs ievietotajā dokumentā TAP portālā. Ministrijas dokumenta teksts ir maldinoÅ”s un pārprotams (tā ir kļūda, ministrs to labos), kuru izlasot detalizēti skaidri var saprast, gan tā jēgu, gan bÅ«tÄ«bu ieviest juridisko regulējumu rÄ«cÄ«bai dzeltenā, oranžā brÄ«dinājuma situācijās. Ministru prezidenta Andra Kulberga uzruna sabiedrÄ«bai Vēlos skaidri pateikt Latvijas cilvēkiem: Å”obrÄ«d nav pamata satraukumam. Latvijas militārā apdraudējuma lÄ«menis nav mainÄ«jies. TieÅ”a militāra iebrukuma draudu risks Latvijai Å”obrÄ«d ir zems. To apliecina mÅ«su droŔības dienestu rÄ«cÄ«bā esoŔā informācija, un to publiski ir uzsvēris arÄ« Valsts prezidents. Jā, mēs dzÄ«vojam laikā, kad tepat netālu turpinās Krievijas karÅ” pret Ukrainu. Mums ir jārēķinās ar kiberuzbrukumiem, sabotāžas mēģinājumiem, provokācijām, droniem un citām hibrÄ«dkara izpausmēm. Tāpēc valsts dienesti strādā paaugstinātas uzmanÄ«bas režīmā, mēs stiprinām austrumu robežu un kopā ar NATO sabiedrotajiem nepārtraukti uzraugām situāciju. Taču gatavÄ«ba iespējamam apdraudējumam nav tas pats, kas tÅ«lÄ«tējs apdraudējums. Å Ä«s divas lietas nedrÄ«kst sajaukt. Diemžēl pēdējās dienās publiskajā telpā redzam skaļus paziņojumus par ā€œKrievijas karadarbÄ«bas eskalācijas draudiemā€ un ārkārtējās situācijas izsludināŔanu. Šādi formulējumi, atrauti no faktiskā droŔības situācijas novērtējuma, saprotami rada cilvēkos jautājumus un satraukumu. Aicinu gan ministrijas, gan politiÄ·us Å”ajā jautājumā bÅ«t Ä«paÅ”i atbildÄ«giem. DroŔība nav priekÅ”vēlÄ“Å”anu retorikas instruments. Ar cilvēku bailēm politiskos punktus pelnÄ«t nedrÄ«kst. Ja kādai ministrijai ir nepiecieÅ”ams Ä«paÅ”s juridisks regulējums, lai apdraudējuma gadÄ«jumā nodroÅ”inātu slimnÄ«cu, energoapgādes, Å«denssaimniecÄ«bas vai citas kritiskās infrastruktÅ«ras nepārtrauktu darbu, tad valdÄ«ba Ŕādus priekÅ”likumus izvērtēs un nepiecieÅ”amos lēmumus pieņems. Tas ir mÅ«su pienākums. Bet tehniskus un organizatoriskus valsts gatavÄ«bas pasākumus nevajag pasniegt sabiedrÄ«bai tā, it kā Latvija atrastos uz kara sliekŔņa. Latvija ir droÅ”a valsts. Mēs esam NATO dalÄ«bvalsts. Latvijā atrodas sabiedroto spēki. MÅ«su gaisa telpa tiek nepārtraukti uzraudzÄ«ta, austrumu robeža tiek stiprināta, un mÅ«su droŔības dienesti strādā kopā ar sabiedrotajiem. ValdÄ«bas uzdevums ir bÅ«t gatavai arÄ« vissliktākajiem scenārijiem. TieÅ”i tādēļ mēs stiprinām valsts noturÄ«bu un kritisko infrastruktÅ«ru. Tāpēc mans aicinājums Latvijas cilvēkiem: dzÄ«vojam savu ikdienas dzÄ«vi, esam mierÄ«gi, bet modri. Savukārt politiÄ·iem un valsts amatpersonām mans aicinājums ir striktāks - esiet atbildigi ar to, ko sakiet! LÅ«gums žurnālistiem pirms publicēt apgalvojumus sazināties un noskaidrot, kas ir domāts ar rÄ«kojuma projektu MK sistēmā
1:47
AndrisKulbergs's profile picture

Ir pārpratums un nepareizi izplatÄ«ta ziņa/ virsraksti medijos = nav nekāds apdraudējums Latgalē un nav nepiecieÅ”amÄ«ba ieviest ārkārtas situāciju. Ir vienkārÅ”i neveiksmÄ«gs rÄ«kojuma nosaukuma un anotācijas formulējums no KEM Jānis Vitenbergs ievietotajā dokumentā TAP portālā. Ministrijas dokumenta teksts ir maldinoÅ”s un pārprotams (tā ir kļūda, ministrs to labos), kuru izlasot detalizēti skaidri var saprast, gan tā jēgu, gan bÅ«tÄ«bu ieviest juridisko regulējumu rÄ«cÄ«bai dzeltenā, oranžā brÄ«dinājuma situācijās. Ministru prezidenta Andra Kulberga uzruna sabiedrÄ«bai Vēlos skaidri pateikt Latvijas cilvēkiem: Å”obrÄ«d nav pamata satraukumam. Latvijas militārā apdraudējuma lÄ«menis nav mainÄ«jies. TieÅ”a militāra iebrukuma draudu risks Latvijai Å”obrÄ«d ir zems. To apliecina mÅ«su droŔības dienestu rÄ«cÄ«bā esoŔā informācija, un to publiski ir uzsvēris arÄ« Valsts prezidents. Jā, mēs dzÄ«vojam laikā, kad tepat netālu turpinās Krievijas karÅ” pret Ukrainu. Mums ir jārēķinās ar kiberuzbrukumiem, sabotāžas mēģinājumiem, provokācijām, droniem un citām hibrÄ«dkara izpausmēm. Tāpēc valsts dienesti strādā paaugstinātas uzmanÄ«bas režīmā, mēs stiprinām austrumu robežu un kopā ar NATO sabiedrotajiem nepārtraukti uzraugām situāciju. Taču gatavÄ«ba iespējamam apdraudējumam nav tas pats, kas tÅ«lÄ«tējs apdraudējums. Å Ä«s divas lietas nedrÄ«kst sajaukt. Diemžēl pēdējās dienās publiskajā telpā redzam skaļus paziņojumus par ā€œKrievijas karadarbÄ«bas eskalācijas draudiemā€ un ārkārtējās situācijas izsludināŔanu. Šādi formulējumi, atrauti no faktiskā droŔības situācijas novērtējuma, saprotami rada cilvēkos jautājumus un satraukumu. Aicinu gan ministrijas, gan politiÄ·us Å”ajā jautājumā bÅ«t Ä«paÅ”i atbildÄ«giem. DroŔība nav priekÅ”vēlÄ“Å”anu retorikas instruments. Ar cilvēku bailēm politiskos punktus pelnÄ«t nedrÄ«kst. Ja kādai ministrijai ir nepiecieÅ”ams Ä«paÅ”s juridisks regulējums, lai apdraudējuma gadÄ«jumā nodroÅ”inātu slimnÄ«cu, energoapgādes, Å«denssaimniecÄ«bas vai citas kritiskās infrastruktÅ«ras nepārtrauktu darbu, tad valdÄ«ba Ŕādus priekÅ”likumus izvērtēs un nepiecieÅ”amos lēmumus pieņems. Tas ir mÅ«su pienākums. Bet tehniskus un organizatoriskus valsts gatavÄ«bas pasākumus nevajag pasniegt sabiedrÄ«bai tā, it kā Latvija atrastos uz kara sliekŔņa. Latvija ir droÅ”a valsts. Mēs esam NATO dalÄ«bvalsts. Latvijā atrodas sabiedroto spēki. MÅ«su gaisa telpa tiek nepārtraukti uzraudzÄ«ta, austrumu robeža tiek stiprināta, un mÅ«su droŔības dienesti strādā kopā ar sabiedrotajiem. ValdÄ«bas uzdevums ir bÅ«t gatavai arÄ« vissliktākajiem scenārijiem. TieÅ”i tādēļ mēs stiprinām valsts noturÄ«bu un kritisko infrastruktÅ«ru. Tāpēc mans aicinājums Latvijas cilvēkiem: dzÄ«vojam savu ikdienas dzÄ«vi, esam mierÄ«gi, bet modri. Savukārt politiÄ·iem un valsts amatpersonām mans aicinājums ir striktāks - esiet atbildigi ar to, ko sakiet! LÅ«gums žurnālistiem pirms publicēt apgalvojumus sazināties un noskaidrot, kas ir domāts ar rÄ«kojuma projektu MK sistēmā

Andris Kulbergs (AS) šŸ‡ŗšŸ‡¦šŸ‡±šŸ‡»

66,429 Aufrufe ā€¢ vor 2 Monaten

Mīļā Latvijas tauta! Gribu pateikt vienu vienkārÅ”u vārdu ā€” PALDIES. Paldies Dievam par spēku un gudrÄ«bu. Paldies manai Ä£imenei par pacietÄ«bu un atbalstu. Un paldies jums ā€” Latvijas cilvēki ā€” par uzticÄ«bu. Es ļoti labi apzinos Ŕīs uzticÄ«bas nozÄ«mÄ«gumu. Un vēl vairāk ā€” pienākumu. Es un AS nesolÄ«sim, ka bÅ«s viegli. Bet apsolu vienu: Latvijas intereses bÅ«s augstāk par manējām. Valsts intereses ā€” augstāk par visiem amatiem ar pilnu AtbildÄ«bu. Tiem, kuri par mums balsoja ā€” vēlreiz paldies. Tiem, kuri nebalsoja ā€” es strādāŔu arÄ« jums. Jo no Ŕī brīža runa vairs nav par vēlÄ“Å”anām. Runa ir par mÅ«su Latviju, par mÅ«su bērniem un pārmaiņām, lai mēs Latviju uzliktu kopā uz pareizā kursa. Mēs esam maza valsts, bet neesam maza tauta. Lai Dievs sargā mÅ«su Ä£imenes un Latviju. Paldies. Å odien svētdienā ar Ä£imenēm un bērniem, bet rÄ«t jau pie darba, pie pārmaiņām!
2:35
AndrisKulbergs's profile picture

Mīļā Latvijas tauta! Gribu pateikt vienu vienkārÅ”u vārdu ā€” PALDIES. Paldies Dievam par spēku un gudrÄ«bu. Paldies manai Ä£imenei par pacietÄ«bu un atbalstu. Un paldies jums ā€” Latvijas cilvēki ā€” par uzticÄ«bu. Es ļoti labi apzinos Ŕīs uzticÄ«bas nozÄ«mÄ«gumu. Un vēl vairāk ā€” pienākumu. Es un AS nesolÄ«sim, ka bÅ«s viegli. Bet apsolu vienu: Latvijas intereses bÅ«s augstāk par manējām. Valsts intereses ā€” augstāk par visiem amatiem ar pilnu AtbildÄ«bu. Tiem, kuri par mums balsoja ā€” vēlreiz paldies. Tiem, kuri nebalsoja ā€” es strādāŔu arÄ« jums. Jo no Ŕī brīža runa vairs nav par vēlÄ“Å”anām. Runa ir par mÅ«su Latviju, par mÅ«su bērniem un pārmaiņām, lai mēs Latviju uzliktu kopā uz pareizā kursa. Mēs esam maza valsts, bet neesam maza tauta. Lai Dievs sargā mÅ«su Ä£imenes un Latviju. Paldies. Å odien svētdienā ar Ä£imenēm un bērniem, bet rÄ«t jau pie darba, pie pārmaiņām!

Andris Kulbergs (AS) šŸ‡ŗšŸ‡¦šŸ‡±šŸ‡»

26,858 Aufrufe ā€¢ vor 23 Tagen

Diena Nr. 95 premjera krēslā (OTRDIENA, 6. okt.) ā€” PIEŅEMTI Ä»OTI LABI, SVARÄŖGI LĒMUMI šŸ‡ŖšŸ‡ŗ SAZVANS AR VISIEM ES LÄŖDERIEM PAR JAUNO ES BUDŽETU Vācijas kanclers FrÄ«drihs Mercs (Bundeskanzler Friedrich Merz) un Itālijas premjerministre Džordža Meloni (Giorgia Meloni) abi skaidri definēja, ka prioritāte ES ir atgÅ«t konkurētspēju ā€“ tam bÅ«tu mērÄ·tiecÄ«gi jātērē kopējā ES nauda. JābÅ«t vienkārÅ”otai pieejai ar uzsvaru uz enerģētiku: āž– Nekādas papildu izmaksas augoÅ”iem uzņēmumiem. āž– Jākustās ātrāk un mērÄ·tiecÄ«gāk ā€“ jāsamazina un jāvienkārÅ”o birokrātiskie procesi. āž– Jānoteic prioritātes ā€“ pagaidu atvieglotais statuss mākslÄ«gajam intelektam (AI), enerģētikā, IKT un aizsardzÄ«bā. āž– Jāsamazina atskaites un birokrātija. Paudu mÅ«su pozÄ«ciju, ka ir neprāts prasÄ«t aviolÄ«nijām maksāt CO2 emisijas kvotu tirdzniecÄ«bas sistēmas (ETS) nodokli par fosilo degvielu apstākļos, kad aviācijas degvielas cena ir lielāka nekā 2022. gada enerģētikas krÄ«zē. Tas novedÄ«s pie aviācijas uzņēmumu bankrotiem. ā˜ļø Izteicu pozÄ«ciju par regulējumu enerģētikā: ES augstās elektrÄ«bas cenas ir skaidrojamas ar termoelektrostaciju (TEC) nākotnes izslēgÅ”anu un taksÄ“Å”anu. Tas Å”obrÄ«d ir vienÄ«gais lētākais risinājums kontrolējamās bāzes jaudas Ä£enerÄ“Å”anā, lai aizpildÄ«tu vēja un saules atjaunojamo energoresursu iztrÅ«kumu naktÄ«s, ziemā, kad saule nespÄ«d un vējÅ” nepÅ«Å”. TieÅ”i Å”is ir iemesls kāpēc ziemā mums ir dārga enerÄ£ija Es pievienojos Merca un Meloni pozÄ«cijai par konkurētspējÄ«gu ES prioritāti pirms nākamās nedēļas vizÄ«tes Briselē. Pieminēju, ka mēs maksājam divkārt ā€“ veicot ieguldÄ«jumus aizsardzÄ«bā no aizņēmuma ā€œSAFEā€ un vienlaikus pērkot bruņojumu no bagātajām un maksātspējÄ«gajām ES kompānijām, kas ražo un piegādā ekipējumu Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS). šŸ›ļø MK SĒDE šŸŒ¾ Krievijas graudu tranzÄ«ts: 15. septembrÄ« no MK tika uzdots uzņēmumam ā€œLatRailNetā€ (LDz meitasuzņēmums, kas nosaka dzelzceļa infrastruktÅ«ras izmantoÅ”anas maksu) palielināt maksu par izmantoÅ”anu par +300%, ko ar lēmumu apstiprināja un uzdeva arÄ« Saeima. ā€œLatRailNetā€ 30. septembrÄ« uz Ministru prezidenta biroju atsÅ«tÄ«ja informāciju par tikai +24% maksas palielināŔanu, savukārt prasÄ«bu Eiropas Komisijai par skaidrojumu maksas piemēroÅ”anā izsÅ«tÄ«ja dienu pēc vēstules un MK sēdes ā€“ tikai 1. oktobrÄ«. āŒ Uzdevums nav izpildÄ«ts, Satiksmes ministrija (SM) atnesa ziņojumu, kur MK lēmums nav izpildÄ«ts āŒ Ir pozitÄ«va ziņa, ka tranzÄ«ta graudi no Krievijas septembrÄ« 700 000 tonnu vietā ir bijuÅ”i tikai 300 000 tonnu. MK sēdē devām papildu uzdevumus Krievijas graudu ierobežoÅ”anā: 1ļøāƒ£ ā€œLatRailNetā€ ā€“ institÅ«cija, kas acÄ«mredzami nedzird valdÄ«bas un Saeimas aicinājumu. Tas nozÄ«mē, ka ā€œzobārsts pats sev zobus nelaboā€. Šāds regulators koncernā (LDz) ā€“ turklāt ar tik Å”auru regulējamo lauku ā€“ ir lieka struktÅ«ra un intereÅ”u konflikts. Funkcijas nododamas Sabiedrisko pakalpojumu regulÄ“Å”anas komisijai (SPRK). 2ļøāƒ£ Baibai Bražei (Baiba Braže) ā€“ sagatavot pozÄ«ciju Krievijas tranzÄ«ta aizliegumam, par pamatu ņemot Igaunijas pieredzi, un nedēļas laikā iesniegt MK kopā ar ietekmes uz budžeta ieņēmumiem izvērtējumu. 3ļøāƒ£ Uldim Augulim (Uldis Augulis) ā€“ nākamnedēļ noziņot, kā veicas ar graudu paraugoÅ”anu un kādi ir rezultāti sadarbÄ«bā ar Ukrainu! 4ļøāƒ£ Rihardam Kozlovskim ā€“ sagatavot likumprojektu par ā€œLatRailNetā€ likvidāciju, funkcijas nododot SPRK. 5ļøāƒ£ Edvardam Smiltēnam (šŸ‡±šŸ‡» Edvards Smiltēns) sadarbÄ«bā ar Baibu Braži ā€“ sagatavot nacionālo sankciju paketi, iekļaujot Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes graudus tranzÄ«ta aizliegumā un izvērtējot finanÅ”u un ES tiesÄ«bu normu ietekmi. 6ļøāƒ£ Rihardam Kozlovskim ā€“ izvērtēt Polijas pieeju attiecÄ«bā uz Krievijas graudu tranzÄ«ta ierobežoÅ”anu. Tas nozÄ«mētu neaiztikt kravas, kas no vagoniem tieÅ”i aizripo lÄ«dz kuÄ£iem, bet graudus, kurus nober uz zemes vai izkrauj Latvijā, klasificēt kā importu, kas nav atļauts! 7ļøāƒ£ Kopumā Å”ie visi ir tikai uzdevumi, kas man dos iespēju sagatavoties nākamnedēļ paredzētajām jaunā ES budžeta (Daudzgadu finanÅ”u shēmas ā€” MFF) sarunām Briselē, kur satiksim lÄ«derus un izveidosim kopÄ«gu pozÄ«ciju! Daudzi saka ā€“ dariet tāpat kā Igaunijā. Jāsaprot, ka Igaunija aizliedz to, kas viņiem faktiski netiek vests. šŸ˜ļø PIESPIEDU NOMA ZEMEI ā€“ DZÄŖVOKÄ»U ÄŖPAÅ NIEKIEM Beidzot ir panākts risinājums un pieņemti grozÄ«jumi attiecÄ«bā uz zemi zem daudzdzÄ«vokļu mājām. Ja mēs tos nepieņemtu, no 1. janvāra stātos spēkā brÄ«vais tirgus, kur zemes Ä«paÅ”nieki varētu prasÄ«t jebkādu sev vēlamo nomas maksu. Mums ir jāaizstāv iedzÄ«votāju intereses ā€“ tieslietu ministrs Smiltēns nāk klajā ar reālu risinājumu. šŸŸ” Turpmākos 5 gadus bÅ«s pārejas periods, kurā zemes Ä«paÅ”nieks daudzdzÄ«vokļu mājā varēs saņemt garantētus 4%, ja vien puses nevienojas par augstāku summu. Tas izglābs dzÄ«vokļu Ä«paÅ”niekus un izpildÄ«s Satversmes tiesas spriedumu. šŸ”“ LIKVIDĒJAM LIEKO BIROKRĀTIJU Atceraties, augustā es jautāju FinanÅ”u ministrijai, kas tas par dÄ«vainu veidojumu, ka biedrÄ«bas, lai iegÅ«tu sabiedriskā labuma guvēja statusu, papildus Valsts ieņēmumu dienesta (VID) veiktajai verifikācijai tiek pakļautas vēl kādai liekai, bezjēdzÄ«gai, birokrātiskai un laiku tērējoÅ”ai Sabiedriskā labuma komisijai? Å o komisiju beidzot likvidējām, atstājot kontroli tikai tehniskā lÄ«menÄ« VID kompetencē! āž”ļø NELEGĀLĀ MIGRĀCIJA ā€“ BALTKRIEVIJA TURPINA TESTĒT ROBEŽU Pēdējās nedēļās ir palielinājies spiediens un incidentu skaits uz Baltkrievijas robežas. Å oreiz ir iesaistÄ«ti pat bruņoti specdienesti no Baltkrievijas. Spiediens turpinās, tāpēc MK pagarina ā€œVilkatisā€ specoperāciju uz robežas lÄ«dz 2027. gada 1. janvārim. šŸ“” DISKUSIJA PAR SKOLAS MĀCÄŖBĀM Ziņojumā skaidri nolasāms: āž– Latvijā ir par lielu bērnu pārslodze: 8 stundas mācÄ«bās, pulciņi vai sports, un tad mājās vēl 4 stundas mājasdarbu. āž– ÄŖsākais mācÄ«bu gads apvienojumā ar garākajām brÄ«vdienām. āž– Augsts uzdoto mājasdarbu apjoms. šŸ–Šļø Uzdevām risināt jautājumu par mājasdarbu slogu. Uzskatu, ka visi uzdevumi bērnam jāpaspēj izpildÄ«t skolā, jo bērni nav jāpārslogo ā€“ viņiem ir nepiecieÅ”ams laiks atpÅ«tai un pavadÄ«Å”anai ar Ä£imeni, nevis nepārtrauktai sēdÄ“Å”anai pie grāmatām. šŸ‡«šŸ‡· SADARBÄŖBA AR FRANCIJU Latvija sper nākamos soļus droŔības stiprināŔanā ā€“ 2 mēneÅ”u laikā taps konkrēts plāns un vienoÅ”anās! Runāju ar prezidentu vēlreiz ā€“ nosmējāmies, ka viss izskatās kā MurkŔķu Diena filmā ā€“ viss jau izklausās redzēts un dzirdētsšŸ˜Š
12:12
AndrisKulbergs's profile picture

Diena Nr. 95 premjera krēslā (OTRDIENA, 6. okt.) ā€” PIEŅEMTI Ä»OTI LABI, SVARÄŖGI LĒMUMI šŸ‡ŖšŸ‡ŗ SAZVANS AR VISIEM ES LÄŖDERIEM PAR JAUNO ES BUDŽETU Vācijas kanclers FrÄ«drihs Mercs (Bundeskanzler Friedrich Merz) un Itālijas premjerministre Džordža Meloni (Giorgia Meloni) abi skaidri definēja, ka prioritāte ES ir atgÅ«t konkurētspēju ā€“ tam bÅ«tu mērÄ·tiecÄ«gi jātērē kopējā ES nauda. JābÅ«t vienkārÅ”otai pieejai ar uzsvaru uz enerģētiku: āž– Nekādas papildu izmaksas augoÅ”iem uzņēmumiem. āž– Jākustās ātrāk un mērÄ·tiecÄ«gāk ā€“ jāsamazina un jāvienkārÅ”o birokrātiskie procesi. āž– Jānoteic prioritātes ā€“ pagaidu atvieglotais statuss mākslÄ«gajam intelektam (AI), enerģētikā, IKT un aizsardzÄ«bā. āž– Jāsamazina atskaites un birokrātija. Paudu mÅ«su pozÄ«ciju, ka ir neprāts prasÄ«t aviolÄ«nijām maksāt CO2 emisijas kvotu tirdzniecÄ«bas sistēmas (ETS) nodokli par fosilo degvielu apstākļos, kad aviācijas degvielas cena ir lielāka nekā 2022. gada enerģētikas krÄ«zē. Tas novedÄ«s pie aviācijas uzņēmumu bankrotiem. ā˜ļø Izteicu pozÄ«ciju par regulējumu enerģētikā: ES augstās elektrÄ«bas cenas ir skaidrojamas ar termoelektrostaciju (TEC) nākotnes izslēgÅ”anu un taksÄ“Å”anu. Tas Å”obrÄ«d ir vienÄ«gais lētākais risinājums kontrolējamās bāzes jaudas Ä£enerÄ“Å”anā, lai aizpildÄ«tu vēja un saules atjaunojamo energoresursu iztrÅ«kumu naktÄ«s, ziemā, kad saule nespÄ«d un vējÅ” nepÅ«Å”. TieÅ”i Å”is ir iemesls kāpēc ziemā mums ir dārga enerÄ£ija Es pievienojos Merca un Meloni pozÄ«cijai par konkurētspējÄ«gu ES prioritāti pirms nākamās nedēļas vizÄ«tes Briselē. Pieminēju, ka mēs maksājam divkārt ā€“ veicot ieguldÄ«jumus aizsardzÄ«bā no aizņēmuma ā€œSAFEā€ un vienlaikus pērkot bruņojumu no bagātajām un maksātspējÄ«gajām ES kompānijām, kas ražo un piegādā ekipējumu Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS). šŸ›ļø MK SĒDE šŸŒ¾ Krievijas graudu tranzÄ«ts: 15. septembrÄ« no MK tika uzdots uzņēmumam ā€œLatRailNetā€ (LDz meitasuzņēmums, kas nosaka dzelzceļa infrastruktÅ«ras izmantoÅ”anas maksu) palielināt maksu par izmantoÅ”anu par +300%, ko ar lēmumu apstiprināja un uzdeva arÄ« Saeima. ā€œLatRailNetā€ 30. septembrÄ« uz Ministru prezidenta biroju atsÅ«tÄ«ja informāciju par tikai +24% maksas palielināŔanu, savukārt prasÄ«bu Eiropas Komisijai par skaidrojumu maksas piemēroÅ”anā izsÅ«tÄ«ja dienu pēc vēstules un MK sēdes ā€“ tikai 1. oktobrÄ«. āŒ Uzdevums nav izpildÄ«ts, Satiksmes ministrija (SM) atnesa ziņojumu, kur MK lēmums nav izpildÄ«ts āŒ Ir pozitÄ«va ziņa, ka tranzÄ«ta graudi no Krievijas septembrÄ« 700 000 tonnu vietā ir bijuÅ”i tikai 300 000 tonnu. MK sēdē devām papildu uzdevumus Krievijas graudu ierobežoÅ”anā: 1ļøāƒ£ ā€œLatRailNetā€ ā€“ institÅ«cija, kas acÄ«mredzami nedzird valdÄ«bas un Saeimas aicinājumu. Tas nozÄ«mē, ka ā€œzobārsts pats sev zobus nelaboā€. Šāds regulators koncernā (LDz) ā€“ turklāt ar tik Å”auru regulējamo lauku ā€“ ir lieka struktÅ«ra un intereÅ”u konflikts. Funkcijas nododamas Sabiedrisko pakalpojumu regulÄ“Å”anas komisijai (SPRK). 2ļøāƒ£ Baibai Bražei (Baiba Braže) ā€“ sagatavot pozÄ«ciju Krievijas tranzÄ«ta aizliegumam, par pamatu ņemot Igaunijas pieredzi, un nedēļas laikā iesniegt MK kopā ar ietekmes uz budžeta ieņēmumiem izvērtējumu. 3ļøāƒ£ Uldim Augulim (Uldis Augulis) ā€“ nākamnedēļ noziņot, kā veicas ar graudu paraugoÅ”anu un kādi ir rezultāti sadarbÄ«bā ar Ukrainu! 4ļøāƒ£ Rihardam Kozlovskim ā€“ sagatavot likumprojektu par ā€œLatRailNetā€ likvidāciju, funkcijas nododot SPRK. 5ļøāƒ£ Edvardam Smiltēnam (šŸ‡±šŸ‡» Edvards Smiltēns) sadarbÄ«bā ar Baibu Braži ā€“ sagatavot nacionālo sankciju paketi, iekļaujot Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes graudus tranzÄ«ta aizliegumā un izvērtējot finanÅ”u un ES tiesÄ«bu normu ietekmi. 6ļøāƒ£ Rihardam Kozlovskim ā€“ izvērtēt Polijas pieeju attiecÄ«bā uz Krievijas graudu tranzÄ«ta ierobežoÅ”anu. Tas nozÄ«mētu neaiztikt kravas, kas no vagoniem tieÅ”i aizripo lÄ«dz kuÄ£iem, bet graudus, kurus nober uz zemes vai izkrauj Latvijā, klasificēt kā importu, kas nav atļauts! 7ļøāƒ£ Kopumā Å”ie visi ir tikai uzdevumi, kas man dos iespēju sagatavoties nākamnedēļ paredzētajām jaunā ES budžeta (Daudzgadu finanÅ”u shēmas ā€” MFF) sarunām Briselē, kur satiksim lÄ«derus un izveidosim kopÄ«gu pozÄ«ciju! Daudzi saka ā€“ dariet tāpat kā Igaunijā. Jāsaprot, ka Igaunija aizliedz to, kas viņiem faktiski netiek vests. šŸ˜ļø PIESPIEDU NOMA ZEMEI ā€“ DZÄŖVOKÄ»U ÄŖPAÅ NIEKIEM Beidzot ir panākts risinājums un pieņemti grozÄ«jumi attiecÄ«bā uz zemi zem daudzdzÄ«vokļu mājām. Ja mēs tos nepieņemtu, no 1. janvāra stātos spēkā brÄ«vais tirgus, kur zemes Ä«paÅ”nieki varētu prasÄ«t jebkādu sev vēlamo nomas maksu. Mums ir jāaizstāv iedzÄ«votāju intereses ā€“ tieslietu ministrs Smiltēns nāk klajā ar reālu risinājumu. šŸŸ” Turpmākos 5 gadus bÅ«s pārejas periods, kurā zemes Ä«paÅ”nieks daudzdzÄ«vokļu mājā varēs saņemt garantētus 4%, ja vien puses nevienojas par augstāku summu. Tas izglābs dzÄ«vokļu Ä«paÅ”niekus un izpildÄ«s Satversmes tiesas spriedumu. šŸ”“ LIKVIDĒJAM LIEKO BIROKRĀTIJU Atceraties, augustā es jautāju FinanÅ”u ministrijai, kas tas par dÄ«vainu veidojumu, ka biedrÄ«bas, lai iegÅ«tu sabiedriskā labuma guvēja statusu, papildus Valsts ieņēmumu dienesta (VID) veiktajai verifikācijai tiek pakļautas vēl kādai liekai, bezjēdzÄ«gai, birokrātiskai un laiku tērējoÅ”ai Sabiedriskā labuma komisijai? Å o komisiju beidzot likvidējām, atstājot kontroli tikai tehniskā lÄ«menÄ« VID kompetencē! āž”ļø NELEGĀLĀ MIGRĀCIJA ā€“ BALTKRIEVIJA TURPINA TESTĒT ROBEŽU Pēdējās nedēļās ir palielinājies spiediens un incidentu skaits uz Baltkrievijas robežas. Å oreiz ir iesaistÄ«ti pat bruņoti specdienesti no Baltkrievijas. Spiediens turpinās, tāpēc MK pagarina ā€œVilkatisā€ specoperāciju uz robežas lÄ«dz 2027. gada 1. janvārim. šŸ“” DISKUSIJA PAR SKOLAS MĀCÄŖBĀM Ziņojumā skaidri nolasāms: āž– Latvijā ir par lielu bērnu pārslodze: 8 stundas mācÄ«bās, pulciņi vai sports, un tad mājās vēl 4 stundas mājasdarbu. āž– ÄŖsākais mācÄ«bu gads apvienojumā ar garākajām brÄ«vdienām. āž– Augsts uzdoto mājasdarbu apjoms. šŸ–Šļø Uzdevām risināt jautājumu par mājasdarbu slogu. Uzskatu, ka visi uzdevumi bērnam jāpaspēj izpildÄ«t skolā, jo bērni nav jāpārslogo ā€“ viņiem ir nepiecieÅ”ams laiks atpÅ«tai un pavadÄ«Å”anai ar Ä£imeni, nevis nepārtrauktai sēdÄ“Å”anai pie grāmatām. šŸ‡«šŸ‡· SADARBÄŖBA AR FRANCIJU Latvija sper nākamos soļus droŔības stiprināŔanā ā€“ 2 mēneÅ”u laikā taps konkrēts plāns un vienoÅ”anās! Runāju ar prezidentu vēlreiz ā€“ nosmējāmies, ka viss izskatās kā MurkŔķu Diena filmā ā€“ viss jau izklausās redzēts un dzirdētsšŸ˜Š

Andris Kulbergs (AS) šŸ‡ŗšŸ‡¦šŸ‡±šŸ‡»

20,995 Aufrufe ā€¢ vor 17 Tagen

Vēl viens netÄ«rs mantojums, ko esam saņēmuÅ”i no Jaunās VienotÄ«bas vadÄ«tās koalÄ«cijas. ProkuratÅ«ra izmeklē Å”o lietu un es pilnÄ«bā to atbalstu. Te jātiek skaidrÄ«bā par iespējamiem vainÄ«gajiem un ceru, ka tas notiks drÄ«z. Var saprast vēlmi savus kļūdainos, apÅ”aubāmos un pavirÅ”os lēmumus piesegt ar politisku troksni, bet tas ir sliktākais ko var nodarÄ«t tiesiskumam un patiesÄ«bas noskaidroÅ”anai. Vismaz neesiet liekuļi PRO un JV un atzÄ«stiet, ka paÅ”i jau aprÄ«lÄ« vērtējāt iespēju atcelt Å”o paÅ”u pieņemto lēmumu un no tās atteicāties tieÅ”i to paÅ”u iemeslu dēļ, kas izskan Å”odien. Proti, tā juridiski nevar izdarÄ«t. ValdÄ«ba nav tiesa, tik vienkārÅ”i. Mēs APVIENOTAIS SARAKSTS gribam noskaidrot patiesÄ«bu, tāpēc rÄ«kojamies. Mēs vērzÄ«simies Satversmes tiesā aicinot vērtēt iespējamo Siliņas valdÄ«bas pilnvaru pārkāpumu kokrÅ«pnieku lietā. LÅ«dzam gan PRO, gan JV, gan citus deputātus pievienoties parakstÄ«t pieteikumu.
6:17
AndrisKulbergs's profile picture

Vēl viens netÄ«rs mantojums, ko esam saņēmuÅ”i no Jaunās VienotÄ«bas vadÄ«tās koalÄ«cijas. ProkuratÅ«ra izmeklē Å”o lietu un es pilnÄ«bā to atbalstu. Te jātiek skaidrÄ«bā par iespējamiem vainÄ«gajiem un ceru, ka tas notiks drÄ«z. Var saprast vēlmi savus kļūdainos, apÅ”aubāmos un pavirÅ”os lēmumus piesegt ar politisku troksni, bet tas ir sliktākais ko var nodarÄ«t tiesiskumam un patiesÄ«bas noskaidroÅ”anai. Vismaz neesiet liekuļi PRO un JV un atzÄ«stiet, ka paÅ”i jau aprÄ«lÄ« vērtējāt iespēju atcelt Å”o paÅ”u pieņemto lēmumu un no tās atteicāties tieÅ”i to paÅ”u iemeslu dēļ, kas izskan Å”odien. Proti, tā juridiski nevar izdarÄ«t. ValdÄ«ba nav tiesa, tik vienkārÅ”i. Mēs APVIENOTAIS SARAKSTS gribam noskaidrot patiesÄ«bu, tāpēc rÄ«kojamies. Mēs vērzÄ«simies Satversmes tiesā aicinot vērtēt iespējamo Siliņas valdÄ«bas pilnvaru pārkāpumu kokrÅ«pnieku lietā. LÅ«dzam gan PRO, gan JV, gan citus deputātus pievienoties parakstÄ«t pieteikumu.

Andris Kulbergs (AS) šŸ‡ŗšŸ‡¦šŸ‡±šŸ‡»

89,066 Aufrufe ā€¢ vor 3 Monaten

Mans komentārs par LVM kiberuzbrukumu, kurÅ” mierÄ«gi varēja nenotikt, ja atbildÄ«gie bÅ«tu pildÄ«juÅ”i tam Parlamenta uzliktos uzdevumus. 618 dienas, jeb 2 gadus nav izpildÄ«ts uzdevums. Man par Å”o ir un bÅ«s daudz jautājumi nākamo ceturtdien MK spec sēdē. Å eit ir gan amatpersonu, gan VS gan ministra atbildÄ«ba
4:58
AndrisKulbergs's profile picture

Mans komentārs par LVM kiberuzbrukumu, kurÅ” mierÄ«gi varēja nenotikt, ja atbildÄ«gie bÅ«tu pildÄ«juÅ”i tam Parlamenta uzliktos uzdevumus. 618 dienas, jeb 2 gadus nav izpildÄ«ts uzdevums. Man par Å”o ir un bÅ«s daudz jautājumi nākamo ceturtdien MK spec sēdē. Å eit ir gan amatpersonu, gan VS gan ministra atbildÄ«ba

Andris Kulbergs (AS) šŸ‡ŗšŸ‡¦šŸ‡±šŸ‡»

111,556 Aufrufe ā€¢ vor 4 Monaten

ā›½ļø DEGVIELAS CENAS Degvielas cenu kāpums ir milzÄ«ga problēma Latvijai un visai Eiropai. Tas tieÅ”i sit pa iedzÄ«votāju maciņiem un sadārdzina gandrÄ«z visu: šŸš— privāto transportu,šŸš† vilcienus, šŸšŒ autobusus, āœˆļø aviāciju, šŸš› loÄ£istiku, šŸš’ ugunsdzēsēju darbu,šŸš“ policiju, šŸš‘ neatliekamo medicÄ«nisko palÄ«dzÄ«bu Degvielas cenu kāpums nozÄ«mē arÄ« augstākas cenas veikalos un papildu spiedienu uz inflāciju. Tas samazina naudas pirktspēju un ziemā tieÅ”i ietekmēs gan patēriņu, gan dzÄ«ves dārdzÄ«bu. SvarÄ«gi saprast ā€“ nav tieÅ”as korelācijas starp naftas cenu biržā un degvielas cenu uzpildes stacijā, Ä«paÅ”i dÄ«zeļdegvielai. Degvielas tirgotāji nepērk gatavo degvielu naftas biržā. Gatavo naftas produktu cenas lielā mērā veidojas pēc PLATTS starptautiskajiem degvielas cenu indeksiem. šŸ›¢ļø ÄŖpaÅ”a problēma ir dÄ«zeļdegviela. DÄ«zeļdegvielas cena un pieejamÄ«ba var kļūt par ilgstoÅ”u problēmu, jo ir traucēta globālā pārstrādes kapacitāte. šŸ‡·šŸ‡ŗ Krievijā bÅ«tiska daļa degvielas pārstrādes jaudu ir ārpus ierindas. Krievija ir ierobežojusi degvielas eksportu, jo tai paÅ”ai nepiecieÅ”ams nodroÅ”ināt savu tirgu, un daļa produktu tiek iepirkti arÄ« no šŸ‡ØšŸ‡³ Ķīnas. Tas palielina spriedzi globālajā degvielas tirgÅ« un pieprasÄ«jumu pēc dÄ«zeļdegvielas. šŸ‡±šŸ‡» Latvijai tas ir Ä«paÅ”i bÅ«tiski, jo aptuveni 67% mÅ«su autoparka ir dÄ«zeļauto. ā„ļø Papildu problēma nāk ziemā ā€“ ziemas dÄ«zeļdegvielas ražoÅ”anā tiek izmantotas arÄ« aviācijas degvielas jeb petrolejas frakcijas, tādēļ aukstajā sezonā konkurence par Ŕīm izejvielām vēl vairāk pieaug. šŸ›ļø ValdÄ«ba Å”onedēļ lems par pasākumiem degvielas cenas samazināŔanai lÄ«dz pieļaujamajam minimumam, izmantojot visus iespējamos valdÄ«bai pieejamos rÄ«kus. Plānotie risinājumi: āž–ļø samazināta akcÄ«ze ā€“ aptuveni -8 centi/litrā āž–ļø degvielas rezervju prasÄ«bu izmaksu atcelÅ”ana ā€“ aptuveni -8 centi/litrā āž–ļø biopiedevas prasÄ«bas atcelÅ”ana ā€“ aptuveni -4 centi/litrā šŸ’¶ Kopējais iespējamais samazinājums ā€“ lÄ«dz 20 centiem litrā. TreÅ”dien Ministru kabineta pieņemtos lēmumus iesniegsim Saeimas Budžeta un finanÅ”u komisijā tālākai virzÄ«bai Saeimā. MērÄ·is ā€“ lai degvielas cenas samazinājums stātos spēkā no 1. oktobra lÄ«dz 31. decembrim. šŸŒ Lielākais ārējais risks Å”obrÄ«d ir situācija Hormuza Å”aurumā. Hormuza Å”aurums ir viena no pasaules svarÄ«gākajām enerģētikas artērijām, pa kuru tiek nodroÅ”inātas bÅ«tiskas: šŸ›¢ļø naftas ā›½ļø benzÄ«na un dÄ«zeļdegvielas produktu āœˆļø aviācijas degvielas šŸ”„ LNG gāzes šŸŒ¾ un minerālmēslu izejvielu piegādes. KaradarbÄ«ba, nenoteiktÄ«ba, naftas infrastruktÅ«ras bojājumi un pārstrādes rÅ«pnÄ«cu darbÄ«bas traucējumi Tuvajos Austrumos tieŔā veidā ietekmē degvielas cenas pasaulē. šŸ‡µšŸ‡± Å odien man plānota saruna ar Polijas premjeru Donaldu Tusku. Viens no jautājumiem bÅ«s arÄ« ORLEN pārstrādes rÅ«pnÄ«ca MažeiÄ·os un degvielas pieejamÄ«ba mÅ«su reÄ£ionā. āš ļø Ja situācija Tuvajos Austrumos neuzlabosies, Eiropas SavienÄ«ba var nonākt situācijā, kad jautājums vairs nebÅ«s tikai par degvielas cenu. Var rasties arÄ« kopēja degvielas pieejamÄ«bas problēma. Sekosim situācijai un rÄ«kosimies. ZiņoÅ”u par turpmāko. #hormuz #degviela
4:54
AndrisKulbergs's profile picture

ā›½ļø DEGVIELAS CENAS Degvielas cenu kāpums ir milzÄ«ga problēma Latvijai un visai Eiropai. Tas tieÅ”i sit pa iedzÄ«votāju maciņiem un sadārdzina gandrÄ«z visu: šŸš— privāto transportu,šŸš† vilcienus, šŸšŒ autobusus, āœˆļø aviāciju, šŸš› loÄ£istiku, šŸš’ ugunsdzēsēju darbu,šŸš“ policiju, šŸš‘ neatliekamo medicÄ«nisko palÄ«dzÄ«bu Degvielas cenu kāpums nozÄ«mē arÄ« augstākas cenas veikalos un papildu spiedienu uz inflāciju. Tas samazina naudas pirktspēju un ziemā tieÅ”i ietekmēs gan patēriņu, gan dzÄ«ves dārdzÄ«bu. SvarÄ«gi saprast ā€“ nav tieÅ”as korelācijas starp naftas cenu biržā un degvielas cenu uzpildes stacijā, Ä«paÅ”i dÄ«zeļdegvielai. Degvielas tirgotāji nepērk gatavo degvielu naftas biržā. Gatavo naftas produktu cenas lielā mērā veidojas pēc PLATTS starptautiskajiem degvielas cenu indeksiem. šŸ›¢ļø ÄŖpaÅ”a problēma ir dÄ«zeļdegviela. DÄ«zeļdegvielas cena un pieejamÄ«ba var kļūt par ilgstoÅ”u problēmu, jo ir traucēta globālā pārstrādes kapacitāte. šŸ‡·šŸ‡ŗ Krievijā bÅ«tiska daļa degvielas pārstrādes jaudu ir ārpus ierindas. Krievija ir ierobežojusi degvielas eksportu, jo tai paÅ”ai nepiecieÅ”ams nodroÅ”ināt savu tirgu, un daļa produktu tiek iepirkti arÄ« no šŸ‡ØšŸ‡³ Ķīnas. Tas palielina spriedzi globālajā degvielas tirgÅ« un pieprasÄ«jumu pēc dÄ«zeļdegvielas. šŸ‡±šŸ‡» Latvijai tas ir Ä«paÅ”i bÅ«tiski, jo aptuveni 67% mÅ«su autoparka ir dÄ«zeļauto. ā„ļø Papildu problēma nāk ziemā ā€“ ziemas dÄ«zeļdegvielas ražoÅ”anā tiek izmantotas arÄ« aviācijas degvielas jeb petrolejas frakcijas, tādēļ aukstajā sezonā konkurence par Ŕīm izejvielām vēl vairāk pieaug. šŸ›ļø ValdÄ«ba Å”onedēļ lems par pasākumiem degvielas cenas samazināŔanai lÄ«dz pieļaujamajam minimumam, izmantojot visus iespējamos valdÄ«bai pieejamos rÄ«kus. Plānotie risinājumi: āž–ļø samazināta akcÄ«ze ā€“ aptuveni -8 centi/litrā āž–ļø degvielas rezervju prasÄ«bu izmaksu atcelÅ”ana ā€“ aptuveni -8 centi/litrā āž–ļø biopiedevas prasÄ«bas atcelÅ”ana ā€“ aptuveni -4 centi/litrā šŸ’¶ Kopējais iespējamais samazinājums ā€“ lÄ«dz 20 centiem litrā. TreÅ”dien Ministru kabineta pieņemtos lēmumus iesniegsim Saeimas Budžeta un finanÅ”u komisijā tālākai virzÄ«bai Saeimā. MērÄ·is ā€“ lai degvielas cenas samazinājums stātos spēkā no 1. oktobra lÄ«dz 31. decembrim. šŸŒ Lielākais ārējais risks Å”obrÄ«d ir situācija Hormuza Å”aurumā. Hormuza Å”aurums ir viena no pasaules svarÄ«gākajām enerģētikas artērijām, pa kuru tiek nodroÅ”inātas bÅ«tiskas: šŸ›¢ļø naftas ā›½ļø benzÄ«na un dÄ«zeļdegvielas produktu āœˆļø aviācijas degvielas šŸ”„ LNG gāzes šŸŒ¾ un minerālmēslu izejvielu piegādes. KaradarbÄ«ba, nenoteiktÄ«ba, naftas infrastruktÅ«ras bojājumi un pārstrādes rÅ«pnÄ«cu darbÄ«bas traucējumi Tuvajos Austrumos tieŔā veidā ietekmē degvielas cenas pasaulē. šŸ‡µšŸ‡± Å odien man plānota saruna ar Polijas premjeru Donaldu Tusku. Viens no jautājumiem bÅ«s arÄ« ORLEN pārstrādes rÅ«pnÄ«ca MažeiÄ·os un degvielas pieejamÄ«ba mÅ«su reÄ£ionā. āš ļø Ja situācija Tuvajos Austrumos neuzlabosies, Eiropas SavienÄ«ba var nonākt situācijā, kad jautājums vairs nebÅ«s tikai par degvielas cenu. Var rasties arÄ« kopēja degvielas pieejamÄ«bas problēma. Sekosim situācijai un rÄ«kosimies. ZiņoÅ”u par turpmāko. #hormuz #degviela

Andris Kulbergs (AS) šŸ‡ŗšŸ‡¦šŸ‡±šŸ‡»

37,327 Aufrufe ā€¢ vor 1 Monat

Diena Nr. 90 premjera krēslā (Ceturtdiena 1. okt) ā€“ ÄŖPAÅ S PAZIŅOJUMS VISIEM NELABVĒĻIEM - 80% valdÄ«bas darbi IR IZPILDÄŖTI! Pieņemts arÄ« lēmums par RailBaltica; šŸ“Š 79% TOP3 ministru prioritārie darbi ā€” IZPILDÄŖTI. Å odien apskatÄ«jāmies pirmo četru valdÄ«bas darba mēneÅ”u rezultātus. No 61 prioritārā lielajiem ministru TOP3 darbiem 48 ir izpildÄ«ti ā€” 79%. No 106 plānotajiem mazākajiem darbiem sasniegti 88 jeb 83%. AtlikuÅ”ajā mēnesÄ«, ko valdÄ«ba strādās, paveiksim atlikuÅ”os 20%. No padarÄ«tajiem, kopÅ” pēdējās sapulces Å”ajā mēnesÄ« ir paveikti: - 4 ministri ir 100% paveikuÅ”i savus darbus o VARAM šŸ‡ŗšŸ‡¦ Edgars Tavars galvenais veikums = izstrādāta un nodota vēlÄ“Å”anu sistēma ā€“ atzÄ«mi par paveikto, iedos vēlētāji 3. oktobrÄ«. o KEM Jānis Vitenbergs galvenais darbs ir iedarbināts siltuma tirgus sakārtoÅ”ana ā€“ RÄ«gas Siltuma tarifa sakārtoÅ”anas plāns ar 12 punktiem un skaidriem termiņiem. o Tieslietu ministrija šŸ‡±šŸ‡» Edvards Smiltēns sagatavoja likumu par 30 000 Ukraiņu statusu Latvijā, lai var strādāt un uzturēties pēc 1.marta 2027.g. o EkonomikasMinistrija MārtiņŔ Valainis pabeidza atvieglotu bÅ«vniecÄ«bas procesu (reāli samazināta birokrātija); ieviesta ātrā saskaņoÅ”ana ielu tirgotājiem un komersantiem. āœ…7 ministri ir gandrÄ«z izpildÄ«juÅ”i savus Top3, kur uz Å”odienu pietrÅ«kst 1 pabeigts darbs o FinanÅ”u ministrija Maris Kucinskis gandrÄ«z pabeidza visus darbus ar otrdienas FM ziņojumu un izmaksu kontroles pasākumiem jau 2026. beigās. o FinMin pabeidza svarÄ«gu darbu ā€“ visi iepirkumi tiks publicēti no pirmā ā‚¬, padarÄ«ts pirms noteikts likumā 2028.g. o IekÅ”lietu ministrija Jānis Dombrava iesniedza pārskatÄ«tu migrācijas ziņojumu un imigrācijas apkaroÅ”anas plānu. āœ…AtlikuÅ”ie darbi ā€“ vēl palicis mēnesis ministriem, lÄ«dz 3.novembrim: o 4 darbus, lai pabeigtu ir nepiecieÅ”ama politiskā izŔķirÅ”anās; o 2 darbi ir atkarÄ«gi no ES MFF jaunā daudzgadu budžeta pieņemÅ”ana; o 1 darbs - VeselÄ«bas ministrija Dr. Hosam Abu MerišŸ‡±šŸ‡»šŸ‡ŗšŸ‡¦ vienotais pieraksts mēneÅ”a laikā tiks pabeigts, kad bÅ«s pabeigti kiberdroŔības testu. Darbi, kas paveikti 4 mēneÅ”os, papildus valdÄ«bas deklarācijai: āœ…Aktualizēta NVO naudas izŔķieÅ”anas problēma un necaurspÄ«dÄ«ga naudas pieŔķirÅ”ana. FM uzdots izstrādāt skaidru naudas pieŔķirÅ”anas kārtÄ«bu, ar lietderÄ«bas izvērtējumu un atklāta konkursa piemēroÅ”anu. āœ…TET/LMT nesaimnieciskā darÄ«juma apturÄ“Å”ana, sagatavoÅ”ana jaunam, caurspÄ«dÄ«gam un valsts interesēm atbilstoÅ”am risinājumam. āœ…Ar FRANCIJU panākta sadarbÄ«ba Latvijas droŔības stiprināŔanā. āœ…Austruma flanga premjeru lÄ«menÄ« panākts atbalsts 7 miljardu ā‚¬ iniciatÄ«vai no ES MFF jaunā budžeta, kur pamatojums meklējums ietekmē no agresorvalsts austrumos un kara Ukrainā. āœ…Lidostā uzsākta 6. kārtas bÅ«vniecÄ«ba ā€“ jaunais terminālis, kas gadiem kavējās āœ…KiberdroŔība ā€“ pieņemtas kritiskās infrastruktÅ«ras datu centru droŔības noteikumu prasÄ«bas, darbs, kas 2,5 gadus netika izpildÄ«ts, Å”ajā valdÄ«bā mēs to paveicām 1 mēneÅ”a laikā. o 15 kritiskām IT sistēmām uzstādÄ«ti kiberdroŔības monitoringa iekārtas infrastruktÅ«ras aizsardzÄ«bai/uzraudzÄ«bai. āœ…IKT moratorijs ā€“ ar EK prokuratÅ«ras atbalstu, apturēts kartelis valsts IT iepirkumos. Uzliktais iepirkumu moratorijs apturēja korupciju, ietaupÄ«ja 21 milj., ā‚¬ valsts budžetā un lika pārvērtēt IKT projektus 130 milj., ā‚¬ vērtÄ«bā, kuru lietderÄ«ba jāvērtē no nulles. āœ…Panākts vēsturisks lēmums par IKT sistēmu centralizāciju; āœ…Operācija ā€œVILKATISā€ ļāva neitralizēt Krievijas organizētu, nelegālās migrācijas hibrÄ«duzbrukumu caur Baltkrieviju, apvienojot robežsardzes, valsts policijas, nacionālos bruņotos spēkus un KVC. āœ…OCTA regulējums ā€“ personÄ«gi virzu jau 3 gadus procesā Saeimā grozÄ«jumus, lai transporta negadÄ«juma situācijā cietuÅ”o sargātu apdroÅ”ināŔanas garantijas fonds, ja no notikumu vietas aizlaižās vainÄ«gais. Papildus tiks pielemts, ka OCTA negadÄ«jumā cietuÅ”ais var griezties pie savas apdroÅ”ināŔanas, nevis vainÄ«gās puses kā Å”odien. Tas beidzot izmainÄ«s vēsturisko kļūdu, ka uzsvars no lētākās cenas pārceļas uz kvalitāti. ValdÄ«bas darbs nav pabeigts. LÄ«dz valdÄ«bas pilnvaru beigām tempu nesamazinām. Par #RailBaltica nākamajā ziņā 1/2
8:57
AndrisKulbergs's profile picture

Diena Nr. 90 premjera krēslā (Ceturtdiena 1. okt) ā€“ ÄŖPAÅ S PAZIŅOJUMS VISIEM NELABVĒĻIEM - 80% valdÄ«bas darbi IR IZPILDÄŖTI! Pieņemts arÄ« lēmums par RailBaltica; šŸ“Š 79% TOP3 ministru prioritārie darbi ā€” IZPILDÄŖTI. Å odien apskatÄ«jāmies pirmo četru valdÄ«bas darba mēneÅ”u rezultātus. No 61 prioritārā lielajiem ministru TOP3 darbiem 48 ir izpildÄ«ti ā€” 79%. No 106 plānotajiem mazākajiem darbiem sasniegti 88 jeb 83%. AtlikuÅ”ajā mēnesÄ«, ko valdÄ«ba strādās, paveiksim atlikuÅ”os 20%. No padarÄ«tajiem, kopÅ” pēdējās sapulces Å”ajā mēnesÄ« ir paveikti: - 4 ministri ir 100% paveikuÅ”i savus darbus o VARAM šŸ‡ŗšŸ‡¦ Edgars Tavars galvenais veikums = izstrādāta un nodota vēlÄ“Å”anu sistēma ā€“ atzÄ«mi par paveikto, iedos vēlētāji 3. oktobrÄ«. o KEM Jānis Vitenbergs galvenais darbs ir iedarbināts siltuma tirgus sakārtoÅ”ana ā€“ RÄ«gas Siltuma tarifa sakārtoÅ”anas plāns ar 12 punktiem un skaidriem termiņiem. o Tieslietu ministrija šŸ‡±šŸ‡» Edvards Smiltēns sagatavoja likumu par 30 000 Ukraiņu statusu Latvijā, lai var strādāt un uzturēties pēc 1.marta 2027.g. o EkonomikasMinistrija MārtiņŔ Valainis pabeidza atvieglotu bÅ«vniecÄ«bas procesu (reāli samazināta birokrātija); ieviesta ātrā saskaņoÅ”ana ielu tirgotājiem un komersantiem. āœ…7 ministri ir gandrÄ«z izpildÄ«juÅ”i savus Top3, kur uz Å”odienu pietrÅ«kst 1 pabeigts darbs o FinanÅ”u ministrija Maris Kucinskis gandrÄ«z pabeidza visus darbus ar otrdienas FM ziņojumu un izmaksu kontroles pasākumiem jau 2026. beigās. o FinMin pabeidza svarÄ«gu darbu ā€“ visi iepirkumi tiks publicēti no pirmā ā‚¬, padarÄ«ts pirms noteikts likumā 2028.g. o IekÅ”lietu ministrija Jānis Dombrava iesniedza pārskatÄ«tu migrācijas ziņojumu un imigrācijas apkaroÅ”anas plānu. āœ…AtlikuÅ”ie darbi ā€“ vēl palicis mēnesis ministriem, lÄ«dz 3.novembrim: o 4 darbus, lai pabeigtu ir nepiecieÅ”ama politiskā izŔķirÅ”anās; o 2 darbi ir atkarÄ«gi no ES MFF jaunā daudzgadu budžeta pieņemÅ”ana; o 1 darbs - VeselÄ«bas ministrija Dr. Hosam Abu MerišŸ‡±šŸ‡»šŸ‡ŗšŸ‡¦ vienotais pieraksts mēneÅ”a laikā tiks pabeigts, kad bÅ«s pabeigti kiberdroŔības testu. Darbi, kas paveikti 4 mēneÅ”os, papildus valdÄ«bas deklarācijai: āœ…Aktualizēta NVO naudas izŔķieÅ”anas problēma un necaurspÄ«dÄ«ga naudas pieŔķirÅ”ana. FM uzdots izstrādāt skaidru naudas pieŔķirÅ”anas kārtÄ«bu, ar lietderÄ«bas izvērtējumu un atklāta konkursa piemēroÅ”anu. āœ…TET/LMT nesaimnieciskā darÄ«juma apturÄ“Å”ana, sagatavoÅ”ana jaunam, caurspÄ«dÄ«gam un valsts interesēm atbilstoÅ”am risinājumam. āœ…Ar FRANCIJU panākta sadarbÄ«ba Latvijas droŔības stiprināŔanā. āœ…Austruma flanga premjeru lÄ«menÄ« panākts atbalsts 7 miljardu ā‚¬ iniciatÄ«vai no ES MFF jaunā budžeta, kur pamatojums meklējums ietekmē no agresorvalsts austrumos un kara Ukrainā. āœ…Lidostā uzsākta 6. kārtas bÅ«vniecÄ«ba ā€“ jaunais terminālis, kas gadiem kavējās āœ…KiberdroŔība ā€“ pieņemtas kritiskās infrastruktÅ«ras datu centru droŔības noteikumu prasÄ«bas, darbs, kas 2,5 gadus netika izpildÄ«ts, Å”ajā valdÄ«bā mēs to paveicām 1 mēneÅ”a laikā. o 15 kritiskām IT sistēmām uzstādÄ«ti kiberdroŔības monitoringa iekārtas infrastruktÅ«ras aizsardzÄ«bai/uzraudzÄ«bai. āœ…IKT moratorijs ā€“ ar EK prokuratÅ«ras atbalstu, apturēts kartelis valsts IT iepirkumos. Uzliktais iepirkumu moratorijs apturēja korupciju, ietaupÄ«ja 21 milj., ā‚¬ valsts budžetā un lika pārvērtēt IKT projektus 130 milj., ā‚¬ vērtÄ«bā, kuru lietderÄ«ba jāvērtē no nulles. āœ…Panākts vēsturisks lēmums par IKT sistēmu centralizāciju; āœ…Operācija ā€œVILKATISā€ ļāva neitralizēt Krievijas organizētu, nelegālās migrācijas hibrÄ«duzbrukumu caur Baltkrieviju, apvienojot robežsardzes, valsts policijas, nacionālos bruņotos spēkus un KVC. āœ…OCTA regulējums ā€“ personÄ«gi virzu jau 3 gadus procesā Saeimā grozÄ«jumus, lai transporta negadÄ«juma situācijā cietuÅ”o sargātu apdroÅ”ināŔanas garantijas fonds, ja no notikumu vietas aizlaižās vainÄ«gais. Papildus tiks pielemts, ka OCTA negadÄ«jumā cietuÅ”ais var griezties pie savas apdroÅ”ināŔanas, nevis vainÄ«gās puses kā Å”odien. Tas beidzot izmainÄ«s vēsturisko kļūdu, ka uzsvars no lētākās cenas pārceļas uz kvalitāti. ValdÄ«bas darbs nav pabeigts. LÄ«dz valdÄ«bas pilnvaru beigām tempu nesamazinām. Par #RailBaltica nākamajā ziņā 1/2

Andris Kulbergs (AS) šŸ‡ŗšŸ‡¦šŸ‡±šŸ‡»

25,013 Aufrufe ā€¢ vor 25 Tagen

Te ir piemērs, kad mērkaÄ·im nevajag dot ar granātu paspēlēties... ProgresÄ«vie jÅ«s prātu izkÅ«kojuÅ”i? Es vēl mēģinu saprast, ka saujiņa GrÄ«ziņkalna iedzaivotāju, tad Ä¢ertrÅ«des baznÄ«cas draudze... bet nu, ka jÅ«s esat izdomājuÅ”i Teikas skolai apkārt uzlikt 2x betona mierinātājus, atvainojos "modālos filtrus".... es saprotu, ka jums bērni un Ä£imenes neinteresē (jo tie jÅ«suprāt ir liekēži un lieki CO2 patērētāji), bet mums normālām Latvijas Ä£imenēm totāli nav pieņemams tas, ka jÅ«s liegsiet piekļuvi pie Teikas skolas izlaist un savākt bēnus no skolas! Es tur katru dienu vedu bērnus, tur tak Å”odien no rÄ«tiem nav iespējams normāli izlaist bērnus, jo ir sastrēgumi... jÅ«s vispār draudzējaties ar galvu? Viena iebrauktuve uz apļveida kustÄ«bu ap skolu.... jÅ«s saprotat kāds tas bÅ«s par sastrēgumu un totāla blokāde visā rajona satiksmē? LÅ«dzu paskaidrojat Marta Kotello kā man no BrÄ«vÄ«bas Juglas puses bērnu aizvest uz skolu? JÅ«s saprotiet, ka Tālivalžu iela ir svarÄ«ga RÄ«gas pilsētas artērija, kas izkliedē satiksmi no BrÄ«vÄ«bas Teikas krustojuma? Aaa... pareizi, ar ciskudrillu braucot ir grÅ«ti to saprast šŸ™ˆšŸ˜” Pauls Timrots Zebra uztaisiet par Å”o sižetu kamēr nav par vēlu JÅ«s kaut ko varat pa priekÅ”u jēdzÄ«gu uzbÅ«vēt pirms salauzt?
2:07
AndrisKulbergs's profile picture

Te ir piemērs, kad mērkaÄ·im nevajag dot ar granātu paspēlēties... ProgresÄ«vie jÅ«s prātu izkÅ«kojuÅ”i? Es vēl mēģinu saprast, ka saujiņa GrÄ«ziņkalna iedzaivotāju, tad Ä¢ertrÅ«des baznÄ«cas draudze... bet nu, ka jÅ«s esat izdomājuÅ”i Teikas skolai apkārt uzlikt 2x betona mierinātājus, atvainojos "modālos filtrus".... es saprotu, ka jums bērni un Ä£imenes neinteresē (jo tie jÅ«suprāt ir liekēži un lieki CO2 patērētāji), bet mums normālām Latvijas Ä£imenēm totāli nav pieņemams tas, ka jÅ«s liegsiet piekļuvi pie Teikas skolas izlaist un savākt bēnus no skolas! Es tur katru dienu vedu bērnus, tur tak Å”odien no rÄ«tiem nav iespējams normāli izlaist bērnus, jo ir sastrēgumi... jÅ«s vispār draudzējaties ar galvu? Viena iebrauktuve uz apļveida kustÄ«bu ap skolu.... jÅ«s saprotat kāds tas bÅ«s par sastrēgumu un totāla blokāde visā rajona satiksmē? LÅ«dzu paskaidrojat Marta Kotello kā man no BrÄ«vÄ«bas Juglas puses bērnu aizvest uz skolu? JÅ«s saprotiet, ka Tālivalžu iela ir svarÄ«ga RÄ«gas pilsētas artērija, kas izkliedē satiksmi no BrÄ«vÄ«bas Teikas krustojuma? Aaa... pareizi, ar ciskudrillu braucot ir grÅ«ti to saprast šŸ™ˆšŸ˜” Pauls Timrots Zebra uztaisiet par Å”o sižetu kamēr nav par vēlu JÅ«s kaut ko varat pa priekÅ”u jēdzÄ«gu uzbÅ«vēt pirms salauzt?

Andris Kulbergs (AS) šŸ‡ŗšŸ‡¦šŸ‡±šŸ‡»

137,297 Aufrufe ā€¢ vor 6 Monaten

šŸ‡ŖšŸ‡ŗ Eiropadomē Briselē Latvijas pozÄ«cija ir skaidra! SvarÄ«gākais ir panākt lielāku budžetu Latvijai!! šŸ›”ļø +7 mljrd. ā‚¬ austrumu robežas droŔībai ā€“ ja bÅ«s vāja robeža, bÅ«s vāja Eiropa šŸšœ GodÄ«gi tieÅ”maksājumi mÅ«su zemniekiem šŸŒ¾ Krievijas graudu tranzÄ«ts nedrÄ«kst finansēt tās kara ekonomiku šŸ‡ŗšŸ‡¦ Atbalsts Ukrainai - Ŕī ziema bÅ«s izŔķiroÅ”a
3:45
AndrisKulbergs's profile picture

šŸ‡ŖšŸ‡ŗ Eiropadomē Briselē Latvijas pozÄ«cija ir skaidra! SvarÄ«gākais ir panākt lielāku budžetu Latvijai!! šŸ›”ļø +7 mljrd. ā‚¬ austrumu robežas droŔībai ā€“ ja bÅ«s vāja robeža, bÅ«s vāja Eiropa šŸšœ GodÄ«gi tieÅ”maksājumi mÅ«su zemniekiem šŸŒ¾ Krievijas graudu tranzÄ«ts nedrÄ«kst finansēt tās kara ekonomiku šŸ‡ŗšŸ‡¦ Atbalsts Ukrainai - Ŕī ziema bÅ«s izŔķiroÅ”a

Andris Kulbergs (AS) šŸ‡ŗšŸ‡¦šŸ‡±šŸ‡»

12,564 Aufrufe ā€¢ vor 11 Tagen

Slēdz iekŔā TV360 Å”ovakar 20:45, bÅ«s grandiozs Å”ovs "IZKLAUSIES REDZĒTS" Ralfs Eilands ar pārējām zvaigznēm spridzina, izklaide vakaram garantēta Katru piektdienu ir jauna epizode lÄ«dz pat decembrim Jāreklamē sievas darbiņŔ šŸ˜Ž
0:55
AndrisKulbergs's profile picture

Slēdz iekŔā TV360 Å”ovakar 20:45, bÅ«s grandiozs Å”ovs "IZKLAUSIES REDZĒTS" Ralfs Eilands ar pārējām zvaigznēm spridzina, izklaide vakaram garantēta Katru piektdienu ir jauna epizode lÄ«dz pat decembrim Jāreklamē sievas darbiņŔ šŸ˜Ž

Andris Kulbergs (AS) šŸ‡ŗšŸ‡¦šŸ‡±šŸ‡»

11,955 Aufrufe ā€¢ vor 11 Tagen

Uzruna manā nominācijā par ministru prezidenta kandidātu no APVIENOTAIS SARAKSTS Vēlos teikt paldies Apvienotā saraksta kolēģiem un domubiedriem par man uzticēto godu kandidēt Ministru prezidenta amatam. Jā, tas ir gods, bet vēl vairāk ā€“ atbildÄ«ba un izaicinājums. AtbildÄ«ba par valsti. Par tās droŔību un nākotni. Pirms četriem gadiem, ienākot Latvijas politikā, definēju sev mērÄ·i ā€“ strādāt valsts labā pēc labākās sirdsapziņas. Strādāt tā, lai mani bērni ar lepnumu varētu teikt ā€“ mans tētis ir Andris Kulbergs. Un viņŔ ir Saeimas deputāts. Pirms četriem gadiem es vēl biju ideālists, jo nezināju par politiku to, ko zinu Å”odien. Es joprojām esmu ideālists. Esmu pārliecināts, ka Latvijas politikas pirmajās rindās Å”odien jābÅ«t cilvēkiem, kas ir gatavi vārda tieŔā nozÄ«mē cÄ«nÄ«ties par savu valsti. Jā, arÄ« daudz un ļoti daudz strādāt, nevis nodarboties ar tukÅ”muldÄ“Å”anu, intrigu vÄ«Å”anu un paÅ”labuma meklÄ“Å”anu. TieÅ”i Å”odien, ņemot vērā Latvijas iekÅ”politisko situāciju, kā arÄ« Ä£eopolitisko situāciju pasaulē, ir jāatzÄ«st, ka cīņai par mÅ«su valsti jābÅ«t skaudrai un principiālai. Ir jāpieņem bezkompromisu lēmumi par droÅ”u un pārtikuÅ”u Latviju. Tagad un nākotnē. Man jautā, vai uzņemÅ”os atbildÄ«bu, ja Å”obrÄ«d, Å”ajā politiskajā situācijā, bÅ«s jāuzņemas premjera amata pienākumi? Å odien stāvÄ“Å”ana malā ir lÄ«dzvērtÄ«ga vienaldzÄ«bai pret savas valsts nākotni. Å odien nav laiks vērot notikumus no malas vai cerēt, ka problēmas atrisināsies paÅ”as no sevis. Tāpēc esmu pārliecināts, ka Å”is ir brÄ«dis, kad jāuzņemas atbildÄ«ba, nevis jānoraugās, kā valsts arvien dziļāk grimst neizlēmÄ«bā un stagnācijā. MÅ«su valsts Å”obrÄ«d ir tik ievainojama kā nekad. Tehniska valdÄ«ba vai valdÄ«ba, kura tikai formāli eksistē lÄ«dz Saeimas vēlÄ“Å”anām, mums nav pieņemams redzējums. IzlēmÄ«gi lēmumi jāpieņem jau Å”odien. AizgājusÄ« valdÄ«ba ir turējusies uz satrunējuÅ”iem pamatiem ā€“ bez iekŔējās sadarbÄ«bas, bez sabiedrÄ«bas atbalsta, bez sadarbÄ«bas ar visiem politiskajiem spēkiem. Izmainot vienu elementu, tā sabruka kā kārÅ”u namiņŔ. Å Ä«s ir sekas ilgstoÅ”ai arogancei. Pateicoties bezatbildÄ«gai dzÄ«voÅ”anai uz parāda, jau nākamajā gadā var trÅ«kt lÄ«dzekļu Latvijas droŔības un aizsardzÄ«bas nodroÅ”ināŔanai. Rezerves ir izsmeltas. Valstij nav lÄ«dzekļu, lai grÅ«tos laikos atbalstÄ«tu savus iedzÄ«votājus un uzņēmumus. Å odien mÅ«su galvenais uzdevums - novērst sÅ«ci valsts budžeta laivai, lai tā nenogrimst. Mums vairs nav termiņa ā€œrÄ«tā€. Mums ir termiņŔ ā€“ vakar! Tāpēc, ja mums bÅ«s jāuzņemas atbildÄ«ba tagad, nodroÅ”inot Latvijas politisko stabilitāti, esmu tam gatavs un ā€“ mēs rÄ«kosimies! Beigsim izŔķērdÄ«bu. Samazināsim prēmiju fondu valsts un valsts kapitālsabiedrÄ«bu darbiniekiem. Izvērtēsim ES fondu projektu iepirkumus, lai paātrinātu ES projektu uzsākÅ”anu, Ä«stenoÅ”anu un pabeigÅ”anu. Nepieļausim bezjēdzÄ«gus un koruptÄ«vus iepirkumus. Labāk kaut ko neÄ«stenosim un neapgÅ«sim, nekā turpināsim barot IT jomā izveidoto koruptÄ«vo karteli. Strādāsim Latvijas droŔībai. Pārņemot Ukrainas pieredzi, balstot valsts aizsardzÄ«bu zināŔanās, kas strādā Å”odien. Militārajai ražoÅ”anai jānotiek Latvijā. Atjaunosim uzticÄ«bu ar iekŔējiem un ārējiem partneriem. SvarÄ«gāko nozari jāvada profesionāliem un kompetentiem cilvēkiem. Tāpēc mÅ«su risinājums ir darbs. Strādājot rezultātam, nevis procesam. Savukārt rezultātus ilgtermiņā var nodroÅ”ināt mÅ«su pārliecÄ«ba, ka valsts droŔība sākas valsts ekonomikā. MÅ«su mērÄ·is ir trÄ«skārÅ”a droŔība. Militāra droŔība ar stipriem Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un sabiedrotajiem. Ekonomiskā droŔība ar spēcÄ«giem uzņēmumiem un darbavietām. Pilsoniskā droŔība valstÄ«, kurai cilvēki uzticas. Pirmkārt. MÅ«su absolÅ«ta prioritāte ir sistēmiska kārtÄ«bas ievieÅ”ana valsts finansēs. Pieliekot punktu izŔķērdÄ«bai, nesaimnieciskumam un nekompetencei, kādu esam pieredzējuÅ”i, piermēram, Rail Baltic projektā. Pilns un visaptveroÅ”s valsts finanÅ”u audits ā€“ pirmais darbs. Lai sakārtotu galveno valsts motoru ā€“ budžetu. Ir jāsaprot, kāpēc Å”is motors ik pa laikam grab, klab un negrib darboties. Ja Å”is darbs netiks izdarÄ«ts, tad valstÄ« pozitÄ«vu izmaiņu nebÅ«s. Ja auto ir caura bāka, tad vari liet degvielu , cik gribi, tā tik un tā lÄ«st ārā un auto uz priekÅ”u neiet. Otrkārt. Jaunu standartu ievieÅ”ana valsts pārvaldē. Valstij vajadzÄ«gi profesionāli un drosmÄ«gi ierēdņi, kas spēj uzņemties atbildÄ«bu par rezultātu, nevis baidās par savu amatu. Latvijas valsts nevar atļauties uzturēt milzÄ«gu un neefektÄ«vu valsts aparātu. Uzskatu, ka mēs varam kļūt par efektÄ«vākās valsts pārvaldes čempioniem Eiropā. Å odien to var panākt, valsts pārvaldē iedzÄ«vinot digitalizāciju un mākslÄ«go intelektu. Profesionāli, neizŔķiežot miljonus neveiksmÄ«gos digitalizācijas procesos. TreÅ”kārt. Valsts ekonomiskā izaugsme. Ir jāizbeidz Ŕī brīža tendence ā€œdalÄ«t, pārdalÄ«t un tērētā€! Mums jānokāpj no Eiropas fondu atkarÄ«bas. MÅ«su mērÄ·is: valstij ir japelna! Ir jāļauj pelnÄ«t uzņēmumiem. Uz izaugsmi vērsts privātais bizness nozÄ«mē lielākus nodokļus valsts budžetā. Valstij nav jāpelna uz uzņēmumu rēķina, tiem piespiežot maksāt augstu elektrÄ«bas nodokli vai traucējot uzņēmumiem strādāt, atkal un atkal izdomājot jaunus birokrātiskus ŔķērŔļus. Valsts ir uzņēmumiem, nevis uzņēmumi ā€“ valstij. Tāpēc jānodroÅ”ina maksimāls atbalsts uzņēmumiem. Nevis vārdos, bet reālos darbos. NodroÅ”inot ā€œsarkanā paklājaā€ principu eksportējoÅ”iem uzņēmumiem, aizsardzÄ«bas industrijai, reÄ£ionālajai uzņēmējdarbÄ«bai utt. Maksimāli atbalstot vietējos ražotājus, zemniekus ā€¦.. Jā, mēs neaizmirsÄ«sim arÄ« vietējo zemnieku, kura ikdiena ir konkurence ar kaimiņvalstu lētajiem dārzeņiem. VeselÄ«gs protekcionisms bÅ«s viena no mÅ«su prioritātēm. Valsts dominance /intervence/ ekonomikā ir jāizbeidz! Ceturtkārt. Valsts kapitālsabiedrÄ«bu reforma, izveidojot Latvijas AttÄ«stÄ«bas fondu, pārņemot visu kapitālsabiedrÄ«bu pārvaldÄ«bu. Tādejādi kapitālsabiedrÄ«bas atraujot no valsts un politiskās ietekmes. Fonda mērÄ·is ir veidot Latvijas droŔības spilvenu nākamajām paaudzēm. Ir jāizbeidz absurdā situācija, kad valsts, ar atseviŔķu kapitālsabiedrÄ«bu ā€œrokāmā€, faktiski apzog savus iedzÄ«votājus. Å odien vairāku milzÄ«gu kapitālsabiedrÄ«bu galvenais mērÄ·is ir pelnÄ«t valstij pēc iespējas lielākas dividendes. Tas notiek uz sabiedrÄ«bas rēķina! Å Ä«s valsts kapitālsabiedrÄ«bas (Latvenergo, RÄ«gas siltums, AST, Latvijas valsts meži, Sadales tÄ«kli, CSDD, Latvijas Loto) nestrādā normālas konkurences apstākļos. Tās pelna, pateicoties milzu rēķiniem, ko saņem to klienti. Kas ir Ä«paÅ”s izredzēto pulciņŔ ar nereti ļoti zemu vai vispār neesoÅ”u kompetenci? Jā, tie ir valsts kapitālsabiedrÄ«bu padomes locekļi, kas pielipuÅ”i valdoÅ”ajai poliskajai varai. Korupcijas pansionāts, kur zem saukļa ā€œprofesionāla pārvaldÄ«baā€ patiesÄ«bā notiek legalizēta korupcija. Piektkārt. VeselÄ«ba, izglÄ«tÄ«ba un iekŔējā droŔība kā prioritātes. Tomēr atceramies, kamēr valsts budžets netiks sakārtots un valsts ekonomika iedarbināta pareizajā virzienā, veselÄ«bas un izglÄ«tÄ«bas sistēmas klibos. Bez veselÄ«bas un izglÄ«tÄ«ba sistēmas valstij nav nākotnes. Mums vajadzÄ«ga spēcÄ«ga izglÄ«tÄ«bas sistēma, lai jaunajā paaudzē iedzÄ«vinātu jaunu ekonomisko domāŔanu. Un mums vajadzÄ«ga jaudÄ«ga veselÄ«bas sistēma, jo veselÄ«ga sabiedrÄ«ba ir izŔķiroÅ”s spēks stipras valsts attÄ«stÄ«bā. MÅ«su politiskie konkurenti saviem vēlētājiem solÄ«s debessmannu bļodiņā ar zelta maliņu. Es runāŔu tieÅ”u valodu. Apsolot reāli izdarāmus darbus un strādājot tā, lai pēc 4 gadiem man nebÅ«tu kauns teikt ā€“ esmu Andris Kulbergs. ValstvÄ«rs. Å odien vēlos jÅ«s iepazÄ«stināt ar Apvienotais saraksts vēlÄ“Å”anu sarakstu lÄ«deriem. Ā· Edgars Tavars. Zemgale. MÅ«su frakcijas vadÄ«tājs, saliedētājs un uz priekÅ”u virzÄ«tājs. DedzÄ«gs un racionāls reizē, spējÄ«gs atrast kompromisus, bet nepārkāpt principus. Ā· Edvards Smiltēns. Vidzeme. Ä»oti novērtēju Edvarda pieredzi un enerÄ£iju, to ko viņŔ darÄ«jis Ukrainas atbalstam, kā arÄ« plaÅ”o ārpolitikas un droŔības ekspertÄ«zi. Ā· Juris Viļums. Latgale. Taisnu valodu un muguru, Latgales un Latvijas patriots,nekad neaizmirst no kurienes nācis. TieÅ”i tāds pārstāvis vajadzÄ«gs mÅ«su ļaudÄ«m kritiski svarÄ«gajā austrumu pierobežā. Ā· Māris Kučinskis. Kurzeme. Cilvēks, kura godaprātu un nosvērtÄ«bu ciena visi, neatkarÄ«gi no politiskās piederÄ«bas. AtbildÄ«ba, pieredze un plaÅ”s skatÄ«jums. Ā· Es pats startÄ“Å”u RÄ«gā, uzrunājot un pārliecinot tos, kam svarÄ«ga mÅ«su valsts droÅ”a nākotne, nevis stagnācija vai populisms. SpēcÄ«ga komanda, izlēmÄ«ba un kompetence ā€“ tas raksturo APVIENOTAIS SARAKSTS komandu. Mēs nebaidāmies pieņemt grÅ«tus lēmumus un uzņemties atbildÄ«bu par to sekām.
2:27
AndrisKulbergs's profile picture

Uzruna manā nominācijā par ministru prezidenta kandidātu no APVIENOTAIS SARAKSTS Vēlos teikt paldies Apvienotā saraksta kolēģiem un domubiedriem par man uzticēto godu kandidēt Ministru prezidenta amatam. Jā, tas ir gods, bet vēl vairāk ā€“ atbildÄ«ba un izaicinājums. AtbildÄ«ba par valsti. Par tās droŔību un nākotni. Pirms četriem gadiem, ienākot Latvijas politikā, definēju sev mērÄ·i ā€“ strādāt valsts labā pēc labākās sirdsapziņas. Strādāt tā, lai mani bērni ar lepnumu varētu teikt ā€“ mans tētis ir Andris Kulbergs. Un viņŔ ir Saeimas deputāts. Pirms četriem gadiem es vēl biju ideālists, jo nezināju par politiku to, ko zinu Å”odien. Es joprojām esmu ideālists. Esmu pārliecināts, ka Latvijas politikas pirmajās rindās Å”odien jābÅ«t cilvēkiem, kas ir gatavi vārda tieŔā nozÄ«mē cÄ«nÄ«ties par savu valsti. Jā, arÄ« daudz un ļoti daudz strādāt, nevis nodarboties ar tukÅ”muldÄ“Å”anu, intrigu vÄ«Å”anu un paÅ”labuma meklÄ“Å”anu. TieÅ”i Å”odien, ņemot vērā Latvijas iekÅ”politisko situāciju, kā arÄ« Ä£eopolitisko situāciju pasaulē, ir jāatzÄ«st, ka cīņai par mÅ«su valsti jābÅ«t skaudrai un principiālai. Ir jāpieņem bezkompromisu lēmumi par droÅ”u un pārtikuÅ”u Latviju. Tagad un nākotnē. Man jautā, vai uzņemÅ”os atbildÄ«bu, ja Å”obrÄ«d, Å”ajā politiskajā situācijā, bÅ«s jāuzņemas premjera amata pienākumi? Å odien stāvÄ“Å”ana malā ir lÄ«dzvērtÄ«ga vienaldzÄ«bai pret savas valsts nākotni. Å odien nav laiks vērot notikumus no malas vai cerēt, ka problēmas atrisināsies paÅ”as no sevis. Tāpēc esmu pārliecināts, ka Å”is ir brÄ«dis, kad jāuzņemas atbildÄ«ba, nevis jānoraugās, kā valsts arvien dziļāk grimst neizlēmÄ«bā un stagnācijā. MÅ«su valsts Å”obrÄ«d ir tik ievainojama kā nekad. Tehniska valdÄ«ba vai valdÄ«ba, kura tikai formāli eksistē lÄ«dz Saeimas vēlÄ“Å”anām, mums nav pieņemams redzējums. IzlēmÄ«gi lēmumi jāpieņem jau Å”odien. AizgājusÄ« valdÄ«ba ir turējusies uz satrunējuÅ”iem pamatiem ā€“ bez iekŔējās sadarbÄ«bas, bez sabiedrÄ«bas atbalsta, bez sadarbÄ«bas ar visiem politiskajiem spēkiem. Izmainot vienu elementu, tā sabruka kā kārÅ”u namiņŔ. Å Ä«s ir sekas ilgstoÅ”ai arogancei. Pateicoties bezatbildÄ«gai dzÄ«voÅ”anai uz parāda, jau nākamajā gadā var trÅ«kt lÄ«dzekļu Latvijas droŔības un aizsardzÄ«bas nodroÅ”ināŔanai. Rezerves ir izsmeltas. Valstij nav lÄ«dzekļu, lai grÅ«tos laikos atbalstÄ«tu savus iedzÄ«votājus un uzņēmumus. Å odien mÅ«su galvenais uzdevums - novērst sÅ«ci valsts budžeta laivai, lai tā nenogrimst. Mums vairs nav termiņa ā€œrÄ«tā€. Mums ir termiņŔ ā€“ vakar! Tāpēc, ja mums bÅ«s jāuzņemas atbildÄ«ba tagad, nodroÅ”inot Latvijas politisko stabilitāti, esmu tam gatavs un ā€“ mēs rÄ«kosimies! Beigsim izŔķērdÄ«bu. Samazināsim prēmiju fondu valsts un valsts kapitālsabiedrÄ«bu darbiniekiem. Izvērtēsim ES fondu projektu iepirkumus, lai paātrinātu ES projektu uzsākÅ”anu, Ä«stenoÅ”anu un pabeigÅ”anu. Nepieļausim bezjēdzÄ«gus un koruptÄ«vus iepirkumus. Labāk kaut ko neÄ«stenosim un neapgÅ«sim, nekā turpināsim barot IT jomā izveidoto koruptÄ«vo karteli. Strādāsim Latvijas droŔībai. Pārņemot Ukrainas pieredzi, balstot valsts aizsardzÄ«bu zināŔanās, kas strādā Å”odien. Militārajai ražoÅ”anai jānotiek Latvijā. Atjaunosim uzticÄ«bu ar iekŔējiem un ārējiem partneriem. SvarÄ«gāko nozari jāvada profesionāliem un kompetentiem cilvēkiem. Tāpēc mÅ«su risinājums ir darbs. Strādājot rezultātam, nevis procesam. Savukārt rezultātus ilgtermiņā var nodroÅ”ināt mÅ«su pārliecÄ«ba, ka valsts droŔība sākas valsts ekonomikā. MÅ«su mērÄ·is ir trÄ«skārÅ”a droŔība. Militāra droŔība ar stipriem Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un sabiedrotajiem. Ekonomiskā droŔība ar spēcÄ«giem uzņēmumiem un darbavietām. Pilsoniskā droŔība valstÄ«, kurai cilvēki uzticas. Pirmkārt. MÅ«su absolÅ«ta prioritāte ir sistēmiska kārtÄ«bas ievieÅ”ana valsts finansēs. Pieliekot punktu izŔķērdÄ«bai, nesaimnieciskumam un nekompetencei, kādu esam pieredzējuÅ”i, piermēram, Rail Baltic projektā. Pilns un visaptveroÅ”s valsts finanÅ”u audits ā€“ pirmais darbs. Lai sakārtotu galveno valsts motoru ā€“ budžetu. Ir jāsaprot, kāpēc Å”is motors ik pa laikam grab, klab un negrib darboties. Ja Å”is darbs netiks izdarÄ«ts, tad valstÄ« pozitÄ«vu izmaiņu nebÅ«s. Ja auto ir caura bāka, tad vari liet degvielu , cik gribi, tā tik un tā lÄ«st ārā un auto uz priekÅ”u neiet. Otrkārt. Jaunu standartu ievieÅ”ana valsts pārvaldē. Valstij vajadzÄ«gi profesionāli un drosmÄ«gi ierēdņi, kas spēj uzņemties atbildÄ«bu par rezultātu, nevis baidās par savu amatu. Latvijas valsts nevar atļauties uzturēt milzÄ«gu un neefektÄ«vu valsts aparātu. Uzskatu, ka mēs varam kļūt par efektÄ«vākās valsts pārvaldes čempioniem Eiropā. Å odien to var panākt, valsts pārvaldē iedzÄ«vinot digitalizāciju un mākslÄ«go intelektu. Profesionāli, neizŔķiežot miljonus neveiksmÄ«gos digitalizācijas procesos. TreÅ”kārt. Valsts ekonomiskā izaugsme. Ir jāizbeidz Ŕī brīža tendence ā€œdalÄ«t, pārdalÄ«t un tērētā€! Mums jānokāpj no Eiropas fondu atkarÄ«bas. MÅ«su mērÄ·is: valstij ir japelna! Ir jāļauj pelnÄ«t uzņēmumiem. Uz izaugsmi vērsts privātais bizness nozÄ«mē lielākus nodokļus valsts budžetā. Valstij nav jāpelna uz uzņēmumu rēķina, tiem piespiežot maksāt augstu elektrÄ«bas nodokli vai traucējot uzņēmumiem strādāt, atkal un atkal izdomājot jaunus birokrātiskus ŔķērŔļus. Valsts ir uzņēmumiem, nevis uzņēmumi ā€“ valstij. Tāpēc jānodroÅ”ina maksimāls atbalsts uzņēmumiem. Nevis vārdos, bet reālos darbos. NodroÅ”inot ā€œsarkanā paklājaā€ principu eksportējoÅ”iem uzņēmumiem, aizsardzÄ«bas industrijai, reÄ£ionālajai uzņēmējdarbÄ«bai utt. Maksimāli atbalstot vietējos ražotājus, zemniekus ā€¦.. Jā, mēs neaizmirsÄ«sim arÄ« vietējo zemnieku, kura ikdiena ir konkurence ar kaimiņvalstu lētajiem dārzeņiem. VeselÄ«gs protekcionisms bÅ«s viena no mÅ«su prioritātēm. Valsts dominance /intervence/ ekonomikā ir jāizbeidz! Ceturtkārt. Valsts kapitālsabiedrÄ«bu reforma, izveidojot Latvijas AttÄ«stÄ«bas fondu, pārņemot visu kapitālsabiedrÄ«bu pārvaldÄ«bu. Tādejādi kapitālsabiedrÄ«bas atraujot no valsts un politiskās ietekmes. Fonda mērÄ·is ir veidot Latvijas droŔības spilvenu nākamajām paaudzēm. Ir jāizbeidz absurdā situācija, kad valsts, ar atseviŔķu kapitālsabiedrÄ«bu ā€œrokāmā€, faktiski apzog savus iedzÄ«votājus. Å odien vairāku milzÄ«gu kapitālsabiedrÄ«bu galvenais mērÄ·is ir pelnÄ«t valstij pēc iespējas lielākas dividendes. Tas notiek uz sabiedrÄ«bas rēķina! Å Ä«s valsts kapitālsabiedrÄ«bas (Latvenergo, RÄ«gas siltums, AST, Latvijas valsts meži, Sadales tÄ«kli, CSDD, Latvijas Loto) nestrādā normālas konkurences apstākļos. Tās pelna, pateicoties milzu rēķiniem, ko saņem to klienti. Kas ir Ä«paÅ”s izredzēto pulciņŔ ar nereti ļoti zemu vai vispār neesoÅ”u kompetenci? Jā, tie ir valsts kapitālsabiedrÄ«bu padomes locekļi, kas pielipuÅ”i valdoÅ”ajai poliskajai varai. Korupcijas pansionāts, kur zem saukļa ā€œprofesionāla pārvaldÄ«baā€ patiesÄ«bā notiek legalizēta korupcija. Piektkārt. VeselÄ«ba, izglÄ«tÄ«ba un iekŔējā droŔība kā prioritātes. Tomēr atceramies, kamēr valsts budžets netiks sakārtots un valsts ekonomika iedarbināta pareizajā virzienā, veselÄ«bas un izglÄ«tÄ«bas sistēmas klibos. Bez veselÄ«bas un izglÄ«tÄ«ba sistēmas valstij nav nākotnes. Mums vajadzÄ«ga spēcÄ«ga izglÄ«tÄ«bas sistēma, lai jaunajā paaudzē iedzÄ«vinātu jaunu ekonomisko domāŔanu. Un mums vajadzÄ«ga jaudÄ«ga veselÄ«bas sistēma, jo veselÄ«ga sabiedrÄ«ba ir izŔķiroÅ”s spēks stipras valsts attÄ«stÄ«bā. MÅ«su politiskie konkurenti saviem vēlētājiem solÄ«s debessmannu bļodiņā ar zelta maliņu. Es runāŔu tieÅ”u valodu. Apsolot reāli izdarāmus darbus un strādājot tā, lai pēc 4 gadiem man nebÅ«tu kauns teikt ā€“ esmu Andris Kulbergs. ValstvÄ«rs. Å odien vēlos jÅ«s iepazÄ«stināt ar Apvienotais saraksts vēlÄ“Å”anu sarakstu lÄ«deriem. Ā· Edgars Tavars. Zemgale. MÅ«su frakcijas vadÄ«tājs, saliedētājs un uz priekÅ”u virzÄ«tājs. DedzÄ«gs un racionāls reizē, spējÄ«gs atrast kompromisus, bet nepārkāpt principus. Ā· Edvards Smiltēns. Vidzeme. Ä»oti novērtēju Edvarda pieredzi un enerÄ£iju, to ko viņŔ darÄ«jis Ukrainas atbalstam, kā arÄ« plaÅ”o ārpolitikas un droŔības ekspertÄ«zi. Ā· Juris Viļums. Latgale. Taisnu valodu un muguru, Latgales un Latvijas patriots,nekad neaizmirst no kurienes nācis. TieÅ”i tāds pārstāvis vajadzÄ«gs mÅ«su ļaudÄ«m kritiski svarÄ«gajā austrumu pierobežā. Ā· Māris Kučinskis. Kurzeme. Cilvēks, kura godaprātu un nosvērtÄ«bu ciena visi, neatkarÄ«gi no politiskās piederÄ«bas. AtbildÄ«ba, pieredze un plaÅ”s skatÄ«jums. Ā· Es pats startÄ“Å”u RÄ«gā, uzrunājot un pārliecinot tos, kam svarÄ«ga mÅ«su valsts droÅ”a nākotne, nevis stagnācija vai populisms. SpēcÄ«ga komanda, izlēmÄ«ba un kompetence ā€“ tas raksturo APVIENOTAIS SARAKSTS komandu. Mēs nebaidāmies pieņemt grÅ«tus lēmumus un uzņemties atbildÄ«bu par to sekām.

Andris Kulbergs (AS) šŸ‡ŗšŸ‡¦šŸ‡±šŸ‡»

111,171 Aufrufe ā€¢ vor 5 Monaten

Tie nav nekādi bēgļi, tas ir agreskrkaimiņa skaidrs hibrÄ«duzbrukums un provokācija. Tie ir vÄ«rieÅ”i 18-30 gadu vecumā ar dažādu kriminālu, neskaidru pagātni. Tas vienlaicÄ«gi ir organizēts bizness ar domu mÅ«s vājināt un vairot nestabilitāti. Mēs tieÅ”i Å”odien kopā ar R.Melnis un Jānis Dombrava un droŔības dienestiem kalām plānus, kā uzlabot droŔību, kā stiprināt robežu. Paldies abiem ministriem, pirmo reizi redzu tik labu sadarbÄ«bu, izpratni un profesionālu rÄ«cÄ«bu. Dombravas kungs ļoti valstiski pieiet jautājumam, tā pat kā Meļņa kungs, kurÅ” steidzami labo tik daudz iepriekŔējā ministra pielaistās kļūdas. Å odien esam mēs, rÄ«t šŸ‡±šŸ‡¹ vai šŸ‡ŖšŸ‡Ŗ vai šŸ‡«šŸ‡® vai šŸ‡µšŸ‡±
1:24
AndrisKulbergs's profile picture

Tie nav nekādi bēgļi, tas ir agreskrkaimiņa skaidrs hibrÄ«duzbrukums un provokācija. Tie ir vÄ«rieÅ”i 18-30 gadu vecumā ar dažādu kriminālu, neskaidru pagātni. Tas vienlaicÄ«gi ir organizēts bizness ar domu mÅ«s vājināt un vairot nestabilitāti. Mēs tieÅ”i Å”odien kopā ar R.Melnis un Jānis Dombrava un droŔības dienestiem kalām plānus, kā uzlabot droŔību, kā stiprināt robežu. Paldies abiem ministriem, pirmo reizi redzu tik labu sadarbÄ«bu, izpratni un profesionālu rÄ«cÄ«bu. Dombravas kungs ļoti valstiski pieiet jautājumam, tā pat kā Meļņa kungs, kurÅ” steidzami labo tik daudz iepriekŔējā ministra pielaistās kļūdas. Å odien esam mēs, rÄ«t šŸ‡±šŸ‡¹ vai šŸ‡ŖšŸ‡Ŗ vai šŸ‡«šŸ‡® vai šŸ‡µšŸ‡±

Andris Kulbergs (AS) šŸ‡ŗšŸ‡¦šŸ‡±šŸ‡»

72,631 Aufrufe ā€¢ vor 3 Monaten