Andris Kulbergs (AS) 🇺🇦🇱🇻
@AndrisKulbergs • 10,674 subscribers
Latvijas Republikas Ministru prezidents Prime Minister of the Republic of Latvia
Shorts
Videos
DIENA Nr. 68 premjera krēslā — Dombravas imitētā MIGRANTU cīņa Nacionālā apvienība histērija par imigrāciju brīžiem izskatās pēc niķīga bērnudārznieka. Šeit ir viss, kas jums jāzina par Jānis Dombrava “teātra cīņu” ar imigrāciju. 🎭 Acīmredzot Dombravam nav svarīgs reāls rezultāts migrācijas ierobežošanā, bet gan skaļa un bezjēdzīga bļaustīšanās. Ļoti žēl, ka šādi tiek muļķoti pašu vēlētāji. Iekšlietu ministrs Dombrava laikam vēl nav sapratis, ko nozīmē būt ministram un kā notiek darbs Ministru kabinetā. Es ieteiktu viņa pieredzējušākajiem NA kolēģiem — Kaspars Gerhards , Ilze Indriksone vai Mūrniecei — izstāstīt, ko nozīmē sagatavot un iesniegt valdībā informatīvo ziņojumu (IZ). ❓ Kā Dombrava un NA vispār iedomājas virzīt PILNĪBĀ NESASKAŅOTU jautājumu uz valdības sēdi? Tikai tāpēc, ka viņiem tā sagribējās? 📸 Ekrānšāviņā no MK TAP portāla viss ir redzams kā uz delnas: ➡️ Dombravas informatīvais ziņojums iesniegts pirmdien, 31. augustā, plkst. 12.59 — tikai aptuveni 1,5 stundas pirms koalīcijas sanāksmes; ➡️ dokuments ir pilnībā nesaskaņots ar 14 institūcijām — ne ar TM, ne FM, ne EM, ne ĀM, ne LM, ne VARAM, ne SAM, ne Valsts kanceleju, ne LDDK , ne LTRK utt. Vienkārši atnākt, iemest valdībā dokumentu un pēc tam paziņot, ka “visi ir pret imigrācijas apkarošanu”, ir trula, lēta un populistiska vēlētāju makšķerēšana bez jebkāda pamata. 🤝 Koalīcijas sēdē visi vienojāmies, ka dokuments ir jāsaskaņo, un šo piektdien tiek organizēta īpaša politiskā sēde, lai pa punktiem vienotos par tā saturu. Acīmredzot arī tas Dombravam šķiet lieki, ja jau svarīgāks ir troksnis, nevis rezultāts. ⚠️ Un iebildumi nav formāli — tie ir ļoti būtiski. Piemēram, Dombrava pēkšņi ir iedomājies vērsties tiesā pret DIVIEM Eiropas Komisijas komisāriem un rosināt grozījumus ES direktīvā. Par to Ārlietu ministrijai ir būtiski iebildumi. Iekšlietu ministrs nevar vienkārši apiet visas Ministru kabineta darba procedūras, iemest valdībā ar nevienu nesaskaņotu dokumentu un pieprasīt, lai par to tūlīt lemj. Daudzi ministri šodien ar dokumentu pat nebija paspējuši iepazīties. 📌 Turklāt nav runas par kādu “iestrēgušu saskaņošanu”. Nav bijis pat normāla saskaņošanas cikla! Dokuments vispirms ir kvalitatīvi jāsagatavo, jāiziet saskaņošana un jānoved līdz valdības lēmumam. Tikai pēc tam var stāstīt, ka kāds to bloķē. Dombrava vienkārši nav izpildījis mājasdarbu. Fakti ir vienkārši: 1️⃣ Projektu valdības darba kārtībai var pieteikt, ja tas iesniegts līdz trešdienas vakaram. Šis projekts tika iesniegts jau pirmdien, 31. augustā, plkst. 12.59, īsi pirms koalīcijas sanāksmes. 2️⃣ Pēc projekta precizēšanas tas netika nosūtīts ministrijām atkārtota viedokļa saņemšanai. 3️⃣ Arguments par kavēšanos neiztur kritiku — ziņojuma sagatavošanai bija gandrīz trīs mēneši, kopš jūnija sākuma. 🎯 Ja tiešām gribam ierobežot nelegālo migrāciju, tad vajag rezultātu, sagatavotus lēmumus un profesionālu darbu, nevis skaļus saukļus un politisku teātri.
Andris Kulbergs (AS) 🇺🇦🇱🇻215,587 просмотров • 11 дней назад
Diena Nr. 71 (piektdiena) premjera krēslā ✈️— airBaltic: jaunais, dārgais īstermiņa privātais aizdevums Lai visiem ir skaidrs. Izvēle ir starp glābt airBaltic vai turpināt palikt sliktam īpašniekam bez naudas. Es kā premjers nevēlos, ka valsts turpina būt slikts īpašnieks. Uzticamies profesionāļiem, valdei, padomei un Kozlovskim. Uz valdību atnesa šo plānu, mēs to apstiprinājām, nostiprinājām likumā, kurs to paredz. Es jau mēnesi saku, ka lēmumi ir obligacionāru rokās. Valsts šajā aizdevumā airBaltic neiegulda naudu. Aizdevums ir privāts īstermiņa finansējums (obligacionāri ar ķīlu un privātais fonds bez ķīlas seguma), kas dod satiksmes ministram Kozlovskim (JV), airBaltic vadībai un padomei 180 dienas, lai beidzot sakārtotu uzņēmumu un piesaistītu stratēģisko investoru. 💶 Jaunais aizdevums ir dārgs, jo tas atspoguļo airBaltic reālo finanšu situāciju. Tā faktiski ir pēdējā iespēja uzņēmumu glābt 2024. gadā Siliņas valdības laikā airBaltic aizņēmās 380 miljonus eiro ļoti dārgās obligācijās. Šai naudai jau toreiz bija jākalpo uzņēmuma sakārtošanai. Taču divu gadu laikā nauda tika nodedzināta— netika samazinātas izmaksas, pārskatīts lidmašīnu/ maršrutu skaits un sakārtotas finanses un parādi. Rezultāts ir loģisks: nākamā nauda ir vēl dārgāka, jo aizdevēji redz uzņēmuma pašreizējo risku. 📌 Piezīmei — jaunā privātā aizdevuma procentu likme ir zemāka nekā Siliņas valdības un PRO atbalstītajam 30 miljonu eiro valsts aizdevumam APRĪLĪ (bez plāna, bez glābšanas stratēģijas). ). Kāpēc zemāka? Jo šī valdība samazina valdības lomu. Faktiski noņem risku, ka valsts kā īpašnieks var neadekvāti rīkoties. Uzreiz tirgus gatavs piešķirt līdzekļus restrukturizācijai. Mana pozīcija par airBaltic jau ilgāku laiku ir skaidra: 1️⃣ airBaltic nākotne šobrīd lielā mērā ir obligacionāru, nevis akcionāru rokās. 2️⃣ Valsts kā īpašnieks un airBaltic vadība uzņēmumu varēja sakārtot laikā, kad tam vēl bija nauda. Vāja sadarbība starp uzņēmuma vadību un politisko vadību noveda arī pie tā, ka toreizējais IPO plāns netika realizēts. 3️⃣ Tas radīja situāciju, kurā uzņēmumam ir vāja finanšu pozīcija, bet īpašniekam — valstij — nav brīvas naudas, ar ko uzņēmumu glābt. 4️⃣ Ja valstij kā īpašniekam nav ne līdzekļu, ne pietiekamas pieredzes un zināšanu, lai uzņēmumu izceltu no smagas finanšu situācijas, tad valsts viena pati uzņēmumu izglābt nevar. (ZZS Viktors Valainis ZZS ļoti labi saprot un zin, ka Lufthansa atteicās un nevēlas finansēt AB) 5️⃣ Tāpēc airBaltic valde un padome kopā ar Seabury ir izstrādājusi plānu, kā uzņēmuma finanšu situāciju stabilizēt ar privātu finanšu investoru palīdzību — principā bez valsts naudas. 6️⃣ Lai šo plānu varētu realizēt, valstij ir jāļauj profesionāļiem strādāt un nav jārada papildu šķēršļi. Tas ir satiksmes ministra Kozlovska valdībā iesniegtais plāns, ko valdība ir akceptējusi un kura īstenošanai ir pieņemts arī nepieciešamais tiesiskais regulējums. 7️⃣ 💼 Finanšu investori acīmredzot tic, ka sešu mēnešu laikā uzņēmuma finanses ir iespējams sakārtot pietiekami, lai airBaltic varētu turpināt attīstību un piesaistīt stratēģisko investoru. 8️⃣ Tagad satiksmes ministram Kozlovskim un airBaltic padomei, kas pārstāv valsts intereses, šo 180 dienu laikā ir jāizdara viss iespējamais, lai piesaistītu tādu stratēģisko investoru, kuram Rīga ir svarīga kā galvenā bāzes vieta. 🇱🇻 Latvijai vajadzīgs investors, kurš redz airBaltic ilgtermiņa attīstību tieši Latvijā ar galveno bāzi un darba vietām. Ideālā gadījumā tas būtu partneris, līdzās kuram arī Latvijas valsts nākotnē varētu saglabāt vai iegādāties līdzdalību uzņēmumā. 9️⃣ Šī tagad ir tieša Satiksmes ministrijas, ministra Kozlovska un airBaltic padomes atbildība. Es prasīšu regulāras atskaites par uzrunātajiem potenciālajiem investoriem un sarunu progresu. ⚠️ Pašreizējais temps investoru uzrunāšanā mani neapmierina. Ir jāsaņemas. Šīs 180 dienas nedrīkst izniekot.
Andris Kulbergs (AS) 🇺🇦🇱🇻36,304 просмотров • 6 дней назад
Ir pārpratums un nepareizi izplatīta ziņa/ virsraksti medijos = nav nekāds apdraudējums Latgalē un nav nepieciešamība ieviest ārkārtas situāciju. Ir vienkārši neveiksmīgs rīkojuma nosaukuma un anotācijas formulējums no KEM Jānis Vitenbergs ievietotajā dokumentā TAP portālā. Ministrijas dokumenta teksts ir maldinošs un pārprotams (tā ir kļūda, ministrs to labos), kuru izlasot detalizēti skaidri var saprast, gan tā jēgu, gan būtību ieviest juridisko regulējumu rīcībai dzeltenā, oranžā brīdinājuma situācijās. Ministru prezidenta Andra Kulberga uzruna sabiedrībai Vēlos skaidri pateikt Latvijas cilvēkiem: šobrīd nav pamata satraukumam. Latvijas militārā apdraudējuma līmenis nav mainījies. Tieša militāra iebrukuma draudu risks Latvijai šobrīd ir zems. To apliecina mūsu drošības dienestu rīcībā esošā informācija, un to publiski ir uzsvēris arī Valsts prezidents. Jā, mēs dzīvojam laikā, kad tepat netālu turpinās Krievijas karš pret Ukrainu. Mums ir jārēķinās ar kiberuzbrukumiem, sabotāžas mēģinājumiem, provokācijām, droniem un citām hibrīdkara izpausmēm. Tāpēc valsts dienesti strādā paaugstinātas uzmanības režīmā, mēs stiprinām austrumu robežu un kopā ar NATO sabiedrotajiem nepārtraukti uzraugām situāciju. Taču gatavība iespējamam apdraudējumam nav tas pats, kas tūlītējs apdraudējums. Šīs divas lietas nedrīkst sajaukt. Diemžēl pēdējās dienās publiskajā telpā redzam skaļus paziņojumus par “Krievijas karadarbības eskalācijas draudiem” un ārkārtējās situācijas izsludināšanu. Šādi formulējumi, atrauti no faktiskā drošības situācijas novērtējuma, saprotami rada cilvēkos jautājumus un satraukumu. Aicinu gan ministrijas, gan politiķus šajā jautājumā būt īpaši atbildīgiem. Drošība nav priekšvēlēšanu retorikas instruments. Ar cilvēku bailēm politiskos punktus pelnīt nedrīkst. Ja kādai ministrijai ir nepieciešams īpašs juridisks regulējums, lai apdraudējuma gadījumā nodrošinātu slimnīcu, energoapgādes, ūdenssaimniecības vai citas kritiskās infrastruktūras nepārtrauktu darbu, tad valdība šādus priekšlikumus izvērtēs un nepieciešamos lēmumus pieņems. Tas ir mūsu pienākums. Bet tehniskus un organizatoriskus valsts gatavības pasākumus nevajag pasniegt sabiedrībai tā, it kā Latvija atrastos uz kara sliekšņa. Latvija ir droša valsts. Mēs esam NATO dalībvalsts. Latvijā atrodas sabiedroto spēki. Mūsu gaisa telpa tiek nepārtraukti uzraudzīta, austrumu robeža tiek stiprināta, un mūsu drošības dienesti strādā kopā ar sabiedrotajiem. Valdības uzdevums ir būt gatavai arī vissliktākajiem scenārijiem. Tieši tādēļ mēs stiprinām valsts noturību un kritisko infrastruktūru. Tāpēc mans aicinājums Latvijas cilvēkiem: dzīvojam savu ikdienas dzīvi, esam mierīgi, bet modri. Savukārt politiķiem un valsts amatpersonām mans aicinājums ir striktāks - esiet atbildigi ar to, ko sakiet! Lūgums žurnālistiem pirms publicēt apgalvojumus sazināties un noskaidrot, kas ir domāts ar rīkojuma projektu MK sistēmā
Andris Kulbergs (AS) 🇺🇦🇱🇻65,821 просмотров • 16 дней назад
CSDD kiberuzbrukuma sekas Ņemot vērā grandiozo privāto un juridisko datu noplūdi un potenciālo kaitējuma un seku apmēru valsts iedzīvotājiem un valsts drošībai, aicinu CSDD valdei un padomei pašiem atkāpties no ieņemamajiem amatiem! Iesaku jums šobrīd domāt nevis par sevi, bet iestādes un valsts reputāciju
Andris Kulbergs (AS) 🇺🇦🇱🇻90,607 просмотров • 24 дней назад
INFO PAR SUŅIEM, KAS SAKODA BĒRNUS Suņi, kas sakož uz ielas bērnus ir jālikvidē, ja saimnieki nav spējīgi parūpēties par to drošu uzraudzību. Mēs dzīvojam tiesiskā valstī un to ir jādara likumā noteiktā kārtībā (likums nosaka, ka suņi, kas nodarījuši kaitējumu ir jāiemidzina) Vispirms policijai jāsniedz slēdziens. Galvenais atbildīgais ir saimnieks. Katram cilvēka, kas pieņem suni, ir jābūt atbildīgam par tā socializēšanu un apmācību. Es kā cilvēks, bērnu tēvs un atbildīgas suņa saimnieks uzskatu, ja nevari parūpēties, lai tavs suns nav bīstams apkārtējiem, tev to dzīvnieku nevajag. Un, jā, diemžēl šo suņu liktenim jābūt izlemtam un tie ir jāiemidzina ŠEIT PRECĪZS INFO PAR ŠODIENAS SITUĀCIJU: Te īsumā par suņu lietu: * Pēc 4. septembra suņu uzbrukuma Carnikavā, kurā cieta seši bērni un pedagogs, Valsts policija ir sākusi kriminālprocesu, bet pašvaldības policija administratīvā pārkāpuma procesus. Suņi pēc sākotnējām procesuālajām darbībām atdoti īpašniecei. * No 2026. gada 1. jūlija spēkā ir jauns likuma regulējums (grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumi) par suņiem, kas uzbrukuši cilvēkam. Tas paredz īpašu kārtību šādu suņu turēšanai, kā arī nosacījumus, kad suns obligāti eitanazējams. * Obligāta eitanāzija paredzēta, ja suns cilvēkam nodarījis smagus miesas bojājumus vai izraisījis nāvi un suņa īpašnieks par dzīvnieku turēšanas noteikumu pārkāpumu ir saukts pie kriminālatbildības - stājies spēkā tiesas nolēmums. Tādēļ eitanāzija nav automātiska uzreiz pēc uzbrukuma. * Likuma grozījumu praktiskai piemērošanai ZM līdz 1. jūlijam bija jāizstrādā MK noteikumi par uzbrukuša suņa turēšanas režīmu. Tie paredz stingrākas prasības : uzpurni, īsu pavadu, pilngadīgu pavadoni un citus ierobežojumus, taču noteikumi vēl nav pieņemti. * ZM kavējums nav iemesls, kādēļ Carnikavas suņi netika eitanazēti vai tika atdoti īpašniecei, taču tas nozīmē, ka valstī nav pilnībā ieviests jaunajā regulējumā paredzētais drošības režīms pēc suņa uzbrukuma. Par šo regulējuma nepabeigtību politiskā atbildība ir ZM.
Andris Kulbergs (AS) 🇺🇦🇱🇻17,506 просмотров • 6 дней назад
VISA PATIESĪBA PAR AIRBALTIC Šodien Saeima Saeimas ziņas pieņēma likumu par airBaltic finanšu stabilizāciju. Paldies Saeimas deputātiem par atbalstu! Svarīgi uzreiz pateikt skaidri: šodien airBaltic netiek piešķirta jauna valsts nauda‼️. Nav runas par jaunu nodokļu maksātāju miljonu piešķiršanu airBaltic. Šodienas Saeimas lēmums dod valdībai mandātu piedalīties sarunās ar aizdevējiem par airBaltic nākotni. Kad obligacionāru vairākums būs vienojies par konkrētu piedāvājumu, Latvijai kā vienam no aizdevējiem būs iespēja lemt – piedalīties vai nepiedalīties jaunā, ar ķīlu nodrošinātā aizdevumā. Par to Saeimai būs jālemj atkārtoti. Tās ir sekas tai ballītei, kas notika, kad airBaltic piesaistīja 380 miljonus eiro, par tiem maksājot 14,5% gadā un obligacionāriem ieķīlājot praktiski visu, ko varēja. Tā bija bumba ar laika degli. Visas pārmaiņas bija jāsāk tad, nevis tagad 2 mēnešos jāizglābj bez resursiem un minimizētām iespējām Tiklīdz airBaltic vairs nespēj izpildīt līguma saistības, paliek tikai divi varianti – bankrots vai vienošanās ar obligacionāriem. Un tajā brīdī kļūst mazsvarīgi, cik procentu airBaltic pieder Latvijas valstij. Daudz ko nosaka obligacionāru lēmumi. Šis brīdis ir pienācis tagad. Tas varēja pienākt jau pirms trim mēnešiem, bet ar valsts 30 miljonu eiro aizdevumu to izdevās pavilkt mazliet ilgāk. To, ko ilgi neteica, tagad pasaka skaidri – airBaltic naudas nav, un bez jauna kapitāla uzņēmums šo ziemu neizvilks. airBaltic valde, padome un satiksmes ministrs R. Kozlovskis ir atnesuši finanšu stabilizācijas plānu, par kuru mēģinās vienoties ar obligacionāriem. Pirmā sanāksme un 17. augusta lēmums bija pozitīvs – obligacionāri jeb aizdevēji atlika procentu maksājuma termiņu. Tas ir labi. Taču airBaltic ir vajadzīga jauna nauda. Esmu uzsvēris iepriekš un saku to vēlreiz: bez privātiem investoriem valsts jaunu naudu airBaltic nedrīkst dot. Šodienas Saeimas lēmums paredz trīs būtiskas lietas. 1. Valsts aizdevuma atmaksas termiņa pagarināšana, lai uzlabotu uzņēmuma naudas plūsmu šodien. 2. Valsts pirms diviem gadiem iegādātās airBaltic obligācijas 50 miljonu eiro apmērā, kuru pašreizējā vērtība ir aptuveni 14 miljoni eiro, tiks konvertētas airBaltic kapitāldaļās. Cik lielā apjomā – tas vēl būs atkarīgs no vienošanās ar obligacionāriem. Piedāvājumu izstrādā airBaltic valde un padome, bet Latvija kā viens no obligacionāriem un aizdevējiem par to lems. Šāda vienošanās ar obligacionāriem samazinās airBaltic parādu un ļaus runāt par jauna privātā finansējuma piesaisti. Proti, šo naudu valsts atpakaļ nesaņems. To nesaņems arī privātie aizdevēji, kuru parāds tiks konvertēts kapitālā. Savukārt šie investori kļūs par airBaltic līdzīpašniekiem, samazinot Latvijas valsts un Lufthansa daļu uzņēmumā. Tā dzīvē notiek, ja uzņēmumam rodas problēmas atmaksāt aizdevumus un esošie akcionāri nevēlas uzņēmumu papildus finansēt. 3. Atļauja valdībai kopā ar privātajiem aizdevējiem potenciāli piedalīties jaunā airBaltic aizdevumā. Kopējais jaunais finansējums būtu virs 200 miljoniem eiro. Viss vēl ir trausls, un par daudz ko vēl jāvienojas. Jaunie aizdevēji saņems pirmās kārtas ķīlu. Viņi kļūs par galvenajiem noteicējiem. Ja valsts jaunajā aizdevumā nepiedalās, Latvija vairs nebūs pie galda, kur tiek lemts, kas turpmāk notiek ar airBaltic. Saeimas dotais mandāts valstij ir robežās no 0 līdz 30 miljoniem eiro. Taču lēmums par to Saeimai būs jāpieņem tikai pēc vairākām nedēļām. Tāpēc atkārtoju – šodien nav runas par jaunas naudas piešķiršanu airBaltic. Šī steiga ir vajadzīga, lai airBaltic turpinātu lidot, kamēr tiek sakārtoti parādi, finanses, lidmašīnu skaits, maršrutu tīkls un finanšu sūces. Ja uzņēmums izdzīvos šo posmu, būs iespējams mēģināt stabilizēt tā darbību. Taču šis stāsts var veiksmīgi beigties tikai tad, ja Satiksmes ministrija un airBaltic padome piesaista stratēģisko aviācijas investoru. Tikai tad būs reāla garantija, ka Latvijas valstij airBaltic vairs nebūs pastāvīgi jāuztur ar nodokļu maksātāju naudu. Manā skatījumā viens ir skaidrs – bez stratēģiskā investora airBaltic ilgtermiņā nespēs pastāvēt. Tas nav ierakstīts šodien pieņemtajā likumā, bet esmu to skaidri pateicis satiksmes ministram, airBaltic padomei un valdei – uzņēmumam ir vajadzīgs stratēģiskais investors. Esmu gatavs palīdzēt sarunās ar potenciālajiem investoriem, cik vien iespējams. Taču primāri tas ir satiksmes ministra, #airBaltic padomes un valdes darbs. Sagaidu no satiksmes ministra iniciatīvu beidzot nolīgt profesionālu konsultantu, kas pārstāvētu valsts kā akcionāra intereses stratēģiskā investora piesaistē, nevis turpināt paļauties uz veiksmi. Tēlaini izsakoties – pacients šobrīd atrodas slimnīcā, un ārsti cīnās par viņa veselību. Mēs šobrīd vērojam situāciju un gaidām ārstu norādījumus. Pēc šodien pieņemtā likuma mums ir mandāts strauji rīkoties brīdī, kad tas būs nepieciešams. Ar labunakti.
Andris Kulbergs (AS) 🇺🇦🇱🇻46,392 просмотров • 22 дней назад
“2024. gadā Evika Siliņa šo nosauca par ‘ļoti veiksmīgu darījumu’. Man šķiet, ka pēc diviem gadiem mums beidzot ir iespēja novērtēt, cik veiksmīgs tas bija.” “340 miljoni eiro ar 14,5 procentiem. Pēc tam vēl 40 miljoni. Kopā 380 miljoni. Tajā brīdī pat finanšu tirgus eksperti publiski teica — šī ir dārgākā obligāciju likme Eiropā tajā gadā‼️Bet valdība mums stāstīja par panākumu.” “Ja tirgus uzņēmumam prasa 14,5 procentus, tas nav kompliments uzņēmumam. Tas ir ļoti skaļš brīdinājuma signāls.” “Un tieši tur ir mana galvenā pretenzija pret iepriekšējo valdību. Ja jūs aizņematies naudu par 14,5 procentiem, tajā pašā dienā uz galda ir jābūt fundamentālam uzņēmuma pārmaiņu plānam — kāda būs flote, kā samazinās izmaksas, kā sakārtos kapitāla struktūru un kad ienāks stratēģiskais investors.” “Tā vietā mēs turpinājām izaugsmes stāstu. Tagad, divus gadus vēlāk, mums ir Seabury, kreditoru sarunas, jauna plāna izstrāde un diskusija par to, kurš iedos nākamo naudu.” “Tāpēc es reizēm ar zināmu skaudību skatos uz iepriekšējās valdības optimismu. Aizņemties par 14,5 procentiem un nosaukt to par ļoti veiksmīgu darījumu — tādu optimismu tiešām vajag mācēt.” “Mūsu valdība šo kļūdu neatkārtos. Vispirms restrukturizācija. Vispirms kreditoru līdzdalība. Vispirms dzīvotspējīgs airBaltic. Un tikai tad saruna par to, vai valstij vēl kaut kas ir jāfinansē.”
Andris Kulbergs (AS) 🇺🇦🇱🇻43,549 просмотров • 21 дней назад
Ziņas par Latvijas valstspiederīgajiem Nepālas traģiskajā notikumā Pagaidām vēl ir cerība atrast mūsu Latviešus dzīvus. Šovakar Ārlietu Ministre Baiba Braže sazinājās ar Nepālas ārlietu ministru, lai pārrunātu glābšanas operāciju un jaunāko informāciju par Latvijas valstspiederīgajiem. Pēdējo divu dienu laikā ir izglābti 260 cilvēki, tostarp daudzi ārvalstnieki. Diemžēl bojāgājušo skaits mērāms jau tuvu tūkstotim. Plūdi un nogruvumi bijuši tik postoši, ka cilvēki un viss, kas atradies to ceļā, aizskalots pat 100–200 kilometru attālumā. Bezvēsts pazudušie ir 2-3 tūkstoši. Sakaru daudzviet joprojām nav. Situācija ir ļoti sarežģīta, valda haoss, taču glābšanas operācijas turpinās. Un, kamēr tās turpinās, ir arī cerība. Mums zināms, ka Nepālā atradās aptuveni 43 Latvijas valstspiederīgie, un pastāv bažas, ka daļa no viņiem varētu būt cietuši šajā traģēdijā. Vienlaikus ir parādījusies cerīga informācija. Ir ziņas, ka cilvēku grupa īsi pirms postošā nogruvuma paguvusi šķērsot robežu ar Ķīnu. Šajā teritorijā pašlaik nav sakaru, tādēļ precīzas informācijas par cilvēkiem grupā vēl nav. Latvijas Ārlietu ministrija sazinās arī ar Ķīnas pusi. Aptuveni 45 minūšu brauciena attālumā no robežas, nelielā kalnu pilsētiņā, iespējams, atrodas ārvalstnieku grupa. Esam lūguši Ķīnas pusei pēc iespējas ātrāk noskaidrot šo cilvēku vārdus. Pastāv cerība, ka viņu vidū varētu būt arī Latvijas valstspiederīgie. Es ļoti labi saprotu, ko šobrīd pārdzīvo mūsu ceļotāju ģimenes un tuvinieki. Viņi gaida jebkādu ziņu, mēģina saprast, kur atrodas viņu mīļie un ko vēl iespējams darīt. Šādos brīžos neziņa ir ārkārtīgi smaga. Saistībā ar tūrisma firmu “Yantra” Latvijas tūrisma operatoru asociācija ir mūs informējusi, ka uzņēmums nav asociācijas biedrs. Tāpat saņemta informācija, ka uzņēmumam nav izsniegta tūrisma operatora vai tūrisma aģenta licence. PTAC pašlaik skaidro apstākļus un to, vai uzņēmums bija tiesīgs organizēt šādus grupu braucienus. Vienlaikus ceļotāju tuvinieki ir norādījuši, ka viņiem nav bijušas sūdzības par uzņēmuma darbu un ar to ceļots arī iepriekš. Šobrīd svarīgākais tomēr nav meklēt vainīgos. Svarīgākais ir atrast cilvēkus. Izsaku visdziļāko līdzjūtību visiem, kuri šajā katastrofā jau ir zaudējuši savus tuviniekus. Latvijas dienesti dara un turpinās darīt visu, kas ir mūsu spēkos, lai iegūtu informāciju par mūsu cilvēkiem un palīdzētu viņiem. Bet ir brīži, kad ar cilvēka spēkiem vien nepietiek. Šobrīd atliek arī lūgt augstākus spēkus, lai notiktu brīnums — lai mūsu cilvēki būtu paglābušies no šīs katastrofas un mēs pēc iespējas drīzāk saņemtu ziņu: viņi ir dzīvi un drošībā. Kamēr nav zināms pretējais, cerība paliek. P.s. kontaktinfo jāzvana ĀM diennakts konsulārās palīdzības tālrunim +371 26337711 vai rakstīt uz epastu: [email protected]
Andris Kulbergs (AS) 🇺🇦🇱🇻26,802 просмотров • 13 дней назад
Vēl viens netīrs mantojums, ko esam saņēmuši no Jaunās Vienotības vadītās koalīcijas. Prokuratūra izmeklē šo lietu un es pilnībā to atbalstu. Te jātiek skaidrībā par iespējamiem vainīgajiem un ceru, ka tas notiks drīz. Var saprast vēlmi savus kļūdainos, apšaubāmos un paviršos lēmumus piesegt ar politisku troksni, bet tas ir sliktākais ko var nodarīt tiesiskumam un patiesības noskaidrošanai. Vismaz neesiet liekuļi PRO un JV un atzīstiet, ka paši jau aprīlī vērtējāt iespēju atcelt šo pašu pieņemto lēmumu un no tās atteicāties tieši to pašu iemeslu dēļ, kas izskan šodien. Proti, tā juridiski nevar izdarīt. Valdība nav tiesa, tik vienkārši. Mēs APVIENOTAIS SARAKSTS gribam noskaidrot patiesību, tāpēc rīkojamies. Mēs vērzīsimies Satversmes tiesā aicinot vērtēt iespējamo Siliņas valdības pilnvaru pārkāpumu kokrūpnieku lietā. Lūdzam gan PRO, gan JV, gan citus deputātus pievienoties parakstīt pieteikumu.
Andris Kulbergs (AS) 🇺🇦🇱🇻88,923 просмотров • 1 месяц назад
Šī vētra Latvijai bija sāpīgs ģenerālmēģinājums mūsu valsts un katra cilvēka gatavībai pārvarēt krīzes situāciju. Paldies ugunsdzēsējiem, mediķiem, policistiem, elektrotīklu brigādēm, pašvaldību darbiniekiem, brīvprātīgajiem un visiem, kuri joprojām strādā, lai palīdzētu cilvēkiem un atjaunotu kritiskos pakalpojumus. Vētra parādīja nepatīkamu patiesību: ja plašā teritorijā pazūd elektrība, drīz sāk apstāties arī daudzi citi ikdienai kritiski pakalpojumi. Daudzus no mums skāra ne tikai elektrības trūkums. Bija traucēti mobilie sakari un internets, nestrādāja degvielas uzpildes stacijas, veikali, bankomāti, maksājumu termināļi un luksofori. Tika traucēta satiksme un vilcienu kustība. Vietām bija apdraudēta ūdensapgāde un kanalizācijas darbība. Pat operatīvajiem dienestiem atsevišķās vietās radās grūtības uzpildīt transportu ar degvielu. Vētra atklāja arī skaidras naudas aprites problēmu. Ja nav elektrības un interneta, norēķini ar kartēm var nebūt iespējami, bet bankomāti nedarbojas. Šādos apstākļos skaidra nauda kļūst par kritiski svarīgu rezerves norēķinu līdzekli. Ir jābūt skaidram valsts, banku un tirgotāju rīcības plānam, kā krīzes laikā nodrošināt skaidras naudas pieejamību un apriti. Cilvēki ziņoja, ka atsevišķos veikalos jau trīs līdz četru stundu laikā beidzās maize un dzeramais ūdens. Jāvērtē, vai veikalu un loģistikas tīkli ir gatavi straujam pieprasījuma pieaugumam un spēj nodrošināt pirmās nepieciešamības preču piegādi arī tad, ja nedarbojas elektrība, sakari un elektroniskie norēķini. Tikpat būtiska ir aptieku darbība un medikamentu pieejamība. Kas notiek, ja aptiekā nav elektrības, interneta vai piekļuves e-receptēm? Kur cilvēks var saņemt dzīvībai nepieciešamās zāles? Kā par strādājošajām aptiekām tiek informēta sabiedrība? Arī šeit jābūt skaidram krīzes algoritmam, nevis improvizācijai pēc notikuma. Diemžēl šodien neatradu vienotu, saprotamu un regulāri atjaunotu situācijas kopainu. Cilvēkiem nācās pašiem meklēt informāciju dažādu iestāžu, uzņēmumu un pašvaldību mājaslapās un sociālo tīklu kontos. Taču krīzes laikā cilvēkam vienuviet jāspēj saņemt atbildes uz pavisam konkrētiem jautājumiem: ❓ Kur nav elektrības? ❓ Kur nedarbojas mobilie sakari un internets? ❓ Kuri ceļi ir slēgti un kur traucēta sabiedriskā transporta kustība? ❓ Kur ir apdraudēta ūdensapgāde un kanalizācijas darbība? ❓ Kuri veikali, DUS un aptiekas darbojas? ❓ Kas konkrēti tiek darīts? ❓ Kādā secībā paredzēts novērst bojājumus un atjaunot pakalpojumus? Šādai informācijai jābūt vienotai, pārbaudītai un regulāri atjaunotai. Vienlaikus jābūt rezerves informēšanas risinājumam situācijām, kad cilvēkiem nav elektrības, interneta vai mobilo sakaru. Kad akūtā krīzes fāze būs pārvarēta, sagaidu no Krīzes vadības centra visaptverošu izvērtējumu par to, kā valsts pārvarēja šo krīzi, kas nostrādāja, kas nenostrādāja un kas steidzami jāuzlabo. Izvērtējumam jānoslēdzas ar konkrētu rīcības plānu, nosakot atbildīgos, termiņus un nepieciešamos ieguldījumus. Taču atbildība nav tikai valstij. Arī katrai Latvijas mājsaimniecībai kritiski jāizvērtē, vai nopietni uztvērām iepriekš izplatītos brīdinājumus un vai spējam iztikt vismaz 72 stundas bez elektrības, interneta, veikala, bankomāta un tūlītējas operatīvo dienestu palīdzības. Vai mājās ir dzeramais ūdens, pārtika, nepieciešamie medikamenti, lukturis, baterijas, uzlādēta ārējā baterija, radio un skaidra nauda? Vai ģimenei ir saprotams rīcības plāns? Vai zinām, kā palīdzēsim bērniem, senioriem, kaimiņiem un cilvēkiem ar īpašām vajadzībām? Šoreiz tā bija vētra, par kuru saņēmām iepriekšējus brīdinājumus. Nākamā krīze var sākties bez šāda brīdinājuma. Es šobrīd esmu Ukrainā, kur viņiem jātiek galā ar identisku situāciju katru dienu. Vakar savām acīm redzēju kā militārajā vadības centrā ir integrēts krīzes koordinācijas sistēmas, kur var redzēt katru dienestu online VUGD, policija, medicīna, gāzes, komunālie dienesti, glābēji...visi. šo sistēmu vedīšu uz Latviju
Andris Kulbergs (AS) 🇺🇦🇱🇻32,319 просмотров • 19 дней назад
Mans komentārs par LVM kiberuzbrukumu, kurš mierīgi varēja nenotikt, ja atbildīgie būtu pildījuši tam Parlamenta uzliktos uzdevumus. 618 dienas, jeb 2 gadus nav izpildīts uzdevums. Man par šo ir un būs daudz jautājumi nākamo ceturtdien MK spec sēdē. Šeit ir gan amatpersonu, gan VS gan ministra atbildība
Andris Kulbergs (AS) 🇺🇦🇱🇻111,491 просмотров • 2 месяцев назад
Diena Nr.69 premjera krēslā - 1.septembris, Skolu reforma, VILKATIS pret imigrantiem, Atjaunota elektrība, VILKATIS2 1.septembris - atgriežas skolēni, atgriežas mājasdarbi vecākiem, atgriežas sastrēgumu sezona SKOLU REFORMA - straujas pārmaiņas nevirzīsim, izglītībā vajag stabilitāti. Ķīmijai un fizikai ir jāatgriežas, jādod iespēja labot 1 atzīmi. Valdībā pieņēma skolu finansējuma modeli, fleksiblāks finansējuma sadalījums atalgojumam. VILKATIS - migranti tiek atturēti uz robežas. ~480 mēģinājumi tika atvairīti, 4x transportētāji aizturēti, 2x tuneļi atrasti. Vētrā bojāti 63 žoga posmi. VILKATIS tiek pagarināts vēl pa mēnesi ST ir atjaunojis elektrību visiem vētrā cietušajiem, 9 brigādes dodas palīgā uz 🇱🇹 palīdzēt pieslēgt vēl 11k atslēgtajām mājsaimniecībām. Valdība pieņēma grozījumus kompensēt visiem, kam elektrības pārrāvums bija virs 72h elektrības pieslēguma mēnesa maksu (5-10€ dzīvokļiem un 15-35€ privātmājām) KEM apstiprināts uzlabota atbalsta programma apkures modernizācijai. Turpmāk varēs atstāt veco sistēmu drošībai kā alternatīvu krīzes apstākļos, ja uzstādi siltumsūkni, baterijas, modernu granulu katlu u.c. 3+ Goda Ģimeņu atbalsts palielinās jo 70 uz 85% VILKATIS2 - uzdevums IeM un AizMin kopā nākt ar priekšlikumu operācijai uz mēnesi risināt nelegālo migrāciju Latvijas iekšienē, gan pseido studentus, gan nelegālos migrantus nodarbinātībā
Andris Kulbergs (AS) 🇺🇦🇱🇻15,294 просмотров • 9 дней назад
Tie nav nekādi bēgļi, tas ir agreskrkaimiņa skaidrs hibrīduzbrukums un provokācija. Tie ir vīrieši 18-30 gadu vecumā ar dažādu kriminālu, neskaidru pagātni. Tas vienlaicīgi ir organizēts bizness ar domu mūs vājināt un vairot nestabilitāti. Mēs tieši šodien kopā ar R.Melnis un Jānis Dombrava un drošības dienestiem kalām plānus, kā uzlabot drošību, kā stiprināt robežu. Paldies abiem ministriem, pirmo reizi redzu tik labu sadarbību, izpratni un profesionālu rīcību. Dombravas kungs ļoti valstiski pieiet jautājumam, tā pat kā Meļņa kungs, kurš steidzami labo tik daudz iepriekšējā ministra pielaistās kļūdas. Šodien esam mēs, rīt 🇱🇹 vai 🇪🇪 vai 🇫🇮 vai 🇵🇱
Andris Kulbergs (AS) 🇺🇦🇱🇻72,523 просмотров • 1 месяц назад
🚨 CSDD KIBERUZBRUKUMS — NOLAIDĪBA, KURAI IR REĀLAS SEKAS VALSTS DROŠĪBAI Šodien par CSDD kiberuzbrukumu, tā sekām un to, kas tagad ir jādara. CSDD padome un valde ir atlaistas. Vietā tiks iecelta pagaidu vadība, paralēli nekavējoties sākot konkursus uz pastāvīgo valdi un padomi. 🔴 KAS NOTIKA? ➖️ 8. augustā ap plkst. 3:00 naktī, no piektdienas uz sestdienu, uzbrucējs ielauzās CSDD sistēmā. ➖️ Ielaušanās notika, izmantojot CSDD MEDICAL platformu, kuru aptuveni 200 ārstu izmanto medicīnisko izziņu ievadīšanai transportlīdzekļu vadītājiem. ➖️ Uzbrucējs pa sistēmu netraucēti darbojās sestdien un svētdien. ➖️ Svētdienas vakarā notika apjomīga datu lejupielāde. ➖️ CSDD par aizdomīgām darbībām uzzināja tikai pirmdien. ➖️ Trešdien tika konstatēts, ka notikusi datu zādzība. ➖️ Premjers par notikušo tika informēts tikai trešdien plkst. 17:00. ❗ KĀ TAS VISPĀR BIJA IESPĒJAMS? CSDD bija jābūt drošai daudzfaktoru autentifikācijai. Taču CSDD MEDICAL piekļuve bija iespējama tikai ar parastu lietotājvārdu un paroli. CSDD bija visas iespējas ieviest augstākā līmeņa kiberdrošību: 💶 bija finanšu resursi; 💻 bija IT kapacitāte; 🧠 bija zināšanas un speciālisti. Taču pašpārliecinātība, nolaidība un arogance pret kiberdrošības riskiem ir novedusi pie vienas no nopietnākajām valsts rīcībā esošo datu noplūdēm. Tas apdraud ne tikai cilvēku privātumu, bet arī iedzīvotāju, uzņēmumu un valsts drošību. 📂 KĀDI DATI IR NOPLŪDUŠI? Runa ir par ļoti lielu datu apjomu: ➖️ aptuveni 1,3 miljonu privātpersonu dati; ➖️ aptuveni 200 000 uzņēmumu dati; ➖️ maksājumu informācija par periodu no 2008. līdz 2026. gadam; ➖️ vārds, uzvārds vai uzņēmuma nosaukums; ➖️ personas kods vai uzņēmuma reģistrācijas numurs; ➖️ deklarētā adrese; ➖️ transportlīdzekļa valsts reģistrācijas numurs. Man nav saprotams, kāpēc CSDD vispār bija nepieciešams savos serveros glabāt maksājumu datus kopš 2008. gada, ja normatīvie akti šādu glabāšanu neprasa. 🛡️ BRĪDINĀJUMI BIJA. TOS NEIZMANTOJA. CSDD bija līgums ar TET par serveru un pieslēguma kiberdrošību, bet ne par pašas CSDD lietotnes un programmatūras aizsardzību. Vēl vairāk. jau no 2026.g. janvāra līdz aprīlim bija piedāvājis uzstādīt savus sensorus, kas automātiski identificē aizdomīgas anomālijas tīklā. CERT pasākums ir bez maksas. CSDD no tā atteicās. ⚖️ Par iespējamu nolaidību vai ļaunprātību ir iesniegts iesniegums prokuratūrā. Tiesībsargājošajām iestādēm tagad ir jānoskaidro katras amatpersonas atbildība. ✅ KO DARĀM TĀLĀK? Esmu izdevis premjera rezolūciju ar 12 konkrētiem uzdevumiem ministrijām un valsts iestādēm. Galvenie: ➖️ CSDD jāinformē katrs ietekmētais cilvēks un uzņēmums, norādot, kādi konkrēti dati ir noplūduši. ➖️ sensoriem jābūt obligāti uzstādītiem visās kritiski svarīgajās valsts sistēmās, lai anomālijas tiktu identificētas savlaicīgi, nevis vairākas dienas pēc ielaušanās. ➖️ Visām kritiskās infrastruktūras un sensitīvu datu iestādēm jāveic pilna mēroga ielaušanās simulācijas jeb penetration testi, lai reāli pārbaudītu sistēmu noturību un atrastu vājās vietas pirms to izdara uzbrucējs. ➖️ Uzdots izvērtēt iespēju ierobežot brīvi pieejamo e-CSDD transportlīdzekļu numurzīmju pārbaudes rīku. ➖️ Uzdots izvērtēt, cik ātri valsts sistēmās iespējams atteikties no personas koda izmantošanas kā lietotājvārda, pārejot uz drošāku identifikācijas risinājumu. ➖️ ir iesniedzis sarakstu ar citām valsts iestādēm, kuras līdzīgi atteikušās no piedāvātajiem kiberdrošības pasākumiem. Nākamnedēļ iesim šim sarakstam cauri. Un jautājumi būs nepatīkami. ⚠️ DAUDZ LIELĀKS VALSTS DROŠĪBAS RISKS - amatpersonu deklarācijas Atsevišķi šie dati jau ir sensitīvi. Bet kombinācijā ar citām publiski pieejamām valsts datubāzēm tie kļūst par ļoti efektīvu profilēšanas instrumentu. Amatpersonu deklarāciju informācija VID sistēmā šobrīd ir brīvi caurlūkojama bez lietotāja identificēšanas. Mākslīgā intelekta laikmetā milzīgu datu apjomu apkopošana, strukturēšana un savienošana aizņem nevis mēnešus, bet minūtes. Tas nozīmē, ka šādus datus var sistemātiski vākt un regulāri atjaunot arī Krievijas, Baltkrievijas, Ziemeļkorejas vai citu valstu dienesti. Savienojot CSDD nozagtos datus ar publiski pieejamām deklarācijām un citām datubāzēm, iespējams profilēt: 👮 policistus; 🪖 karavīrus; 🛂 robežsargus; 🕵️ drošības dienestu darbiniekus; 🏛️ amatpersonas un viņu ģimenes. Tas jau ir nacionālās drošības jautājums. Deklarācijām ir jāpaliek sabiedrībai pieejamām, bet es neredzu pamatojumu tam, kāpēc tās būtu masveidā nokopējamas anonīmi. Risinājums var būt ļoti vienkāršs — informācija paliek publiska, bet piekļuve notiek pēc autentificēšanās, piemēram, ar savu profilu 🌲 UN VĒL NEESMU AIZMIRSIS Latvijas valsts meži KIBERUZBRUKUMU No zemkopības ministra Armands Krauze sagaidu konkrētu atbildi: kurš Latvijas valsts mežos bija atbildīgs par serveru programmatūras sistemātisku neatjaunināšanu, kas ļāva uzbrucējam izmantot ievainojamības? Nākamnedēļ vēlos uz galda: ➖️ atbildīgās amatpersonas vārdu un uzvārdu; ➖️ skaidrojumu, kā tas tika pieļauts; ➖️ informāciju, kādas sekas un atbildība tam sekos. 🇱🇻 MĒS NEDZĪVOJAM MIERA LAIKA DIGITĀLAJĀ VIDĒ Latvija dzīvo pastāvīga hibrīdapdraudējuma apstākļos. Mums blakus atrodas agresorvalstis, kas izmanto visas iespējamās metodes pret mūsu valsti. Vienlaikus mākslīgais intelekts ir padarījis kiberuzbrukumu sagatavošanu, automatizēšanu un datu apstrādi daudz vienkāršāku. Tāpēc attieksme — “gan jau ar mums nekas nenotiks” — valsts pārvaldē vairs nav pieļaujama. Kiberdrošība nav IT nodaļas tehnisks jautājums. Tā ir valsts drošība. ❓ UN MAN IR JAUTĀJUMI ARĪ PAR NKC NACIONĀLO KIBERDROŠĪBAS CENTRU Man interesē, kā var būt tā, ka Nacionālais kiberdrošības centrs, kura rīcībā 2025. gadā bija ap 20 miljoniem eiro, bet 2026. gadā jau ap 28 miljoniem eiro, nav spējis panākt būtiski augstāku valsts sistēmu noturību pret šādiem uzbrukumiem? Tas ir ļoti nopietns finansējums. Aptuveni puse no sabiedrisko televīzijas un radio mediju budžeta. Pie šāda finansējuma ir jābūt arī izmērāmam rezultātam: ✅ cik iestādes reāli pārbaudītas; ✅ cik ievainojamību novērstas; ✅ cik sistēmās ieviesta daudzfaktoru autentifikācija; ✅ cik iestādēm uzstādīti sensori; ✅ cik veikti reāli kiberuzbrukumu simulācijas testi; ✅ un kurš atbild, ja zināmi riski gadiem paliek nenovērsti. Man ir jautājumi. Un es sagaidu ļoti konkrētas atbildes. Kiberdrošību nevar sakārtot ar prezentācijām, stratēģijām un atskaitēm.
Andris Kulbergs (AS) 🇺🇦🇱🇻31,880 просмотров • 22 дней назад
Diena Nr. 53 premjera krēslā (piektdeina 7.aug) – nelegālā vizīte Liepāja, Grobiņa, Nīca 😊 Apmeklēju uzņēmējus, ražotājus, lauksaimniekus, domniekus, tirgus tantes, iedzīvotājus, trakos Liepājniekus ⚙️ RK Metal – Grobiņa Moderns metālapstrādes uzņēmums ar aptuveni 200 darbiniekiem, kas eksportam ražo augsta līmeņa metāla konstrukcijas, iekārtas un specializētus risinājumus. Te atkal ļoti skaidri izskanēja darbaspēka izmaksu problēmas. 🤒 Uzņēmēju skatījumā liela problēma ir slimības lapu sistēmas ļaunprātīga izmantošana un tas, cik lielu slimības perioda daļu sedz darba devējs. ⏱ Otra tēma – 100% piemaksa par virsstundām un sarežģītā birokrātija, lai uzņēmumā ieviestu elastīgākus risinājumus. Salīdzinājumam runājām arī par 🇸🇪Zviedriju, kur atsevišķos gadījumos virsstundu piemaksas modelis ir elastīgāks. Metinātāja atalgojums Latvijā jau ir pietuvojies līmenim, kādu es pats savulaik redzēju 🇳🇱 Nīderlandē, 13 gadus strādājot iekārtu ražošanas industrijā. Tas ļoti labi parāda, cik nopietna Latvijā kļuvusi kvalificēta darbaspēka problēma. ❤️ Aprūpes nams RŪRE Šī man bija ļoti personiska vizīte. RŪRE savulaik ļāva manam brālēnam Mārtiņam Lauvam ar cieņu nodzīvot viņa dzīves pēdējās dienas un palīdzēja piepildīt viņa pēdējās vēlēšanās. Tāpēc mobilo hospisa pakalpojumu vērtību es zinu nevis no dokumentiem, bet personīgi. Un mani nopietni satrauc, ka Veselības ministrijas nepārdomāta plānošana un nosacījumi var apdraudēt sistēmu, ar kuru Latvija pēdējos gados varēja pamatoti lepoties. RŪRE vienlaikus ir uzņēmusies milzīgu risku, īsā laikā attīstot piecus veselības aprūpes reģionālos centrus Kurzemē. Problēma atkal tā pati – novēlota valsts plānošana, ārkārtīgi īsi termiņi un birokrātija. Rezultātā pastāv risks neizmantot miljoniem eiro 🇪🇺finansējuma. 🏗 Liepājas SEZ – bijušā “Metalurga” teritorijas industriālais parks Runājām par: ➖️ industriālās teritorijas attīstību; ➖️ militārās industrijas iespējām; ➖️ jaunām ražotnēm; ➖️ darbaspēka pieejamību. Liepājā bezdarba līmenis ir vēsturiski ļoti zems – ap 4%, bezdarbnieku skaits tikai ap 1737 cilvēkiem. Tas ir labi, bet uzņēmējiem rada citu problēmu – nav, ko pieņemt darbā. Īpaši trūkst tehnisko speciālistu. Te ļoti jūtams mūsu izglītības sistēmas vājums STEM priekšmetos – matemātikā, fizikā, inženierzinātnēs. 🏠 Otra problēma – dzīvojamā fonda trūkums. Pat ja uzņēmums atrod speciālistu citā Latvijas pilsētā, cilvēkam Liepājā bieži vien nav kur normāli dzīvot. Starp attīstības projektiem – arī YOKOHAMA iecere veidot riepu ražotni papildus jau esošajai auto disku ražošanai. 📦 CALJAN – no Liepājas visai pasaulei Šis ir viens no uzņēmumiem, ar kuriem Latvijai tiešām jālepojas. CALJAN ražo augsta līmeņa loģistikas un sīkpaku konveijeru sistēmas tādiem globāliem klientiem kā: Amazon, FedEx, UPS, DPD, DHL, Walmart un citiem. 🌍 Pasaulē jau piegādātas aptuveni 30 000 iekārtas. Un pats iespaidīgākais – uzņēmums savu: ➖️ R&D; ➖️ inženieriju; ➖️ ražošanu; ➖️ galveno biroju ir pārcēlis no 🇸🇪 Zviedrijas uz Liepāju. Tas ir tieši tas Latvijas ekonomikas modelis, kuru gribu redzēt vairāk – nevis lēts darbs, bet zināšanas, inženierija, tehnoloģija un globāls eksports. 👷 CALJAN strādā aptuveni 410 cilvēku. Taču arī viņi vairs nespēj atrast pietiekami daudz darbinieku Latvijā. Aptuveni 40 cilvēku jau tiek piesaistīti caur 🇱🇹Lietuvas darbaspēka nomas uzņēmumu – tostarp inženieri, programmētāji un elektriķi no 🇮🇳 Indijas un Filipīnām. Un nauda par darbaspēka starpniecību aiziet Lietuvas uzņēmumiem, nevis paliek Latvijā. 🏛 Tikšanās Liepājas domē Liepāja Ar pilsētas vadību pārrunājām: ➖️ Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondu; ➖️ Liepājas attīstību; ➖️ Ostu likumu un tālāko virzību. ✈️ NORSAF – zaļās aviācijas degvielas projekts Ļoti ambicioza iecere – Liepājā ražot nākotnes sintētisko aviācijas degvielu, izmantojot zaļo ūdeņradi. 🇪🇺 Aviācijai tuvākajos gados paredzētas arvien stingrākas prasības ilgtspējīgas aviācijas degvielas piemaisījumam – 2030., 2035., 2040. gadā un tālāk. Šobrīd gan tehnoloģija joprojām ir ārkārtīgi dārga. 💶 Aptuveni: ➖️ jaunā degviela – 7000 €/t; ➖️ tradicionālā Jet Fuel – ap 1500 €/t; ➖️ pirms Hormuza krīzes – aptuveni 600–800 €/t. Tas parāda, cik milzīgs tehnoloģiskais un ekonomiskais lēciens vēl nepieciešams. 🥒 Liepājas tirgus Būšu godīgs – man patika vairāk par Rīgas Centrāltirgu. 😄 Mājīgāks, latviskāks un sajūta, ka vairāk vietējo ražotāju. Iepirkumu grozā: 🍞 ļoti laba Liepājā cepta maize; 🍗 Rubeņu kūpinātā vista; 🥒 mazsālīti gurķīši; 🍄 un, protams, gailenes – jo pašam mežā aizbraukt nav laika. ☹️ 📺 Pa vidu arī intervija Liepājas TV. - par deputātu kompensācijām 🏭 Liepājas Papīrs Iespaidīga Latvijas līmeņa ražotne, kas specializējas līmējamo etiķešu drukāšanā. 👷 Ap 120 darbinieku. Uzņēmums ļoti aktīvi iegulda modernās ražošanas iekārtās un automatizācijā. Ne jau tāpēc, ka negribētu cilvēkus, bet tāpēc, ka cilvēku vienkārši nav. Jauna speciālista sagatavošana prasa līdz pat diviem gadiem. Tāpēc darbaspēka trūkums uzņēmumus faktiski piespiež investēt tehnoloģijās, kas ļauj saražot vairāk ar mazāku darbinieku skaitu. 📦 Hormuza šauruma konflikta dēļ uzņēmums iegādājies apmēram divreiz lielākus papīra krājumus, lai nodrošinātu ražošanas nepārtrauktību. Tas savukārt nozīmē lielāku naudas iesaldēšanu noliktavā un spiedienu uz pašizmaksu. 🖨 FORTIUS - drukātava Mazāks vietējais drukas un aplīmēšanas uzņēmums. Un arī tādi uzņēmumi ir ļoti vajadzīgi – gandrīz katrai pilsētai vajadzīgs savs vietējais drukātājs, kas spēj ātri apkalpot mazos un individuālos pasūtījumus. 🥛 Kazdangas uzņēmums “Baltu Piens” Divas uzņēmīgas sievietes apvienojušas spēkus, ieķīlājušas savus īpašumus un ar ALTUM finansējumu iegādājušās saimniecību. Šis stāsts man arī personiski tuvs, jo sievas vecāki dzīvo Kazdangā. Bet skaitļi rada ļoti nopietnus jautājumus. 💶 Kredīta pamatsumma atmaksāta aptuveni 50 000 €, bet procentos jau samaksāti 39 713 €. Procentu likme – gandrīz 9%. Turklāt, lai pārskatītu kredīta atmaksas grafiku, ALTUM prasa papildu fiksētu maksājumu 0,5% apmērā no atlikušās summas. Tad mans jautājums ir vienkāršs: Vai ALTUM uzdevums nav būt valsts attīstības finanšu institūcijai, kas palīdz uzņēmumiem augt? Ja valsts finansējuma nosacījumi uzņēmumu novājina vairāk nekā palīdz attīstīties, kaut kas sistēmā nav pareizi. Turklāt jaunajām saimniecēm vēl nepieciešams ieguldīt ap 459 000 € attīrīšanas iekārtās, kuras iepriekšējie īpašnieki nebija sakārtojuši. 🏎 Garage 1965 – Latvijas rallija vēstures muzejs Visiem benzīngalvām – obligāti jāredz! 🔥 Ļoti baudāms muzejs. Liepājā ne tikai “piedzimst vējš” – te ir ļoti dziļas Latvijas rallija un motosporta saknes. 👥 Tikšanās ar liepājniekiem Latviešu biedrības namā 👥 Tikšanās ar iedzīvotājiem Nīcā 🧀 Nīcas siers un ZS “Skrodis” Atkal sezonālā darbaspēka problēma. Dārzeņu un ogu audzētājiem nepieciešami cilvēki konkrētiem sezonas darbiem, bet esošie noteikumi darbaspēka piesaisti padara ārkārtīgi sarežģītu un dārgu. Uzņēmēji norāda, ka noteiktais 1700 € atalgojuma slieksnis ārvalstu darbaspēka piesaistei šāda veida darbos ir par augstu un pie pašreizējās lauksaimniecības produktu cenas padara pašizmaksu nekonkurētspējīgu. Un realitāte laukos ir skarba – vietējos cilvēkus pat par šādu atalgojumu bieži vien nevar atrast. Jaunieši kāpostus griezt vai ogas lasīt vienkārši nenāk. 🧀 Toties siers – nopietni – viens no labākajiem, ko Latvijā esmu nogaršojis. 🌅 Dienas noslēgums – Red Sun Buffet Beach Bar Tikšanās ar īpašnieku, kurš ģimenes uzņēmumu Liepājas jūrmalā vada jau 17. sezonu un strādā gan vasarā, gan ziemā. Te arī ļoti spilgti redzama Latvijas darba tirgus realitāte. 🇺🇦 Uzņēmumā strādā ukraiņu ģimenes, jau vairākās paaudzēs iesaistoties darbā. Apkalpo klientus latviski, bet ukrainietes ēdienkartē ieviesušas arī savas gardās tradīcijas. 🎶 Un katru vakaru – dzīvā mūzika ar augsta līmeņa mūziķiem. Ko paņēmu no šīm divām reģionālajām dienām? 🇱🇻 Latvijā mums ir fantastiski uzņēmēji, zemnieki un ražotāji. Viņi investē. Riskē. Eksportē. Izgudro. Būvē rūpnīcas. Pārņem tirgus. Rada darba vietas. Bet gandrīz katrā pieturā dzirdēju vienus un tos pašus vārdus: ⚠️ birokrātija; ⚠️ darbaspēka trūkums; ⚠️ nodokļu un darbaspēka izmaksas; ⚠️ lēni valsts lēmumi; ⚠️ nepārdomāts regulējums; ⚠️ grūtības saņemt finansējumu; ⚠️ ierēdņu bailes uzņemties atbildību. Valsts uzdevumam nav jābūt uzņēmēju trenēšanai šķēršļu joslā. Valsts uzdevums ir radīt vidi, kurā cilvēks, kurš gatavs riskēt, investēt un radīt darba vietas, var to darīt. Man šādas vizītes ir daudz vērtīgākas par desmitiem prezentāciju Rīgā. Jo tikai rūpnīcā, uz lauka, noliktavā, fermā vai pie uzņēmēja galda var saprast, kas Latvijā patiesībā strādā un kas ir steidzami jālabo. APVIENOTAIS SARAKSTS
Andris Kulbergs (AS) 🇺🇦🇱🇻39,236 просмотров • 1 месяц назад
Te ir piemērs, kad mērkaķim nevajag dot ar granātu paspēlēties... Progresīvie jūs prātu izkūkojuši? Es vēl mēģinu saprast, ka saujiņa Grīziņkalna iedzaivotāju, tad Ģertrūdes baznīcas draudze... bet nu, ka jūs esat izdomājuši Teikas skolai apkārt uzlikt 2x betona mierinātājus, atvainojos "modālos filtrus".... es saprotu, ka jums bērni un ģimenes neinteresē (jo tie jūsuprāt ir liekēži un lieki CO2 patērētāji), bet mums normālām Latvijas ģimenēm totāli nav pieņemams tas, ka jūs liegsiet piekļuvi pie Teikas skolas izlaist un savākt bēnus no skolas! Es tur katru dienu vedu bērnus, tur tak šodien no rītiem nav iespējams normāli izlaist bērnus, jo ir sastrēgumi... jūs vispār draudzējaties ar galvu? Viena iebrauktuve uz apļveida kustību ap skolu.... jūs saprotat kāds tas būs par sastrēgumu un totāla blokāde visā rajona satiksmē? Lūdzu paskaidrojat Marta Kotello kā man no Brīvības Juglas puses bērnu aizvest uz skolu? Jūs saprotiet, ka Tālivalžu iela ir svarīga Rīgas pilsētas artērija, kas izkliedē satiksmi no Brīvības Teikas krustojuma? Aaa... pareizi, ar ciskudrillu braucot ir grūti to saprast 🙈😡 Pauls Timrots Zebra uztaisiet par šo sižetu kamēr nav par vēlu Jūs kaut ko varat pa priekšu jēdzīgu uzbūvēt pirms salauzt?
Andris Kulbergs (AS) 🇺🇦🇱🇻137,090 просмотров • 4 месяцев назад
Diena Nr.39 (šoreiz tiešām pareizā – 39. diena 😊) premjera krēslā Atkal agraiss rīts. ➖Uzstājos LTV Panorāma par NVO, AirBaltic un valdības Rīcības plānu. ➖🇱🇻 Tikšanās ar Valsts aizsardzības korporāciju Tikos ar Valsts aizsardzības korporācijas vadību par militārās industrijas attīstību un investoru piesaisti. Ļoti labs iespaids – profesionāla komanda un spēcīga vadītāja Ingrīda Ķirse. Galvenie secinājumi: - 🇫🇷 kopā ar Francijas partneriem jau septembrī plānots sākt pirmās 155 mm haubiču lādiņu ražotnes projektu; - joprojām liela problēma ir IVN process; - problēmas rada arī publiskās apspriešanas; - visu bremzē Latvijas lielākā hroniskā kaite – nespēja savlaicīgi pieņemt lēmumus; - vienojāmies šīs kļūdas labot. ➖🇺🇦 Sazvans ar jauno Ukrainas premjeru - Ļoti laba pirmā saruna – atklāta diskusija sākās jau no pirmajām minūtēm. - Jaunais premjers daudzējādā ziņā ir līdzīgs man – jauns, nāk no privātā sektora un vadījis lielu korporāciju. - Abi esam vienisprātis, ka viena no galvenajām prioritātēm ir enerģētika un drošība. - Teicu, ka mēs – 🇱🇻 Baltijas un 🇺🇦Ukrainas premjeri esam jaunā paaudze, kas ieviesīs modernas pārmaiņas politikā. - Vienojāmies spert nākamo praktisko soli dronu līguma īstenošanā, kas nepieciešams, lai sadarbībā ar Latvijas militāro industriju atvērtu militāro ražotni Latvijā. - Ukrainas premjers īpaši izcēla prezidenta Osvalds 2021. gadā pieņemto lēmumu dāvināt 🇺🇦 14 Javelin prettanku raķešu palaišanas iekārtas vēl pirms 🇷🇺 pilna mēroga iebrukuma. Pēc viņa teiktā, šis lēmums palīdzēja nosargāt Kijivu un būtiski ietekmēja kaujas par Hostomeļas lidostu, izjaucot Krievijas desanta plānus. - Īpašus sveicienus premjers nodeva UkReinis Pozņaks un twiterkonvojam, kurus zin visa Ukrainas tauta un īpaši pateicīgi ir militāristi par vairāk kā 8000 tehnikas vienību ziedošanu Ukrainai - caur Reini īpašs paldies visai Latviešu tautai. ➖🇱🇻 Iknedēļas tikšanās ar Valsts prezidentu Pārrunājām: - prezidenta atgriezto Imigrācijas likumu – tas jāpilnveido, lai no viena grāvja nenonāktu otrā; - NVO sektora faktus un statistiku – aptuveni 10% organizāciju met ēnu uz visu pārējo sektoru; - jūlijā publicēsim sabiedrībai pieejamu datu apkopojumu par NVO; - NATO samitu Ankarā; - valdības Rīcības plānu; - valsts drošību un austrumu robežu; - AirBaltic situāciju. ➖🎥 NRA video intervija Runājām par to, kā trīs gadu laikā kļūt par premjeru :) ➖🇸🇪 Tikšanās ar TELIA vadību Kopā ar ekonomikas ministru Viktors Valainis ZZS tikos ar Zviedrijas uzņēmuma TELIA valdes priekšsēdētāju un viņa komandu. Saņēmu šādu skaidrojumu par TET/LMT darījumu: - TELIA ir parakstījusi saprašanās memorandu (MOU) ar 🇱🇻 valsti par visu tai piederošo TET un LMT daļu pārdošanu; - par pārdošanas cenu ir panākta vienošanās ar V.Valainis; - TELIA vēlas darījumu noslēgt līdz 31. jūlijam, taču norādīju, ka tas nav reāls termiņš; - TELIA nav nekādu "sarkano līniju" vai nosacījumu par to, kas pēc darījuma notiek ar TET un LMT; - galvenais iemesls, kāpēc TET un LMT nav apvienoti jau iepriekšējos 12 gados, bijusi pašu uzņēmumu vēsturiskā nevēlēšanās apvienoties; - apliecināju, ka 🇱🇻 valsts ir gatava virzīties uz priekšu, tiklīdz ekonomikas ministrs iesniegs valdībai skaidru piedāvājumu par darījumu ar stratēģisko investoru, kurā būs pilnībā nodrošinātas Latvijas valsts intereses. Solījums – jau nākamnedēļ. ➖👏 Paldies par 47 darba gadiem - Apsveicu Valsts kancelejas ilggadējo darbinieci Leontīni ar pēdējo darba dienu pirms došanās pelnītā pensijā. - Viņa Valsts kancelejā nostrādājusi 47 gadus – visu darba mūžu vienā darbavietā. Viņas pārziņā bija Ministru kabineta sēžu norise un apmeklētāju kontrole. - Ļoti interesanti bija dzirdēt viņas stāstus par Godmaņa valdības laikiem. 😊 ➖🔒 5 stundu Nacionālās drošības padomes sēde pie Valsts prezidenta Darba kārtībā: - NATO samits; - 🇧🇾hibrīdapdraudējums uz Baltkrievijas robežas ar organizētu nelegālās migrācijas plūsmu – risinājumus prezentēja @RMelnis un jane; - vēlēšanu sistēmu drošība; - LVM kiberuzbrukuma izvērtējums un secinājumi, kā stiprināt visas valsts kritiskās IT infrastruktūras drošību. ➖🇱🇻 Austrumu robežas apsekošana Jau šo piektdien un sestdien gatavojamies īpašai izbraukuma sēdei – kopā ar Jānis Dombrava un R.Melnis apsekosim visu 🇷🇺/🇧🇾458 km garo Latvijas austrumu robežu. Šovakar atkal vēlais vakar. Valsts drošības jautājumu risināšana prasa ļoti daudz enerģijas. 😊
Andris Kulbergs (AS) 🇺🇦🇱🇻50,943 просмотров • 1 месяц назад
Diena Nr. 47 premjera krēslā – airBaltic stratēģiskais plāns un Latvijas Bankas māca dzīvot lauksaimniekiem✈️ Šī bija diena, kas gandrīz pilnībā pagāja Ministru kabineta bunkurā – slepenajā sēžu zālē. Deviņas stundas diskusiju, skaidrojumu, juridisko formulējumu un konsultāciju. 🔹 airBaltic stratēģiskais plāns Šodienas sēdē izskatījām satiksmes ministra Riharda Kozlovska iesniegto airBaltic stratēģisko plānu, nevis uzņēmuma biznesa plānu. Biznesa plāns ir dokuments, par kura izstrādi un īstenošanu atbild airBaltic valde un padome. Savukārt Satiksmes ministrija kā kapitāldaļu turētāja un valdība lemj par uzņēmuma stratēģisko virzienu – ko mēs no airBaltic sagaidām ilgtermiņā, kādas funkcijas uzņēmumam jāveic un kādi mērķi jāsasniedz. Sēdē vērtējām arī airBaltic finansiālo stāvokli un pasākumus tā uzlabošanai, lai uzņēmums spētu nodrošināt stabilu pakalpojumu sniegšanu tieši šobrīd – aviācijas sezonas karstākajā laikā. ✅Apstiprinājām Valsts kases pārstāvniecību obligāciju kreditoru sapulcē. Šis mandāts nav mainījies un atbilst Saeimas dotajam pilnvarojumam. Biznesa plānu izskata airBaltic padome un Satiksmes ministrija. Šobrīd padome to vēl nav apstiprinājusi. Ministrija tikai šodien iesniedza savus komentārus, lai plānu varētu apstiprināt tuvāko vienas vai divu nedēļu laikā. Iepriekšējo valdību lēmumi ir noveduši pie situācijas, kurā tagad jāveic sarežģītas sarunas ar finansētājiem un kreditoriem. Uzņēmuma nākotne lielā mērā būs atkarīga no satiksmes ministra Riharda Kozlovska virzītā stratēģiskā plāna, kā arī no spējas panākt vienošanos ar kreditoriem un piesaistīt jaunu kapitālu. Ir jānodrošina kapitāla piesaiste. Pašreizējā situācija lielā mērā ir 2024. gadā pieņemtā lēmuma sekas – aizņemties 380 miljonus eiro, vienlaikus neveicot fundamentālas pārmaiņas uzņēmuma darbībā. Šīs pārmaiņas bija jāīsteno jau pirms diviem gadiem, nevis jāturpina dedzināt naudu neatbilstoši ambiciozā biznesa ekspansijas plānā. Valdība lēma uzticēt satiksmes ministram Rihardam Kozlovskim sākt viņa un Seabury izstrādātā stratēģiskā plāna īstenošanu. 🔹 Ugunskristības Kristam Avotam airBaltic sēdes dēļ nokavēju NTSP – Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes – sēdi ar LDDK un LBAS. Paldies manam parlamentārajam sekretāram Kristam Avotam, kurš mani izglāba un godam novadīja sēdi. Tās bija viņa īstās ugunskristības. 💪 Krists šodien novadīja arī: 🏅 Nacionālās sporta padomes sēdi; 🛡️ Kiberdrošības rīcības apspriedi. Kiberdrošības jautājumos turpinām vērtēt valsts kritiskās infrastruktūras drošību un tās atbilstību prasībām pēc kiberuzbrukuma Latvijas valsts mežiem. 🔹Latvijas Banka sāk mācīt zemniekiem, kā turēt lopus? 🐄 Tikos ar Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomi – LOSP. Atklāti sakot, biju mēms, dzirdot nozares stāstīto par Latvijas Banka izstrādātajām ilgtspējas vadlīnijām. Tā vietā, lai Latvijas Banka veicinātu procesus, kas ļautu Latvijas ekonomikā ienākt jaunam kapitālam un palīdzētu novērst tā dēvētā finanšu sektora kapitālā remonta sekas, tā sāk izstrādāt vadlīnijas lauksaimniekiem par to, kā pareizi turēt lopus un organizēt saimniecisko darbību. Nopietni? Latvijas Bankas padomes padomnieks un ilgtspējas virziena vadītājs Edvards Kušners esot sagatavojis apjomīgu pētījumu un ziņojumu, kurā banku sektors tiek aicināts finansēšanas lēmumos ņemt vērā virkni nosacījumu. Nozare norāda, ka zemniekiem, kuru saimniecības šīm vadlīnijām neatbilst, varot tikt piemērotas augstākas aizdevumu procentu likmes vai pat atteikts finansējums. LOSP minētie piemēri: 🐄Liellopu turēšana kūtīs Bankai esot jānoskaidro, vai lopi tiek turēti tikai kūtī. Ja tā ir, tas var radīt negatīvas sekas finansējuma saņemšanai. 💧Ūdens patēriņš Ieteikts ierobežot ūdens ņemšanu no ūdenstilpēm virs 10 m³ dienā. Ko darīt karstās vasarās? Atstāt lopus bez ūdens? 🦌Dzīvnieku migrācijas ceļi Ja būvniecība vai cita saimnieciskā darbība pārtrauc dzīvnieku migrācijas ceļus un uzņēmējs nav izveidojis alternatīvus risinājumus, saimnieciskā darbība var tikt vērtēta kā videi nelabvēlīga – un tas var ietekmēt kredīta pieejamību. Šī darba sagatavošanai esot piesaistīti arī divi Pasaules Dabas fonda eksperti. Taču lauksaimniecības nozare apgalvo, ka pilnvērtīgas konsultācijas ar tās pārstāvjiem nav notikušas. Nopietni? Šādas vadlīnijas izstrādā Latvijas Banka, kura pati savos pētījumos nepārtraukti norāda, ka 🇱🇻ir jāceļ produktivitāte, jāveicina investīcijas un jāstiprina ekonomikas izaugsme? Vai te kāds nav apmaldījies trīs priedēs? 🌲🌲🌲 Mārtiņ Mārtiņš Kazāks, kā šādas prasības ir nonākušas Latvijas Bankas vadlīnijās komercbankām? No nozares jau saņemtas sūdzības, ka 🇱🇻 bankas šos kritērijus ir sākušas piemērot, vērtējot lauksaimnieku finansēšanas iespējas. Šis jautājums ir nekavējoties jārisina.
Andris Kulbergs (AS) 🇺🇦🇱🇻40,176 просмотров • 1 месяц назад
Uzruna manā nominācijā par ministru prezidenta kandidātu no APVIENOTAIS SARAKSTS Vēlos teikt paldies Apvienotā saraksta kolēģiem un domubiedriem par man uzticēto godu kandidēt Ministru prezidenta amatam. Jā, tas ir gods, bet vēl vairāk – atbildība un izaicinājums. Atbildība par valsti. Par tās drošību un nākotni. Pirms četriem gadiem, ienākot Latvijas politikā, definēju sev mērķi – strādāt valsts labā pēc labākās sirdsapziņas. Strādāt tā, lai mani bērni ar lepnumu varētu teikt – mans tētis ir Andris Kulbergs. Un viņš ir Saeimas deputāts. Pirms četriem gadiem es vēl biju ideālists, jo nezināju par politiku to, ko zinu šodien. Es joprojām esmu ideālists. Esmu pārliecināts, ka Latvijas politikas pirmajās rindās šodien jābūt cilvēkiem, kas ir gatavi vārda tiešā nozīmē cīnīties par savu valsti. Jā, arī daudz un ļoti daudz strādāt, nevis nodarboties ar tukšmuldēšanu, intrigu vīšanu un pašlabuma meklēšanu. Tieši šodien, ņemot vērā Latvijas iekšpolitisko situāciju, kā arī ģeopolitisko situāciju pasaulē, ir jāatzīst, ka cīņai par mūsu valsti jābūt skaudrai un principiālai. Ir jāpieņem bezkompromisu lēmumi par drošu un pārtikušu Latviju. Tagad un nākotnē. Man jautā, vai uzņemšos atbildību, ja šobrīd, šajā politiskajā situācijā, būs jāuzņemas premjera amata pienākumi? Šodien stāvēšana malā ir līdzvērtīga vienaldzībai pret savas valsts nākotni. Šodien nav laiks vērot notikumus no malas vai cerēt, ka problēmas atrisināsies pašas no sevis. Tāpēc esmu pārliecināts, ka šis ir brīdis, kad jāuzņemas atbildība, nevis jānoraugās, kā valsts arvien dziļāk grimst neizlēmībā un stagnācijā. Mūsu valsts šobrīd ir tik ievainojama kā nekad. Tehniska valdība vai valdība, kura tikai formāli eksistē līdz Saeimas vēlēšanām, mums nav pieņemams redzējums. Izlēmīgi lēmumi jāpieņem jau šodien. Aizgājusī valdība ir turējusies uz satrunējušiem pamatiem – bez iekšējās sadarbības, bez sabiedrības atbalsta, bez sadarbības ar visiem politiskajiem spēkiem. Izmainot vienu elementu, tā sabruka kā kāršu namiņš. Šīs ir sekas ilgstošai arogancei. Pateicoties bezatbildīgai dzīvošanai uz parāda, jau nākamajā gadā var trūkt līdzekļu Latvijas drošības un aizsardzības nodrošināšanai. Rezerves ir izsmeltas. Valstij nav līdzekļu, lai grūtos laikos atbalstītu savus iedzīvotājus un uzņēmumus. Šodien mūsu galvenais uzdevums - novērst sūci valsts budžeta laivai, lai tā nenogrimst. Mums vairs nav termiņa “rīt”. Mums ir termiņš – vakar! Tāpēc, ja mums būs jāuzņemas atbildība tagad, nodrošinot Latvijas politisko stabilitāti, esmu tam gatavs un – mēs rīkosimies! Beigsim izšķērdību. Samazināsim prēmiju fondu valsts un valsts kapitālsabiedrību darbiniekiem. Izvērtēsim ES fondu projektu iepirkumus, lai paātrinātu ES projektu uzsākšanu, īstenošanu un pabeigšanu. Nepieļausim bezjēdzīgus un koruptīvus iepirkumus. Labāk kaut ko neīstenosim un neapgūsim, nekā turpināsim barot IT jomā izveidoto koruptīvo karteli. Strādāsim Latvijas drošībai. Pārņemot Ukrainas pieredzi, balstot valsts aizsardzību zināšanās, kas strādā šodien. Militārajai ražošanai jānotiek Latvijā. Atjaunosim uzticību ar iekšējiem un ārējiem partneriem. Svarīgāko nozari jāvada profesionāliem un kompetentiem cilvēkiem. Tāpēc mūsu risinājums ir darbs. Strādājot rezultātam, nevis procesam. Savukārt rezultātus ilgtermiņā var nodrošināt mūsu pārliecība, ka valsts drošība sākas valsts ekonomikā. Mūsu mērķis ir trīskārša drošība. Militāra drošība ar stipriem Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un sabiedrotajiem. Ekonomiskā drošība ar spēcīgiem uzņēmumiem un darbavietām. Pilsoniskā drošība valstī, kurai cilvēki uzticas. Pirmkārt. Mūsu absolūta prioritāte ir sistēmiska kārtības ieviešana valsts finansēs. Pieliekot punktu izšķērdībai, nesaimnieciskumam un nekompetencei, kādu esam pieredzējuši, piermēram, Rail Baltic projektā. Pilns un visaptverošs valsts finanšu audits – pirmais darbs. Lai sakārtotu galveno valsts motoru – budžetu. Ir jāsaprot, kāpēc šis motors ik pa laikam grab, klab un negrib darboties. Ja šis darbs netiks izdarīts, tad valstī pozitīvu izmaiņu nebūs. Ja auto ir caura bāka, tad vari liet degvielu , cik gribi, tā tik un tā līst ārā un auto uz priekšu neiet. Otrkārt. Jaunu standartu ieviešana valsts pārvaldē. Valstij vajadzīgi profesionāli un drosmīgi ierēdņi, kas spēj uzņemties atbildību par rezultātu, nevis baidās par savu amatu. Latvijas valsts nevar atļauties uzturēt milzīgu un neefektīvu valsts aparātu. Uzskatu, ka mēs varam kļūt par efektīvākās valsts pārvaldes čempioniem Eiropā. Šodien to var panākt, valsts pārvaldē iedzīvinot digitalizāciju un mākslīgo intelektu. Profesionāli, neizšķiežot miljonus neveiksmīgos digitalizācijas procesos. Treškārt. Valsts ekonomiskā izaugsme. Ir jāizbeidz šī brīža tendence “dalīt, pārdalīt un tērēt”! Mums jānokāpj no Eiropas fondu atkarības. Mūsu mērķis: valstij ir japelna! Ir jāļauj pelnīt uzņēmumiem. Uz izaugsmi vērsts privātais bizness nozīmē lielākus nodokļus valsts budžetā. Valstij nav jāpelna uz uzņēmumu rēķina, tiem piespiežot maksāt augstu elektrības nodokli vai traucējot uzņēmumiem strādāt, atkal un atkal izdomājot jaunus birokrātiskus šķēršļus. Valsts ir uzņēmumiem, nevis uzņēmumi – valstij. Tāpēc jānodrošina maksimāls atbalsts uzņēmumiem. Nevis vārdos, bet reālos darbos. Nodrošinot “sarkanā paklāja” principu eksportējošiem uzņēmumiem, aizsardzības industrijai, reģionālajai uzņēmējdarbībai utt. Maksimāli atbalstot vietējos ražotājus, zemniekus ….. Jā, mēs neaizmirsīsim arī vietējo zemnieku, kura ikdiena ir konkurence ar kaimiņvalstu lētajiem dārzeņiem. Veselīgs protekcionisms būs viena no mūsu prioritātēm. Valsts dominance /intervence/ ekonomikā ir jāizbeidz! Ceturtkārt. Valsts kapitālsabiedrību reforma, izveidojot Latvijas Attīstības fondu, pārņemot visu kapitālsabiedrību pārvaldību. Tādejādi kapitālsabiedrības atraujot no valsts un politiskās ietekmes. Fonda mērķis ir veidot Latvijas drošības spilvenu nākamajām paaudzēm. Ir jāizbeidz absurdā situācija, kad valsts, ar atsevišķu kapitālsabiedrību “rokām”, faktiski apzog savus iedzīvotājus. Šodien vairāku milzīgu kapitālsabiedrību galvenais mērķis ir pelnīt valstij pēc iespējas lielākas dividendes. Tas notiek uz sabiedrības rēķina! Šīs valsts kapitālsabiedrības (Latvenergo, Rīgas siltums, AST, Latvijas valsts meži, Sadales tīkli, CSDD, Latvijas Loto) nestrādā normālas konkurences apstākļos. Tās pelna, pateicoties milzu rēķiniem, ko saņem to klienti. Kas ir īpašs izredzēto pulciņš ar nereti ļoti zemu vai vispār neesošu kompetenci? Jā, tie ir valsts kapitālsabiedrību padomes locekļi, kas pielipuši valdošajai poliskajai varai. Korupcijas pansionāts, kur zem saukļa “profesionāla pārvaldība” patiesībā notiek legalizēta korupcija. Piektkārt. Veselība, izglītība un iekšējā drošība kā prioritātes. Tomēr atceramies, kamēr valsts budžets netiks sakārtots un valsts ekonomika iedarbināta pareizajā virzienā, veselības un izglītības sistēmas klibos. Bez veselības un izglītība sistēmas valstij nav nākotnes. Mums vajadzīga spēcīga izglītības sistēma, lai jaunajā paaudzē iedzīvinātu jaunu ekonomisko domāšanu. Un mums vajadzīga jaudīga veselības sistēma, jo veselīga sabiedrība ir izšķirošs spēks stipras valsts attīstībā. Mūsu politiskie konkurenti saviem vēlētājiem solīs debessmannu bļodiņā ar zelta maliņu. Es runāšu tiešu valodu. Apsolot reāli izdarāmus darbus un strādājot tā, lai pēc 4 gadiem man nebūtu kauns teikt – esmu Andris Kulbergs. Valstvīrs. Šodien vēlos jūs iepazīstināt ar Apvienotais saraksts vēlēšanu sarakstu līderiem. · Edgars Tavars. Zemgale. Mūsu frakcijas vadītājs, saliedētājs un uz priekšu virzītājs. Dedzīgs un racionāls reizē, spējīgs atrast kompromisus, bet nepārkāpt principus. · Edvards Smiltēns. Vidzeme. Ļoti novērtēju Edvarda pieredzi un enerģiju, to ko viņš darījis Ukrainas atbalstam, kā arī plašo ārpolitikas un drošības ekspertīzi. · Juris Viļums. Latgale. Taisnu valodu un muguru, Latgales un Latvijas patriots,nekad neaizmirst no kurienes nācis. Tieši tāds pārstāvis vajadzīgs mūsu ļaudīm kritiski svarīgajā austrumu pierobežā. · Māris Kučinskis. Kurzeme. Cilvēks, kura godaprātu un nosvērtību ciena visi, neatkarīgi no politiskās piederības. Atbildība, pieredze un plašs skatījums. · Es pats startēšu Rīgā, uzrunājot un pārliecinot tos, kam svarīga mūsu valsts droša nākotne, nevis stagnācija vai populisms. Spēcīga komanda, izlēmība un kompetence – tas raksturo APVIENOTAIS SARAKSTS komandu. Mēs nebaidāmies pieņemt grūtus lēmumus un uzņemties atbildību par to sekām.
Andris Kulbergs (AS) 🇺🇦🇱🇻89,406 просмотров • 4 месяцев назад
My speech on July 2 at the U.S. Embassy Riga , addressing the truly amazing and glamorous celebration of the 250th anniversary of American independence — beautifully organized by Ambassador Melissa Argyros herself. Many people may not know that I have a very personal connection with the United States. The atmosphere felt like being part of a Broadway show, with an incredible line-up of top-level artists, all brought together under the direction of legendary songwriter and producer David Foster himself.
Andris Kulbergs (AS) 🇺🇦🇱🇻50,454 просмотров • 2 месяцев назад