Guntars Vītols's banner

Guntars Vītols

@guntarsv • 5,060 subscribers

Biedrības “Bez partijām” un "Latvijas restarts". Ekonomika, nodokļi, bankas, enerģētika, labklājība. Par STEM izglītību, fiziķis.

Shorts

Man šodien bija netipiski patīkama diena. Es pēdējā laikā lielākoties esmu dusmīgs vai ļoti dusmīgs. Kad 10 reizes dienā visvisādi prasa naudu saulainajai tālei, kuru virza kārtējais Ļeņins, loģiski, ka es esmu tikai dusmīgs. Šī konkrētā tikšanās tomēr beidzās pozitīvi. Ejot uz to biju riktīgi dusmīgs, jo mani vairākas reizes mēģinājuši tukšmuldēt. Iepriekšējā reizē man bija gana, vienam pat beigās trīcēja rokas. Bet toties šodien beidzās pozitīvi. Kāds bija beidzot sapratis, un nu jau bija ļoti atklāta un pārsteidzoši kompetenta saruna. Te jau kā. Ja ar mani mēģina tukšmuldēt, es palieku neciešams. Angļiem ir tāds teiciens - do not insult my intelligence. Ja izturas ar cieņu, nestāstot pasakas, tad es esmu dabisks. Ļoti jauks. Pēc tikšanās biju jauks.

Man šodien bija netipiski patīkama diena. Es pēdējā laikā lielākoties esmu dusmīgs vai ļoti dusmīgs. Kad 10 reizes dienā visvisādi prasa naudu saulainajai tālei, kuru virza kārtējais Ļeņins, loģiski, ka es esmu tikai dusmīgs. Šī konkrētā tikšanās tomēr beidzās pozitīvi. Ejot uz to biju riktīgi dusmīgs, jo mani vairākas reizes mēģinājuši tukšmuldēt. Iepriekšējā reizē man bija gana, vienam pat beigās trīcēja rokas. Bet toties šodien beidzās pozitīvi. Kāds bija beidzot sapratis, un nu jau bija ļoti atklāta un pārsteidzoši kompetenta saruna. Te jau kā. Ja ar mani mēģina tukšmuldēt, es palieku neciešams. Angļiem ir tāds teiciens - do not insult my intelligence. Ja izturas ar cieņu, nestāstot pasakas, tad es esmu dabisks. Ļoti jauks. Pēc tikšanās biju jauks.

15,232 просмотров

Jā kādam interesē kā lokās ministrs par plānu iegrābties pensiju naudā un vienā brīdī atklāti melo (ielieku epizodi), tad vakardienas 1:1 ar Uldis Augulis. Tur interesanti. Piemēram, Rēders atgādina un liek video fragmentus, ka šis pats cilvēks pieņēma nelikumīgu lēmumu - iegrābās pensiju naudā iepriekšējās krīzes laikā, ko tiesa atcēla. Tas es bijis ‘krīzes’ dēļ. Tagad ministrs apgalvo, ka atkal esot krīze (lai gan nekādas krīzes socbudžetā nav un tas raidījumā izskan), draud ar pastardienas scenāriju (ja atkal neiegrābsies pensiju naudā, tad vslstij samazināšot kredītreitingu) un izmanto populistisko argumentu, ka viss pensiju līmenis ir bezmaz tikai banku interese. Atgādinu, ka šobrīd viņiem ‘krīze’ ir ne tikai ar dzelzceļu, bet nelietderīgiem valsts tēriņiem, ko principiāli nedrīkst risināt ar pensiju naudu. Tas tā iepriekšējā krīzē nebija - toreiz krīze skāra arī specbudžetu un arī tad lēmumu atzina par nelikumīgu. Tad viņš nonāk pretrunā pats ar sevi, kad pasaka, ka 2PL strādā ‘slikti’, bet 3PL strādā ‘labi’. Viņš acīmredzot vispār nezin, kas tie tādi par līmeņiem un kā tas viss strādā, jo pēc būtības gan 2-ais, gan 3-ais līmeņi tiek pārvaldīti identiski. Likumdošanā/regulējumos ir atšķirības, bet pašus fondos pārvalda parasti tie paši cilvēki, ieguldījumu portfeļi mēdz būt pat identiski. Nolikt vienu sistēmu kā ‘sliktu’ un otru kā ‘labu’ nozīmē, ka viņš sistēmu vienkārši nejēdz. Tagad par meliem - ministrs saka, ka ietekmes uz nākotnes pensionāriem nebūs. Bet, Rēders nav muļķis - uzdod jautājumus tālāk - veselu virkni par nākotnes scenārijiem. Un tad ministrs atzīst, ka patiesībā par galvenajām problēmām 1PL ilgtspējā vispār nav pat konkrēti domāts, risinājumu šobrīd nav, tos vispār varbūt skatīšot tad, kad kārtējo reizi pacels pensijas vecumu un tamlīdzīgi. Respektīvi nevar neko apgalvot par to, ka nekādas ietekmes nebūs, ja šobrīd vienīgais scenārijs ir, ka 1PL pamazām iet pa skuju taku (ienākumu aizvietojamība krīt).

Jā kādam interesē kā lokās ministrs par plānu iegrābties pensiju naudā un vienā brīdī atklāti melo (ielieku epizodi), tad vakardienas 1:1 ar Uldis Augulis. Tur interesanti. Piemēram, Rēders atgādina un liek video fragmentus, ka šis pats cilvēks pieņēma nelikumīgu lēmumu - iegrābās pensiju naudā iepriekšējās krīzes laikā, ko tiesa atcēla. Tas es bijis ‘krīzes’ dēļ. Tagad ministrs apgalvo, ka atkal esot krīze (lai gan nekādas krīzes socbudžetā nav un tas raidījumā izskan), draud ar pastardienas scenāriju (ja atkal neiegrābsies pensiju naudā, tad vslstij samazināšot kredītreitingu) un izmanto populistisko argumentu, ka viss pensiju līmenis ir bezmaz tikai banku interese. Atgādinu, ka šobrīd viņiem ‘krīze’ ir ne tikai ar dzelzceļu, bet nelietderīgiem valsts tēriņiem, ko principiāli nedrīkst risināt ar pensiju naudu. Tas tā iepriekšējā krīzē nebija - toreiz krīze skāra arī specbudžetu un arī tad lēmumu atzina par nelikumīgu. Tad viņš nonāk pretrunā pats ar sevi, kad pasaka, ka 2PL strādā ‘slikti’, bet 3PL strādā ‘labi’. Viņš acīmredzot vispār nezin, kas tie tādi par līmeņiem un kā tas viss strādā, jo pēc būtības gan 2-ais, gan 3-ais līmeņi tiek pārvaldīti identiski. Likumdošanā/regulējumos ir atšķirības, bet pašus fondos pārvalda parasti tie paši cilvēki, ieguldījumu portfeļi mēdz būt pat identiski. Nolikt vienu sistēmu kā ‘sliktu’ un otru kā ‘labu’ nozīmē, ka viņš sistēmu vienkārši nejēdz. Tagad par meliem - ministrs saka, ka ietekmes uz nākotnes pensionāriem nebūs. Bet, Rēders nav muļķis - uzdod jautājumus tālāk - veselu virkni par nākotnes scenārijiem. Un tad ministrs atzīst, ka patiesībā par galvenajām problēmām 1PL ilgtspējā vispār nav pat konkrēti domāts, risinājumu šobrīd nav, tos vispār varbūt skatīšot tad, kad kārtējo reizi pacels pensijas vecumu un tamlīdzīgi. Respektīvi nevar neko apgalvot par to, ka nekādas ietekmes nebūs, ja šobrīd vienīgais scenārijs ir, ka 1PL pamazām iet pa skuju taku (ienākumu aizvietojamība krīt).

34,663 просмотров

Videos

Anya Rossi

sweetdream.ai

SweetDream.ai•Sponsored•Livecam

Watch Anya Live

Anya is streaming live right now! Join her private show and enjoy exclusive content.

Exclusive private shows

1.2k viewers online

Private Show

Join now for exclusive access

Free preview available • Premium content

“Man grūti teikt, ko Jūs esat uzlicis šajā konkrētajā bildē”. Bildē bija valsts parāds, kurš aug, abituriente nesaprata tos ciparus un sajauca ar “likmēm, kuras visu laiku mainās”. Man liekas, ka šeit kursos vairs iet nav vērts.

“Man grūti teikt, ko Jūs esat uzlicis šajā konkrētajā bildē”. Bildē bija valsts parāds, kurš aug, abituriente nesaprata tos ciparus un sajauca ar “likmēm, kuras visu laiku mainās”. Man liekas, ka šeit kursos vairs iet nav vērts.

Guntars Vītols

34,411 просмотров • 1 год назад

Man šodien labs garastāvoklis. Tāpēc pievienojos naudas izgrābšanai un viedoklim, ka bankas ir sliktas. Kāpēc? Jo viņām neizdevās izglābt māmiņforumu. Forums vērsās policijā. Post scriptum. Žigis ir lielisks. 10 minūtes, bet ar katru minūti paliek arvien labāks. Nota bene. Piesprādzējaties pie dīvāna, lai neizkristu.

Man šodien labs garastāvoklis. Tāpēc pievienojos naudas izgrābšanai un viedoklim, ka bankas ir sliktas. Kāpēc? Jo viņām neizdevās izglābt māmiņforumu. Forums vērsās policijā. Post scriptum. Žigis ir lielisks. 10 minūtes, bet ar katru minūti paliek arvien labāks. Nota bene. Piesprādzējaties pie dīvāna, lai neizkristu.

Guntars Vītols

12,171 просмотров • 4 месяцев назад

Soloņins lielisks. Par tikšanos Tramps Zelenskis un hļupiki no Eiropas. 500 miljonu eiropiešu savēlējuši zīles, kolus, pozņakus un ginekoloģi Leijenu, un prasa palīdzību 340 miljoniem amerikāņu, lai palīdz tikt galā ar 140 miljoniem krievu. Kaut pašiem ir atomieroči un iemācījušies ražot augsti tehnoloģiskus ieročus. Tikai apjomi klibo, jo karš taču sākās nedēļu atpakaļ, nevarēja tak paspēt iebūstēt ražošanu💁 Katra diena latviešu tviterī toties sākas ar sirdi plosošiem normundu un žaklīnu kaucieniem, kurš krievs vai trampi ir vairāk vainīgi.

Soloņins lielisks. Par tikšanos Tramps Zelenskis un hļupiki no Eiropas. 500 miljonu eiropiešu savēlējuši zīles, kolus, pozņakus un ginekoloģi Leijenu, un prasa palīdzību 340 miljoniem amerikāņu, lai palīdz tikt galā ar 140 miljoniem krievu. Kaut pašiem ir atomieroči un iemācījušies ražot augsti tehnoloģiskus ieročus. Tikai apjomi klibo, jo karš taču sākās nedēļu atpakaļ, nevarēja tak paspēt iebūstēt ražošanu💁 Katra diena latviešu tviterī toties sākas ar sirdi plosošiem normundu un žaklīnu kaucieniem, kurš krievs vai trampi ir vairāk vainīgi.

Guntars Vītols

20,051 просмотров • 1 год назад

😈 Reku taisnība pamazām nonāk pamastraumes medijā. Enerģētikai jākalpo Latvijas tautsaimniecībai, nevis šķeldas kartelim, kura pavadā iet arī Konkurences padome.

😈 Reku taisnība pamazām nonāk pamastraumes medijā. Enerģētikai jākalpo Latvijas tautsaimniecībai, nevis šķeldas kartelim, kura pavadā iet arī Konkurences padome.

Guntars Vītols

15,789 просмотров • 1 год назад

Ko vakar pateica Gauss pie Bērtules? Izpļāpājās. Faktiski apstprināja manu kompānijas vērtējumu ap 300 miljoni eiro. Formulējumā figurē daudziem neskaidrs ‘ja vērtējums ir nulle, tad 25% saglabāšanai valstij jāiegulda 75 miljoni’. 75 reiz 4 ir tie 300 miljoni. Patieso vērtību pateiks tirgus - par cik būs gatavs pirkt stratēģiskais, vai ko parādīs IPO. Varbūt mazāk, varbūt vairāk, to redzēsim, to nezin ne Gauss, ne es. To principā nevar zināt, tikai aplēst aptuveni. Es iepriekš teicu, ka kompānijas plāns ir piesaistīt 300 miljonus, jo tad var padzīvot tālāk pārskatāmā nākotnē, atjaunot kompānijas finanšu veselību. Tātad, ja gribi dzīvot, šo summu vajag asins-pa-degunu, jo citādi maksātnespēja. Post-money (pēc jaunas naudas ieguldīšanas) kompānijas vērtība ir tie 300m, bet tagad pre-money (bez jaunas naudas) tas ir faktiski bankrots - no valsts viedokļa šābrīža akciju vērtība ir nulle. Nu lab, reksis pareksis 1 eiro. Ja vēlies turpināt darbotoes bizītī, valsts, tad dod jaunus 75 miljonus un būs tev 25%. Ko es vēl esmu teicis? Ka neko dot nevienam nevajag. To teicu aizvakar #Krustpunkti. Valstij nav jāpiedalās komercdarbībā, lai tiek galā biznesa haizivis. Citādi? Citādi pakāsīsim arī no jauna ieguldīto naudu.

Ko vakar pateica Gauss pie Bērtules? Izpļāpājās. Faktiski apstprināja manu kompānijas vērtējumu ap 300 miljoni eiro. Formulējumā figurē daudziem neskaidrs ‘ja vērtējums ir nulle, tad 25% saglabāšanai valstij jāiegulda 75 miljoni’. 75 reiz 4 ir tie 300 miljoni. Patieso vērtību pateiks tirgus - par cik būs gatavs pirkt stratēģiskais, vai ko parādīs IPO. Varbūt mazāk, varbūt vairāk, to redzēsim, to nezin ne Gauss, ne es. To principā nevar zināt, tikai aplēst aptuveni. Es iepriekš teicu, ka kompānijas plāns ir piesaistīt 300 miljonus, jo tad var padzīvot tālāk pārskatāmā nākotnē, atjaunot kompānijas finanšu veselību. Tātad, ja gribi dzīvot, šo summu vajag asins-pa-degunu, jo citādi maksātnespēja. Post-money (pēc jaunas naudas ieguldīšanas) kompānijas vērtība ir tie 300m, bet tagad pre-money (bez jaunas naudas) tas ir faktiski bankrots - no valsts viedokļa šābrīža akciju vērtība ir nulle. Nu lab, reksis pareksis 1 eiro. Ja vēlies turpināt darbotoes bizītī, valsts, tad dod jaunus 75 miljonus un būs tev 25%. Ko es vēl esmu teicis? Ka neko dot nevienam nevajag. To teicu aizvakar #Krustpunkti. Valstij nav jāpiedalās komercdarbībā, lai tiek galā biznesa haizivis. Citādi? Citādi pakāsīsim arī no jauna ieguldīto naudu.

Guntars Vītols

20,003 просмотров • 1 год назад

Apnicis lasīt manus skaidrojumus par AirBaltic?😉 Beidz gari muldēt un pasaki labāk, Guntar, ko tagad darīt! Apnikusi tā vāvuļošana! Bet lūdzu. Vispirms dotie lielumi - no tiem izriet iespējamie rīcībsoļi. Pirmais - kompānijas finanses ļauj darboties saskaņā ar esošo plānu līdz 2026. gadam. To saka kompānijas finanšu direktors Jakovļevs (pirmais pievienotais video fragments no Delfi). Tas saskan ar pēdējos finanšu pārskatos minēto - nauda ‘beigsies’ 2025 vai 2026 gadā. Ja kompānija sabremzē agresīvos lidmašīnu pirkšanas plānus - naudas pietiks ilgāk. Otrais, arī pievienoju video fragmentu - Satiksmes ministrija ir bažīga par to, ka tagad esot pa kaklu pa galvu jāskrien cilpā, kas faktiski paredz tūlīt un tagad piesaistīt vienu konkrētu Gausa piedāvāto stratēģisko investoru. Plāns esot agresīvs un riskants, bet politiskā vadība (acīmredzot domāts Kaspars Briškens) esot pakļāvusies Gausa spiedienam un … tagad pa kaklu pa galvu metīšoties cilpā. Man šitais liekas … teikšu kā ir - aizdomīgi, ja lieto pieklājīgu terminoloģiju. IPO idejai jau nav nekāda vaina - iet biržā un tā. Loģisks, neizbēgams un pareizs solis. Bet man ļoti nepatīk steiga un nosacījumi, ka tagad papildus jālec gultā ar kaut kādu vienu konkrētu investoru, kuru nav izvēlējies akcionārs, bet atvedis kompānijas vadītājs - un faktiski uz valsti (akcionāru) pazemojošiem nosacījumiem. Faktiski Gauss atnāk pie akcionāra un saka: ‘klau, vācies prom un tūlīt, jo citādi mana paša ekspansīvās naudas tērēšanas rezultātātā tu tiksi bankrotēts’. A, kur solītā nauda? Valdība taču apsolīja Briselei atgūt un vēl nesen Gausa kungs televizorā pauda gatavību naudu atdot? Naudas nebūšot, palikšot ceturtdaļa akciju un priecājies par to, ka varbūt, kaut kad … naudu tu nedabūsi. Vācies prom, akcionār, un lielā steigā atdod kontroli pār kompāniju. Vai Jums kaut kas visā tajā neliekas dīvains? Es saku tā. Draugi mīļie - beidziet panikot. Apsēdieties un padomājiet - nekur nav jāskrien, ir laiks visu pārdomāt un…. darīt ko? Nolīgt kādu, kurš piemineklim raksturīgā pokerfeisā pameklēs stratēģisko investoru - akcionāra interesēs. Kāpēc jāatdod pirmajam un tādā steigā, kuru pie tam atradis kompānijas vadītājs (iespējams arī savu nepublisku interešu vadīts)? Jāatdod steidzīgi un par velti tikai tāpēc, ka kompānijas vadītājs turpina agresīvi dedzināt naudu? Neaizmirstam vēl vienu lietu. Lai vai cik jauki šķistu kaut kādas ‘lufthansas’ ienākšana kapitālā, tas pat mazākuma akciju gadījumā (20%?) ļoti sašņorēs rokas valstij kā akcionāram. Notiks tas, kas notika ar TET un LMT. Soneras klātbūtne ir varbūt vislielākā vēsturiskā kļūda, kas ilgus gadus faktiski paralizē rīcībspēju. Ārzemniekiem pret savām ‘filiālēm’ ir visnotaļ provinciāla attieksme - sēdi un nespridžī! Es, ja būtu mana teikšana, šobrīd gatavotu papīrus IPO, nulle iebildumu, bet gultā ar steigā atrastu investoru (pat ar labu brendu) nelektu. Šis ir šobrīd vissliktākais taktiskais solis. Aicinu politspēkus, deputātus un citus nesteigties, Saeimas ziņas, Valdības māja, Evika Siliņa 🇱🇻🇺🇦, Kaspars Briškens. Panika nav brālis un Dievam nepatīk, kad nabagi trako.

Apnicis lasīt manus skaidrojumus par AirBaltic?😉 Beidz gari muldēt un pasaki labāk, Guntar, ko tagad darīt! Apnikusi tā vāvuļošana! Bet lūdzu. Vispirms dotie lielumi - no tiem izriet iespējamie rīcībsoļi. Pirmais - kompānijas finanses ļauj darboties saskaņā ar esošo plānu līdz 2026. gadam. To saka kompānijas finanšu direktors Jakovļevs (pirmais pievienotais video fragments no Delfi). Tas saskan ar pēdējos finanšu pārskatos minēto - nauda ‘beigsies’ 2025 vai 2026 gadā. Ja kompānija sabremzē agresīvos lidmašīnu pirkšanas plānus - naudas pietiks ilgāk. Otrais, arī pievienoju video fragmentu - Satiksmes ministrija ir bažīga par to, ka tagad esot pa kaklu pa galvu jāskrien cilpā, kas faktiski paredz tūlīt un tagad piesaistīt vienu konkrētu Gausa piedāvāto stratēģisko investoru. Plāns esot agresīvs un riskants, bet politiskā vadība (acīmredzot domāts Kaspars Briškens) esot pakļāvusies Gausa spiedienam un … tagad pa kaklu pa galvu metīšoties cilpā. Man šitais liekas … teikšu kā ir - aizdomīgi, ja lieto pieklājīgu terminoloģiju. IPO idejai jau nav nekāda vaina - iet biržā un tā. Loģisks, neizbēgams un pareizs solis. Bet man ļoti nepatīk steiga un nosacījumi, ka tagad papildus jālec gultā ar kaut kādu vienu konkrētu investoru, kuru nav izvēlējies akcionārs, bet atvedis kompānijas vadītājs - un faktiski uz valsti (akcionāru) pazemojošiem nosacījumiem. Faktiski Gauss atnāk pie akcionāra un saka: ‘klau, vācies prom un tūlīt, jo citādi mana paša ekspansīvās naudas tērēšanas rezultātātā tu tiksi bankrotēts’. A, kur solītā nauda? Valdība taču apsolīja Briselei atgūt un vēl nesen Gausa kungs televizorā pauda gatavību naudu atdot? Naudas nebūšot, palikšot ceturtdaļa akciju un priecājies par to, ka varbūt, kaut kad … naudu tu nedabūsi. Vācies prom, akcionār, un lielā steigā atdod kontroli pār kompāniju. Vai Jums kaut kas visā tajā neliekas dīvains? Es saku tā. Draugi mīļie - beidziet panikot. Apsēdieties un padomājiet - nekur nav jāskrien, ir laiks visu pārdomāt un…. darīt ko? Nolīgt kādu, kurš piemineklim raksturīgā pokerfeisā pameklēs stratēģisko investoru - akcionāra interesēs. Kāpēc jāatdod pirmajam un tādā steigā, kuru pie tam atradis kompānijas vadītājs (iespējams arī savu nepublisku interešu vadīts)? Jāatdod steidzīgi un par velti tikai tāpēc, ka kompānijas vadītājs turpina agresīvi dedzināt naudu? Neaizmirstam vēl vienu lietu. Lai vai cik jauki šķistu kaut kādas ‘lufthansas’ ienākšana kapitālā, tas pat mazākuma akciju gadījumā (20%?) ļoti sašņorēs rokas valstij kā akcionāram. Notiks tas, kas notika ar TET un LMT. Soneras klātbūtne ir varbūt vislielākā vēsturiskā kļūda, kas ilgus gadus faktiski paralizē rīcībspēju. Ārzemniekiem pret savām ‘filiālēm’ ir visnotaļ provinciāla attieksme - sēdi un nespridžī! Es, ja būtu mana teikšana, šobrīd gatavotu papīrus IPO, nulle iebildumu, bet gultā ar steigā atrastu investoru (pat ar labu brendu) nelektu. Šis ir šobrīd vissliktākais taktiskais solis. Aicinu politspēkus, deputātus un citus nesteigties, Saeimas ziņas, Valdības māja, Evika Siliņa 🇱🇻🇺🇦, Kaspars Briškens. Panika nav brālis un Dievam nepatīk, kad nabagi trako.

Guntars Vītols

22,417 просмотров • 2 лет назад

Vai Jūs esat redzējuši Šurika filmas? Kur alkāns darba laikā atpūšas uz matracīša un darbaudzinātājs stāsta par to, kā kosmosa kuģi vago Visuma tāles? Šodien uz #Krustpunkti pret mani bija savilkta artilērija, un es tikai minimāli tiku pie vārda. 4:1. Štrunts ar to, lai nāk kaut 10:1. Es vēlāk ielikšu sevis sacīto. Bet te ilustrācijai par tiem kosmosa kuģiem. Kamēr Vītols saka, ka kompānija no valsts puses tiek atdota pa velti, tikmēr Rungainis piepildīja ēteru ar tukšrunāšanu, bet bija arī daži skaitļi. Teica, ka kompānijas vērtība ir virs miljarda. Var jau pīpēt zāli, un laikam tā attieksme pret sabiedrību tagad ir pēc Gēbelsa principa - melot tik drausmīgi, ka visi noticēs - jo ļoti lieli meli tiek uztverti kā patiesība.

Vai Jūs esat redzējuši Šurika filmas? Kur alkāns darba laikā atpūšas uz matracīša un darbaudzinātājs stāsta par to, kā kosmosa kuģi vago Visuma tāles? Šodien uz #Krustpunkti pret mani bija savilkta artilērija, un es tikai minimāli tiku pie vārda. 4:1. Štrunts ar to, lai nāk kaut 10:1. Es vēlāk ielikšu sevis sacīto. Bet te ilustrācijai par tiem kosmosa kuģiem. Kamēr Vītols saka, ka kompānija no valsts puses tiek atdota pa velti, tikmēr Rungainis piepildīja ēteru ar tukšrunāšanu, bet bija arī daži skaitļi. Teica, ka kompānijas vērtība ir virs miljarda. Var jau pīpēt zāli, un laikam tā attieksme pret sabiedrību tagad ir pēc Gēbelsa principa - melot tik drausmīgi, ka visi noticēs - jo ļoti lieli meli tiek uztverti kā patiesība.

Guntars Vītols

17,359 просмотров • 1 год назад

Cik maksā atkrastes (jūrā) vēja enerģija un vai to var uzbūvēt bez subsīdijām, cenu garantēšanas investoriem? Man bija iespēja uzdot šo jautājumu Ignitis Renewables (Lietuvas valstij piederoša kompānija) vadītājam Thierry Aelens. Paldies Latvijas Vēja enerģijas asociācija par iespēju piedalīties WindWorks panelī. Jautājums bija tāds - kāpēc izgāzās tikko notikušais atkrastes vējaparka iepirkums Lietuvā, jo tur tika piedāvāta augsta iepirkuma cena - 11 centi par kilovatstundu (atgādinu, ka šobrīd Latvijā vidējā mēneša cena ir divreiz mazāka). Atbilde bija, ka (šī ‘divkāršā’) cena ir par zemu. Inflācija un būvēt jūrā ir ļoti dārgi. Tāpēc neviens cits, izņemot pašas valsts uzņēmums tenderī nepiedalījās. Kur viņi redz ‘izeju’? Vējaparku attīstītāji cer uz ‘indeksēta CfD’ iepirkumu un visticamāk tādu ceļu ies Lietuva. Tas nozīmē, ka elektrību no tevis iepērk par fiksētu cenu un tad katru gadu to paceļ, sekojot inflācijai. Ilgtermiņa iepirkums daudzu gadu periodā. Tādā veidā tiek garantēta peļņa attīstītājam un viņiem vienalga, kas notiek NordPool. Intereses vienkārši konkurēt un riskēt ar konkurences radītu cenu šajā segmentā nav. Ko tas nozīmē? Pavisam noteikti tas nozīmē, ka nebūs kaut kāda konkurence, kas priecēs mūs ar nulles cenām par elektrību. Tur jau daudzi ir apdedzinājušies un cieš zaudējumus. Šis mehānisms pamazām spiedīs uz augšu cenu visā tirgū - tas ir sava veida administratīvi kontrolēts cenu mehānisms. Tas ir šodienas ‘standarts’ vēja industrijā - iet nevis uz konkurenci, bet valsts regulētu cenu un to plaši izmanto, piemēram, Vācijā un Lielbritānijā. Arī Igaunijā un Lietuvā. Mums par šo ‘OIK’ vēl nestāsta.

Cik maksā atkrastes (jūrā) vēja enerģija un vai to var uzbūvēt bez subsīdijām, cenu garantēšanas investoriem? Man bija iespēja uzdot šo jautājumu Ignitis Renewables (Lietuvas valstij piederoša kompānija) vadītājam Thierry Aelens. Paldies Latvijas Vēja enerģijas asociācija par iespēju piedalīties WindWorks panelī. Jautājums bija tāds - kāpēc izgāzās tikko notikušais atkrastes vējaparka iepirkums Lietuvā, jo tur tika piedāvāta augsta iepirkuma cena - 11 centi par kilovatstundu (atgādinu, ka šobrīd Latvijā vidējā mēneša cena ir divreiz mazāka). Atbilde bija, ka (šī ‘divkāršā’) cena ir par zemu. Inflācija un būvēt jūrā ir ļoti dārgi. Tāpēc neviens cits, izņemot pašas valsts uzņēmums tenderī nepiedalījās. Kur viņi redz ‘izeju’? Vējaparku attīstītāji cer uz ‘indeksēta CfD’ iepirkumu un visticamāk tādu ceļu ies Lietuva. Tas nozīmē, ka elektrību no tevis iepērk par fiksētu cenu un tad katru gadu to paceļ, sekojot inflācijai. Ilgtermiņa iepirkums daudzu gadu periodā. Tādā veidā tiek garantēta peļņa attīstītājam un viņiem vienalga, kas notiek NordPool. Intereses vienkārši konkurēt un riskēt ar konkurences radītu cenu šajā segmentā nav. Ko tas nozīmē? Pavisam noteikti tas nozīmē, ka nebūs kaut kāda konkurence, kas priecēs mūs ar nulles cenām par elektrību. Tur jau daudzi ir apdedzinājušies un cieš zaudējumus. Šis mehānisms pamazām spiedīs uz augšu cenu visā tirgū - tas ir sava veida administratīvi kontrolēts cenu mehānisms. Tas ir šodienas ‘standarts’ vēja industrijā - iet nevis uz konkurenci, bet valsts regulētu cenu un to plaši izmanto, piemēram, Vācijā un Lielbritānijā. Arī Igaunijā un Lietuvā. Mums par šo ‘OIK’ vēl nestāsta.

Guntars Vītols

19,859 просмотров • 2 лет назад

Больше нет контента для загрузки