#latvija

Prusis's profile picture

#Latvija jau labu laiku vairs nav slikto ceļu zeme, un tā ir taisnība. Uz A klases šosejām līkumot starp bedrēm kā pirms 15 gadiem vairs nevajag. Taču autoceļu infrastruktūra bieži vairs neatbilst mūsdienu prasībām. Un tas nav tikai stāsts par regulāri piesauktajām četrām joslām. Iespējas straujāk attīstīt autoceļu tīklu, izmantojot ES līdzfinansējumu, lielā mērā palaistas garām. Savukārt pārmērīgās ambīcijas "Rail Baltica" projektā noteikti nevairo iespējas attīstīt citas transporta nozares. Stāsts nav tikai par finansējumu. "Rail Baltica" piesaista milzīgus būvniecības nozares resursus. Projektētājus, būvniekus, tehniku, materiālus un valsts administratīvo kapacitāti. Tas neizbēgami sadārdzina arī citu transporta infrastruktūras projektu īstenošanu. Šāda problēma nav raksturīga tikai Latvijai, līdzīgas diskusijas notiek arī Igaunijā. Viena no Latvijas nelaimēm nespēja pilnībā atteikties no padomju laika pieejas - galvenais, lai ir ceļš. Tikmēr Polijā, Lietuvā un Igaunijā jau gadiem tiek attīstīti transporta koridori, kuru galvenais uzdevums nodrošināt drošu un ātru pārvietošanos sinerģijā gan ar drošību, gan ekonomisko pienesumu. Grūti noticēt, ka tuvākajās desmitgadēs Latvija piedzīvos strauju lēcienu autoceļu attīstībā. Tomēr tas nenozīmē, ka esošā infrastruktūra sevi pilnībā izsmēlusi. Lai arī maksimālais atļautais braukšanas ātrums uz lielākās daļas valsts autoceļu 90 km/h, šosejas joprojām vijas cauri apdzīvotām vietām, šķērso daudz krustojumu un sadzīvo ar kreisajiem pagriezieniem ik pēc dažiem simtiem metru. Tāpēc arī 220 km ceļš no Liepājas līdz Rīgai aizņem tikpat daudz laika kā 310 km brauciens no Liepājas līdz Kauņai. Uzlabojumi kā pārtraukto līniju aizstāšana ar nepārtrauktajām vai ātruma kontroles radaru uzstādīšana, pretēji cerētajam ne vienmēr dod vēlamo rezultātu. Dažviet satiksme kļuvusi pat nervozāka. Vieni radaru kontroles zonās, paļaujoties uz automašīnas spidometra rādījumu, izvēlas braukt lēnāk par atļauto ātrumu, bet citi cenšas atgūt zaudēto laiku atlikušajos posmos, kur apdzīšana vēl ir atļauta. Satiksmes drošība nav tikai ātrums. Diemžēl ceļu remonts vai rekonstrukcija Latvijā pārāk reti nozīmē infrastruktūras mūsdieniskošanu. Tomēr viss nav slikti. Lai arī nokavēti par vairākiem gadu desmitiem, uz A9 Rīgas pievārtē beidzot veiks satiksmes drošības uzlabojumus, tostarp kreiso pagriezienu problēmu risināšanu. Šādu uzlabojumu kavēšanās bremzē ne tikai satiksmi un ekonomikas izaugsmi, bet apdraud arī pašu dārgāko resursu - cilvēkus. Spilgts piemērs ir A9 un P98 krustojums pie Apšupes, kas ilgstoši tiek uzskatīts par vienu no bīstamākajiem satiksmes mezgliem valstī. Faktiski vienīgie būtiskie drošības uzlabojumi pēdējās desmitgadēs bijuši ātruma ierobežojums līdz 70 km/h un ātruma kontroles kamera. Tieši šajā vietā kravas auto, kuru vadīja indietis bez tiesībām, ietriecās sabiedriskajā autobusā, sakropļojot cilvēkus. Taču ir arī laba ziņa, paredzēta A9 un P98 krustojuma pārbūve par divlīmeņu satiksmes mezglu. Tas būs viens no retajiem gadījumiem Latvijā, kad satiksmes drošības problēmu risinās nevis ar kārtējo aizlieguma zīmi vai radaru, bet ar modernas infrastruktūras izbūvi.

Aigars Prūsis 🇱🇻

11,903 просмотров • 9 дней назад

breakinglv's profile picture

🇱🇻 Bruņotā aplaupīšana Vecrīgā. #Rīga #Latvija

BreakingLV

110,964 просмотров • 1 год назад

AnsisPupols's profile picture

Par vērtībām! #ogre #latvija

Ansis Pūpols

50,145 просмотров • 1 год назад

Больше нет контента для загрузки