Sensitive content

This media may contain sensitive content.

Video yükleniyor...

Video Yüklenemedi

Ana Sayfaya Dön

166,097 görüntüleme • 11 ay önce •via X (Twitter)

0 Yorum

Yorum bulunmuyor

Orijinal gönderinin yorumları burada görünecek

Benzer Videolar

Ir pārpratums un nepareizi izplatīta ziņa/ virsraksti medijos = nav nekāds apdraudējums Latgalē un nav nepieciešamība ieviest ārkārtas situāciju. Ir vienkārši neveiksmīgs rīkojuma nosaukuma un anotācijas formulējums no KEM Jānis Vitenbergs ievietotajā dokumentā TAP portālā. Ministrijas dokumenta teksts ir maldinošs un pārprotams (tā ir kļūda, ministrs to labos), kuru izlasot detalizēti skaidri var saprast, gan tā jēgu, gan būtību ieviest juridisko regulējumu rīcībai dzeltenā, oranžā brīdinājuma situācijās. Ministru prezidenta Andra Kulberga uzruna sabiedrībai Vēlos skaidri pateikt Latvijas cilvēkiem: šobrīd nav pamata satraukumam. Latvijas militārā apdraudējuma līmenis nav mainījies. Tieša militāra iebrukuma draudu risks Latvijai šobrīd ir zems. To apliecina mūsu drošības dienestu rīcībā esošā informācija, un to publiski ir uzsvēris arī Valsts prezidents. Jā, mēs dzīvojam laikā, kad tepat netālu turpinās Krievijas karš pret Ukrainu. Mums ir jārēķinās ar kiberuzbrukumiem, sabotāžas mēģinājumiem, provokācijām, droniem un citām hibrīdkara izpausmēm. Tāpēc valsts dienesti strādā paaugstinātas uzmanības režīmā, mēs stiprinām austrumu robežu un kopā ar NATO sabiedrotajiem nepārtraukti uzraugām situāciju. Taču gatavība iespējamam apdraudējumam nav tas pats, kas tūlītējs apdraudējums. Šīs divas lietas nedrīkst sajaukt. Diemžēl pēdējās dienās publiskajā telpā redzam skaļus paziņojumus par “Krievijas karadarbības eskalācijas draudiem” un ārkārtējās situācijas izsludināšanu. Šādi formulējumi, atrauti no faktiskā drošības situācijas novērtējuma, saprotami rada cilvēkos jautājumus un satraukumu. Aicinu gan ministrijas, gan politiķus šajā jautājumā būt īpaši atbildīgiem. Drošība nav priekšvēlēšanu retorikas instruments. Ar cilvēku bailēm politiskos punktus pelnīt nedrīkst. Ja kādai ministrijai ir nepieciešams īpašs juridisks regulējums, lai apdraudējuma gadījumā nodrošinātu slimnīcu, energoapgādes, ūdenssaimniecības vai citas kritiskās infrastruktūras nepārtrauktu darbu, tad valdība šādus priekšlikumus izvērtēs un nepieciešamos lēmumus pieņems. Tas ir mūsu pienākums. Bet tehniskus un organizatoriskus valsts gatavības pasākumus nevajag pasniegt sabiedrībai tā, it kā Latvija atrastos uz kara sliekšņa. Latvija ir droša valsts. Mēs esam NATO dalībvalsts. Latvijā atrodas sabiedroto spēki. Mūsu gaisa telpa tiek nepārtraukti uzraudzīta, austrumu robeža tiek stiprināta, un mūsu drošības dienesti strādā kopā ar sabiedrotajiem. Valdības uzdevums ir būt gatavai arī vissliktākajiem scenārijiem. Tieši tādēļ mēs stiprinām valsts noturību un kritisko infrastruktūru. Tāpēc mans aicinājums Latvijas cilvēkiem: dzīvojam savu ikdienas dzīvi, esam mierīgi, bet modri. Savukārt politiķiem un valsts amatpersonām mans aicinājums ir striktāks - esiet atbildigi ar to, ko sakiet! Lūgums žurnālistiem pirms publicēt apgalvojumus sazināties un noskaidrot, kas ir domāts ar rīkojuma projektu MK sistēmā

Andris Kulbergs (AS) 🇺🇦🇱🇻

64,645 görüntüleme • 3 gün önce

Ronalda Reigana 1964. gada 27. oktobra runas "Laiks izvēlei" (A Time for Choosing) fragments. Tajā laikā viņš nebija nevienā oficiālā valdības amatā, viņš bija privātpersona — bijušais aktieris, kurš bija kļuvis par politisko komentētāju un runātāju. "Tie, kuri būtu gatavi apmainīt mūsu brīvību pret labklājības valsts zupas virtuvi, mums ir stāstījuši par savu utopisko risinājumu – mieru bez uzvaras. Viņi savu politiku dēvē par "pielāgošanos". Un viņi apgalvo, ka, ja vien mēs izvairīsimies no tiešas konfrontācijas ar ienaidnieku, viņš aizmirsīs savus ļaunos nolūkus un iemācīsies mūs mīlēt. Visi, kas viņiem iebilst, tiek apzīmēti kā kara kurinātāji. Viņi saka, ka mēs piedāvājam vienkāršas atbildes uz sarežģītiem jautājumiem. Varbūt atbilde patiešām ir vienkārša – ne viegla, bet vienkārša: ja tev un man pietiek drosmes pateikt mūsu ievēlētajiem pārstāvjiem, ka mēs vēlamies, lai mūsu valsts politika balstītos uz to, ko sirdī zinām kā morāli pareizu. Mēs nevaram nopirkt savu drošību, savu brīvību no atombumbas draudiem, izdodot tik lielu netaisnību, lai pateiktu miljardam cilvēku, kas šobrīd ir paverdzināti aiz Dzelzs priekškara: "Aizmirstiet savus brīvības sapņus, jo, lai glābtu paši savas dzīvības, mēs esam gatavi vienoties ar jūsu paverdzinātājiem." Aleksandrs Hamiltons reiz teica: "Tauta, kas dod priekšroku kaunam, nevis briesmām, ir gatava kungam – un to arī pelna." Tagad noskaidrosim faktus. Nav strīda par izvēli starp mieru un karu, taču ir tikai viens garantēts veids, kā iegūt mieru – un to var iegūt jau nākamajā sekundē – kapitulējot. Protams, jebkuram citam ceļam ir savs risks, taču ikviena vēstures mācība mums atgādina, ka vislielākais risks ir piekāpšanās. Un tieši šo spoku mūsu labi domājošie liberālie draugi atsakās saskatīt – ka viņu pielāgošanās politika patiesībā ir piekāpšanās. Un šī politika nepiedāvā izvēli starp mieru un karu, bet tikai starp cīņu vai kapitulāciju. Ja mēs turpinām pielāgoties, ja turpinām atkāpties un piekāpties, tad pienāks brīdis, kad nāksies sastapties ar galīgo prasību – ultimātu. Un kas tad notiks, kad Nikita Hruščovs būs pārliecinājis savus ļaudis, ka viņš jau zina mūsu atbildi? Viņš viņiem ir teicis, ka mēs atkāpjamies Aukstā kara spiediena priekšā, un kādu dienu, kad pienāks brīdis pieprasīt galīgo ultimātu, mūsu kapitulācija būs brīvprātīga, jo līdz tam laikam mēs būsim vājināti – garīgi, morāli un ekonomiski. Viņš tic tam, jo no mūsu puses ir dzirdējis balsis, kas prasa "mieru par jebkādu cenu" vai apgalvo "labāk būt sarkanam nekā mirušam", vai kā kāds komentētājs reiz sacīja: viņš labāk "dzīvotu uz ceļiem, nekā mirtu stāvot". Un tieši šeit slēpjas ceļš uz karu, jo šīs balsis nerunā mūsu vārdā. Tu un es zinām un neticam, ka dzīve ir tik dārga un miers tik salds, lai tos iegūtu par verdzības un važu cenu. Ja dzīvē nav nekā tāda, par ko būtu vērts mirt, tad kad tas sākās – tikai šī ienaidnieka priekšā? Vai Mozus būtu teicis Israēla bērniem palikt verdzībā pie faraona? Vai Kristus būtu atteicies no krusta? Vai patrioti pie Konkordas tilta būtu noliekuši savus ieročus un atteikušies izšaut "šāvienu, kas atskanēja visā pasaulē"? Vēstures mocekļi nebija muļķi, un mūsu godinātie kritušie, kas atdeva savas dzīvības, lai apturētu nacistu virzību, nemira veltīgi. Kur tad ir ceļš uz mieru? Patiesībā, atbilde ir vienkārša. Tev un man ir drosme pateikt saviem ienaidniekiem: "Ir cena, ko mēs nekad nemaksāsim." "Ir robeža, kuru viņiem nepienākas pārkāpt." Un tieši tas ir Bārija Goldvotera jēdziens par "mieru caur spēku". Vinstons Čērčils reiz sacīja: "Cilvēces liktenis nav mērāms materiālos aprēķinos. Kad lielie spēki pasaulē sāk kustību, mēs mācāmies, ka esam gari – nevis dzīvnieki." Un viņš teica: "Kaut kas notiek laikā un telpā, un arī aiz laika un telpas, kas, gribot negribot, uzliek mums pienākumu." Tev un man ir tikšanās ar likteni. Mēs saglabāsim saviem bērniem šo – cilvēces pēdējo, labāko cerību uz zemes – vai arī notiesāsim viņus spert pēdējo soli tūkstoš gadu tumsā. Mums ir jāatceras, ka Bārijs Goldvoters tic mums. Viņš tic, ka tev un man ir spējas, cieņa un tiesības pašiem pieņemt lēmumus un noteikt savu likteni. Paldies jums!"

Ilmārs Poikāns

18,782 görüntüleme • 1 yıl önce

Uzruna manā nominācijā par ministru prezidenta kandidātu no APVIENOTAIS SARAKSTS Vēlos teikt paldies Apvienotā saraksta kolēģiem un domubiedriem par man uzticēto godu kandidēt Ministru prezidenta amatam. Jā, tas ir gods, bet vēl vairāk – atbildība un izaicinājums. Atbildība par valsti. Par tās drošību un nākotni. Pirms četriem gadiem, ienākot Latvijas politikā, definēju sev mērķi – strādāt valsts labā pēc labākās sirdsapziņas. Strādāt tā, lai mani bērni ar lepnumu varētu teikt – mans tētis ir Andris Kulbergs. Un viņš ir Saeimas deputāts. Pirms četriem gadiem es vēl biju ideālists, jo nezināju par politiku to, ko zinu šodien. Es joprojām esmu ideālists. Esmu pārliecināts, ka Latvijas politikas pirmajās rindās šodien jābūt cilvēkiem, kas ir gatavi vārda tiešā nozīmē cīnīties par savu valsti. Jā, arī daudz un ļoti daudz strādāt, nevis nodarboties ar tukšmuldēšanu, intrigu vīšanu un pašlabuma meklēšanu. Tieši šodien, ņemot vērā Latvijas iekšpolitisko situāciju, kā arī ģeopolitisko situāciju pasaulē, ir jāatzīst, ka cīņai par mūsu valsti jābūt skaudrai un principiālai. Ir jāpieņem bezkompromisu lēmumi par drošu un pārtikušu Latviju. Tagad un nākotnē. Man jautā, vai uzņemšos atbildību, ja šobrīd, šajā politiskajā situācijā, būs jāuzņemas premjera amata pienākumi? Šodien stāvēšana malā ir līdzvērtīga vienaldzībai pret savas valsts nākotni. Šodien nav laiks vērot notikumus no malas vai cerēt, ka problēmas atrisināsies pašas no sevis. Tāpēc esmu pārliecināts, ka šis ir brīdis, kad jāuzņemas atbildība, nevis jānoraugās, kā valsts arvien dziļāk grimst neizlēmībā un stagnācijā. Mūsu valsts šobrīd ir tik ievainojama kā nekad. Tehniska valdība vai valdība, kura tikai formāli eksistē līdz Saeimas vēlēšanām, mums nav pieņemams redzējums. Izlēmīgi lēmumi jāpieņem jau šodien. Aizgājusī valdība ir turējusies uz satrunējušiem pamatiem – bez iekšējās sadarbības, bez sabiedrības atbalsta, bez sadarbības ar visiem politiskajiem spēkiem. Izmainot vienu elementu, tā sabruka kā kāršu namiņš. Šīs ir sekas ilgstošai arogancei. Pateicoties bezatbildīgai dzīvošanai uz parāda, jau nākamajā gadā var trūkt līdzekļu Latvijas drošības un aizsardzības nodrošināšanai. Rezerves ir izsmeltas. Valstij nav līdzekļu, lai grūtos laikos atbalstītu savus iedzīvotājus un uzņēmumus. Šodien mūsu galvenais uzdevums - novērst sūci valsts budžeta laivai, lai tā nenogrimst. Mums vairs nav termiņa “rīt”. Mums ir termiņš – vakar! Tāpēc, ja mums būs jāuzņemas atbildība tagad, nodrošinot Latvijas politisko stabilitāti, esmu tam gatavs un – mēs rīkosimies! Beigsim izšķērdību. Samazināsim prēmiju fondu valsts un valsts kapitālsabiedrību darbiniekiem. Izvērtēsim ES fondu projektu iepirkumus, lai paātrinātu ES projektu uzsākšanu, īstenošanu un pabeigšanu. Nepieļausim bezjēdzīgus un koruptīvus iepirkumus. Labāk kaut ko neīstenosim un neapgūsim, nekā turpināsim barot IT jomā izveidoto koruptīvo karteli. Strādāsim Latvijas drošībai. Pārņemot Ukrainas pieredzi, balstot valsts aizsardzību zināšanās, kas strādā šodien. Militārajai ražošanai jānotiek Latvijā. Atjaunosim uzticību ar iekšējiem un ārējiem partneriem. Svarīgāko nozari jāvada profesionāliem un kompetentiem cilvēkiem. Tāpēc mūsu risinājums ir darbs. Strādājot rezultātam, nevis procesam. Savukārt rezultātus ilgtermiņā var nodrošināt mūsu pārliecība, ka valsts drošība sākas valsts ekonomikā. Mūsu mērķis ir trīskārša drošība. Militāra drošība ar stipriem Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un sabiedrotajiem. Ekonomiskā drošība ar spēcīgiem uzņēmumiem un darbavietām. Pilsoniskā drošība valstī, kurai cilvēki uzticas. Pirmkārt. Mūsu absolūta prioritāte ir sistēmiska kārtības ieviešana valsts finansēs. Pieliekot punktu izšķērdībai, nesaimnieciskumam un nekompetencei, kādu esam pieredzējuši, piermēram, Rail Baltic projektā. Pilns un visaptverošs valsts finanšu audits – pirmais darbs. Lai sakārtotu galveno valsts motoru – budžetu. Ir jāsaprot, kāpēc šis motors ik pa laikam grab, klab un negrib darboties. Ja šis darbs netiks izdarīts, tad valstī pozitīvu izmaiņu nebūs. Ja auto ir caura bāka, tad vari liet degvielu , cik gribi, tā tik un tā līst ārā un auto uz priekšu neiet. Otrkārt. Jaunu standartu ieviešana valsts pārvaldē. Valstij vajadzīgi profesionāli un drosmīgi ierēdņi, kas spēj uzņemties atbildību par rezultātu, nevis baidās par savu amatu. Latvijas valsts nevar atļauties uzturēt milzīgu un neefektīvu valsts aparātu. Uzskatu, ka mēs varam kļūt par efektīvākās valsts pārvaldes čempioniem Eiropā. Šodien to var panākt, valsts pārvaldē iedzīvinot digitalizāciju un mākslīgo intelektu. Profesionāli, neizšķiežot miljonus neveiksmīgos digitalizācijas procesos. Treškārt. Valsts ekonomiskā izaugsme. Ir jāizbeidz šī brīža tendence “dalīt, pārdalīt un tērēt”! Mums jānokāpj no Eiropas fondu atkarības. Mūsu mērķis: valstij ir japelna! Ir jāļauj pelnīt uzņēmumiem. Uz izaugsmi vērsts privātais bizness nozīmē lielākus nodokļus valsts budžetā. Valstij nav jāpelna uz uzņēmumu rēķina, tiem piespiežot maksāt augstu elektrības nodokli vai traucējot uzņēmumiem strādāt, atkal un atkal izdomājot jaunus birokrātiskus šķēršļus. Valsts ir uzņēmumiem, nevis uzņēmumi – valstij. Tāpēc jānodrošina maksimāls atbalsts uzņēmumiem. Nevis vārdos, bet reālos darbos. Nodrošinot “sarkanā paklāja” principu eksportējošiem uzņēmumiem, aizsardzības industrijai, reģionālajai uzņēmējdarbībai utt. Maksimāli atbalstot vietējos ražotājus, zemniekus ….. Jā, mēs neaizmirsīsim arī vietējo zemnieku, kura ikdiena ir konkurence ar kaimiņvalstu lētajiem dārzeņiem. Veselīgs protekcionisms būs viena no mūsu prioritātēm. Valsts dominance /intervence/ ekonomikā ir jāizbeidz! Ceturtkārt. Valsts kapitālsabiedrību reforma, izveidojot Latvijas Attīstības fondu, pārņemot visu kapitālsabiedrību pārvaldību. Tādejādi kapitālsabiedrības atraujot no valsts un politiskās ietekmes. Fonda mērķis ir veidot Latvijas drošības spilvenu nākamajām paaudzēm. Ir jāizbeidz absurdā situācija, kad valsts, ar atsevišķu kapitālsabiedrību “rokām”, faktiski apzog savus iedzīvotājus. Šodien vairāku milzīgu kapitālsabiedrību galvenais mērķis ir pelnīt valstij pēc iespējas lielākas dividendes. Tas notiek uz sabiedrības rēķina! Šīs valsts kapitālsabiedrības (Latvenergo, Rīgas siltums, AST, Latvijas valsts meži, Sadales tīkli, CSDD, Latvijas Loto) nestrādā normālas konkurences apstākļos. Tās pelna, pateicoties milzu rēķiniem, ko saņem to klienti. Kas ir īpašs izredzēto pulciņš ar nereti ļoti zemu vai vispār neesošu kompetenci? Jā, tie ir valsts kapitālsabiedrību padomes locekļi, kas pielipuši valdošajai poliskajai varai. Korupcijas pansionāts, kur zem saukļa “profesionāla pārvaldība” patiesībā notiek legalizēta korupcija. Piektkārt. Veselība, izglītība un iekšējā drošība kā prioritātes. Tomēr atceramies, kamēr valsts budžets netiks sakārtots un valsts ekonomika iedarbināta pareizajā virzienā, veselības un izglītības sistēmas klibos. Bez veselības un izglītība sistēmas valstij nav nākotnes. Mums vajadzīga spēcīga izglītības sistēma, lai jaunajā paaudzē iedzīvinātu jaunu ekonomisko domāšanu. Un mums vajadzīga jaudīga veselības sistēma, jo veselīga sabiedrība ir izšķirošs spēks stipras valsts attīstībā. Mūsu politiskie konkurenti saviem vēlētājiem solīs debessmannu bļodiņā ar zelta maliņu. Es runāšu tiešu valodu. Apsolot reāli izdarāmus darbus un strādājot tā, lai pēc 4 gadiem man nebūtu kauns teikt – esmu Andris Kulbergs. Valstvīrs. Šodien vēlos jūs iepazīstināt ar Apvienotais saraksts vēlēšanu sarakstu līderiem. · Edgars Tavars. Zemgale. Mūsu frakcijas vadītājs, saliedētājs un uz priekšu virzītājs. Dedzīgs un racionāls reizē, spējīgs atrast kompromisus, bet nepārkāpt principus. · Edvards Smiltēns. Vidzeme. Ļoti novērtēju Edvarda pieredzi un enerģiju, to ko viņš darījis Ukrainas atbalstam, kā arī plašo ārpolitikas un drošības ekspertīzi. · Juris Viļums. Latgale. Taisnu valodu un muguru, Latgales un Latvijas patriots,nekad neaizmirst no kurienes nācis. Tieši tāds pārstāvis vajadzīgs mūsu ļaudīm kritiski svarīgajā austrumu pierobežā. · Māris Kučinskis. Kurzeme. Cilvēks, kura godaprātu un nosvērtību ciena visi, neatkarīgi no politiskās piederības. Atbildība, pieredze un plašs skatījums. · Es pats startēšu Rīgā, uzrunājot un pārliecinot tos, kam svarīga mūsu valsts droša nākotne, nevis stagnācija vai populisms. Spēcīga komanda, izlēmība un kompetence – tas raksturo APVIENOTAIS SARAKSTS komandu. Mēs nebaidāmies pieņemt grūtus lēmumus un uzņemties atbildību par to sekām.

Andris Kulbergs (AS) 🇺🇦🇱🇻

82,719 görüntüleme • 3 ay önce