Video wird geladen...

Video konnte nicht geladen werden

Beim Laden dieses Videos ist ein Problem aufgetreten. Dies könnte an einem vorübergehenden Netzwerkproblem liegen oder das Video ist möglicherweise nicht verfügbar.

Mana un Progresīvie programma nākamajiem četriem gadiem – cilvēcīga Rīga un eiropeiska pilsētvide. Darbus sāksim jau pirmajā mēnesī – skaidri zinām, kas paveicams pusgada, divu, trīs un četru gadu laikā. Izvēle ir Tavās rokās – Progresīvie un #CivlēcīgaRīga!

Viesturs Kleinbergs

2,459 subscribers

42,230 Aufrufe • vor 1 Jahr •via X (Twitter)

Nachrichten & Politik #CivlēcīgaRīga

Anya Rossi• Live Now

Private livecam show

10 Kommentare

Profilbild von Valdis

Valdisvor 1 Jahr

@Progresivie Trīs elementāri jautājumi, gaidu īsas, kodolīgas un argumentētas atbildes: Ko progresīvie jau ir izdarījuši? Cik dzimumi ir? Kam piedr Krima?

Profilbild von komunalais dzivoklis

komunalais dzivoklisvor 1 Jahr

@Progresivie Zinām mēs jūsu programmu, jau pieradījāt sajājot visas jomas kuras jums uzticēja.

Profilbild von Jolanta Kublinska

Jolanta Kublinskavor 1 Jahr

@Progresivie hmmm,es tā saprotu,ka jūsu iesaiste Rīgas pārvaldībā to padarīja par necilvēcisku,ja jau mērķis ir to tagad padarīt cilvēcisku🤔...

Profilbild von Arturs Stalbergs

Arturs Stalbergsvor 1 Jahr

@Progresivie Karl, naudu kur visam ņemsi? 😂😂😂 Nosauc 1 investīciju piesaistes projektu 100 milj. robežās, kuru plāno tava komanda realizēt?

Profilbild von moose

moosevor 1 Jahr

@Progresivie Nebāz savu purnu Rīgā!

Profilbild von Max Demes

Max Demesvor 1 Jahr

@Progresivie Pašiem smiekli nenāk?

Profilbild von maijroze

maijrozevor 1 Jahr

@Progresivie Kā iespējams sasniegt mērķus, kas nodefinēti kā abstrakts, neizmērāms stāvoklis? Pēc kādiem kritērijiem noteiksi, ka mērķis "cilvēcīga Rīga" ir sasniegts? Kādus tieši darbus grasāties veikt? Kuras rīdzinieku problēmas tie atrisinās? "skaidri zinām, kas paveicams" 🤡🤡🤡

Profilbild von Mārtiņš Staķis

Mārtiņš Staķisvor 1 Jahr

@Progresivie Vienīgais saraksts, kura prioritāte ir zaļa, eiropeiska pilsētvide. #CilvēcīgaRīga 👌

Profilbild von Roger W. MacBoatface

Roger W. MacBoatfacevor 1 Jahr

@Progresivie Nedod Dievs šis idiots tiks pie ruļļiem, sačakarēs visu pilsētu ar savām velojoslām un 30kmh zīmēm. 🙄🤨

Profilbild von Girts Karnitis 🏳️‍🌈

Girts Karnitis 🏳️‍🌈vor 1 Jahr

@Progresivie Kā tieši jūs motivēsiet daudzdzīvokļu māju īpašniekus ieguldīt siltināšanā?

Ähnliche Videos

Jau kopš brīža, kad nojaucām okupekli Uzvaras parkā, Progresīvie runāja par to, ka šeit nepieciešama gājēju pāreja. Ilgu laiku dzirdējām tikai atrunas, ka tas nav iespējams. Kas mainījās? Iecēlām jaunu departamenta direktoru, un kopā ar Marta Kotello uzdevām izveidot šeit pāreju. Un voilà, pusotra mēneša laikā tā ir gatava. Drīzumā gājēju pārejas būs arī 13. janvāra ielā, Brīvības bulvārī un citās vietās, kur to pieprasat jūs — rīdzinieki. Un, protams, arī apgaismojums pie pārejām būs.

Jau kopš brīža, kad nojaucām okupekli Uzvaras parkā, Progresīvie runāja par to, ka šeit nepieciešama gājēju pāreja. Ilgu laiku dzirdējām tikai atrunas, ka tas nav iespējams. Kas mainījās? Iecēlām jaunu departamenta direktoru, un kopā ar Marta Kotello uzdevām izveidot šeit pāreju. Un voilà, pusotra mēneša laikā tā ir gatava. Drīzumā gājēju pārejas būs arī 13. janvāra ielā, Brīvības bulvārī un citās vietās, kur to pieprasat jūs — rīdzinieki. Un, protams, arī apgaismojums pie pārejām būs.

Viesturs Kleinbergs

12,786 Aufrufe • vor 9 Monaten

❓ Kas ir Latvijas trampisti un ko viņi grib panākt? Tramps apvaino Ukrainu kara sākšanā, sauc Zelenski par diktatoru un slavē Putinu. Bet Šleseram tas netraucē Trampu kopēt. Šlesers grib kļūt par Rīgas mēru ar mērķi "sakārtot" savu Riga Waterfront uzturēšanās atļauju tirgošanas projektu. Pēc gada Šlesers jau kandidēs Saeimas vēlēšanās, lai kļūtu par premjeru. 💵Viņš cer, ka tad Tramps būs atcēlis sankcijas, un Šlesera bizness ar krieviju atkal griezīsies. 🇱🇻Kas cietīs? Latvija, jo tā mēs pamazām kļūsim par krievijas vasaļvalsti – gluži kā Gruzija nonāca krievijas pakļautībā pāris gadu laikā visu acu priekšā. 🗳️Balsosim tā, lai parādītu mazajam Trampam Šleseram, ka Rīga ir pilsēta rīdziniekiem.

❓ Kas ir Latvijas trampisti un ko viņi grib panākt? Tramps apvaino Ukrainu kara sākšanā, sauc Zelenski par diktatoru un slavē Putinu. Bet Šleseram tas netraucē Trampu kopēt. Šlesers grib kļūt par Rīgas mēru ar mērķi "sakārtot" savu Riga Waterfront uzturēšanās atļauju tirgošanas projektu. Pēc gada Šlesers jau kandidēs Saeimas vēlēšanās, lai kļūtu par premjeru. 💵Viņš cer, ka tad Tramps būs atcēlis sankcijas, un Šlesera bizness ar krieviju atkal griezīsies. 🇱🇻Kas cietīs? Latvija, jo tā mēs pamazām kļūsim par krievijas vasaļvalsti – gluži kā Gruzija nonāca krievijas pakļautībā pāris gadu laikā visu acu priekšā. 🗳️Balsosim tā, lai parādītu mazajam Trampam Šleseram, ka Rīga ir pilsēta rīdziniekiem.

Viesturs Kleinbergs

29,900 Aufrufe • vor 1 Jahr

🎯 Virzām 1. lasījumā grozījumus Goda ģimenes statusa paplašināšanai! ❌ Šobrīd 3+ bērnu ģimene zaudē Goda ģimenes statusu, kad vecākais bērns sasniedz 18 (vai 24) gadu vecumu. ✅ Mēs esam iesnieguši grozījumus, kas paredz: statuss saglabājas līdz brīdim, kad jaunākais bērns kļūst pilngadīgs. 👩‍🦽 Otrs būtisks solis: ģimenes ar bērniem ar invaliditāti – tā sauktie “mūžīgie bērni” – saglabās Goda ģimenes statusu pastāvīgi. 📉 Latvijā notiek demogrāfiskā sabrukšana: ➖2024.gadā piedzima tikai 12 571 bērns – zemākais skaits 100 gados. ➖Mirušo skaits jau 4. gadu pēc kārtas ir divkārt lielāks nekā dzimušo. ➖Dzimstība krīt straujāk nekā vidēji ES. 🧩 Tas apdraud: ➖Valsts sociālo sistēmu (pensiju un veselības budžets), ➖Ilgtermiņa ekonomisko izaugsmi, ➖Latviskās nācijas pastāvēšanu, kā to prasa Satversmes ievads. 💶 Sociālekonomiskā realitāte: ➖Apgādājamo atvieglojums nav mainīts jau 5 gadus. ➖Mājsaimniecības ar bērniem kļūst salīdzinoši nabadzīgākas. ➖Vecāki ar 4 bērniem, pat pie vidējiem ienākumiem, automātiski kļūst par maznodrošinātajiem. 👨‍👩‍👧‍👦 Goda ģimenes statuss darbojas: ➖Kad tas tika ieviests (2013. gads), tikai 17,5% bērnu bija 3. vai nākamie. ➖2022.gadā šis rādītājs jau bija 25,5% – pie vienlaikus samazinājušās kopējās dzimstības. 📊 Skaitļos: ➖2012. gadā: 3 462 trešie un nākamie bērni. ➖2022 gadā: jau 4 062 — pie 20% mazākas kopējās dzimstības bāzes. 💼 Ekonomiskais pienesums: Katrs bērns, kas kļūst par ekonomiski aktīvu cilvēku, mūža laikā minimums nodrošina: ~€0,5 miljonus valsts budžetam (nodokļos), ~€1,5 miljonus IKP. Katrs bērns ir valsts nākotnes balsts. Latvijai ir jābeidz runāt par dzimstību — un jāsāk darīt. Goda ģimenes statusa aizsardzība un paplašināšana ir tieši tas, ko varam darīt jau tagad. Paldies Progresīvie Zaļo un Zemnieku savienība JAUNĀ VIENOTĪBA Stabilitātei! LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ Nacionālā apvienība un īpaši Leila Rasima 💙💛 #StandWithUkraine 🇱🇻❤️🇺🇦 par komisijas sēdes vadīšanu un šī jautājuma nozīmes izprašanu

🎯 Virzām 1. lasījumā grozījumus Goda ģimenes statusa paplašināšanai! ❌ Šobrīd 3+ bērnu ģimene zaudē Goda ģimenes statusu, kad vecākais bērns sasniedz 18 (vai 24) gadu vecumu. ✅ Mēs esam iesnieguši grozījumus, kas paredz: statuss saglabājas līdz brīdim, kad jaunākais bērns kļūst pilngadīgs. 👩‍🦽 Otrs būtisks solis: ģimenes ar bērniem ar invaliditāti – tā sauktie “mūžīgie bērni” – saglabās Goda ģimenes statusu pastāvīgi. 📉 Latvijā notiek demogrāfiskā sabrukšana: ➖2024.gadā piedzima tikai 12 571 bērns – zemākais skaits 100 gados. ➖Mirušo skaits jau 4. gadu pēc kārtas ir divkārt lielāks nekā dzimušo. ➖Dzimstība krīt straujāk nekā vidēji ES. 🧩 Tas apdraud: ➖Valsts sociālo sistēmu (pensiju un veselības budžets), ➖Ilgtermiņa ekonomisko izaugsmi, ➖Latviskās nācijas pastāvēšanu, kā to prasa Satversmes ievads. 💶 Sociālekonomiskā realitāte: ➖Apgādājamo atvieglojums nav mainīts jau 5 gadus. ➖Mājsaimniecības ar bērniem kļūst salīdzinoši nabadzīgākas. ➖Vecāki ar 4 bērniem, pat pie vidējiem ienākumiem, automātiski kļūst par maznodrošinātajiem. 👨‍👩‍👧‍👦 Goda ģimenes statuss darbojas: ➖Kad tas tika ieviests (2013. gads), tikai 17,5% bērnu bija 3. vai nākamie. ➖2022.gadā šis rādītājs jau bija 25,5% – pie vienlaikus samazinājušās kopējās dzimstības. 📊 Skaitļos: ➖2012. gadā: 3 462 trešie un nākamie bērni. ➖2022 gadā: jau 4 062 — pie 20% mazākas kopējās dzimstības bāzes. 💼 Ekonomiskais pienesums: Katrs bērns, kas kļūst par ekonomiski aktīvu cilvēku, mūža laikā minimums nodrošina: ~€0,5 miljonus valsts budžetam (nodokļos), ~€1,5 miljonus IKP. Katrs bērns ir valsts nākotnes balsts. Latvijai ir jābeidz runāt par dzimstību — un jāsāk darīt. Goda ģimenes statusa aizsardzība un paplašināšana ir tieši tas, ko varam darīt jau tagad. Paldies Progresīvie Zaļo un Zemnieku savienība JAUNĀ VIENOTĪBA Stabilitātei! LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ Nacionālā apvienība un īpaši Leila Rasima 💙💛 #StandWithUkraine 🇱🇻❤️🇺🇦 par komisijas sēdes vadīšanu un šī jautājuma nozīmes izprašanu

Andris Kulbergs (AS) 🇺🇦🇱🇻

24,451 Aufrufe • vor 1 Jahr

Diena Nr.37 premjera krēslā = sagurums pēc neparedzēti garā futbola fināla Šodien jūtams nogurums, bet darbi negaida. Pētījumi un valsts finansējums Šodien izbrīnīja, cik sensitīvi JV uztver jautājumu par NVO un valsts finansēto pētījumu lietderības izvērtēšanu. Varbūt tāpēc, ka vairāki viņu labi zināmie deputāti ir cieši saistīti gan ar dažādu NVO darbību, gan valsts finansētiem pētniecības projektiem. Tomēr valdības pozīcija šajā jautājumā ir skaidra jau kopš 2026. gada 16. jūnija. Ministru kabinets, izskatot valsts pētījumu programmu "Digitālās humanitārās un sociālās zinātnes", uzdeva visām ministrijām nodrošināt, ka valsts finansējums tiek piešķirts tikai tādiem pētījumiem, kuri: ➖nedublē jau esošus pētījumus; ➖tiem Ir skaidri definēti mērķi un sasniedzamie rezultāti; ➖ieguvums ir izmērāms un praktiski izmantojams nozares attīstībā. Zinātnei finansējums ir nepieciešams, taču arī sabiedrībai ir tiesības zināt, kādu labumu valsts par šo naudu iegūst. Galvenais princips ir vienkāršs – ministrijām jāpasūta pētījumi, kas atbilst valsts prioritātēm un palīdz pieņemt labākus lēmumus. Valdības rīcības plāns Valsts kanceleja sadarbībā ar Finanšu ministriju valdības rīcības plānu samazinājusi no 215 līdz 150 darbiem, no kuriem 61 ir prioritārs, tostarp 17 ar būtisku finanšu ietekmi. Plāns ir gatavs apstiprināšanai valdībā. Par ministriju apvienošanu Jūtams, ka tuvojas vēlēšanas. KEM, EM un VARAM apvienošana šobrīd nav valdības prioritāte, un šīs valdības laikā to kvalitatīvi paveikt nepaspēsim. Vispirms nepieciešams nopietns finanšu un funkciju izvērtējums. Šo diskusiju turpināsim Nacionālā attīstības plāna izstrādes laikā un pēc vēlēšanām, kad katra partija varēs nākt ar savu redzējumu par efektīvāku valsts pārvaldi. Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) Jau 2006. gadā tika pieņemts lēmums, ka valsts īpašumi pakāpeniski jānodod VNĪ pārvaldībā. jūnijā uzdevu divu nedēļu laikā sagatavot pilnu apkopojumu. Ir pienācis laiks šo procesu beidzot pabeigt – ministrijām nav jātur savā pārziņā kapitālsabiedrības, kuru vienīgā funkcija ir apsaimniekot nekustamos īpašumus. ES fondu pārdale Pēc koalīcijas partneru ierosinājuma tiek atjaunota struktūrfondu koalīcijas darba grupa. 6. augustā Finanšu ministrija iepazīstinās ar aktuālo situāciju, un kopīgi izvērtēsim, kur tiek novirzīti Eiropas Savienības fondu līdzekļi un kā tos izmantot efektīvāk.

Diena Nr.37 premjera krēslā = sagurums pēc neparedzēti garā futbola fināla Šodien jūtams nogurums, bet darbi negaida. Pētījumi un valsts finansējums Šodien izbrīnīja, cik sensitīvi JV uztver jautājumu par NVO un valsts finansēto pētījumu lietderības izvērtēšanu. Varbūt tāpēc, ka vairāki viņu labi zināmie deputāti ir cieši saistīti gan ar dažādu NVO darbību, gan valsts finansētiem pētniecības projektiem. Tomēr valdības pozīcija šajā jautājumā ir skaidra jau kopš 2026. gada 16. jūnija. Ministru kabinets, izskatot valsts pētījumu programmu "Digitālās humanitārās un sociālās zinātnes", uzdeva visām ministrijām nodrošināt, ka valsts finansējums tiek piešķirts tikai tādiem pētījumiem, kuri: ➖nedublē jau esošus pētījumus; ➖tiem Ir skaidri definēti mērķi un sasniedzamie rezultāti; ➖ieguvums ir izmērāms un praktiski izmantojams nozares attīstībā. Zinātnei finansējums ir nepieciešams, taču arī sabiedrībai ir tiesības zināt, kādu labumu valsts par šo naudu iegūst. Galvenais princips ir vienkāršs – ministrijām jāpasūta pētījumi, kas atbilst valsts prioritātēm un palīdz pieņemt labākus lēmumus. Valdības rīcības plāns Valsts kanceleja sadarbībā ar Finanšu ministriju valdības rīcības plānu samazinājusi no 215 līdz 150 darbiem, no kuriem 61 ir prioritārs, tostarp 17 ar būtisku finanšu ietekmi. Plāns ir gatavs apstiprināšanai valdībā. Par ministriju apvienošanu Jūtams, ka tuvojas vēlēšanas. KEM, EM un VARAM apvienošana šobrīd nav valdības prioritāte, un šīs valdības laikā to kvalitatīvi paveikt nepaspēsim. Vispirms nepieciešams nopietns finanšu un funkciju izvērtējums. Šo diskusiju turpināsim Nacionālā attīstības plāna izstrādes laikā un pēc vēlēšanām, kad katra partija varēs nākt ar savu redzējumu par efektīvāku valsts pārvaldi. Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) Jau 2006. gadā tika pieņemts lēmums, ka valsts īpašumi pakāpeniski jānodod VNĪ pārvaldībā. jūnijā uzdevu divu nedēļu laikā sagatavot pilnu apkopojumu. Ir pienācis laiks šo procesu beidzot pabeigt – ministrijām nav jātur savā pārziņā kapitālsabiedrības, kuru vienīgā funkcija ir apsaimniekot nekustamos īpašumus. ES fondu pārdale Pēc koalīcijas partneru ierosinājuma tiek atjaunota struktūrfondu koalīcijas darba grupa. 6. augustā Finanšu ministrija iepazīstinās ar aktuālo situāciju, un kopīgi izvērtēsim, kur tiek novirzīti Eiropas Savienības fondu līdzekļi un kā tos izmantot efektīvāk.

Andris Kulbergs (AS) 🇺🇦🇱🇻

14,957 Aufrufe • vor 1 Monat

Ronalda Reigana 1964. gada 27. oktobra runas "Laiks izvēlei" (A Time for Choosing) fragments. Tajā laikā viņš nebija nevienā oficiālā valdības amatā, viņš bija privātpersona — bijušais aktieris, kurš bija kļuvis par politisko komentētāju un runātāju. "Tie, kuri būtu gatavi apmainīt mūsu brīvību pret labklājības valsts zupas virtuvi, mums ir stāstījuši par savu utopisko risinājumu – mieru bez uzvaras. Viņi savu politiku dēvē par "pielāgošanos". Un viņi apgalvo, ka, ja vien mēs izvairīsimies no tiešas konfrontācijas ar ienaidnieku, viņš aizmirsīs savus ļaunos nolūkus un iemācīsies mūs mīlēt. Visi, kas viņiem iebilst, tiek apzīmēti kā kara kurinātāji. Viņi saka, ka mēs piedāvājam vienkāršas atbildes uz sarežģītiem jautājumiem. Varbūt atbilde patiešām ir vienkārša – ne viegla, bet vienkārša: ja tev un man pietiek drosmes pateikt mūsu ievēlētajiem pārstāvjiem, ka mēs vēlamies, lai mūsu valsts politika balstītos uz to, ko sirdī zinām kā morāli pareizu. Mēs nevaram nopirkt savu drošību, savu brīvību no atombumbas draudiem, izdodot tik lielu netaisnību, lai pateiktu miljardam cilvēku, kas šobrīd ir paverdzināti aiz Dzelzs priekškara: "Aizmirstiet savus brīvības sapņus, jo, lai glābtu paši savas dzīvības, mēs esam gatavi vienoties ar jūsu paverdzinātājiem." Aleksandrs Hamiltons reiz teica: "Tauta, kas dod priekšroku kaunam, nevis briesmām, ir gatava kungam – un to arī pelna." Tagad noskaidrosim faktus. Nav strīda par izvēli starp mieru un karu, taču ir tikai viens garantēts veids, kā iegūt mieru – un to var iegūt jau nākamajā sekundē – kapitulējot. Protams, jebkuram citam ceļam ir savs risks, taču ikviena vēstures mācība mums atgādina, ka vislielākais risks ir piekāpšanās. Un tieši šo spoku mūsu labi domājošie liberālie draugi atsakās saskatīt – ka viņu pielāgošanās politika patiesībā ir piekāpšanās. Un šī politika nepiedāvā izvēli starp mieru un karu, bet tikai starp cīņu vai kapitulāciju. Ja mēs turpinām pielāgoties, ja turpinām atkāpties un piekāpties, tad pienāks brīdis, kad nāksies sastapties ar galīgo prasību – ultimātu. Un kas tad notiks, kad Nikita Hruščovs būs pārliecinājis savus ļaudis, ka viņš jau zina mūsu atbildi? Viņš viņiem ir teicis, ka mēs atkāpjamies Aukstā kara spiediena priekšā, un kādu dienu, kad pienāks brīdis pieprasīt galīgo ultimātu, mūsu kapitulācija būs brīvprātīga, jo līdz tam laikam mēs būsim vājināti – garīgi, morāli un ekonomiski. Viņš tic tam, jo no mūsu puses ir dzirdējis balsis, kas prasa "mieru par jebkādu cenu" vai apgalvo "labāk būt sarkanam nekā mirušam", vai kā kāds komentētājs reiz sacīja: viņš labāk "dzīvotu uz ceļiem, nekā mirtu stāvot". Un tieši šeit slēpjas ceļš uz karu, jo šīs balsis nerunā mūsu vārdā. Tu un es zinām un neticam, ka dzīve ir tik dārga un miers tik salds, lai tos iegūtu par verdzības un važu cenu. Ja dzīvē nav nekā tāda, par ko būtu vērts mirt, tad kad tas sākās – tikai šī ienaidnieka priekšā? Vai Mozus būtu teicis Israēla bērniem palikt verdzībā pie faraona? Vai Kristus būtu atteicies no krusta? Vai patrioti pie Konkordas tilta būtu noliekuši savus ieročus un atteikušies izšaut "šāvienu, kas atskanēja visā pasaulē"? Vēstures mocekļi nebija muļķi, un mūsu godinātie kritušie, kas atdeva savas dzīvības, lai apturētu nacistu virzību, nemira veltīgi. Kur tad ir ceļš uz mieru? Patiesībā, atbilde ir vienkārša. Tev un man ir drosme pateikt saviem ienaidniekiem: "Ir cena, ko mēs nekad nemaksāsim." "Ir robeža, kuru viņiem nepienākas pārkāpt." Un tieši tas ir Bārija Goldvotera jēdziens par "mieru caur spēku". Vinstons Čērčils reiz sacīja: "Cilvēces liktenis nav mērāms materiālos aprēķinos. Kad lielie spēki pasaulē sāk kustību, mēs mācāmies, ka esam gari – nevis dzīvnieki." Un viņš teica: "Kaut kas notiek laikā un telpā, un arī aiz laika un telpas, kas, gribot negribot, uzliek mums pienākumu." Tev un man ir tikšanās ar likteni. Mēs saglabāsim saviem bērniem šo – cilvēces pēdējo, labāko cerību uz zemes – vai arī notiesāsim viņus spert pēdējo soli tūkstoš gadu tumsā. Mums ir jāatceras, ka Bārijs Goldvoters tic mums. Viņš tic, ka tev un man ir spējas, cieņa un tiesības pašiem pieņemt lēmumus un noteikt savu likteni. Paldies jums!"

Ronalda Reigana 1964. gada 27. oktobra runas "Laiks izvēlei" (A Time for Choosing) fragments. Tajā laikā viņš nebija nevienā oficiālā valdības amatā, viņš bija privātpersona — bijušais aktieris, kurš bija kļuvis par politisko komentētāju un runātāju. "Tie, kuri būtu gatavi apmainīt mūsu brīvību pret labklājības valsts zupas virtuvi, mums ir stāstījuši par savu utopisko risinājumu – mieru bez uzvaras. Viņi savu politiku dēvē par "pielāgošanos". Un viņi apgalvo, ka, ja vien mēs izvairīsimies no tiešas konfrontācijas ar ienaidnieku, viņš aizmirsīs savus ļaunos nolūkus un iemācīsies mūs mīlēt. Visi, kas viņiem iebilst, tiek apzīmēti kā kara kurinātāji. Viņi saka, ka mēs piedāvājam vienkāršas atbildes uz sarežģītiem jautājumiem. Varbūt atbilde patiešām ir vienkārša – ne viegla, bet vienkārša: ja tev un man pietiek drosmes pateikt mūsu ievēlētajiem pārstāvjiem, ka mēs vēlamies, lai mūsu valsts politika balstītos uz to, ko sirdī zinām kā morāli pareizu. Mēs nevaram nopirkt savu drošību, savu brīvību no atombumbas draudiem, izdodot tik lielu netaisnību, lai pateiktu miljardam cilvēku, kas šobrīd ir paverdzināti aiz Dzelzs priekškara: "Aizmirstiet savus brīvības sapņus, jo, lai glābtu paši savas dzīvības, mēs esam gatavi vienoties ar jūsu paverdzinātājiem." Aleksandrs Hamiltons reiz teica: "Tauta, kas dod priekšroku kaunam, nevis briesmām, ir gatava kungam – un to arī pelna." Tagad noskaidrosim faktus. Nav strīda par izvēli starp mieru un karu, taču ir tikai viens garantēts veids, kā iegūt mieru – un to var iegūt jau nākamajā sekundē – kapitulējot. Protams, jebkuram citam ceļam ir savs risks, taču ikviena vēstures mācība mums atgādina, ka vislielākais risks ir piekāpšanās. Un tieši šo spoku mūsu labi domājošie liberālie draugi atsakās saskatīt – ka viņu pielāgošanās politika patiesībā ir piekāpšanās. Un šī politika nepiedāvā izvēli starp mieru un karu, bet tikai starp cīņu vai kapitulāciju. Ja mēs turpinām pielāgoties, ja turpinām atkāpties un piekāpties, tad pienāks brīdis, kad nāksies sastapties ar galīgo prasību – ultimātu. Un kas tad notiks, kad Nikita Hruščovs būs pārliecinājis savus ļaudis, ka viņš jau zina mūsu atbildi? Viņš viņiem ir teicis, ka mēs atkāpjamies Aukstā kara spiediena priekšā, un kādu dienu, kad pienāks brīdis pieprasīt galīgo ultimātu, mūsu kapitulācija būs brīvprātīga, jo līdz tam laikam mēs būsim vājināti – garīgi, morāli un ekonomiski. Viņš tic tam, jo no mūsu puses ir dzirdējis balsis, kas prasa "mieru par jebkādu cenu" vai apgalvo "labāk būt sarkanam nekā mirušam", vai kā kāds komentētājs reiz sacīja: viņš labāk "dzīvotu uz ceļiem, nekā mirtu stāvot". Un tieši šeit slēpjas ceļš uz karu, jo šīs balsis nerunā mūsu vārdā. Tu un es zinām un neticam, ka dzīve ir tik dārga un miers tik salds, lai tos iegūtu par verdzības un važu cenu. Ja dzīvē nav nekā tāda, par ko būtu vērts mirt, tad kad tas sākās – tikai šī ienaidnieka priekšā? Vai Mozus būtu teicis Israēla bērniem palikt verdzībā pie faraona? Vai Kristus būtu atteicies no krusta? Vai patrioti pie Konkordas tilta būtu noliekuši savus ieročus un atteikušies izšaut "šāvienu, kas atskanēja visā pasaulē"? Vēstures mocekļi nebija muļķi, un mūsu godinātie kritušie, kas atdeva savas dzīvības, lai apturētu nacistu virzību, nemira veltīgi. Kur tad ir ceļš uz mieru? Patiesībā, atbilde ir vienkārša. Tev un man ir drosme pateikt saviem ienaidniekiem: "Ir cena, ko mēs nekad nemaksāsim." "Ir robeža, kuru viņiem nepienākas pārkāpt." Un tieši tas ir Bārija Goldvotera jēdziens par "mieru caur spēku". Vinstons Čērčils reiz sacīja: "Cilvēces liktenis nav mērāms materiālos aprēķinos. Kad lielie spēki pasaulē sāk kustību, mēs mācāmies, ka esam gari – nevis dzīvnieki." Un viņš teica: "Kaut kas notiek laikā un telpā, un arī aiz laika un telpas, kas, gribot negribot, uzliek mums pienākumu." Tev un man ir tikšanās ar likteni. Mēs saglabāsim saviem bērniem šo – cilvēces pēdējo, labāko cerību uz zemes – vai arī notiesāsim viņus spert pēdējo soli tūkstoš gadu tumsā. Mums ir jāatceras, ka Bārijs Goldvoters tic mums. Viņš tic, ka tev un man ir spējas, cieņa un tiesības pašiem pieņemt lēmumus un noteikt savu likteni. Paldies jums!"

Ilmārs Poikāns

18,781 Aufrufe • vor 1 Jahr

Rīgas SILTUMA tarifs ir jāaptur.... es jau ceturtdien 19.jūnijā (esmu laikam gaišreģis, jo precīzi pateicu, ka tarifs būs 90€) skaidri brīdināju visus Saeimā, ka šī barotava, izsaimniekošana un bezatbildība ir jāaptur: ➖️ Uzsākt Saeimā izmeklēšanas komisiju, lai atklātu visas nejēdzības ➖️ Nekavējoties jāmaina RĪGAS SILTUMS kapitāldaļas, lai vairākums ir Rīga + pārējo nodot Latvenergo ➖️ TEC atlikumsiltuma 100% prioritāra nodošana Rīgai ➖️ Ieviest 100% dienas siltumtirgu, bez nedēļas tirgus kropļojuma ➖️ Pilns 5 gadu RS audits ➖️ Atstādināt RS padomi un valdi ➖️ Ieviest jaunu modernu siltuma tarifu (līdzīgi kā Viļņā) ➖️ apturēt barotavu izlobētiem komersantiem ➖️ ir jāaptur nesamērīga izšķērdēšana RS ārpakalpojumos, kas mērāma miljonos Rīgas Siltuma tarifam ir jābūt lētākajam Baltijā, nevis dārgākajam. Ir nepieņemami, ka regulētam pakalpojumam ir iespējama 30-42% tīrā peļņa, kas norāda uz to, ka Konkurences Padome ir panākusi precīzi pretējo, kas tai ir jādara. Siltumtirgus sakārtošana nesīs tiešu ietekmi uz lētāku elektrības cenu un lietderīgu resursu izmantošanu, netiks neekoloģiski dubultā ražots CO2, samazināsies šķeldas patēriņš un samazināsies cena pārējām Latvijas pilsētām Izbeigsies Rīgas Siltuma nolaišana uz grunti, kad centrālais siltums beidzot būs lētāks par individuālo risinājumu (kā tam vienmēr bija jabūt) Sagaidu sadarbību no KEM, Viktors Valainis ZZS, EkonomikasMinistrija, SPRK un Saeimas ziņas Latvenergo

Rīgas SILTUMA tarifs ir jāaptur.... es jau ceturtdien 19.jūnijā (esmu laikam gaišreģis, jo precīzi pateicu, ka tarifs būs 90€) skaidri brīdināju visus Saeimā, ka šī barotava, izsaimniekošana un bezatbildība ir jāaptur: ➖️ Uzsākt Saeimā izmeklēšanas komisiju, lai atklātu visas nejēdzības ➖️ Nekavējoties jāmaina RĪGAS SILTUMS kapitāldaļas, lai vairākums ir Rīga + pārējo nodot Latvenergo ➖️ TEC atlikumsiltuma 100% prioritāra nodošana Rīgai ➖️ Ieviest 100% dienas siltumtirgu, bez nedēļas tirgus kropļojuma ➖️ Pilns 5 gadu RS audits ➖️ Atstādināt RS padomi un valdi ➖️ Ieviest jaunu modernu siltuma tarifu (līdzīgi kā Viļņā) ➖️ apturēt barotavu izlobētiem komersantiem ➖️ ir jāaptur nesamērīga izšķērdēšana RS ārpakalpojumos, kas mērāma miljonos Rīgas Siltuma tarifam ir jābūt lētākajam Baltijā, nevis dārgākajam. Ir nepieņemami, ka regulētam pakalpojumam ir iespējama 30-42% tīrā peļņa, kas norāda uz to, ka Konkurences Padome ir panākusi precīzi pretējo, kas tai ir jādara. Siltumtirgus sakārtošana nesīs tiešu ietekmi uz lētāku elektrības cenu un lietderīgu resursu izmantošanu, netiks neekoloģiski dubultā ražots CO2, samazināsies šķeldas patēriņš un samazināsies cena pārējām Latvijas pilsētām Izbeigsies Rīgas Siltuma nolaišana uz grunti, kad centrālais siltums beidzot būs lētāks par individuālo risinājumu (kā tam vienmēr bija jabūt) Sagaidu sadarbību no KEM, Viktors Valainis ZZS, EkonomikasMinistrija, SPRK un Saeimas ziņas Latvenergo

Andris Kulbergs (AS) 🇺🇦🇱🇻

32,262 Aufrufe • vor 1 Jahr

😳 44 gadus vecais santehniķis Rogovs BBC: “Man latviešu valoda nebija vajadzīga, bet karš Ukrainā ir divu valstu iebrukums”. 35 gadi Latvijā — un ne vārda valsts valodā. Tieši šādu cilvēku BBC Rīgas filiāle dēvē par “režīma upuri”. Lūdzu, paklausieties tikai pusotru minūti garo Dmitrija Rogova uzstāšanos BBC – viņš ir krievijas pilsonis, kurš strādā par santehniķi Latvijā. 🔥 Vispār šajā runā viss ir skaisti, un es pat esmu priecīgs, ka šāds personāžs iekļuva reportāžas gala versijā. Par latviešu valodu Dmitrijam ir viennozīmīgs viedoklis – latvieši vienmēr pāriet uz krievu valodu, ja vien netiek sastapts kāds nacionālists, tāpēc viņam latviešu valoda nebija vajadzīga. Tajā pašā laikā Rogovam ir tikai 44 gadi, tas ir, pirms 35 gadiem viņš bija bērns, un laika valsts valodas apguvei viņam bija vairāk nekā pietiekami. 🤯 Rogovs uzskata, ka jautājumi par Krimas piederību vai attieksmi pret krievijas agresiju Ukrainā ir provokatīvi. Viņš nevēlas uz tiem atbildēt un izmanto kremļa formulējumus, kad runā par krievijas uzbrukumu. Karu Ukrainā viņš vispār dēvē par “divu valstu iebrukumu”. Grūti pateikt, kas šeit bija domāts – iespējams, krievijas un baltkrievijas iebrukums Ukrainā. Tas, protams, ir sarkasms, Dmitrijs domā, ka krievija un Ukraina uzbruka viena otrai. Viņam vienkārši trūkst vārdu krājuma. 😱 Pēc kara sākuma Dmitrijs sajuta zināmu rusofobiju Latvijā. Tajā pašā laikā Rogovs pret karu izturas neitrāli. Šo daudzo gadu laikā esmu redzējis dažādus formulējumus, bet tik bezkaunīgu – pirmo reizi. Domāju, ka Dmitrijs Rogovs patiešām ļoti smagi to pārdzīvo. Viņš karu nekritizē un, iespējams, pat atbalsta, bet pats kā lielgabala gaļa doties uz turieni negrib. Tāpēc viņš ir tik satraukts, jo dzimtenē viņam būs jāatbild uz daudziem jautājumiem. 🤦🏻‍♂️ Pēc BBC filiāles domām, šis cilvēks ir cietušais no Rīgas režīma. ❓Jautājums jums: vai šādam cilvēkam patiešām ir vieta Latvijas sabiedrībā, vai arī ir pienācis laiks viņu sūtīt atpakaļ uz krieviju, kur viņš varēs mierīgi dzīvot bez “nacionālistiem” un “provokatīviem jautājumiem”?

😳 44 gadus vecais santehniķis Rogovs BBC: “Man latviešu valoda nebija vajadzīga, bet karš Ukrainā ir divu valstu iebrukums”. 35 gadi Latvijā — un ne vārda valsts valodā. Tieši šādu cilvēku BBC Rīgas filiāle dēvē par “režīma upuri”. Lūdzu, paklausieties tikai pusotru minūti garo Dmitrija Rogova uzstāšanos BBC – viņš ir krievijas pilsonis, kurš strādā par santehniķi Latvijā. 🔥 Vispār šajā runā viss ir skaisti, un es pat esmu priecīgs, ka šāds personāžs iekļuva reportāžas gala versijā. Par latviešu valodu Dmitrijam ir viennozīmīgs viedoklis – latvieši vienmēr pāriet uz krievu valodu, ja vien netiek sastapts kāds nacionālists, tāpēc viņam latviešu valoda nebija vajadzīga. Tajā pašā laikā Rogovam ir tikai 44 gadi, tas ir, pirms 35 gadiem viņš bija bērns, un laika valsts valodas apguvei viņam bija vairāk nekā pietiekami. 🤯 Rogovs uzskata, ka jautājumi par Krimas piederību vai attieksmi pret krievijas agresiju Ukrainā ir provokatīvi. Viņš nevēlas uz tiem atbildēt un izmanto kremļa formulējumus, kad runā par krievijas uzbrukumu. Karu Ukrainā viņš vispār dēvē par “divu valstu iebrukumu”. Grūti pateikt, kas šeit bija domāts – iespējams, krievijas un baltkrievijas iebrukums Ukrainā. Tas, protams, ir sarkasms, Dmitrijs domā, ka krievija un Ukraina uzbruka viena otrai. Viņam vienkārši trūkst vārdu krājuma. 😱 Pēc kara sākuma Dmitrijs sajuta zināmu rusofobiju Latvijā. Tajā pašā laikā Rogovs pret karu izturas neitrāli. Šo daudzo gadu laikā esmu redzējis dažādus formulējumus, bet tik bezkaunīgu – pirmo reizi. Domāju, ka Dmitrijs Rogovs patiešām ļoti smagi to pārdzīvo. Viņš karu nekritizē un, iespējams, pat atbalsta, bet pats kā lielgabala gaļa doties uz turieni negrib. Tāpēc viņš ir tik satraukts, jo dzimtenē viņam būs jāatbild uz daudziem jautājumiem. 🤦🏻‍♂️ Pēc BBC filiāles domām, šis cilvēks ir cietušais no Rīgas režīma. ❓Jautājums jums: vai šādam cilvēkam patiešām ir vieta Latvijas sabiedrībā, vai arī ir pienācis laiks viņu sūtīt atpakaļ uz krieviju, kur viņš varēs mierīgi dzīvot bez “nacionālistiem” un “provokatīviem jautājumiem”?

Marats Kasems 🇱🇻 🇪🇺

52,317 Aufrufe • vor 5 Monaten

Šī vētra Latvijai bija sāpīgs ģenerālmēģinājums mūsu valsts un katra cilvēka gatavībai pārvarēt krīzes situāciju. Paldies ugunsdzēsējiem, mediķiem, policistiem, elektrotīklu brigādēm, pašvaldību darbiniekiem, brīvprātīgajiem un visiem, kuri joprojām strādā, lai palīdzētu cilvēkiem un atjaunotu kritiskos pakalpojumus. Vētra parādīja nepatīkamu patiesību: ja plašā teritorijā pazūd elektrība, drīz sāk apstāties arī daudzi citi ikdienai kritiski pakalpojumi. Daudzus no mums skāra ne tikai elektrības trūkums. Bija traucēti mobilie sakari un internets, nestrādāja degvielas uzpildes stacijas, veikali, bankomāti, maksājumu termināļi un luksofori. Tika traucēta satiksme un vilcienu kustība. Vietām bija apdraudēta ūdensapgāde un kanalizācijas darbība. Pat operatīvajiem dienestiem atsevišķās vietās radās grūtības uzpildīt transportu ar degvielu. Vētra atklāja arī skaidras naudas aprites problēmu. Ja nav elektrības un interneta, norēķini ar kartēm var nebūt iespējami, bet bankomāti nedarbojas. Šādos apstākļos skaidra nauda kļūst par kritiski svarīgu rezerves norēķinu līdzekli. Ir jābūt skaidram valsts, banku un tirgotāju rīcības plānam, kā krīzes laikā nodrošināt skaidras naudas pieejamību un apriti. Cilvēki ziņoja, ka atsevišķos veikalos jau trīs līdz četru stundu laikā beidzās maize un dzeramais ūdens. Jāvērtē, vai veikalu un loģistikas tīkli ir gatavi straujam pieprasījuma pieaugumam un spēj nodrošināt pirmās nepieciešamības preču piegādi arī tad, ja nedarbojas elektrība, sakari un elektroniskie norēķini. Tikpat būtiska ir aptieku darbība un medikamentu pieejamība. Kas notiek, ja aptiekā nav elektrības, interneta vai piekļuves e-receptēm? Kur cilvēks var saņemt dzīvībai nepieciešamās zāles? Kā par strādājošajām aptiekām tiek informēta sabiedrība? Arī šeit jābūt skaidram krīzes algoritmam, nevis improvizācijai pēc notikuma. Diemžēl šodien neatradu vienotu, saprotamu un regulāri atjaunotu situācijas kopainu. Cilvēkiem nācās pašiem meklēt informāciju dažādu iestāžu, uzņēmumu un pašvaldību mājaslapās un sociālo tīklu kontos. Taču krīzes laikā cilvēkam vienuviet jāspēj saņemt atbildes uz pavisam konkrētiem jautājumiem: ❓ Kur nav elektrības? ❓ Kur nedarbojas mobilie sakari un internets? ❓ Kuri ceļi ir slēgti un kur traucēta sabiedriskā transporta kustība? ❓ Kur ir apdraudēta ūdensapgāde un kanalizācijas darbība? ❓ Kuri veikali, DUS un aptiekas darbojas? ❓ Kas konkrēti tiek darīts? ❓ Kādā secībā paredzēts novērst bojājumus un atjaunot pakalpojumus? Šādai informācijai jābūt vienotai, pārbaudītai un regulāri atjaunotai. Vienlaikus jābūt rezerves informēšanas risinājumam situācijām, kad cilvēkiem nav elektrības, interneta vai mobilo sakaru. Kad akūtā krīzes fāze būs pārvarēta, sagaidu no Krīzes vadības centra visaptverošu izvērtējumu par to, kā valsts pārvarēja šo krīzi, kas nostrādāja, kas nenostrādāja un kas steidzami jāuzlabo. Izvērtējumam jānoslēdzas ar konkrētu rīcības plānu, nosakot atbildīgos, termiņus un nepieciešamos ieguldījumus. Taču atbildība nav tikai valstij. Arī katrai Latvijas mājsaimniecībai kritiski jāizvērtē, vai nopietni uztvērām iepriekš izplatītos brīdinājumus un vai spējam iztikt vismaz 72 stundas bez elektrības, interneta, veikala, bankomāta un tūlītējas operatīvo dienestu palīdzības. Vai mājās ir dzeramais ūdens, pārtika, nepieciešamie medikamenti, lukturis, baterijas, uzlādēta ārējā baterija, radio un skaidra nauda? Vai ģimenei ir saprotams rīcības plāns? Vai zinām, kā palīdzēsim bērniem, senioriem, kaimiņiem un cilvēkiem ar īpašām vajadzībām? Šoreiz tā bija vētra, par kuru saņēmām iepriekšējus brīdinājumus. Nākamā krīze var sākties bez šāda brīdinājuma. Es šobrīd esmu Ukrainā, kur viņiem jātiek galā ar identisku situāciju katru dienu. Vakar savām acīm redzēju kā militārajā vadības centrā ir integrēts krīzes koordinācijas sistēmas, kur var redzēt katru dienestu online VUGD, policija, medicīna, gāzes, komunālie dienesti, glābēji...visi. šo sistēmu vedīšu uz Latviju

Šī vētra Latvijai bija sāpīgs ģenerālmēģinājums mūsu valsts un katra cilvēka gatavībai pārvarēt krīzes situāciju. Paldies ugunsdzēsējiem, mediķiem, policistiem, elektrotīklu brigādēm, pašvaldību darbiniekiem, brīvprātīgajiem un visiem, kuri joprojām strādā, lai palīdzētu cilvēkiem un atjaunotu kritiskos pakalpojumus. Vētra parādīja nepatīkamu patiesību: ja plašā teritorijā pazūd elektrība, drīz sāk apstāties arī daudzi citi ikdienai kritiski pakalpojumi. Daudzus no mums skāra ne tikai elektrības trūkums. Bija traucēti mobilie sakari un internets, nestrādāja degvielas uzpildes stacijas, veikali, bankomāti, maksājumu termināļi un luksofori. Tika traucēta satiksme un vilcienu kustība. Vietām bija apdraudēta ūdensapgāde un kanalizācijas darbība. Pat operatīvajiem dienestiem atsevišķās vietās radās grūtības uzpildīt transportu ar degvielu. Vētra atklāja arī skaidras naudas aprites problēmu. Ja nav elektrības un interneta, norēķini ar kartēm var nebūt iespējami, bet bankomāti nedarbojas. Šādos apstākļos skaidra nauda kļūst par kritiski svarīgu rezerves norēķinu līdzekli. Ir jābūt skaidram valsts, banku un tirgotāju rīcības plānam, kā krīzes laikā nodrošināt skaidras naudas pieejamību un apriti. Cilvēki ziņoja, ka atsevišķos veikalos jau trīs līdz četru stundu laikā beidzās maize un dzeramais ūdens. Jāvērtē, vai veikalu un loģistikas tīkli ir gatavi straujam pieprasījuma pieaugumam un spēj nodrošināt pirmās nepieciešamības preču piegādi arī tad, ja nedarbojas elektrība, sakari un elektroniskie norēķini. Tikpat būtiska ir aptieku darbība un medikamentu pieejamība. Kas notiek, ja aptiekā nav elektrības, interneta vai piekļuves e-receptēm? Kur cilvēks var saņemt dzīvībai nepieciešamās zāles? Kā par strādājošajām aptiekām tiek informēta sabiedrība? Arī šeit jābūt skaidram krīzes algoritmam, nevis improvizācijai pēc notikuma. Diemžēl šodien neatradu vienotu, saprotamu un regulāri atjaunotu situācijas kopainu. Cilvēkiem nācās pašiem meklēt informāciju dažādu iestāžu, uzņēmumu un pašvaldību mājaslapās un sociālo tīklu kontos. Taču krīzes laikā cilvēkam vienuviet jāspēj saņemt atbildes uz pavisam konkrētiem jautājumiem: ❓ Kur nav elektrības? ❓ Kur nedarbojas mobilie sakari un internets? ❓ Kuri ceļi ir slēgti un kur traucēta sabiedriskā transporta kustība? ❓ Kur ir apdraudēta ūdensapgāde un kanalizācijas darbība? ❓ Kuri veikali, DUS un aptiekas darbojas? ❓ Kas konkrēti tiek darīts? ❓ Kādā secībā paredzēts novērst bojājumus un atjaunot pakalpojumus? Šādai informācijai jābūt vienotai, pārbaudītai un regulāri atjaunotai. Vienlaikus jābūt rezerves informēšanas risinājumam situācijām, kad cilvēkiem nav elektrības, interneta vai mobilo sakaru. Kad akūtā krīzes fāze būs pārvarēta, sagaidu no Krīzes vadības centra visaptverošu izvērtējumu par to, kā valsts pārvarēja šo krīzi, kas nostrādāja, kas nenostrādāja un kas steidzami jāuzlabo. Izvērtējumam jānoslēdzas ar konkrētu rīcības plānu, nosakot atbildīgos, termiņus un nepieciešamos ieguldījumus. Taču atbildība nav tikai valstij. Arī katrai Latvijas mājsaimniecībai kritiski jāizvērtē, vai nopietni uztvērām iepriekš izplatītos brīdinājumus un vai spējam iztikt vismaz 72 stundas bez elektrības, interneta, veikala, bankomāta un tūlītējas operatīvo dienestu palīdzības. Vai mājās ir dzeramais ūdens, pārtika, nepieciešamie medikamenti, lukturis, baterijas, uzlādēta ārējā baterija, radio un skaidra nauda? Vai ģimenei ir saprotams rīcības plāns? Vai zinām, kā palīdzēsim bērniem, senioriem, kaimiņiem un cilvēkiem ar īpašām vajadzībām? Šoreiz tā bija vētra, par kuru saņēmām iepriekšējus brīdinājumus. Nākamā krīze var sākties bez šāda brīdinājuma. Es šobrīd esmu Ukrainā, kur viņiem jātiek galā ar identisku situāciju katru dienu. Vakar savām acīm redzēju kā militārajā vadības centrā ir integrēts krīzes koordinācijas sistēmas, kur var redzēt katru dienestu online VUGD, policija, medicīna, gāzes, komunālie dienesti, glābēji...visi. šo sistēmu vedīšu uz Latviju

Andris Kulbergs (AS) 🇺🇦🇱🇻

31,893 Aufrufe • vor 2 Tagen

Diena Nr. 9 premjera krēslā Diena sākās ar medijiem — LTV, TV24 un Delfi TV. Informēju sabiedrību par aizsardzības sadarbības līgumu ar 🇺🇦, vizīti 🇪🇪 un aktuālajiem valdības darbiem. ➖ Divas reizes šodien tikos ar Valsts prezidentu Edgars Rinkēvičs. Informēju par tūlītējiem darbiem aizsardzībā, jaunumiem no 🇪🇪 un NB8 sadarbības, kā arī par Rail Baltica un airBaltic jautājumiem. ➖ Piedalījos savā pirmajā Nacionālās drošības padomes sēdē. Detaļas, protams, nevaru atklāt, bet varu pateikt vienu — valsts drošība tiek uzraudzīta un viss ir kārtībā. ➖ Tikos ar Zemnieku saeima, lai pārrunātu lauksaimniekiem aktuālākos jautājumus: CBAM nodevu minerālmēsliem, maksātspēju nozarē un cīņu par taisnīgākiem 🇪🇺 atbalsta maksājumiem, jo šobrīd Latvija diemžēl ir pēdējā vietā Eiropā. ➖ Gatavojos Eiropadomei nākamnedēļ — būs jāaizstāv Latvijas pozīcijas un jācīnās par mūsu valsts interesēm. ➖ Aizvadīju 1:1 tikšanos ar Zemkopības ministrija ministru Uldis Augulis, pārrunājot viņa TOP 3 prioritāros darbus. Skaidrs fokuss — lauksaimnieku atbalsts 🇪🇺 līmenī ir viena no galvenajām prioritātēm. ➖ Tikos arī 1:1 ar Kultūras ministrija ministru Nauris Puntulis, lai vienotos par viņa TOP 3 ministra darbiem. Galvenā prioritāte, ko pilnībā atbalstu, ir latviešu valodas nostiprināšana mediju telpā un Satversmes tiesas sprieduma ieviešana. Likumdevējam ir vienīgās tiesības noteikt, kā lietojama valsts valoda. Pārējos viedokļus varam uzklausīt, bet gala lēmums ir Saeimas rokās. ➖ jāatvainojas Iekšlietu ministrija ministram Jānis Dombrava, ka nācās pārcelt tikšanos uz rītdienu, jo ievilkās sanāksmes (tā ir liela premjera bēda, spēt salāgot kalendāru - man vēl nesanāk) ➖ Un dienas “pārsteigums” — izrādās, Ministru prezidents nevar vienkārši iecelt Valsts kancelejas vadītāju amatā. Valsts galvenā pārvaldes koordinācijas iestāde šobrīd ir bez vadītāja, bet krīzes apstākļos likums man ir sasējis rokas — vadītāju iespējams iecelt tikai caur konkursu. Šādā kārtībā šī valdība jau būs beigusi darbu, kamēr mēs vēl “izkonkurēsimies” līdz jaunam vadītājam. Tāpēc nekavējoties mainīsim likumu, lai šo absurdu sakārtotu. Valsts pārvaldei krīzes laikā ir jāspēj rīkoties ātri, skaidri un atbildīgi.

Diena Nr. 9 premjera krēslā Diena sākās ar medijiem — LTV, TV24 un Delfi TV. Informēju sabiedrību par aizsardzības sadarbības līgumu ar 🇺🇦, vizīti 🇪🇪 un aktuālajiem valdības darbiem. ➖ Divas reizes šodien tikos ar Valsts prezidentu Edgars Rinkēvičs. Informēju par tūlītējiem darbiem aizsardzībā, jaunumiem no 🇪🇪 un NB8 sadarbības, kā arī par Rail Baltica un airBaltic jautājumiem. ➖ Piedalījos savā pirmajā Nacionālās drošības padomes sēdē. Detaļas, protams, nevaru atklāt, bet varu pateikt vienu — valsts drošība tiek uzraudzīta un viss ir kārtībā. ➖ Tikos ar Zemnieku saeima, lai pārrunātu lauksaimniekiem aktuālākos jautājumus: CBAM nodevu minerālmēsliem, maksātspēju nozarē un cīņu par taisnīgākiem 🇪🇺 atbalsta maksājumiem, jo šobrīd Latvija diemžēl ir pēdējā vietā Eiropā. ➖ Gatavojos Eiropadomei nākamnedēļ — būs jāaizstāv Latvijas pozīcijas un jācīnās par mūsu valsts interesēm. ➖ Aizvadīju 1:1 tikšanos ar Zemkopības ministrija ministru Uldis Augulis, pārrunājot viņa TOP 3 prioritāros darbus. Skaidrs fokuss — lauksaimnieku atbalsts 🇪🇺 līmenī ir viena no galvenajām prioritātēm. ➖ Tikos arī 1:1 ar Kultūras ministrija ministru Nauris Puntulis, lai vienotos par viņa TOP 3 ministra darbiem. Galvenā prioritāte, ko pilnībā atbalstu, ir latviešu valodas nostiprināšana mediju telpā un Satversmes tiesas sprieduma ieviešana. Likumdevējam ir vienīgās tiesības noteikt, kā lietojama valsts valoda. Pārējos viedokļus varam uzklausīt, bet gala lēmums ir Saeimas rokās. ➖ jāatvainojas Iekšlietu ministrija ministram Jānis Dombrava, ka nācās pārcelt tikšanos uz rītdienu, jo ievilkās sanāksmes (tā ir liela premjera bēda, spēt salāgot kalendāru - man vēl nesanāk) ➖ Un dienas “pārsteigums” — izrādās, Ministru prezidents nevar vienkārši iecelt Valsts kancelejas vadītāju amatā. Valsts galvenā pārvaldes koordinācijas iestāde šobrīd ir bez vadītāja, bet krīzes apstākļos likums man ir sasējis rokas — vadītāju iespējams iecelt tikai caur konkursu. Šādā kārtībā šī valdība jau būs beigusi darbu, kamēr mēs vēl “izkonkurēsimies” līdz jaunam vadītājam. Tāpēc nekavējoties mainīsim likumu, lai šo absurdu sakārtotu. Valsts pārvaldei krīzes laikā ir jāspēj rīkoties ātri, skaidri un atbildīgi.

Andris Kulbergs (AS) 🇺🇦🇱🇻

11,990 Aufrufe • vor 2 Monaten

Vai zinājāt, ka RĪGAS SILTUMS pats sev pārdod sadārdzinātu siltumu un slēpti pelna miljonus? Jūs, iespējams, jau būsiet dzirdējuši par t.s. “konkurenci” Rīgas labajā krastā, kur darbojas vairākas šķeldas katlumājas. Tās pelna neadekvāti lielu peļņu — līdz pat 23–45% rentabilitātei — kontrolētā tirgū, kas faktiski nav brīvs. Lielākā daļa šo privāto katlumāju ziemas sezonā piegādā siltumu “Rīgas siltumam” par maksimālo iespējamo cenu – 77 €/MWh, kas ir gandrīz identiska SPRK apstiprinātajam Latvenergo tarifa griestam. Kopējā šo piecu neatkarīgo siltuma ražotāju katlumāju jauda ir 178 MW, taču lielākā no tām – 96 MW šķeldas stacija – pieder pašam “Rīgas siltumam” caur 100% piederošu meitasuzņēmumu SIA “Rīgas Bio Enerģija” (RBE). Tātad RS pats sev pārdod siltumu caur savu meitasuzņēmumu – par 77 €/MWh. Tajā pašā laikā kreisajā Daugavas krastā, kur nav “konkurences tirgus”, tas pats RS siltumu saražo par 54 €/MWh. Abas katlumājas ir gandrīz identiskas, tikai viena strādā “konkurences” apstākļos, otra – savā tīklā bez starpniekiem. Kā tas iespējams? Kā var būt, ka labajā krastā RS no sevis pērk siltumu par 77 €/MWh, bet kreisajā krastā to pašu saražo par 54 €/MWh? Atbilde – pašizmaksa tiek mākslīgi palielināta, lai saglabātu peļņu meitas uzņēmumā un piesegtu zaudējumus mātes sabiedrībā. Pēc “Rīgas Bio Enerģija” finanšu pārskatiem uzņēmums 2023. gadā guvis 1,3 milj. € peļņu jeb 32,6% rentabilitāti. Bez šīs peļņas RS pamatdarbība būtu ar ievērojamiem zaudējumiem. Tātad RS pats sev pārdod sadārdzinātu siltumu, lai bilancē parādītos pozitīvs rezultāts. Turklāt RBE siltuma jauda ir 54% no visa labā krasta neatkarīgo šķeldas katlumāju siltuma jaudas, tātad RS pats ir dominējošais tirgus spēlētājs, kas diktē nosacījumus pats sev un slēpti sadārdzina siltuma tarifu visiem rīdziniekiem. Kam tas maksā? Rezultātā Rīgas iedzīvotāji ik gadu pārmaksā miljonus eiro. Saskaņā ar aprēķiniem un RS publiskos tarifus rīdzinieki pārmaksā aptuveni 97 miljonus € gadā vairāk nekā Viļņas iedzīvotāji par identisku siltumenerģijas patēriņu. Ko darīt? Rīdziniekiem ir vajadzīgs atvērts un godīgs siltuma tirgus, kur siltuma iepirkumi notiek bez slēptiem limitiem un protekcionisma. Nav svarīgi, kas ražo – svarīgi, kurš spēj nodrošināt vislētāko un efektīvāko siltumu. Ja es vadītu šo uzņēmumu, tad RS tiktu piemērota caurspīdīga pārvaldība un iepirkumu sistēma, gada laikā es tarifu varētu samazināt no 83 €/MWh līdz 60 €/MWh, un trīs gadu laikā Rīgā varētu būt zemākais siltuma tarifs Baltijā. Tas ir reāli izdarāms – nepieciešama tikai griba un profesionāla pārvaldība.

Vai zinājāt, ka RĪGAS SILTUMS pats sev pārdod sadārdzinātu siltumu un slēpti pelna miljonus? Jūs, iespējams, jau būsiet dzirdējuši par t.s. “konkurenci” Rīgas labajā krastā, kur darbojas vairākas šķeldas katlumājas. Tās pelna neadekvāti lielu peļņu — līdz pat 23–45% rentabilitātei — kontrolētā tirgū, kas faktiski nav brīvs. Lielākā daļa šo privāto katlumāju ziemas sezonā piegādā siltumu “Rīgas siltumam” par maksimālo iespējamo cenu – 77 €/MWh, kas ir gandrīz identiska SPRK apstiprinātajam Latvenergo tarifa griestam. Kopējā šo piecu neatkarīgo siltuma ražotāju katlumāju jauda ir 178 MW, taču lielākā no tām – 96 MW šķeldas stacija – pieder pašam “Rīgas siltumam” caur 100% piederošu meitasuzņēmumu SIA “Rīgas Bio Enerģija” (RBE). Tātad RS pats sev pārdod siltumu caur savu meitasuzņēmumu – par 77 €/MWh. Tajā pašā laikā kreisajā Daugavas krastā, kur nav “konkurences tirgus”, tas pats RS siltumu saražo par 54 €/MWh. Abas katlumājas ir gandrīz identiskas, tikai viena strādā “konkurences” apstākļos, otra – savā tīklā bez starpniekiem. Kā tas iespējams? Kā var būt, ka labajā krastā RS no sevis pērk siltumu par 77 €/MWh, bet kreisajā krastā to pašu saražo par 54 €/MWh? Atbilde – pašizmaksa tiek mākslīgi palielināta, lai saglabātu peļņu meitas uzņēmumā un piesegtu zaudējumus mātes sabiedrībā. Pēc “Rīgas Bio Enerģija” finanšu pārskatiem uzņēmums 2023. gadā guvis 1,3 milj. € peļņu jeb 32,6% rentabilitāti. Bez šīs peļņas RS pamatdarbība būtu ar ievērojamiem zaudējumiem. Tātad RS pats sev pārdod sadārdzinātu siltumu, lai bilancē parādītos pozitīvs rezultāts. Turklāt RBE siltuma jauda ir 54% no visa labā krasta neatkarīgo šķeldas katlumāju siltuma jaudas, tātad RS pats ir dominējošais tirgus spēlētājs, kas diktē nosacījumus pats sev un slēpti sadārdzina siltuma tarifu visiem rīdziniekiem. Kam tas maksā? Rezultātā Rīgas iedzīvotāji ik gadu pārmaksā miljonus eiro. Saskaņā ar aprēķiniem un RS publiskos tarifus rīdzinieki pārmaksā aptuveni 97 miljonus € gadā vairāk nekā Viļņas iedzīvotāji par identisku siltumenerģijas patēriņu. Ko darīt? Rīdziniekiem ir vajadzīgs atvērts un godīgs siltuma tirgus, kur siltuma iepirkumi notiek bez slēptiem limitiem un protekcionisma. Nav svarīgi, kas ražo – svarīgi, kurš spēj nodrošināt vislētāko un efektīvāko siltumu. Ja es vadītu šo uzņēmumu, tad RS tiktu piemērota caurspīdīga pārvaldība un iepirkumu sistēma, gada laikā es tarifu varētu samazināt no 83 €/MWh līdz 60 €/MWh, un trīs gadu laikā Rīgā varētu būt zemākais siltuma tarifs Baltijā. Tas ir reāli izdarāms – nepieciešama tikai griba un profesionāla pārvaldība.

Andris Kulbergs (AS) 🇺🇦🇱🇻

28,643 Aufrufe • vor 10 Monaten

Jums likās, ka esat dzirdējuši jau visu par RĪGAS SILTUMS nejēdzībām? Maldaties, šeit būs kārtējā jau Nr12: Jums esmu daudz stāstījis par to, kas notiek Rīgas labā krasta siltumtirgū. Šodien parunāsim par kreiso krastu — tur, kur tirgus vispār nav! Tur ir Rīgas Siltuma pašu saimniecība. Un te ir tas interesantākais. Šajā ēkā Imantā atrodas 50 MW termoelektrostacija — otra lielākā Latvijā, tūlīt aiz “Latvenergo”. Lielākas vienkārši nav. Tā tika būvēta ar mērķi: sadedzināt gāzi, iegūt dārgo elektroenerģiju un pārpalikumā atdot rīdziniekiem lētu siltumu — blakusproduktu. Par šādas stacijas izveidi mēs visi esam samaksājuši. Latvijas iedzīvotāji — caur OIK apmēram 60 miljonus €, vēl ~25 miljonus €no paša Rīgas Siltuma. Atceraties OIK? Tas tika ieviests, lai atbalstītu bāzes jaudas un sistēmas drošību, un kā “ekoloģisku risinājumu” – gāzi izmantojot divu produktu ieguvei: elektrībai un siltumam. Kas notika tālāk? Apskatīsim elektroenerģijas ražošanas datus: 2020/21. g. apkures sezona – 85 000 MWh 2021/22. g. sezona – 37 000 MWh 2022/23. g. sezona – vairs tikai 26 000 MWh RS Rolls-Royce turbīna pelnīja vienā gadā ~13mil € no elektrības ražošanas Un tālāk – līdzīgi. Kas notika? 2021./22. gadā šī stacija beidza darboties. Vienkārši apstājās, jo Rīgas Siltums nebija veicis nepieciešamos remontus. Un – uzmanību – nekad vairs netika iedarbināta. Vienkārši pamesta! Kā man skaidroja cilvēki, kas tur strādā, iemesls ir muļķība un neprofesionalitāte. Uzņēmuma vadība nespēj ne uzkrāt līdzekļus, ne plānot atjaunošanu, un stacija palikusi bez jebkāda lēmuma, kas ar to notiks. Tepat blakus stāv paša RS šķeldas katlumāja. Varētu domāt – viss kārtībā, zaļi, lēti, silti. Tagad klausieties uzmanīgi: Ziemas salā ar šķeldu jaudas nepietiek. Tā pietiek tikai rudenī un pavasarī. Ko dara visu auksto ziemu? Kurinām dārgo gāzi. Nevis, lai ražotu elektroenerģiju un izmantotu blakusproduktā siltumu, bet tīri tupi dedzinām 1976. gada padomju katlā. - jā parastā lielā boilerī Rezultāts – vēl dārgāk, vēl neefektīvāk un pilnīgi bez jēgas. Varbūt staciju atjaunot ir ļoti dārgi? Es runāju ar cilvēkiem, kas ikdienā redz šo absurdu. Remonta izmaksas – ap 3,2 līdz 10 miljoniem €. Pie šodienas elektroenerģijas cenām šis ieguldījums atmaksātos vienas ziemas laikā. Un stacija tad varētu strādāt vēl gadiem! Visi redzam – ziemās Nord Pool cenas turas 200–400 €/MWh, kamēr gāze maksā 30–50 €/MWh. Nav jābūt enerģētikas ģēnijam, lai saprastu, ka tāda stacija pelna. Tad kā ir? Mēs visi maksājām OIK, lai būtu bāzes jaudas, bet kopš sākās karš – visa šī jauda ir izmesta miskastē. Gāzi turpinām dedzināt katlā! Vai tas nav valsts drošības apdraudējums? Interesanti, cik gāzes tiks tīri sadedzināts katlā šajā ziemā? Un kāpēc Viļņā un Tallinā šādas vidēja izmēra gāzes termoelektrostacijas strādā nepārtraukti? Tur cits klimats? Vai cita attieksme pret savu valsti un enerģētikas drošību? 💥 Mans secinājums: Mēs dedzinām ne tikai gāzi — mēs dedzinām valsts drošību, loģiku un naudu. Un “zaļās enerģijas” vārdā to dēvējam par progresu. Cik ilgi vēl Rīga Viesturs Kleinbergs un EkonomikasMinistrija Viktors Valainis ZZS ļaus šādai uzņēmuma vadībai un padomei turpināt darbu?

Jums likās, ka esat dzirdējuši jau visu par RĪGAS SILTUMS nejēdzībām? Maldaties, šeit būs kārtējā jau Nr12: Jums esmu daudz stāstījis par to, kas notiek Rīgas labā krasta siltumtirgū. Šodien parunāsim par kreiso krastu — tur, kur tirgus vispār nav! Tur ir Rīgas Siltuma pašu saimniecība. Un te ir tas interesantākais. Šajā ēkā Imantā atrodas 50 MW termoelektrostacija — otra lielākā Latvijā, tūlīt aiz “Latvenergo”. Lielākas vienkārši nav. Tā tika būvēta ar mērķi: sadedzināt gāzi, iegūt dārgo elektroenerģiju un pārpalikumā atdot rīdziniekiem lētu siltumu — blakusproduktu. Par šādas stacijas izveidi mēs visi esam samaksājuši. Latvijas iedzīvotāji — caur OIK apmēram 60 miljonus €, vēl ~25 miljonus €no paša Rīgas Siltuma. Atceraties OIK? Tas tika ieviests, lai atbalstītu bāzes jaudas un sistēmas drošību, un kā “ekoloģisku risinājumu” – gāzi izmantojot divu produktu ieguvei: elektrībai un siltumam. Kas notika tālāk? Apskatīsim elektroenerģijas ražošanas datus: 2020/21. g. apkures sezona – 85 000 MWh 2021/22. g. sezona – 37 000 MWh 2022/23. g. sezona – vairs tikai 26 000 MWh RS Rolls-Royce turbīna pelnīja vienā gadā ~13mil € no elektrības ražošanas Un tālāk – līdzīgi. Kas notika? 2021./22. gadā šī stacija beidza darboties. Vienkārši apstājās, jo Rīgas Siltums nebija veicis nepieciešamos remontus. Un – uzmanību – nekad vairs netika iedarbināta. Vienkārši pamesta! Kā man skaidroja cilvēki, kas tur strādā, iemesls ir muļķība un neprofesionalitāte. Uzņēmuma vadība nespēj ne uzkrāt līdzekļus, ne plānot atjaunošanu, un stacija palikusi bez jebkāda lēmuma, kas ar to notiks. Tepat blakus stāv paša RS šķeldas katlumāja. Varētu domāt – viss kārtībā, zaļi, lēti, silti. Tagad klausieties uzmanīgi: Ziemas salā ar šķeldu jaudas nepietiek. Tā pietiek tikai rudenī un pavasarī. Ko dara visu auksto ziemu? Kurinām dārgo gāzi. Nevis, lai ražotu elektroenerģiju un izmantotu blakusproduktā siltumu, bet tīri tupi dedzinām 1976. gada padomju katlā. - jā parastā lielā boilerī Rezultāts – vēl dārgāk, vēl neefektīvāk un pilnīgi bez jēgas. Varbūt staciju atjaunot ir ļoti dārgi? Es runāju ar cilvēkiem, kas ikdienā redz šo absurdu. Remonta izmaksas – ap 3,2 līdz 10 miljoniem €. Pie šodienas elektroenerģijas cenām šis ieguldījums atmaksātos vienas ziemas laikā. Un stacija tad varētu strādāt vēl gadiem! Visi redzam – ziemās Nord Pool cenas turas 200–400 €/MWh, kamēr gāze maksā 30–50 €/MWh. Nav jābūt enerģētikas ģēnijam, lai saprastu, ka tāda stacija pelna. Tad kā ir? Mēs visi maksājām OIK, lai būtu bāzes jaudas, bet kopš sākās karš – visa šī jauda ir izmesta miskastē. Gāzi turpinām dedzināt katlā! Vai tas nav valsts drošības apdraudējums? Interesanti, cik gāzes tiks tīri sadedzināts katlā šajā ziemā? Un kāpēc Viļņā un Tallinā šādas vidēja izmēra gāzes termoelektrostacijas strādā nepārtraukti? Tur cits klimats? Vai cita attieksme pret savu valsti un enerģētikas drošību? 💥 Mans secinājums: Mēs dedzinām ne tikai gāzi — mēs dedzinām valsts drošību, loģiku un naudu. Un “zaļās enerģijas” vārdā to dēvējam par progresu. Cik ilgi vēl Rīga Viesturs Kleinbergs un EkonomikasMinistrija Viktors Valainis ZZS ļaus šādai uzņēmuma vadībai un padomei turpināt darbu?

Andris Kulbergs (AS) 🇺🇦🇱🇻

27,024 Aufrufe • vor 10 Monaten

🤡😳Eiroparlamenta deputātu kandidāte no partijas “Jaunlatvieši” krievijā kļuvusi par tualetes blogeri. Es nemaz nejokoju, Olga Čerņavska, kas nesen kandidēja Eiropas Parlamenta vēlēšanās, tagad apmeklē dažādas tualetes krievijas dzelzceļa stacijās un priecājas par to, ka tur ir ziepes un vislētākais tualetes papīrs. Viņa ir pārliecināta, ka tas ir īsts brīnums! 🤭 Turklāt madame kādu iemeslu dēļ uzskata, ka Latvijā par to noteikti būs skaudība. Starp citu, Čerņavska apgalvo, ka tualetes mordorā ir bezmaksas. Tajā pašā laikā viņa rāda turniketus, kurus, lai šķērsotu, ir jāuzrāda biļete. Tualetes atrodas tieši šajā stacijas daļā, un bez biļetēm tur nevar nokļūt, ticiet man. 🤷🏻‍♂️ Tāda pati sistēma darbojas, piemēram, Londonā, un tur arī tualetes ir bezmaksas, jo biļetes cenā jau ir iekļauts procents par to apkalpošanu. Rīgā stacijā var ienākt jebkurš interesents, nevis tikai kāda konkrēta reisa pasažieri. 🤦🏻‍♂️ Olga arī apgalvo, ka Rīgā cilvēki, atvainojiet, kakā tieši uz ielas. Nu, to es, protams, nekomentēšu. Bet par tualetēm krievijā es ar prieku esmu gatavs diskutēt. Es minēšu dažus krievijas mediju virsrakstus pēdējo dažu gadu laikā. 🫣 Es speciāli izvēlējos galvenokārt kremlim lojālus avotus, lai Olga nevarētu teikt, ka to visu izdomājuši CIP aģenti vai krievijas opozīcija. 😏 Krievijas tualetēs cilvēki burtiski mirst, un šādi gadījumi ir norma, nevis izņēmums. Par skolu tualetēm es vispār nerunāju – tūkstošiem skolu nav kanalizācijas kā tādas. Tāpēc Čerņavskai es iesaku pievērsties savas jaunās dzimtenes problēmām un uz visiem laikiem aizmirst Rīgu. ———————————- 😇 Priecāšos par LIKE un SHARE, tas palīdz izplatīt patiesu informāciju, kamēr maskavas boti masveidā iesniedz sūdzības par manām publikācijām, kas rezultātā ierobežo mana satura redzamību jūsu ziņu lentē.

🤡😳Eiroparlamenta deputātu kandidāte no partijas “Jaunlatvieši” krievijā kļuvusi par tualetes blogeri. Es nemaz nejokoju, Olga Čerņavska, kas nesen kandidēja Eiropas Parlamenta vēlēšanās, tagad apmeklē dažādas tualetes krievijas dzelzceļa stacijās un priecājas par to, ka tur ir ziepes un vislētākais tualetes papīrs. Viņa ir pārliecināta, ka tas ir īsts brīnums! 🤭 Turklāt madame kādu iemeslu dēļ uzskata, ka Latvijā par to noteikti būs skaudība. Starp citu, Čerņavska apgalvo, ka tualetes mordorā ir bezmaksas. Tajā pašā laikā viņa rāda turniketus, kurus, lai šķērsotu, ir jāuzrāda biļete. Tualetes atrodas tieši šajā stacijas daļā, un bez biļetēm tur nevar nokļūt, ticiet man. 🤷🏻‍♂️ Tāda pati sistēma darbojas, piemēram, Londonā, un tur arī tualetes ir bezmaksas, jo biļetes cenā jau ir iekļauts procents par to apkalpošanu. Rīgā stacijā var ienākt jebkurš interesents, nevis tikai kāda konkrēta reisa pasažieri. 🤦🏻‍♂️ Olga arī apgalvo, ka Rīgā cilvēki, atvainojiet, kakā tieši uz ielas. Nu, to es, protams, nekomentēšu. Bet par tualetēm krievijā es ar prieku esmu gatavs diskutēt. Es minēšu dažus krievijas mediju virsrakstus pēdējo dažu gadu laikā. 🫣 Es speciāli izvēlējos galvenokārt kremlim lojālus avotus, lai Olga nevarētu teikt, ka to visu izdomājuši CIP aģenti vai krievijas opozīcija. 😏 Krievijas tualetēs cilvēki burtiski mirst, un šādi gadījumi ir norma, nevis izņēmums. Par skolu tualetēm es vispār nerunāju – tūkstošiem skolu nav kanalizācijas kā tādas. Tāpēc Čerņavskai es iesaku pievērsties savas jaunās dzimtenes problēmām un uz visiem laikiem aizmirst Rīgu. ———————————- 😇 Priecāšos par LIKE un SHARE, tas palīdz izplatīt patiesu informāciju, kamēr maskavas boti masveidā iesniedz sūdzības par manām publikācijām, kas rezultātā ierobežo mana satura redzamību jūsu ziņu lentē.

Marats Kasems 🇱🇻 🇪🇺

17,421 Aufrufe • vor 6 Monaten

Nr. 12 (darba diena) premjera krēslā Pirmdiena. Jau vairāk nekā divas nedēļas premjera krēslā, bet sajūta — kā būtu pagājuši jau divi mēneši. ✅ Pirmo reizi sešu gadu laikā sasaucu Informācijas Sabiedrības Padomi, kas pēdējo reizi bija sanākusi 2020. gadā. IKT jomā ir sakrājušās nopietnas problēmas — iepirkumu kvalitāte, korupcijas skandāli, EIS iepirkumu sistēma un ES fondu naudas apguve, kas pārāk bieži balstīta uz iepirktām IT speciālistu stundām, nevis reāli izmērāmu rezultātu. 2024. un 2025. gadā IKT jomā iztērēti 453 miljoni eiro (gandrīz 1/2 miljards, no kuriem 38% apguvušas tikai trīs kompānijas. Valsts pārvaldē vairāk nekā 200 iestādēs strādā 1664 IT speciālisti, bet ministrijas un iestādes joprojām turpina masveidā iepirkt IT konsultācijas ārpakalpojumos. ➖ No šodienas uz 30 dienām pārbaudei tiek iesaldēti visi IKT konkursi. Arī ES fondu projektu lietderība ir jākontrolē, jo tajos ir arī Latvijas budžeta līdzfinansējums. Pietiek slīcināt un izšķērdēt naudu betonā un bezjēdzīgos IKT iepirkumos. ➖ Iepirktajās IKT stundās šogad jau iztērēti 30 miljoni eiro, bet 2025. gadā — 50 miljoni eiro. ➖ Nozarei ir dots uzdevums līdz nākamajai sēdei 30. jūlijā plkst. 11.00 nākt ar saskaņotu priekšlikumu, lai mēs politiski varētu lemt par konkrētām izmaiņām. ✅ Notika tikšanās ar AirBaltic vadību un ministriem par jauno biznesa plānu un piedāvājumu. Šai valdībai jau vasarā ir jāpieņem skaidrs gala lēmums par Latvijas nacionālās aviokompānijas nākotni. ➖ AirBaltic ir ļoti svarīgs Latvijas aktīvs — būtisks IKP komponents, nodokļu maksātājs un Latvijas un Baltijas savienotājs ar Eiropas finanšu un biznesa centriem. ➖ Valdība AirBaltic sagatavoto biznesa plānu vērtēs līdz jūlija beigām. ➖ Ieguldījumiem kompānijā ir jānāk no privātā sektora. ➖ AirBaltic nevar tikt finansēts tikai no Latvijas nodokļu maksātāju kabatas. ➖ Uzzinājām arī par Hormuza šauruma konflikta ietekmi uz aviācijas nozari un AirBaltic. ✅ Koalīcijas sanāksmē vienojāmies par vairākiem būtiskiem jautājumiem. ➖ Goda ģimenes statusa paplašināšanu — no vecākā bērna līdz jaunākā bērna pilngadībai. Darbs kopā ar Labklājības min ministru Reinis Uzulnieks. ➖ Gatavojāmies 27. jūnija Ministru kabineta izbraukuma sēdei Latvijas pierobežā. Tieslietu ministrija ministrs 🇱🇻 Edvards Smiltēns, Aizsardzības ministrija 🇱🇻 ministrs R.Melnis, EkonomikasMinistrija ministrs Viktors Valainis ZZS, Iekšlietu ministrija ministrs Jānis Dombrava, Kultūras ministrija ministrs Nauris Puntulis un Izglītības un zinātnes ministrija ministre Ilze Indriksone ir sagatavojuši valdībā un Saeimā skatīšanai kompensāciju likumprojektu seku novēršanai gadījumos, kad militārs drons vai cits līdzīga rakstura incidents rada bojājumus vai zaudējumus. ➖ Ļoti nepatika Ministru kabinetā pēdējā brīdī iemestais jautājums par TUA fonda naudas — 225 000 eiro — piešķiršanu Izglītības un zinātnes ministrijas sporta pasākumam, kas kaut kā ļoti sakrīt ar pēc nedēļas Rīgā organizēto Bridža čempionātu. Kā arī 1.25mil € vēl citām EM nezināmām aktivitātēm. Man nav pieņemama šāda pēdējā brīža “naudas iedalīšana” bez plāna, bez izvērtējuma un bez aprēķiniem, ja tā ir patiesība. Aicināju ministrus rīt skaidrot šo MK sēdē. Es esmu par starptautiskiem pasākumiem Latvijā un esmu gatavs tos atbalstīt, ja katrs ieguldītais eiro valstij atnes atpakaļ trīs, piecus, septiņus vai desmit eiro. Bet tam jābūt plānotam laikus un pamatotam ar skaidriem aprēķiniem. ✅ Un visbeidzot — pēc ilga pārtraukuma beidzot atradu laiku uzsist bumbu ar ilggadējiem sporta biedriem. 🏀⛹️‍♂️

Nr. 12 (darba diena) premjera krēslā Pirmdiena. Jau vairāk nekā divas nedēļas premjera krēslā, bet sajūta — kā būtu pagājuši jau divi mēneši. ✅ Pirmo reizi sešu gadu laikā sasaucu Informācijas Sabiedrības Padomi, kas pēdējo reizi bija sanākusi 2020. gadā. IKT jomā ir sakrājušās nopietnas problēmas — iepirkumu kvalitāte, korupcijas skandāli, EIS iepirkumu sistēma un ES fondu naudas apguve, kas pārāk bieži balstīta uz iepirktām IT speciālistu stundām, nevis reāli izmērāmu rezultātu. 2024. un 2025. gadā IKT jomā iztērēti 453 miljoni eiro (gandrīz 1/2 miljards, no kuriem 38% apguvušas tikai trīs kompānijas. Valsts pārvaldē vairāk nekā 200 iestādēs strādā 1664 IT speciālisti, bet ministrijas un iestādes joprojām turpina masveidā iepirkt IT konsultācijas ārpakalpojumos. ➖ No šodienas uz 30 dienām pārbaudei tiek iesaldēti visi IKT konkursi. Arī ES fondu projektu lietderība ir jākontrolē, jo tajos ir arī Latvijas budžeta līdzfinansējums. Pietiek slīcināt un izšķērdēt naudu betonā un bezjēdzīgos IKT iepirkumos. ➖ Iepirktajās IKT stundās šogad jau iztērēti 30 miljoni eiro, bet 2025. gadā — 50 miljoni eiro. ➖ Nozarei ir dots uzdevums līdz nākamajai sēdei 30. jūlijā plkst. 11.00 nākt ar saskaņotu priekšlikumu, lai mēs politiski varētu lemt par konkrētām izmaiņām. ✅ Notika tikšanās ar AirBaltic vadību un ministriem par jauno biznesa plānu un piedāvājumu. Šai valdībai jau vasarā ir jāpieņem skaidrs gala lēmums par Latvijas nacionālās aviokompānijas nākotni. ➖ AirBaltic ir ļoti svarīgs Latvijas aktīvs — būtisks IKP komponents, nodokļu maksātājs un Latvijas un Baltijas savienotājs ar Eiropas finanšu un biznesa centriem. ➖ Valdība AirBaltic sagatavoto biznesa plānu vērtēs līdz jūlija beigām. ➖ Ieguldījumiem kompānijā ir jānāk no privātā sektora. ➖ AirBaltic nevar tikt finansēts tikai no Latvijas nodokļu maksātāju kabatas. ➖ Uzzinājām arī par Hormuza šauruma konflikta ietekmi uz aviācijas nozari un AirBaltic. ✅ Koalīcijas sanāksmē vienojāmies par vairākiem būtiskiem jautājumiem. ➖ Goda ģimenes statusa paplašināšanu — no vecākā bērna līdz jaunākā bērna pilngadībai. Darbs kopā ar Labklājības min ministru Reinis Uzulnieks. ➖ Gatavojāmies 27. jūnija Ministru kabineta izbraukuma sēdei Latvijas pierobežā. Tieslietu ministrija ministrs 🇱🇻 Edvards Smiltēns, Aizsardzības ministrija 🇱🇻 ministrs R.Melnis, EkonomikasMinistrija ministrs Viktors Valainis ZZS, Iekšlietu ministrija ministrs Jānis Dombrava, Kultūras ministrija ministrs Nauris Puntulis un Izglītības un zinātnes ministrija ministre Ilze Indriksone ir sagatavojuši valdībā un Saeimā skatīšanai kompensāciju likumprojektu seku novēršanai gadījumos, kad militārs drons vai cits līdzīga rakstura incidents rada bojājumus vai zaudējumus. ➖ Ļoti nepatika Ministru kabinetā pēdējā brīdī iemestais jautājums par TUA fonda naudas — 225 000 eiro — piešķiršanu Izglītības un zinātnes ministrijas sporta pasākumam, kas kaut kā ļoti sakrīt ar pēc nedēļas Rīgā organizēto Bridža čempionātu. Kā arī 1.25mil € vēl citām EM nezināmām aktivitātēm. Man nav pieņemama šāda pēdējā brīža “naudas iedalīšana” bez plāna, bez izvērtējuma un bez aprēķiniem, ja tā ir patiesība. Aicināju ministrus rīt skaidrot šo MK sēdē. Es esmu par starptautiskiem pasākumiem Latvijā un esmu gatavs tos atbalstīt, ja katrs ieguldītais eiro valstij atnes atpakaļ trīs, piecus, septiņus vai desmit eiro. Bet tam jābūt plānotam laikus un pamatotam ar skaidriem aprēķiniem. ✅ Un visbeidzot — pēc ilga pārtraukuma beidzot atradu laiku uzsist bumbu ar ilggadējiem sporta biedriem. 🏀⛹️‍♂️

Andris Kulbergs (AS) 🇺🇦🇱🇻

19,843 Aufrufe • vor 2 Monaten

Šodien esmu pieņēmis lēmumu atkāpties no aizsardzības ministra amata, lai pasargātu Latvijas armiju no ieraušanas politiskā kampaņā. Pēdējās dienās un nedēļās mēs esam pieredzējuši dronu incidentus Latvijā un citās valstīs. Sveši droni nedrīkst apdraudēt mūsu cilvēku drošību. Aizsardzības nozare ir izdarījusi daudz un turpinās to darīt, lai stiprinātu mūsu pretgaisa aizsardzības spējas. Un mūsu cilvēku drošība ir dažādu nozaru dienestu atbildība. Aizsardzības nozares attīstība ir mana politiskā atbildība. Un šobrīd mana politiskā atbildība ir nepieļaut mūsu bruņoto spēku ieraušanu politiskā kampaņā. Es to nedaru tāpēc, ka būtu pārstājis ticēt tam, ko darām aizsardzības nozarē. Tieši pretēji. Latvijas aizsardzības spējas ir augstā līmenī. Vai vēl ir daudz darba? Jā. Bet Latvijas armija kopā ar sabiedrotajiem šodien ir gatava aizstāvēt Latviju. Es atkāpjos tāpēc, ka mūsu bruņotie spēki un valsts aizsardzības spējas ir svarīgākas par jebkura ministra amatu un jebkuras partijas interesēm. Diemžēl redzams, ka šī situācija vairs netiek izmantota tikai ministra vai viņa partijas kritikai. Tā tiek izmantota, lai apšaubītu Latvijas aizsardzības spējas, viestu šaubas par Aizsardzības ministrijas, Nacionālo bruņoto spēku gatavību – Latvijas patriotiem, kuri ikdienā strādā Latvijas drošības labā. Tas man nav pieņemami. Es nepieļaušu, ka politiska kampaņa pret mani vai pret Progresīvajiem tiek pārvērsta par kampaņu pret Latvijas armiju. Pēdējās nedēļās redzam ļoti plašu un mērķtiecīgu kampaņu pret Progresīvajiem. Tā notiek dažādās frontēs un dažādos formātos. Un iemesls tam ir vienkāršs – Progresīvie neiederas vecajā partiju sistēmā. Ar Progresīvajiem nevar sarunāt lietas pa vecam. Pie Progresīvajiem nenotiek politiski sarunāti iepirkumi. Nenotiek miljonu dalīšana savējiem. Pie mums nevar nopirkt lēmumus, ietekmi vai klusēšanu. Ne ēdināšanas konkursos, ne miljonu kokrūpnieku afērās. Un daudziem tas nav izdevīgi. Mēs redzam, kā ļoti dažādi politiski un ekonomiski spēki, kuriem citādi it kā nav nekā kopīga, pēkšņi atrod kopīgu valodu – no nacionāļiem līdz šleseristiem, no vecās politikas biznesa interesēm līdz tiem, kuri jau atklāti bruģē ceļu nākamajai populistu valdībai. Tie ir ZZS, Apvienotā saraksta, Nacionālās apvienības un Šlesera partijas politiķi, kuri visādās kombinācijās bijuši pie varas Latvijā pēdējos 20 gadus. Un šajā kontekstā Jaunās Vienotības rīcība rada jautājumus. Es saprotu bažas par reitingiem. Es saprotu politisko spiedienu. Bet brīdī, kad partija, kura sevi sauc par valstisku spēku, sāk spēlēt vienā komandā ar tiem, kuri gatavo nākamo Šlesera un populistu valdību, tā ir tuvredzīga un nevalstiska rīcība. Īpaši bīstami tas kļūst tad, ja šīs politiskās spēles vārdā tiek apšaubītas Latvijas aizsardzības spējas un mūsu bruņoto spēku profesionalitāte. Es gribu pateikt ļoti skaidri: Latvijas armija ir spēcīga. Latvijas bruņotie spēki ir profesionāli. Latvijas aizsardzības nozare strādā. Un nevienam politiskam spēkam nav tiesību savas kampaņas dēļ graut uzticēšanos valsts aizsardzībai. Jaunajai Vienotībai ir pienācis laiks paskatīties arī uz sevi. Nevar katru problēmu valstī pārvērst par kāda cita vainu. Nevar vienmēr meklēt vainīgos ārpus sevis. Nevar gadiem būt varas centrā un vienlaikus izlikties, ka par sistēmas problēmām atbild tikai citi. Jaunajai Vienotībai Saeimā ir 26 deputāti un valdībā astoņi ministri, premjers, finanšu ministrs. Tā ir lielākā valdības partija. Tāpēc nevar vienlaikus pretendēt uz visas valdības politisko kontroli un tajā pašā laikā izvairīties no atbildības par valstī notiekošo. Valdībā un politikā ir jābūt atbildībai arī pašiem par sevi, arī par saviem lēmumiem un arī par to politisko kultūru, kāda valstī tiek veidota. Es turpināšu strādāt Saeimā. Es turpināšu aizstāvēt tos principus, par kuriem esmu iestājies visu savu profesionālo dzīvi – kā mācībspēks, kā eksperts, kā politiķis un kā ministrs. Atbildīgi un mērķtiecīgi.

Šodien esmu pieņēmis lēmumu atkāpties no aizsardzības ministra amata, lai pasargātu Latvijas armiju no ieraušanas politiskā kampaņā. Pēdējās dienās un nedēļās mēs esam pieredzējuši dronu incidentus Latvijā un citās valstīs. Sveši droni nedrīkst apdraudēt mūsu cilvēku drošību. Aizsardzības nozare ir izdarījusi daudz un turpinās to darīt, lai stiprinātu mūsu pretgaisa aizsardzības spējas. Un mūsu cilvēku drošība ir dažādu nozaru dienestu atbildība. Aizsardzības nozares attīstība ir mana politiskā atbildība. Un šobrīd mana politiskā atbildība ir nepieļaut mūsu bruņoto spēku ieraušanu politiskā kampaņā. Es to nedaru tāpēc, ka būtu pārstājis ticēt tam, ko darām aizsardzības nozarē. Tieši pretēji. Latvijas aizsardzības spējas ir augstā līmenī. Vai vēl ir daudz darba? Jā. Bet Latvijas armija kopā ar sabiedrotajiem šodien ir gatava aizstāvēt Latviju. Es atkāpjos tāpēc, ka mūsu bruņotie spēki un valsts aizsardzības spējas ir svarīgākas par jebkura ministra amatu un jebkuras partijas interesēm. Diemžēl redzams, ka šī situācija vairs netiek izmantota tikai ministra vai viņa partijas kritikai. Tā tiek izmantota, lai apšaubītu Latvijas aizsardzības spējas, viestu šaubas par Aizsardzības ministrijas, Nacionālo bruņoto spēku gatavību – Latvijas patriotiem, kuri ikdienā strādā Latvijas drošības labā. Tas man nav pieņemami. Es nepieļaušu, ka politiska kampaņa pret mani vai pret Progresīvajiem tiek pārvērsta par kampaņu pret Latvijas armiju. Pēdējās nedēļās redzam ļoti plašu un mērķtiecīgu kampaņu pret Progresīvajiem. Tā notiek dažādās frontēs un dažādos formātos. Un iemesls tam ir vienkāršs – Progresīvie neiederas vecajā partiju sistēmā. Ar Progresīvajiem nevar sarunāt lietas pa vecam. Pie Progresīvajiem nenotiek politiski sarunāti iepirkumi. Nenotiek miljonu dalīšana savējiem. Pie mums nevar nopirkt lēmumus, ietekmi vai klusēšanu. Ne ēdināšanas konkursos, ne miljonu kokrūpnieku afērās. Un daudziem tas nav izdevīgi. Mēs redzam, kā ļoti dažādi politiski un ekonomiski spēki, kuriem citādi it kā nav nekā kopīga, pēkšņi atrod kopīgu valodu – no nacionāļiem līdz šleseristiem, no vecās politikas biznesa interesēm līdz tiem, kuri jau atklāti bruģē ceļu nākamajai populistu valdībai. Tie ir ZZS, Apvienotā saraksta, Nacionālās apvienības un Šlesera partijas politiķi, kuri visādās kombinācijās bijuši pie varas Latvijā pēdējos 20 gadus. Un šajā kontekstā Jaunās Vienotības rīcība rada jautājumus. Es saprotu bažas par reitingiem. Es saprotu politisko spiedienu. Bet brīdī, kad partija, kura sevi sauc par valstisku spēku, sāk spēlēt vienā komandā ar tiem, kuri gatavo nākamo Šlesera un populistu valdību, tā ir tuvredzīga un nevalstiska rīcība. Īpaši bīstami tas kļūst tad, ja šīs politiskās spēles vārdā tiek apšaubītas Latvijas aizsardzības spējas un mūsu bruņoto spēku profesionalitāte. Es gribu pateikt ļoti skaidri: Latvijas armija ir spēcīga. Latvijas bruņotie spēki ir profesionāli. Latvijas aizsardzības nozare strādā. Un nevienam politiskam spēkam nav tiesību savas kampaņas dēļ graut uzticēšanos valsts aizsardzībai. Jaunajai Vienotībai ir pienācis laiks paskatīties arī uz sevi. Nevar katru problēmu valstī pārvērst par kāda cita vainu. Nevar vienmēr meklēt vainīgos ārpus sevis. Nevar gadiem būt varas centrā un vienlaikus izlikties, ka par sistēmas problēmām atbild tikai citi. Jaunajai Vienotībai Saeimā ir 26 deputāti un valdībā astoņi ministri, premjers, finanšu ministrs. Tā ir lielākā valdības partija. Tāpēc nevar vienlaikus pretendēt uz visas valdības politisko kontroli un tajā pašā laikā izvairīties no atbildības par valstī notiekošo. Valdībā un politikā ir jābūt atbildībai arī pašiem par sevi, arī par saviem lēmumiem un arī par to politisko kultūru, kāda valstī tiek veidota. Es turpināšu strādāt Saeimā. Es turpināšu aizstāvēt tos principus, par kuriem esmu iestājies visu savu profesionālo dzīvi – kā mācībspēks, kā eksperts, kā politiķis un kā ministrs. Atbildīgi un mērķtiecīgi.

Andris Spruds

48,753 Aufrufe • vor 3 Monaten

RAIL BALTICA “PĀLIS” DAUGAVĀ Gribi zināt, kā patiesībā radās Rail Baltica tilta balsts Daugavā – tā sauktais “Briškena pālis”? Gribi zināt, kurš par to ir atbildīgs? 👉 Noskaties video līdz galam. Tajā ir precīzi parādīti visi fakti, dokumenti un lēmumi laika griezumā. Šis stāsts jau sen ir zināms, izmeklēts, aprēķināts un konstatēts – tilta balsts bija jākonservē jau 2024. gada vidū. Nepaslinko – noskatoties visu video, kļūst pilnīgi skaidrs, ka: - jau 2015. gadā Finanšu ministrija paredzēja finansējuma trūkumu, - Tieslietu ministrija konstatēja riskus, - Valsts kontrole uz tiem rakstiski norādīja. 👉 Šie riski tika brutāli ignorēti. Atkārtošu vēlreiz to, ko publiski teicu jau 2024. gadā: Rail Baltica Daugavas tilta balsts nedrīkstēja palikt nepabeigts. Inženieri jau iepriekš paredzēja, ka balsts dabiski nosēžas ~32 cm, un pēc aptuveni 9 mēnešiem tam bija jābūt precīzi savienotam ar tilta turpinājumu. Tas nenotika. Rezultāts: - pāļa grimšana Daugavā turpinās gravitācijas ietekmē, konservācija šādā stadijā ir praktiski tehniski neiespējama, tas ir ārkārtīgi dārgi un viss tiek segts no valsts budžeta līdzekļiem. Šis stāsts sākās jau 2012. gadā, kad Kaspars Briškens Satiksmes ministrija sasauca pirmo sanāksmi par Rail Baltica ievadu Rīgā. Jau tad tika apgalvots, ka esošā ViVi 1520 mm dzelzceļa tilta caurlaide ir nepietiekama un nepieciešams jauns Rail Baltica tilts pār Daugavu. Tā sākās nevajadzīgais “Rīgas cilpas” stāsts: -bez ekonomiska pamatojuma, -bez praktiska ieguvuma, -ar vienu mērķi – maksimāli finansēt visu no ES līdzekļiem. Tieši šī iemesla dēļ tika izvēlēta “Rīgas cilpa”, kas prasīja jauna dzelzceļa tilta būvniecību pār Daugavu. 👉 Šodien redzam rezultātu: -stratēģija ir pilnībā izgāzusies, - izšķērdēti milzu līdzekļi, - sabojāta Rīgas pilsētvide, - Rail Baltica pamattrases būvniecība kavēta par gandrīz 10 gadiem, - būtiski sabojāta Latvijas starptautiskā reputācija. Un tas viss – nepamatotu lēmumu, politiskās bezatbildības un ignorances dēļ. Īpaša politiskā atbildība šajā stāstā ir jāuzņemas Jaunajai Vienotībai. Premjere Evika Siliņa 🇱🇻🇺🇦 šo visu tikai turpina: - lēmumu nepieņemšanu, - vainas novelšanu uz citiem, - atbildības neuzņemšanos. 👉 Visi šie fakti tika identificēti, publiskoti un detalizēti izskatīti Saeimas Rail Baltica parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdēs 2024. gadā un ir pieejami Gala ziņojumā. KO DARĪT NEKAVĒJOTIES 1. Iecelt vienu konkrētu atbildīgo personu (vārds, uzvārds) par Rail Baltica projektu ar reālām pilnvarām rīkoties. 2. Premjerei personīgi sasaukt Rail Baltica kontroles sēdi vismaz reizi mēnesī. 3. Beidzot pieņemt: - 1. marta 2025 – pamattrases apstiprinājumu, - 1. jūlija 2025 – budžeta un finansēšanas plānu, - 1. novembra 2025 – pilnu ieguvumu–izdevumu analīzi. 👉 Neviens no šiem dokumentiem vēl šodien nav iesniegts vai izskatīts. 4. Risināt finansējumu kopā ar Igauniju un Lietuvu, kopīgi vēršoties Eiropas Komisijā ar vienotu finansējuma pieprasījumu – nevis tikai par to runāt. 5. Pieteikties EK militārajam finansējumam un SAFE instrumentam. 6. Beigt zaudēt ES finansējumu bezdarbības dēļ. 7. Noslēgt jaunu Rail Baltica Baltijas starpvalstu līgumu un to ratificēt Saeimā. 8. Noteikt reālistiskus, izpildāmus projekta termiņus. APVIENOTAIS SARAKSTS

RAIL BALTICA “PĀLIS” DAUGAVĀ Gribi zināt, kā patiesībā radās Rail Baltica tilta balsts Daugavā – tā sauktais “Briškena pālis”? Gribi zināt, kurš par to ir atbildīgs? 👉 Noskaties video līdz galam. Tajā ir precīzi parādīti visi fakti, dokumenti un lēmumi laika griezumā. Šis stāsts jau sen ir zināms, izmeklēts, aprēķināts un konstatēts – tilta balsts bija jākonservē jau 2024. gada vidū. Nepaslinko – noskatoties visu video, kļūst pilnīgi skaidrs, ka: - jau 2015. gadā Finanšu ministrija paredzēja finansējuma trūkumu, - Tieslietu ministrija konstatēja riskus, - Valsts kontrole uz tiem rakstiski norādīja. 👉 Šie riski tika brutāli ignorēti. Atkārtošu vēlreiz to, ko publiski teicu jau 2024. gadā: Rail Baltica Daugavas tilta balsts nedrīkstēja palikt nepabeigts. Inženieri jau iepriekš paredzēja, ka balsts dabiski nosēžas ~32 cm, un pēc aptuveni 9 mēnešiem tam bija jābūt precīzi savienotam ar tilta turpinājumu. Tas nenotika. Rezultāts: - pāļa grimšana Daugavā turpinās gravitācijas ietekmē, konservācija šādā stadijā ir praktiski tehniski neiespējama, tas ir ārkārtīgi dārgi un viss tiek segts no valsts budžeta līdzekļiem. Šis stāsts sākās jau 2012. gadā, kad Kaspars Briškens Satiksmes ministrija sasauca pirmo sanāksmi par Rail Baltica ievadu Rīgā. Jau tad tika apgalvots, ka esošā ViVi 1520 mm dzelzceļa tilta caurlaide ir nepietiekama un nepieciešams jauns Rail Baltica tilts pār Daugavu. Tā sākās nevajadzīgais “Rīgas cilpas” stāsts: -bez ekonomiska pamatojuma, -bez praktiska ieguvuma, -ar vienu mērķi – maksimāli finansēt visu no ES līdzekļiem. Tieši šī iemesla dēļ tika izvēlēta “Rīgas cilpa”, kas prasīja jauna dzelzceļa tilta būvniecību pār Daugavu. 👉 Šodien redzam rezultātu: -stratēģija ir pilnībā izgāzusies, - izšķērdēti milzu līdzekļi, - sabojāta Rīgas pilsētvide, - Rail Baltica pamattrases būvniecība kavēta par gandrīz 10 gadiem, - būtiski sabojāta Latvijas starptautiskā reputācija. Un tas viss – nepamatotu lēmumu, politiskās bezatbildības un ignorances dēļ. Īpaša politiskā atbildība šajā stāstā ir jāuzņemas Jaunajai Vienotībai. Premjere Evika Siliņa 🇱🇻🇺🇦 šo visu tikai turpina: - lēmumu nepieņemšanu, - vainas novelšanu uz citiem, - atbildības neuzņemšanos. 👉 Visi šie fakti tika identificēti, publiskoti un detalizēti izskatīti Saeimas Rail Baltica parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdēs 2024. gadā un ir pieejami Gala ziņojumā. KO DARĪT NEKAVĒJOTIES 1. Iecelt vienu konkrētu atbildīgo personu (vārds, uzvārds) par Rail Baltica projektu ar reālām pilnvarām rīkoties. 2. Premjerei personīgi sasaukt Rail Baltica kontroles sēdi vismaz reizi mēnesī. 3. Beidzot pieņemt: - 1. marta 2025 – pamattrases apstiprinājumu, - 1. jūlija 2025 – budžeta un finansēšanas plānu, - 1. novembra 2025 – pilnu ieguvumu–izdevumu analīzi. 👉 Neviens no šiem dokumentiem vēl šodien nav iesniegts vai izskatīts. 4. Risināt finansējumu kopā ar Igauniju un Lietuvu, kopīgi vēršoties Eiropas Komisijā ar vienotu finansējuma pieprasījumu – nevis tikai par to runāt. 5. Pieteikties EK militārajam finansējumam un SAFE instrumentam. 6. Beigt zaudēt ES finansējumu bezdarbības dēļ. 7. Noslēgt jaunu Rail Baltica Baltijas starpvalstu līgumu un to ratificēt Saeimā. 8. Noteikt reālistiskus, izpildāmus projekta termiņus. APVIENOTAIS SARAKSTS

Andris Kulbergs (AS) 🇺🇦🇱🇻

39,477 Aufrufe • vor 7 Monaten

Uzruna manā nominācijā par ministru prezidenta kandidātu no APVIENOTAIS SARAKSTS Vēlos teikt paldies Apvienotā saraksta kolēģiem un domubiedriem par man uzticēto godu kandidēt Ministru prezidenta amatam. Jā, tas ir gods, bet vēl vairāk – atbildība un izaicinājums. Atbildība par valsti. Par tās drošību un nākotni. Pirms četriem gadiem, ienākot Latvijas politikā, definēju sev mērķi – strādāt valsts labā pēc labākās sirdsapziņas. Strādāt tā, lai mani bērni ar lepnumu varētu teikt – mans tētis ir Andris Kulbergs. Un viņš ir Saeimas deputāts. Pirms četriem gadiem es vēl biju ideālists, jo nezināju par politiku to, ko zinu šodien. Es joprojām esmu ideālists. Esmu pārliecināts, ka Latvijas politikas pirmajās rindās šodien jābūt cilvēkiem, kas ir gatavi vārda tiešā nozīmē cīnīties par savu valsti. Jā, arī daudz un ļoti daudz strādāt, nevis nodarboties ar tukšmuldēšanu, intrigu vīšanu un pašlabuma meklēšanu. Tieši šodien, ņemot vērā Latvijas iekšpolitisko situāciju, kā arī ģeopolitisko situāciju pasaulē, ir jāatzīst, ka cīņai par mūsu valsti jābūt skaudrai un principiālai. Ir jāpieņem bezkompromisu lēmumi par drošu un pārtikušu Latviju. Tagad un nākotnē. Man jautā, vai uzņemšos atbildību, ja šobrīd, šajā politiskajā situācijā, būs jāuzņemas premjera amata pienākumi? Šodien stāvēšana malā ir līdzvērtīga vienaldzībai pret savas valsts nākotni. Šodien nav laiks vērot notikumus no malas vai cerēt, ka problēmas atrisināsies pašas no sevis. Tāpēc esmu pārliecināts, ka šis ir brīdis, kad jāuzņemas atbildība, nevis jānoraugās, kā valsts arvien dziļāk grimst neizlēmībā un stagnācijā. Mūsu valsts šobrīd ir tik ievainojama kā nekad. Tehniska valdība vai valdība, kura tikai formāli eksistē līdz Saeimas vēlēšanām, mums nav pieņemams redzējums. Izlēmīgi lēmumi jāpieņem jau šodien. Aizgājusī valdība ir turējusies uz satrunējušiem pamatiem – bez iekšējās sadarbības, bez sabiedrības atbalsta, bez sadarbības ar visiem politiskajiem spēkiem. Izmainot vienu elementu, tā sabruka kā kāršu namiņš. Šīs ir sekas ilgstošai arogancei. Pateicoties bezatbildīgai dzīvošanai uz parāda, jau nākamajā gadā var trūkt līdzekļu Latvijas drošības un aizsardzības nodrošināšanai. Rezerves ir izsmeltas. Valstij nav līdzekļu, lai grūtos laikos atbalstītu savus iedzīvotājus un uzņēmumus. Šodien mūsu galvenais uzdevums - novērst sūci valsts budžeta laivai, lai tā nenogrimst. Mums vairs nav termiņa “rīt”. Mums ir termiņš – vakar! Tāpēc, ja mums būs jāuzņemas atbildība tagad, nodrošinot Latvijas politisko stabilitāti, esmu tam gatavs un – mēs rīkosimies! Beigsim izšķērdību. Samazināsim prēmiju fondu valsts un valsts kapitālsabiedrību darbiniekiem. Izvērtēsim ES fondu projektu iepirkumus, lai paātrinātu ES projektu uzsākšanu, īstenošanu un pabeigšanu. Nepieļausim bezjēdzīgus un koruptīvus iepirkumus. Labāk kaut ko neīstenosim un neapgūsim, nekā turpināsim barot IT jomā izveidoto koruptīvo karteli. Strādāsim Latvijas drošībai. Pārņemot Ukrainas pieredzi, balstot valsts aizsardzību zināšanās, kas strādā šodien. Militārajai ražošanai jānotiek Latvijā. Atjaunosim uzticību ar iekšējiem un ārējiem partneriem. Svarīgāko nozari jāvada profesionāliem un kompetentiem cilvēkiem. Tāpēc mūsu risinājums ir darbs. Strādājot rezultātam, nevis procesam. Savukārt rezultātus ilgtermiņā var nodrošināt mūsu pārliecība, ka valsts drošība sākas valsts ekonomikā. Mūsu mērķis ir trīskārša drošība. Militāra drošība ar stipriem Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un sabiedrotajiem. Ekonomiskā drošība ar spēcīgiem uzņēmumiem un darbavietām. Pilsoniskā drošība valstī, kurai cilvēki uzticas. Pirmkārt. Mūsu absolūta prioritāte ir sistēmiska kārtības ieviešana valsts finansēs. Pieliekot punktu izšķērdībai, nesaimnieciskumam un nekompetencei, kādu esam pieredzējuši, piermēram, Rail Baltic projektā. Pilns un visaptverošs valsts finanšu audits – pirmais darbs. Lai sakārtotu galveno valsts motoru – budžetu. Ir jāsaprot, kāpēc šis motors ik pa laikam grab, klab un negrib darboties. Ja šis darbs netiks izdarīts, tad valstī pozitīvu izmaiņu nebūs. Ja auto ir caura bāka, tad vari liet degvielu , cik gribi, tā tik un tā līst ārā un auto uz priekšu neiet. Otrkārt. Jaunu standartu ieviešana valsts pārvaldē. Valstij vajadzīgi profesionāli un drosmīgi ierēdņi, kas spēj uzņemties atbildību par rezultātu, nevis baidās par savu amatu. Latvijas valsts nevar atļauties uzturēt milzīgu un neefektīvu valsts aparātu. Uzskatu, ka mēs varam kļūt par efektīvākās valsts pārvaldes čempioniem Eiropā. Šodien to var panākt, valsts pārvaldē iedzīvinot digitalizāciju un mākslīgo intelektu. Profesionāli, neizšķiežot miljonus neveiksmīgos digitalizācijas procesos. Treškārt. Valsts ekonomiskā izaugsme. Ir jāizbeidz šī brīža tendence “dalīt, pārdalīt un tērēt”! Mums jānokāpj no Eiropas fondu atkarības. Mūsu mērķis: valstij ir japelna! Ir jāļauj pelnīt uzņēmumiem. Uz izaugsmi vērsts privātais bizness nozīmē lielākus nodokļus valsts budžetā. Valstij nav jāpelna uz uzņēmumu rēķina, tiem piespiežot maksāt augstu elektrības nodokli vai traucējot uzņēmumiem strādāt, atkal un atkal izdomājot jaunus birokrātiskus šķēršļus. Valsts ir uzņēmumiem, nevis uzņēmumi – valstij. Tāpēc jānodrošina maksimāls atbalsts uzņēmumiem. Nevis vārdos, bet reālos darbos. Nodrošinot “sarkanā paklāja” principu eksportējošiem uzņēmumiem, aizsardzības industrijai, reģionālajai uzņēmējdarbībai utt. Maksimāli atbalstot vietējos ražotājus, zemniekus ….. Jā, mēs neaizmirsīsim arī vietējo zemnieku, kura ikdiena ir konkurence ar kaimiņvalstu lētajiem dārzeņiem. Veselīgs protekcionisms būs viena no mūsu prioritātēm. Valsts dominance /intervence/ ekonomikā ir jāizbeidz! Ceturtkārt. Valsts kapitālsabiedrību reforma, izveidojot Latvijas Attīstības fondu, pārņemot visu kapitālsabiedrību pārvaldību. Tādejādi kapitālsabiedrības atraujot no valsts un politiskās ietekmes. Fonda mērķis ir veidot Latvijas drošības spilvenu nākamajām paaudzēm. Ir jāizbeidz absurdā situācija, kad valsts, ar atsevišķu kapitālsabiedrību “rokām”, faktiski apzog savus iedzīvotājus. Šodien vairāku milzīgu kapitālsabiedrību galvenais mērķis ir pelnīt valstij pēc iespējas lielākas dividendes. Tas notiek uz sabiedrības rēķina! Šīs valsts kapitālsabiedrības (Latvenergo, Rīgas siltums, AST, Latvijas valsts meži, Sadales tīkli, CSDD, Latvijas Loto) nestrādā normālas konkurences apstākļos. Tās pelna, pateicoties milzu rēķiniem, ko saņem to klienti. Kas ir īpašs izredzēto pulciņš ar nereti ļoti zemu vai vispār neesošu kompetenci? Jā, tie ir valsts kapitālsabiedrību padomes locekļi, kas pielipuši valdošajai poliskajai varai. Korupcijas pansionāts, kur zem saukļa “profesionāla pārvaldība” patiesībā notiek legalizēta korupcija. Piektkārt. Veselība, izglītība un iekšējā drošība kā prioritātes. Tomēr atceramies, kamēr valsts budžets netiks sakārtots un valsts ekonomika iedarbināta pareizajā virzienā, veselības un izglītības sistēmas klibos. Bez veselības un izglītība sistēmas valstij nav nākotnes. Mums vajadzīga spēcīga izglītības sistēma, lai jaunajā paaudzē iedzīvinātu jaunu ekonomisko domāšanu. Un mums vajadzīga jaudīga veselības sistēma, jo veselīga sabiedrība ir izšķirošs spēks stipras valsts attīstībā. Mūsu politiskie konkurenti saviem vēlētājiem solīs debessmannu bļodiņā ar zelta maliņu. Es runāšu tiešu valodu. Apsolot reāli izdarāmus darbus un strādājot tā, lai pēc 4 gadiem man nebūtu kauns teikt – esmu Andris Kulbergs. Valstvīrs. Šodien vēlos jūs iepazīstināt ar Apvienotais saraksts vēlēšanu sarakstu līderiem. · Edgars Tavars. Zemgale. Mūsu frakcijas vadītājs, saliedētājs un uz priekšu virzītājs. Dedzīgs un racionāls reizē, spējīgs atrast kompromisus, bet nepārkāpt principus. · Edvards Smiltēns. Vidzeme. Ļoti novērtēju Edvarda pieredzi un enerģiju, to ko viņš darījis Ukrainas atbalstam, kā arī plašo ārpolitikas un drošības ekspertīzi. · Juris Viļums. Latgale. Taisnu valodu un muguru, Latgales un Latvijas patriots,nekad neaizmirst no kurienes nācis. Tieši tāds pārstāvis vajadzīgs mūsu ļaudīm kritiski svarīgajā austrumu pierobežā. · Māris Kučinskis. Kurzeme. Cilvēks, kura godaprātu un nosvērtību ciena visi, neatkarīgi no politiskās piederības. Atbildība, pieredze un plašs skatījums. · Es pats startēšu Rīgā, uzrunājot un pārliecinot tos, kam svarīga mūsu valsts droša nākotne, nevis stagnācija vai populisms. Spēcīga komanda, izlēmība un kompetence – tas raksturo APVIENOTAIS SARAKSTS komandu. Mēs nebaidāmies pieņemt grūtus lēmumus un uzņemties atbildību par to sekām.

Uzruna manā nominācijā par ministru prezidenta kandidātu no APVIENOTAIS SARAKSTS Vēlos teikt paldies Apvienotā saraksta kolēģiem un domubiedriem par man uzticēto godu kandidēt Ministru prezidenta amatam. Jā, tas ir gods, bet vēl vairāk – atbildība un izaicinājums. Atbildība par valsti. Par tās drošību un nākotni. Pirms četriem gadiem, ienākot Latvijas politikā, definēju sev mērķi – strādāt valsts labā pēc labākās sirdsapziņas. Strādāt tā, lai mani bērni ar lepnumu varētu teikt – mans tētis ir Andris Kulbergs. Un viņš ir Saeimas deputāts. Pirms četriem gadiem es vēl biju ideālists, jo nezināju par politiku to, ko zinu šodien. Es joprojām esmu ideālists. Esmu pārliecināts, ka Latvijas politikas pirmajās rindās šodien jābūt cilvēkiem, kas ir gatavi vārda tiešā nozīmē cīnīties par savu valsti. Jā, arī daudz un ļoti daudz strādāt, nevis nodarboties ar tukšmuldēšanu, intrigu vīšanu un pašlabuma meklēšanu. Tieši šodien, ņemot vērā Latvijas iekšpolitisko situāciju, kā arī ģeopolitisko situāciju pasaulē, ir jāatzīst, ka cīņai par mūsu valsti jābūt skaudrai un principiālai. Ir jāpieņem bezkompromisu lēmumi par drošu un pārtikušu Latviju. Tagad un nākotnē. Man jautā, vai uzņemšos atbildību, ja šobrīd, šajā politiskajā situācijā, būs jāuzņemas premjera amata pienākumi? Šodien stāvēšana malā ir līdzvērtīga vienaldzībai pret savas valsts nākotni. Šodien nav laiks vērot notikumus no malas vai cerēt, ka problēmas atrisināsies pašas no sevis. Tāpēc esmu pārliecināts, ka šis ir brīdis, kad jāuzņemas atbildība, nevis jānoraugās, kā valsts arvien dziļāk grimst neizlēmībā un stagnācijā. Mūsu valsts šobrīd ir tik ievainojama kā nekad. Tehniska valdība vai valdība, kura tikai formāli eksistē līdz Saeimas vēlēšanām, mums nav pieņemams redzējums. Izlēmīgi lēmumi jāpieņem jau šodien. Aizgājusī valdība ir turējusies uz satrunējušiem pamatiem – bez iekšējās sadarbības, bez sabiedrības atbalsta, bez sadarbības ar visiem politiskajiem spēkiem. Izmainot vienu elementu, tā sabruka kā kāršu namiņš. Šīs ir sekas ilgstošai arogancei. Pateicoties bezatbildīgai dzīvošanai uz parāda, jau nākamajā gadā var trūkt līdzekļu Latvijas drošības un aizsardzības nodrošināšanai. Rezerves ir izsmeltas. Valstij nav līdzekļu, lai grūtos laikos atbalstītu savus iedzīvotājus un uzņēmumus. Šodien mūsu galvenais uzdevums - novērst sūci valsts budžeta laivai, lai tā nenogrimst. Mums vairs nav termiņa “rīt”. Mums ir termiņš – vakar! Tāpēc, ja mums būs jāuzņemas atbildība tagad, nodrošinot Latvijas politisko stabilitāti, esmu tam gatavs un – mēs rīkosimies! Beigsim izšķērdību. Samazināsim prēmiju fondu valsts un valsts kapitālsabiedrību darbiniekiem. Izvērtēsim ES fondu projektu iepirkumus, lai paātrinātu ES projektu uzsākšanu, īstenošanu un pabeigšanu. Nepieļausim bezjēdzīgus un koruptīvus iepirkumus. Labāk kaut ko neīstenosim un neapgūsim, nekā turpināsim barot IT jomā izveidoto koruptīvo karteli. Strādāsim Latvijas drošībai. Pārņemot Ukrainas pieredzi, balstot valsts aizsardzību zināšanās, kas strādā šodien. Militārajai ražošanai jānotiek Latvijā. Atjaunosim uzticību ar iekšējiem un ārējiem partneriem. Svarīgāko nozari jāvada profesionāliem un kompetentiem cilvēkiem. Tāpēc mūsu risinājums ir darbs. Strādājot rezultātam, nevis procesam. Savukārt rezultātus ilgtermiņā var nodrošināt mūsu pārliecība, ka valsts drošība sākas valsts ekonomikā. Mūsu mērķis ir trīskārša drošība. Militāra drošība ar stipriem Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un sabiedrotajiem. Ekonomiskā drošība ar spēcīgiem uzņēmumiem un darbavietām. Pilsoniskā drošība valstī, kurai cilvēki uzticas. Pirmkārt. Mūsu absolūta prioritāte ir sistēmiska kārtības ieviešana valsts finansēs. Pieliekot punktu izšķērdībai, nesaimnieciskumam un nekompetencei, kādu esam pieredzējuši, piermēram, Rail Baltic projektā. Pilns un visaptverošs valsts finanšu audits – pirmais darbs. Lai sakārtotu galveno valsts motoru – budžetu. Ir jāsaprot, kāpēc šis motors ik pa laikam grab, klab un negrib darboties. Ja šis darbs netiks izdarīts, tad valstī pozitīvu izmaiņu nebūs. Ja auto ir caura bāka, tad vari liet degvielu , cik gribi, tā tik un tā līst ārā un auto uz priekšu neiet. Otrkārt. Jaunu standartu ieviešana valsts pārvaldē. Valstij vajadzīgi profesionāli un drosmīgi ierēdņi, kas spēj uzņemties atbildību par rezultātu, nevis baidās par savu amatu. Latvijas valsts nevar atļauties uzturēt milzīgu un neefektīvu valsts aparātu. Uzskatu, ka mēs varam kļūt par efektīvākās valsts pārvaldes čempioniem Eiropā. Šodien to var panākt, valsts pārvaldē iedzīvinot digitalizāciju un mākslīgo intelektu. Profesionāli, neizšķiežot miljonus neveiksmīgos digitalizācijas procesos. Treškārt. Valsts ekonomiskā izaugsme. Ir jāizbeidz šī brīža tendence “dalīt, pārdalīt un tērēt”! Mums jānokāpj no Eiropas fondu atkarības. Mūsu mērķis: valstij ir japelna! Ir jāļauj pelnīt uzņēmumiem. Uz izaugsmi vērsts privātais bizness nozīmē lielākus nodokļus valsts budžetā. Valstij nav jāpelna uz uzņēmumu rēķina, tiem piespiežot maksāt augstu elektrības nodokli vai traucējot uzņēmumiem strādāt, atkal un atkal izdomājot jaunus birokrātiskus šķēršļus. Valsts ir uzņēmumiem, nevis uzņēmumi – valstij. Tāpēc jānodrošina maksimāls atbalsts uzņēmumiem. Nevis vārdos, bet reālos darbos. Nodrošinot “sarkanā paklāja” principu eksportējošiem uzņēmumiem, aizsardzības industrijai, reģionālajai uzņēmējdarbībai utt. Maksimāli atbalstot vietējos ražotājus, zemniekus ….. Jā, mēs neaizmirsīsim arī vietējo zemnieku, kura ikdiena ir konkurence ar kaimiņvalstu lētajiem dārzeņiem. Veselīgs protekcionisms būs viena no mūsu prioritātēm. Valsts dominance /intervence/ ekonomikā ir jāizbeidz! Ceturtkārt. Valsts kapitālsabiedrību reforma, izveidojot Latvijas Attīstības fondu, pārņemot visu kapitālsabiedrību pārvaldību. Tādejādi kapitālsabiedrības atraujot no valsts un politiskās ietekmes. Fonda mērķis ir veidot Latvijas drošības spilvenu nākamajām paaudzēm. Ir jāizbeidz absurdā situācija, kad valsts, ar atsevišķu kapitālsabiedrību “rokām”, faktiski apzog savus iedzīvotājus. Šodien vairāku milzīgu kapitālsabiedrību galvenais mērķis ir pelnīt valstij pēc iespējas lielākas dividendes. Tas notiek uz sabiedrības rēķina! Šīs valsts kapitālsabiedrības (Latvenergo, Rīgas siltums, AST, Latvijas valsts meži, Sadales tīkli, CSDD, Latvijas Loto) nestrādā normālas konkurences apstākļos. Tās pelna, pateicoties milzu rēķiniem, ko saņem to klienti. Kas ir īpašs izredzēto pulciņš ar nereti ļoti zemu vai vispār neesošu kompetenci? Jā, tie ir valsts kapitālsabiedrību padomes locekļi, kas pielipuši valdošajai poliskajai varai. Korupcijas pansionāts, kur zem saukļa “profesionāla pārvaldība” patiesībā notiek legalizēta korupcija. Piektkārt. Veselība, izglītība un iekšējā drošība kā prioritātes. Tomēr atceramies, kamēr valsts budžets netiks sakārtots un valsts ekonomika iedarbināta pareizajā virzienā, veselības un izglītības sistēmas klibos. Bez veselības un izglītība sistēmas valstij nav nākotnes. Mums vajadzīga spēcīga izglītības sistēma, lai jaunajā paaudzē iedzīvinātu jaunu ekonomisko domāšanu. Un mums vajadzīga jaudīga veselības sistēma, jo veselīga sabiedrība ir izšķirošs spēks stipras valsts attīstībā. Mūsu politiskie konkurenti saviem vēlētājiem solīs debessmannu bļodiņā ar zelta maliņu. Es runāšu tiešu valodu. Apsolot reāli izdarāmus darbus un strādājot tā, lai pēc 4 gadiem man nebūtu kauns teikt – esmu Andris Kulbergs. Valstvīrs. Šodien vēlos jūs iepazīstināt ar Apvienotais saraksts vēlēšanu sarakstu līderiem. · Edgars Tavars. Zemgale. Mūsu frakcijas vadītājs, saliedētājs un uz priekšu virzītājs. Dedzīgs un racionāls reizē, spējīgs atrast kompromisus, bet nepārkāpt principus. · Edvards Smiltēns. Vidzeme. Ļoti novērtēju Edvarda pieredzi un enerģiju, to ko viņš darījis Ukrainas atbalstam, kā arī plašo ārpolitikas un drošības ekspertīzi. · Juris Viļums. Latgale. Taisnu valodu un muguru, Latgales un Latvijas patriots,nekad neaizmirst no kurienes nācis. Tieši tāds pārstāvis vajadzīgs mūsu ļaudīm kritiski svarīgajā austrumu pierobežā. · Māris Kučinskis. Kurzeme. Cilvēks, kura godaprātu un nosvērtību ciena visi, neatkarīgi no politiskās piederības. Atbildība, pieredze un plašs skatījums. · Es pats startēšu Rīgā, uzrunājot un pārliecinot tos, kam svarīga mūsu valsts droša nākotne, nevis stagnācija vai populisms. Spēcīga komanda, izlēmība un kompetence – tas raksturo APVIENOTAIS SARAKSTS komandu. Mēs nebaidāmies pieņemt grūtus lēmumus un uzņemties atbildību par to sekām.

Andris Kulbergs (AS) 🇺🇦🇱🇻

78,507 Aufrufe • vor 3 Monaten

Dāmas un kungi! Esam nonākuši līdz brīdim, kad no diviem cilvēkiem studijā trakākais nav Beness Aijo. Un tas ir neskatoties uz emocionalitāti, ar kādu viņš parasti runā. Ja jūs man neticat, apskatieties video un pārliecinieties paši. Konteksts. Bijušais Eiropas Parlamenta deputāts Andrejs Mamikins ir publicējis interviju ar “melno Ļeņinu”. Abi šie personāži tagad dzīvo maskavā, un, kamēr Benesam tā arī neizdevās atrast pastāvīgus ienākumus, Andrejs saņēma kremļa subsīdiju sava YouTube kanāla attīstīšanai. Raidījuma pirmajās 40 minūtēs bijušie Latvijas iedzīvotāji apsprieda Aijo biogrāfiju, sūdzējās par to, kā pret viņiem izturējās Rīgā, un nostaļģiski atcerējās savu jaunību. Tas viss izskatījās garlaicīgi un neinteresanti. Taču beigās notika kaut kas tāds, ko Mamikins nebija gaidījis, aicinot viesi uz šovu. Iemesls tam bija Benesa piesardzīgais paziņojums, ka viņš nav pret pamieru starp Ukrainu un krieviju. Sižets. Un no šī brīža vecie draugi sāka kliegt un skandalēt. Mamikins, protams, parādīja savu propagandista neprofesionalitāti un lietoja pārāk banālus izteicienus, kā piemēram, “Eņģeļu aleja” un “narkomāns Zelenskis”. Labs propagandons izdomā savus naratīvus, nevis atkārto sen zināmus. Tomēr nevērtēsim Andreju pārāk zemu, jo viņš krievijā nav pavadījis daudz laika. Pilnīgi iespējams, ka Andrjuša drīzumā apgūs visas propagandas mākslas nianses. “Ļeņins no Rēzeknes” atbildēja, sitot Mamikinam pa seju ar faktiem. Beness Aijo paspēja pastāstīt par augsto mirstību Orkistānā, nosauca sensacionālu skaitli, proti ka jau ir vairāk par 150 tūkstošiem karā kritušo krievu (protams, ka to ir vairāk, bet arī šis skaitlis krievijā ir aizliegts), un noslēgumā viņš pat iestājās pret “Orešņika”, ko viņš nez kāpēc nosauca par “Zemesriekstu”(орешек), izmēģinājumiem Ukrainas teritorijā. Tuvojoties beigām, šie puiši nonāca līdz tam, ka Mamikins atzina ukraiņus par cienīgiem karotājiem, bet Beness aicināja nerīkot mobilizāciju un nepieļaut trešo pasaules karu. Secinājumi. Šai programmai noteikti būs lielas problēmas un negatīvas sekas. Krievijā joprojām nav atļauts saukt Prigožina uzvārdu un atsaukties uz viņu. Nedrīkst arī stāstīt, ka salīdzinoši mierīgos laikos, gadā tika nogalināti septiņi cilvēki. Pēc iepriekšminētajiem Aijo izteikumiem sekoja Mamikina klusā atbilde, ka tie ir meli. Redzot, ka kādreiz pieredzējušais TV šovu vadītājs nespēj tikt galā ar revolucionāru, režisors austiņā lika Andrejam pārtraukt raidījumu. Pāris reizes ir skaidri redzams, ka Mamikins pieskaras savai ausij. Mamikina histērija ir pilnīgi saprotama, jo atšķirībā no Aijo viņš vēl nav kļuvis par krievijas pilsoni. Tāpēc Andrejs var simt reižu atkārtot, ka Rīgā viņu gribēja nogalināt, bet patiesībā viņš baidās no kaut kā cita. Komentāros zem šī video ir ierastais rasisms. Ksenofobijas ziņā krievija ir pirmajā vietā ar lielu pārsvaru. Es ceru, ka Benesam ir patiess prieks par saviem jaunajiem līdzpilsoņiem. Un ceru arī krievija tagad bauda nekontrolējamu puisi, kas viņiem kļūst par galvassāpēm, par ko es jau rakstīju iepriekš. Vēl viena lieta. Andrejs kaut kādu iemeslu dēļ vairākas reizes jautāja, kam viņam vajadzētu skūpstīt pakaļu. Neuztraucies, Mamikin, mēs visi zinām, kam tu tagad bučo dirsu.

Dāmas un kungi! Esam nonākuši līdz brīdim, kad no diviem cilvēkiem studijā trakākais nav Beness Aijo. Un tas ir neskatoties uz emocionalitāti, ar kādu viņš parasti runā. Ja jūs man neticat, apskatieties video un pārliecinieties paši. Konteksts. Bijušais Eiropas Parlamenta deputāts Andrejs Mamikins ir publicējis interviju ar “melno Ļeņinu”. Abi šie personāži tagad dzīvo maskavā, un, kamēr Benesam tā arī neizdevās atrast pastāvīgus ienākumus, Andrejs saņēma kremļa subsīdiju sava YouTube kanāla attīstīšanai. Raidījuma pirmajās 40 minūtēs bijušie Latvijas iedzīvotāji apsprieda Aijo biogrāfiju, sūdzējās par to, kā pret viņiem izturējās Rīgā, un nostaļģiski atcerējās savu jaunību. Tas viss izskatījās garlaicīgi un neinteresanti. Taču beigās notika kaut kas tāds, ko Mamikins nebija gaidījis, aicinot viesi uz šovu. Iemesls tam bija Benesa piesardzīgais paziņojums, ka viņš nav pret pamieru starp Ukrainu un krieviju. Sižets. Un no šī brīža vecie draugi sāka kliegt un skandalēt. Mamikins, protams, parādīja savu propagandista neprofesionalitāti un lietoja pārāk banālus izteicienus, kā piemēram, “Eņģeļu aleja” un “narkomāns Zelenskis”. Labs propagandons izdomā savus naratīvus, nevis atkārto sen zināmus. Tomēr nevērtēsim Andreju pārāk zemu, jo viņš krievijā nav pavadījis daudz laika. Pilnīgi iespējams, ka Andrjuša drīzumā apgūs visas propagandas mākslas nianses. “Ļeņins no Rēzeknes” atbildēja, sitot Mamikinam pa seju ar faktiem. Beness Aijo paspēja pastāstīt par augsto mirstību Orkistānā, nosauca sensacionālu skaitli, proti ka jau ir vairāk par 150 tūkstošiem karā kritušo krievu (protams, ka to ir vairāk, bet arī šis skaitlis krievijā ir aizliegts), un noslēgumā viņš pat iestājās pret “Orešņika”, ko viņš nez kāpēc nosauca par “Zemesriekstu”(орешек), izmēģinājumiem Ukrainas teritorijā. Tuvojoties beigām, šie puiši nonāca līdz tam, ka Mamikins atzina ukraiņus par cienīgiem karotājiem, bet Beness aicināja nerīkot mobilizāciju un nepieļaut trešo pasaules karu. Secinājumi. Šai programmai noteikti būs lielas problēmas un negatīvas sekas. Krievijā joprojām nav atļauts saukt Prigožina uzvārdu un atsaukties uz viņu. Nedrīkst arī stāstīt, ka salīdzinoši mierīgos laikos, gadā tika nogalināti septiņi cilvēki. Pēc iepriekšminētajiem Aijo izteikumiem sekoja Mamikina klusā atbilde, ka tie ir meli. Redzot, ka kādreiz pieredzējušais TV šovu vadītājs nespēj tikt galā ar revolucionāru, režisors austiņā lika Andrejam pārtraukt raidījumu. Pāris reizes ir skaidri redzams, ka Mamikins pieskaras savai ausij. Mamikina histērija ir pilnīgi saprotama, jo atšķirībā no Aijo viņš vēl nav kļuvis par krievijas pilsoni. Tāpēc Andrejs var simt reižu atkārtot, ka Rīgā viņu gribēja nogalināt, bet patiesībā viņš baidās no kaut kā cita. Komentāros zem šī video ir ierastais rasisms. Ksenofobijas ziņā krievija ir pirmajā vietā ar lielu pārsvaru. Es ceru, ka Benesam ir patiess prieks par saviem jaunajiem līdzpilsoņiem. Un ceru arī krievija tagad bauda nekontrolējamu puisi, kas viņiem kļūst par galvassāpēm, par ko es jau rakstīju iepriekš. Vēl viena lieta. Andrejs kaut kādu iemeslu dēļ vairākas reizes jautāja, kam viņam vajadzētu skūpstīt pakaļu. Neuztraucies, Mamikin, mēs visi zinām, kam tu tagad bučo dirsu.

Marats Kasems 🇱🇻 🇪🇺

107,300 Aufrufe • vor 1 Jahr

Diena Nr. 51 premjera krēslā 🗓️- NVO diena Ministru Kabinetā 🤝 Tikšanās ar prezidentu Edgars Rinkēvičs pārrunājām aktuālo valsts drošībā un notiekošo MK un koalīcijā. 💰 Deputātu kompensācijas. Atkal jautājums, kas prasa atbildību, nevis attaisnojumus. Uzskatu, ka manipulācijas ar kompensācijām būs vienmēr. Tas nav iemesls tās neuzraudzīt. Jāstiprina kontroli un caurskatāmību. Deputātu algas ir adekvātas, tāpēc kompensācijām jābūt reāli pamatotām un pārbaudāmām, nevis interpretējamām. Šāda pieeja pastāv visa demokrātiskajā pasaulē, un kompensāciju sistēma pati par sevi ir normāla prakse. ✍️ Otra sarunas tēma - J. Dombravas vēstule Spānijai Šo situāciju jau pārrunāju ar iekšlietu ministru. Itālijas un Dānijas ierosinātā, 22 ES dalībvalstu parakstītā vēstule ES vadībai bija skaidrs un nepārprotams žests valsts vārdā. To parakstīju sestdien. 🇱🇻 Latviju ārpolitiski pārstāv trīs amatpersonas: Valsts prezidents, Ministru prezidents un ārlietu ministrs. Lai cik strauji šobrīd viss notiek pasaulē, svarīgi vadīties pēc konkrētām vadlīnijām. 🏛️ Manis rosinātā tikšanās ar NVO (NeValstiskajām Organizācijām) Ministru Kabinetā parādīja vienu: skaidrs, ka NEVIENS NESEKO LĪDZI LIETDERĪBAI. 🧩 Kāpēc teicu, ka sagatavotās prezentācijas ir SŪDS? Tāpēc, ka tās neiedeva pilnu bildi par situāciju. Dati ir fragmentāri, sadrumstaloti. Pat atbildīgās ministrijas nevar iegūt pilnu bildi mēneša laikā. Apkopotie dati nedod NEKĀDU (!!!) pārskatu par to, kur aiziet valsts nodokļu nauda. ❓Atskaites, dokumenti, aprēķini un auditi jau tiek veikti. Papīri jau ir tīri, bet vai kāds pārbauda vai tas sakrīt ar valsts prioritātēm? Vai veiktie pasākumi ir lietderīgi? Vai budžeta finansējums ir sasniedzis mērķi? Kur nonāk auditi un to ziņojumi? Kura amatpersona izdara SECINĀJUMUS? Mērķis ir viens - stiprs un neatkarīgs NVO sektors, kurš nav birokrātisks vai formāls, kurš vienkārši neapgūst līdzekļus, bet strādā cilvēku un valsts labā. Tādiem NVO vienmēr būs mans atbalsts. 🤍 Stiprs vispirms nozīmē neatkarīgs. Tāds, aiz kura stāv biedri, atbalstītāji, kopienas. Nav labi, ja valsts ir vienīgais ienākumu avots un NVO eksistences nodrošinātājs. Tas vājina NVO, nevis stiprina. 🙄Pavisam interesanta nianse – dabūju arī seksisma apsūdzību no “Sievietei paveicās” pārstāves. Par to, ka es atļaujos uzdot jautājumu Pilsoniskās Savienības vadītājai. Izrādās, ka ar sievietēm nevar runāt par valsts budžeta izlietojumu. 🤷‍♂️ 📋 Nākamie soļi, kur gaidu rezultātu pēc mēneša: 1️⃣ Visām ministrijām apzināt, kas tiek piešķirts NVO: finansējuma apmērs, saņēmēji, tiesiskais pamats, konkrēts mērķis. 2️⃣ Finanšu ministrijai, pārskatot budžeta izdevumus, atsevišķi jāizvērtē ar NVO finansēšanu saistītie izdevumi, to pamatotība, efektivitāte un atbilstība valsts prioritātēm. 3️⃣ Kultūras ministrijai kopā ar Finanšu ministriju jāizstrādā skaidri, caurskatāmi principi NVO finansējuma piešķiršanai. 4️⃣ Finanšu ministrijai jāizstrādā priekšlikumi NVO finansēšanas sistēmas pilnveidošanai un privātā sektora līdzdalības palielināšanai, tostarp nodokļu instrumenti, kas motivētu cilvēkus un uzņēmumus atbalstīt NVO. Visur, kur ir sabiedrības nauda, jautāt par tās izlietošanu ir normāli. ⚠️ Satraucoši, ja elementāri jautājumi par līdzekļu izlietošanu tiek saukti par autoritārisma vai pat fašisma pazīmēm. Varbūt tāpēc, ka šo diskusiju par NVO kāri centās izmantot atsevišķi politiķi. 📰 Pēcpusdienas intervija ar POLITICO, plašu sarunu ar POLITICO žurnālistu Max Griera. Pārrunājām gan drošības jautājumus, gan gaidāmo vēlēšanu tuvumu, manus plānus premjera amatā un vēl daudz ko citu. Drīzumā padalīšos ar interviju. 🎙️ 💭 Dienas beigās gribu vēlreiz uzsvērt, ka atbildība nav skaļi vārdi. Tā ir ikdienas darbs ar detaļām, kuras citi negrib redzēt. Tieši tāpēc turpināšu jautāt: kur nonāk nauda un kurš par to atbild.

Diena Nr. 51 premjera krēslā 🗓️- NVO diena Ministru Kabinetā 🤝 Tikšanās ar prezidentu Edgars Rinkēvičs pārrunājām aktuālo valsts drošībā un notiekošo MK un koalīcijā. 💰 Deputātu kompensācijas. Atkal jautājums, kas prasa atbildību, nevis attaisnojumus. Uzskatu, ka manipulācijas ar kompensācijām būs vienmēr. Tas nav iemesls tās neuzraudzīt. Jāstiprina kontroli un caurskatāmību. Deputātu algas ir adekvātas, tāpēc kompensācijām jābūt reāli pamatotām un pārbaudāmām, nevis interpretējamām. Šāda pieeja pastāv visa demokrātiskajā pasaulē, un kompensāciju sistēma pati par sevi ir normāla prakse. ✍️ Otra sarunas tēma - J. Dombravas vēstule Spānijai Šo situāciju jau pārrunāju ar iekšlietu ministru. Itālijas un Dānijas ierosinātā, 22 ES dalībvalstu parakstītā vēstule ES vadībai bija skaidrs un nepārprotams žests valsts vārdā. To parakstīju sestdien. 🇱🇻 Latviju ārpolitiski pārstāv trīs amatpersonas: Valsts prezidents, Ministru prezidents un ārlietu ministrs. Lai cik strauji šobrīd viss notiek pasaulē, svarīgi vadīties pēc konkrētām vadlīnijām. 🏛️ Manis rosinātā tikšanās ar NVO (NeValstiskajām Organizācijām) Ministru Kabinetā parādīja vienu: skaidrs, ka NEVIENS NESEKO LĪDZI LIETDERĪBAI. 🧩 Kāpēc teicu, ka sagatavotās prezentācijas ir SŪDS? Tāpēc, ka tās neiedeva pilnu bildi par situāciju. Dati ir fragmentāri, sadrumstaloti. Pat atbildīgās ministrijas nevar iegūt pilnu bildi mēneša laikā. Apkopotie dati nedod NEKĀDU (!!!) pārskatu par to, kur aiziet valsts nodokļu nauda. ❓Atskaites, dokumenti, aprēķini un auditi jau tiek veikti. Papīri jau ir tīri, bet vai kāds pārbauda vai tas sakrīt ar valsts prioritātēm? Vai veiktie pasākumi ir lietderīgi? Vai budžeta finansējums ir sasniedzis mērķi? Kur nonāk auditi un to ziņojumi? Kura amatpersona izdara SECINĀJUMUS? Mērķis ir viens - stiprs un neatkarīgs NVO sektors, kurš nav birokrātisks vai formāls, kurš vienkārši neapgūst līdzekļus, bet strādā cilvēku un valsts labā. Tādiem NVO vienmēr būs mans atbalsts. 🤍 Stiprs vispirms nozīmē neatkarīgs. Tāds, aiz kura stāv biedri, atbalstītāji, kopienas. Nav labi, ja valsts ir vienīgais ienākumu avots un NVO eksistences nodrošinātājs. Tas vājina NVO, nevis stiprina. 🙄Pavisam interesanta nianse – dabūju arī seksisma apsūdzību no “Sievietei paveicās” pārstāves. Par to, ka es atļaujos uzdot jautājumu Pilsoniskās Savienības vadītājai. Izrādās, ka ar sievietēm nevar runāt par valsts budžeta izlietojumu. 🤷‍♂️ 📋 Nākamie soļi, kur gaidu rezultātu pēc mēneša: 1️⃣ Visām ministrijām apzināt, kas tiek piešķirts NVO: finansējuma apmērs, saņēmēji, tiesiskais pamats, konkrēts mērķis. 2️⃣ Finanšu ministrijai, pārskatot budžeta izdevumus, atsevišķi jāizvērtē ar NVO finansēšanu saistītie izdevumi, to pamatotība, efektivitāte un atbilstība valsts prioritātēm. 3️⃣ Kultūras ministrijai kopā ar Finanšu ministriju jāizstrādā skaidri, caurskatāmi principi NVO finansējuma piešķiršanai. 4️⃣ Finanšu ministrijai jāizstrādā priekšlikumi NVO finansēšanas sistēmas pilnveidošanai un privātā sektora līdzdalības palielināšanai, tostarp nodokļu instrumenti, kas motivētu cilvēkus un uzņēmumus atbalstīt NVO. Visur, kur ir sabiedrības nauda, jautāt par tās izlietošanu ir normāli. ⚠️ Satraucoši, ja elementāri jautājumi par līdzekļu izlietošanu tiek saukti par autoritārisma vai pat fašisma pazīmēm. Varbūt tāpēc, ka šo diskusiju par NVO kāri centās izmantot atsevišķi politiķi. 📰 Pēcpusdienas intervija ar POLITICO, plašu sarunu ar POLITICO žurnālistu Max Griera. Pārrunājām gan drošības jautājumus, gan gaidāmo vēlēšanu tuvumu, manus plānus premjera amatā un vēl daudz ko citu. Drīzumā padalīšos ar interviju. 🎙️ 💭 Dienas beigās gribu vēlreiz uzsvērt, ka atbildība nav skaļi vārdi. Tā ir ikdienas darbs ar detaļām, kuras citi negrib redzēt. Tieši tāpēc turpināšu jautāt: kur nonāk nauda un kurš par to atbild.

Andris Kulbergs (AS) 🇺🇦🇱🇻

20,183 Aufrufe • vor 18 Tagen