正在加载视频...

视频加载失败

返回首页

Mana un Progresīvie programma nākamajiem četriem gadiem – cilvēcīga Rīga un eiropeiska pilsētvide. Darbus sāksim jau pirmajā mēnesī – skaidri zinām, kas paveicams pusgada, divu, trīs un četru gadu laikā. Izvēle ir Tavās rokās – Progresīvie un #CivlēcīgaRīga!

VKleinbergs's profile picture

Viesturs Kleinbergs

2,459 subscribers

42,230 次观看 • 1 年前 •via X (Twitter)

新闻政治#CivlēcīgaRīga
LIVE

Anya Rossi• Live Now

Private livecam show

10 条评论

Valdis 的头像
Valdis1 年前

@Progresivie Trīs elementāri jautājumi, gaidu īsas, kodolīgas un argumentētas atbildes: Ko progresīvie jau ir izdarījuši? Cik dzimumi ir? Kam piedr Krima?

komunalais dzivoklis 的头像
komunalais dzivoklis1 年前

@Progresivie Zinām mēs jūsu programmu, jau pieradījāt sajājot visas jomas kuras jums uzticēja.

Jolanta Kublinska 的头像
Jolanta Kublinska1 年前

@Progresivie hmmm,es tā saprotu,ka jūsu iesaiste Rīgas pārvaldībā to padarīja par necilvēcisku,ja jau mērķis ir to tagad padarīt cilvēcisku🤔...

Arturs Stalbergs 的头像
Arturs Stalbergs1 年前

@Progresivie Karl, naudu kur visam ņemsi? 😂😂😂 Nosauc 1 investīciju piesaistes projektu 100 milj. robežās, kuru plāno tava komanda realizēt?

moose 的头像
moose1 年前

@Progresivie Nebāz savu purnu Rīgā!

Max Demes 的头像
Max Demes1 年前

@Progresivie Pašiem smiekli nenāk?

maijroze 的头像
maijroze1 年前

@Progresivie Kā iespējams sasniegt mērķus, kas nodefinēti kā abstrakts, neizmērāms stāvoklis? Pēc kādiem kritērijiem noteiksi, ka mērķis "cilvēcīga Rīga" ir sasniegts? Kādus tieši darbus grasāties veikt? Kuras rīdzinieku problēmas tie atrisinās? "skaidri zinām, kas paveicams" 🤡🤡🤡

Mārtiņš Staķis 的头像
Mārtiņš Staķis1 年前

@Progresivie Vienīgais saraksts, kura prioritāte ir zaļa, eiropeiska pilsētvide. #CilvēcīgaRīga 👌

Roger W. MacBoatface 的头像
Roger W. MacBoatface1 年前

@Progresivie Nedod Dievs šis idiots tiks pie ruļļiem, sačakarēs visu pilsētu ar savām velojoslām un 30kmh zīmēm. 🙄🤨

Girts Karnitis 🏳️‍🌈 的头像
Girts Karnitis 🏳️‍🌈1 年前

@Progresivie Kā tieši jūs motivēsiet daudzdzīvokļu māju īpašniekus ieguldīt siltināšanā?

相关视频

Jau kopš brīža, kad nojaucām okupekli Uzvaras parkā, Progresīvie runāja par to, ka šeit nepieciešama gājēju pāreja. Ilgu laiku dzirdējām tikai atrunas, ka tas nav iespējams. Kas mainījās? Iecēlām jaunu departamenta direktoru, un kopā ar Marta Kotello uzdevām izveidot šeit pāreju. Un voilà, pusotra mēneša laikā tā ir gatava. Drīzumā gājēju pārejas būs arī 13. janvāra ielā, Brīvības bulvārī un citās vietās, kur to pieprasat jūs — rīdzinieki. Un, protams, arī apgaismojums pie pārejām būs.
0:28

Jau kopš brīža, kad nojaucām okupekli Uzvaras parkā, Progresīvie runāja par to, ka šeit nepieciešama gājēju pāreja. Ilgu laiku dzirdējām tikai atrunas, ka tas nav iespējams. Kas mainījās? Iecēlām jaunu departamenta direktoru, un kopā ar Marta Kotello uzdevām izveidot šeit pāreju. Un voilà, pusotra mēneša laikā tā ir gatava. Drīzumā gājēju pārejas būs arī 13. janvāra ielā, Brīvības bulvārī un citās vietās, kur to pieprasat jūs — rīdzinieki. Un, protams, arī apgaismojums pie pārejām būs.

Viesturs Kleinbergs

12,786 次观看 • 11 个月前

KĀ VAR NESOLĪT! - reiz teica klasiķis 🗳️ PARTIJAS — KURA SOLA VAIRĀK? Ņemot vērā šo skaudro budžeta realitāti un atstāto mantojumu valsts finansēs, kur pat ar aizņemšanos līdz maksimālajai 🇪🇺ES atļautajai budžeta deficīta robežai līdzekļu nepietiek, īpaši izceļas politisko partiju priekšvēlēšanu solījumi. Tie vairs nav mērāmi simtos miljonu — tie jau mērāmi miljardos €, turklāt bez finanšu seguma un bez reāla ekonomikas izaugsmes piedāvājuma. Esmu veicis vairāku politisko partiju programmu analīzi un apkopojis katras partijas solījumus naudas izteiksmē laika posmam no 2027. līdz 2030. gadam. 🏆 Politisko “Solītāju” rekordisti nākamajiem četriem gadiem: 🥇 Nr.1 — Suverēnā Vara / Jaunlatvieši (Stepaņenko grib dot pabalstus, atlaist PVN, celt algas): +3,61 miljardi € 🥈 Nr.2 — LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ Latvija Pirmajā Vietā (Ainārs Šlesers – samazinam visam PVN): +2,87 miljardi € 🥉 Nr.3 — Zaļo un Zemnieku savienība (Viktors Valainis ZZS — solot atcelt PVN): +2,47 miljardi € 4️⃣ Progresīvie (Andris Šuvajevs — jo nauda aug kokos): +2,1 miljards € 5️⃣ JAUNĀ VIENOTĪBA (Arvils Ašeradens — turpinām bezgalīgi aizņemties): +1,56 miljardi € 6️⃣ Nacionālā apvienība Nacionālā Apvienība — (grib finansēt valodu, izglītību, kultūru un apkarot nelegālo migrāciju, nedomājot par EKONOMIKU): +1,55 miljardi € 7️⃣ APVIENOTAIS SARAKSTS — nesolīsim to, ko nevar izpildīt, galvenais uzsvars uz izglītību, kas nākotnē atmaksāsies, ar pamatojumu, no kurienes ņemsim finansējumu: +763 miljoni € Kad dodaties vēlēt - uzdodiet jautājumu - KĀ ŠIE DAUDZSOLĪTĀJI REĀLI TAISĀS ĪSTENOT SAVUS SOLĪJUMUS, JA JAU ŠODIEN VALSTS FINANSĒS IR 420milj € finansu caurums (jau nākamgad), kas ir jāaizpilda? Un padomājiet, kurš atstāja šādu finansiālās bedres mantojumu
3:04

KĀ VAR NESOLĪT! - reiz teica klasiķis 🗳️ PARTIJAS — KURA SOLA VAIRĀK? Ņemot vērā šo skaudro budžeta realitāti un atstāto mantojumu valsts finansēs, kur pat ar aizņemšanos līdz maksimālajai 🇪🇺ES atļautajai budžeta deficīta robežai līdzekļu nepietiek, īpaši izceļas politisko partiju priekšvēlēšanu solījumi. Tie vairs nav mērāmi simtos miljonu — tie jau mērāmi miljardos €, turklāt bez finanšu seguma un bez reāla ekonomikas izaugsmes piedāvājuma. Esmu veicis vairāku politisko partiju programmu analīzi un apkopojis katras partijas solījumus naudas izteiksmē laika posmam no 2027. līdz 2030. gadam. 🏆 Politisko “Solītāju” rekordisti nākamajiem četriem gadiem: 🥇 Nr.1 — Suverēnā Vara / Jaunlatvieši (Stepaņenko grib dot pabalstus, atlaist PVN, celt algas): +3,61 miljardi € 🥈 Nr.2 — LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ Latvija Pirmajā Vietā (Ainārs Šlesers – samazinam visam PVN): +2,87 miljardi € 🥉 Nr.3 — Zaļo un Zemnieku savienība (Viktors Valainis ZZS — solot atcelt PVN): +2,47 miljardi € 4️⃣ Progresīvie (Andris Šuvajevs — jo nauda aug kokos): +2,1 miljards € 5️⃣ JAUNĀ VIENOTĪBA (Arvils Ašeradens — turpinām bezgalīgi aizņemties): +1,56 miljardi € 6️⃣ Nacionālā apvienība Nacionālā Apvienība — (grib finansēt valodu, izglītību, kultūru un apkarot nelegālo migrāciju, nedomājot par EKONOMIKU): +1,55 miljardi € 7️⃣ APVIENOTAIS SARAKSTS — nesolīsim to, ko nevar izpildīt, galvenais uzsvars uz izglītību, kas nākotnē atmaksāsies, ar pamatojumu, no kurienes ņemsim finansējumu: +763 miljoni € Kad dodaties vēlēt - uzdodiet jautājumu - KĀ ŠIE DAUDZSOLĪTĀJI REĀLI TAISĀS ĪSTENOT SAVUS SOLĪJUMUS, JA JAU ŠODIEN VALSTS FINANSĒS IR 420milj € finansu caurums (jau nākamgad), kas ir jāaizpilda? Un padomājiet, kurš atstāja šādu finansiālās bedres mantojumu

Andris Kulbergs (AS) 🇺🇦🇱🇻

20,265 次观看 • 12 天前

❓ Kas ir Latvijas trampisti un ko viņi grib panākt? Tramps apvaino Ukrainu kara sākšanā, sauc Zelenski par diktatoru un slavē Putinu. Bet Šleseram tas netraucē Trampu kopēt. Šlesers grib kļūt par Rīgas mēru ar mērķi "sakārtot" savu Riga Waterfront uzturēšanās atļauju tirgošanas projektu. Pēc gada Šlesers jau kandidēs Saeimas vēlēšanās, lai kļūtu par premjeru. 💵Viņš cer, ka tad Tramps būs atcēlis sankcijas, un Šlesera bizness ar krieviju atkal griezīsies. 🇱🇻Kas cietīs? Latvija, jo tā mēs pamazām kļūsim par krievijas vasaļvalsti – gluži kā Gruzija nonāca krievijas pakļautībā pāris gadu laikā visu acu priekšā. 🗳️Balsosim tā, lai parādītu mazajam Trampam Šleseram, ka Rīga ir pilsēta rīdziniekiem.
1:00

❓ Kas ir Latvijas trampisti un ko viņi grib panākt? Tramps apvaino Ukrainu kara sākšanā, sauc Zelenski par diktatoru un slavē Putinu. Bet Šleseram tas netraucē Trampu kopēt. Šlesers grib kļūt par Rīgas mēru ar mērķi "sakārtot" savu Riga Waterfront uzturēšanās atļauju tirgošanas projektu. Pēc gada Šlesers jau kandidēs Saeimas vēlēšanās, lai kļūtu par premjeru. 💵Viņš cer, ka tad Tramps būs atcēlis sankcijas, un Šlesera bizness ar krieviju atkal griezīsies. 🇱🇻Kas cietīs? Latvija, jo tā mēs pamazām kļūsim par krievijas vasaļvalsti – gluži kā Gruzija nonāca krievijas pakļautībā pāris gadu laikā visu acu priekšā. 🗳️Balsosim tā, lai parādītu mazajam Trampam Šleseram, ka Rīga ir pilsēta rīdziniekiem.

Viesturs Kleinbergs

29,900 次观看 • 1 年前

Diena Nr. 71 (piektdiena) premjera krēslā ✈️— airBaltic: jaunais, dārgais īstermiņa privātais aizdevums Lai visiem ir skaidrs. Izvēle ir starp glābt airBaltic vai turpināt palikt sliktam īpašniekam bez naudas. Es kā premjers nevēlos, ka valsts turpina būt slikts īpašnieks. Uzticamies profesionāļiem, valdei, padomei un Kozlovskim. Uz valdību atnesa šo plānu, mēs to apstiprinājām, nostiprinājām likumā, kurs to paredz. Es jau mēnesi saku, ka lēmumi ir obligacionāru rokās. Valsts šajā aizdevumā airBaltic neiegulda naudu. Aizdevums ir privāts īstermiņa finansējums (obligacionāri ar ķīlu un privātais fonds bez ķīlas seguma), kas dod satiksmes ministram Kozlovskim (JV), airBaltic vadībai un padomei 180 dienas, lai beidzot sakārtotu uzņēmumu un piesaistītu stratēģisko investoru. 💶 Jaunais aizdevums ir dārgs, jo tas atspoguļo airBaltic reālo finanšu situāciju. Tā faktiski ir pēdējā iespēja uzņēmumu glābt 2024. gadā Siliņas valdības laikā airBaltic aizņēmās 380 miljonus eiro ļoti dārgās obligācijās. Šai naudai jau toreiz bija jākalpo uzņēmuma sakārtošanai. Taču divu gadu laikā nauda tika nodedzināta— netika samazinātas izmaksas, pārskatīts lidmašīnu/ maršrutu skaits un sakārtotas finanses un parādi. Rezultāts ir loģisks: nākamā nauda ir vēl dārgāka, jo aizdevēji redz uzņēmuma pašreizējo risku. 📌 Piezīmei — jaunā privātā aizdevuma procentu likme ir zemāka nekā Siliņas valdības un PRO atbalstītajam 30 miljonu eiro valsts aizdevumam APRĪLĪ (bez plāna, bez glābšanas stratēģijas). ). Kāpēc zemāka? Jo šī valdība samazina valdības lomu. Faktiski noņem risku, ka valsts kā īpašnieks var neadekvāti rīkoties. Uzreiz tirgus gatavs piešķirt līdzekļus restrukturizācijai. Mana pozīcija par airBaltic jau ilgāku laiku ir skaidra: 1️⃣ airBaltic nākotne šobrīd lielā mērā ir obligacionāru, nevis akcionāru rokās. 2️⃣ Valsts kā īpašnieks un airBaltic vadība uzņēmumu varēja sakārtot laikā, kad tam vēl bija nauda. Vāja sadarbība starp uzņēmuma vadību un politisko vadību noveda arī pie tā, ka toreizējais IPO plāns netika realizēts. 3️⃣ Tas radīja situāciju, kurā uzņēmumam ir vāja finanšu pozīcija, bet īpašniekam — valstij — nav brīvas naudas, ar ko uzņēmumu glābt. 4️⃣ Ja valstij kā īpašniekam nav ne līdzekļu, ne pietiekamas pieredzes un zināšanu, lai uzņēmumu izceltu no smagas finanšu situācijas, tad valsts viena pati uzņēmumu izglābt nevar. (ZZS Viktors Valainis ZZS ļoti labi saprot un zin, ka Lufthansa atteicās un nevēlas finansēt AB) 5️⃣ Tāpēc airBaltic valde un padome kopā ar Seabury ir izstrādājusi plānu, kā uzņēmuma finanšu situāciju stabilizēt ar privātu finanšu investoru palīdzību — principā bez valsts naudas. 6️⃣ Lai šo plānu varētu realizēt, valstij ir jāļauj profesionāļiem strādāt un nav jārada papildu šķēršļi. Tas ir satiksmes ministra Kozlovska valdībā iesniegtais plāns, ko valdība ir akceptējusi un kura īstenošanai ir pieņemts arī nepieciešamais tiesiskais regulējums. 7️⃣ 💼 Finanšu investori acīmredzot tic, ka sešu mēnešu laikā uzņēmuma finanses ir iespējams sakārtot pietiekami, lai airBaltic varētu turpināt attīstību un piesaistīt stratēģisko investoru. 8️⃣ Tagad satiksmes ministram Kozlovskim un airBaltic padomei, kas pārstāv valsts intereses, šo 180 dienu laikā ir jāizdara viss iespējamais, lai piesaistītu tādu stratēģisko investoru, kuram Rīga ir svarīga kā galvenā bāzes vieta. 🇱🇻 Latvijai vajadzīgs investors, kurš redz airBaltic ilgtermiņa attīstību tieši Latvijā ar galveno bāzi un darba vietām. Ideālā gadījumā tas būtu partneris, līdzās kuram arī Latvijas valsts nākotnē varētu saglabāt vai iegādāties līdzdalību uzņēmumā. 9️⃣ Šī tagad ir tieša Satiksmes ministrijas, ministra Kozlovska un airBaltic padomes atbildība. Es prasīšu regulāras atskaites par uzrunātajiem potenciālajiem investoriem un sarunu progresu. ⚠️ Pašreizējais temps investoru uzrunāšanā mani neapmierina. Ir jāsaņemas. Šīs 180 dienas nedrīkst izniekot.
6:02

Diena Nr. 71 (piektdiena) premjera krēslā ✈️— airBaltic: jaunais, dārgais īstermiņa privātais aizdevums Lai visiem ir skaidrs. Izvēle ir starp glābt airBaltic vai turpināt palikt sliktam īpašniekam bez naudas. Es kā premjers nevēlos, ka valsts turpina būt slikts īpašnieks. Uzticamies profesionāļiem, valdei, padomei un Kozlovskim. Uz valdību atnesa šo plānu, mēs to apstiprinājām, nostiprinājām likumā, kurs to paredz. Es jau mēnesi saku, ka lēmumi ir obligacionāru rokās. Valsts šajā aizdevumā airBaltic neiegulda naudu. Aizdevums ir privāts īstermiņa finansējums (obligacionāri ar ķīlu un privātais fonds bez ķīlas seguma), kas dod satiksmes ministram Kozlovskim (JV), airBaltic vadībai un padomei 180 dienas, lai beidzot sakārtotu uzņēmumu un piesaistītu stratēģisko investoru. 💶 Jaunais aizdevums ir dārgs, jo tas atspoguļo airBaltic reālo finanšu situāciju. Tā faktiski ir pēdējā iespēja uzņēmumu glābt 2024. gadā Siliņas valdības laikā airBaltic aizņēmās 380 miljonus eiro ļoti dārgās obligācijās. Šai naudai jau toreiz bija jākalpo uzņēmuma sakārtošanai. Taču divu gadu laikā nauda tika nodedzināta— netika samazinātas izmaksas, pārskatīts lidmašīnu/ maršrutu skaits un sakārtotas finanses un parādi. Rezultāts ir loģisks: nākamā nauda ir vēl dārgāka, jo aizdevēji redz uzņēmuma pašreizējo risku. 📌 Piezīmei — jaunā privātā aizdevuma procentu likme ir zemāka nekā Siliņas valdības un PRO atbalstītajam 30 miljonu eiro valsts aizdevumam APRĪLĪ (bez plāna, bez glābšanas stratēģijas). ). Kāpēc zemāka? Jo šī valdība samazina valdības lomu. Faktiski noņem risku, ka valsts kā īpašnieks var neadekvāti rīkoties. Uzreiz tirgus gatavs piešķirt līdzekļus restrukturizācijai. Mana pozīcija par airBaltic jau ilgāku laiku ir skaidra: 1️⃣ airBaltic nākotne šobrīd lielā mērā ir obligacionāru, nevis akcionāru rokās. 2️⃣ Valsts kā īpašnieks un airBaltic vadība uzņēmumu varēja sakārtot laikā, kad tam vēl bija nauda. Vāja sadarbība starp uzņēmuma vadību un politisko vadību noveda arī pie tā, ka toreizējais IPO plāns netika realizēts. 3️⃣ Tas radīja situāciju, kurā uzņēmumam ir vāja finanšu pozīcija, bet īpašniekam — valstij — nav brīvas naudas, ar ko uzņēmumu glābt. 4️⃣ Ja valstij kā īpašniekam nav ne līdzekļu, ne pietiekamas pieredzes un zināšanu, lai uzņēmumu izceltu no smagas finanšu situācijas, tad valsts viena pati uzņēmumu izglābt nevar. (ZZS Viktors Valainis ZZS ļoti labi saprot un zin, ka Lufthansa atteicās un nevēlas finansēt AB) 5️⃣ Tāpēc airBaltic valde un padome kopā ar Seabury ir izstrādājusi plānu, kā uzņēmuma finanšu situāciju stabilizēt ar privātu finanšu investoru palīdzību — principā bez valsts naudas. 6️⃣ Lai šo plānu varētu realizēt, valstij ir jāļauj profesionāļiem strādāt un nav jārada papildu šķēršļi. Tas ir satiksmes ministra Kozlovska valdībā iesniegtais plāns, ko valdība ir akceptējusi un kura īstenošanai ir pieņemts arī nepieciešamais tiesiskais regulējums. 7️⃣ 💼 Finanšu investori acīmredzot tic, ka sešu mēnešu laikā uzņēmuma finanses ir iespējams sakārtot pietiekami, lai airBaltic varētu turpināt attīstību un piesaistīt stratēģisko investoru. 8️⃣ Tagad satiksmes ministram Kozlovskim un airBaltic padomei, kas pārstāv valsts intereses, šo 180 dienu laikā ir jāizdara viss iespējamais, lai piesaistītu tādu stratēģisko investoru, kuram Rīga ir svarīga kā galvenā bāzes vieta. 🇱🇻 Latvijai vajadzīgs investors, kurš redz airBaltic ilgtermiņa attīstību tieši Latvijā ar galveno bāzi un darba vietām. Ideālā gadījumā tas būtu partneris, līdzās kuram arī Latvijas valsts nākotnē varētu saglabāt vai iegādāties līdzdalību uzņēmumā. 9️⃣ Šī tagad ir tieša Satiksmes ministrijas, ministra Kozlovska un airBaltic padomes atbildība. Es prasīšu regulāras atskaites par uzrunātajiem potenciālajiem investoriem un sarunu progresu. ⚠️ Pašreizējais temps investoru uzrunāšanā mani neapmierina. Ir jāsaņemas. Šīs 180 dienas nedrīkst izniekot.

Andris Kulbergs (AS) 🇺🇦🇱🇻

36,802 次观看 • 1 个月前

🎯 Virzām 1. lasījumā grozījumus Goda ģimenes statusa paplašināšanai! ❌ Šobrīd 3+ bērnu ģimene zaudē Goda ģimenes statusu, kad vecākais bērns sasniedz 18 (vai 24) gadu vecumu. ✅ Mēs esam iesnieguši grozījumus, kas paredz: statuss saglabājas līdz brīdim, kad jaunākais bērns kļūst pilngadīgs. 👩‍🦽 Otrs būtisks solis: ģimenes ar bērniem ar invaliditāti – tā sauktie “mūžīgie bērni” – saglabās Goda ģimenes statusu pastāvīgi. 📉 Latvijā notiek demogrāfiskā sabrukšana: ➖2024.gadā piedzima tikai 12 571 bērns – zemākais skaits 100 gados. ➖Mirušo skaits jau 4. gadu pēc kārtas ir divkārt lielāks nekā dzimušo. ➖Dzimstība krīt straujāk nekā vidēji ES. 🧩 Tas apdraud: ➖Valsts sociālo sistēmu (pensiju un veselības budžets), ➖Ilgtermiņa ekonomisko izaugsmi, ➖Latviskās nācijas pastāvēšanu, kā to prasa Satversmes ievads. 💶 Sociālekonomiskā realitāte: ➖Apgādājamo atvieglojums nav mainīts jau 5 gadus. ➖Mājsaimniecības ar bērniem kļūst salīdzinoši nabadzīgākas. ➖Vecāki ar 4 bērniem, pat pie vidējiem ienākumiem, automātiski kļūst par maznodrošinātajiem. 👨‍👩‍👧‍👦 Goda ģimenes statuss darbojas: ➖Kad tas tika ieviests (2013. gads), tikai 17,5% bērnu bija 3. vai nākamie. ➖2022.gadā šis rādītājs jau bija 25,5% – pie vienlaikus samazinājušās kopējās dzimstības. 📊 Skaitļos: ➖2012. gadā: 3 462 trešie un nākamie bērni. ➖2022 gadā: jau 4 062 — pie 20% mazākas kopējās dzimstības bāzes. 💼 Ekonomiskais pienesums: Katrs bērns, kas kļūst par ekonomiski aktīvu cilvēku, mūža laikā minimums nodrošina: ~€0,5 miljonus valsts budžetam (nodokļos), ~€1,5 miljonus IKP. Katrs bērns ir valsts nākotnes balsts. Latvijai ir jābeidz runāt par dzimstību — un jāsāk darīt. Goda ģimenes statusa aizsardzība un paplašināšana ir tieši tas, ko varam darīt jau tagad. Paldies Progresīvie Zaļo un Zemnieku savienība JAUNĀ VIENOTĪBA Stabilitātei! LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ Nacionālā apvienība un īpaši Leila Rasima 💙💛 #StandWithUkraine 🇱🇻❤️🇺🇦 par komisijas sēdes vadīšanu un šī jautājuma nozīmes izprašanu
2:51

🎯 Virzām 1. lasījumā grozījumus Goda ģimenes statusa paplašināšanai! ❌ Šobrīd 3+ bērnu ģimene zaudē Goda ģimenes statusu, kad vecākais bērns sasniedz 18 (vai 24) gadu vecumu. ✅ Mēs esam iesnieguši grozījumus, kas paredz: statuss saglabājas līdz brīdim, kad jaunākais bērns kļūst pilngadīgs. 👩‍🦽 Otrs būtisks solis: ģimenes ar bērniem ar invaliditāti – tā sauktie “mūžīgie bērni” – saglabās Goda ģimenes statusu pastāvīgi. 📉 Latvijā notiek demogrāfiskā sabrukšana: ➖2024.gadā piedzima tikai 12 571 bērns – zemākais skaits 100 gados. ➖Mirušo skaits jau 4. gadu pēc kārtas ir divkārt lielāks nekā dzimušo. ➖Dzimstība krīt straujāk nekā vidēji ES. 🧩 Tas apdraud: ➖Valsts sociālo sistēmu (pensiju un veselības budžets), ➖Ilgtermiņa ekonomisko izaugsmi, ➖Latviskās nācijas pastāvēšanu, kā to prasa Satversmes ievads. 💶 Sociālekonomiskā realitāte: ➖Apgādājamo atvieglojums nav mainīts jau 5 gadus. ➖Mājsaimniecības ar bērniem kļūst salīdzinoši nabadzīgākas. ➖Vecāki ar 4 bērniem, pat pie vidējiem ienākumiem, automātiski kļūst par maznodrošinātajiem. 👨‍👩‍👧‍👦 Goda ģimenes statuss darbojas: ➖Kad tas tika ieviests (2013. gads), tikai 17,5% bērnu bija 3. vai nākamie. ➖2022.gadā šis rādītājs jau bija 25,5% – pie vienlaikus samazinājušās kopējās dzimstības. 📊 Skaitļos: ➖2012. gadā: 3 462 trešie un nākamie bērni. ➖2022 gadā: jau 4 062 — pie 20% mazākas kopējās dzimstības bāzes. 💼 Ekonomiskais pienesums: Katrs bērns, kas kļūst par ekonomiski aktīvu cilvēku, mūža laikā minimums nodrošina: ~€0,5 miljonus valsts budžetam (nodokļos), ~€1,5 miljonus IKP. Katrs bērns ir valsts nākotnes balsts. Latvijai ir jābeidz runāt par dzimstību — un jāsāk darīt. Goda ģimenes statusa aizsardzība un paplašināšana ir tieši tas, ko varam darīt jau tagad. Paldies Progresīvie Zaļo un Zemnieku savienība JAUNĀ VIENOTĪBA Stabilitātei! LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ Nacionālā apvienība un īpaši Leila Rasima 💙💛 #StandWithUkraine 🇱🇻❤️🇺🇦 par komisijas sēdes vadīšanu un šī jautājuma nozīmes izprašanu

Andris Kulbergs (AS) 🇺🇦🇱🇻

24,451 次观看 • 1 年前

Diena Nr.37 premjera krēslā = sagurums pēc neparedzēti garā futbola fināla Šodien jūtams nogurums, bet darbi negaida. Pētījumi un valsts finansējums Šodien izbrīnīja, cik sensitīvi JV uztver jautājumu par NVO un valsts finansēto pētījumu lietderības izvērtēšanu. Varbūt tāpēc, ka vairāki viņu labi zināmie deputāti ir cieši saistīti gan ar dažādu NVO darbību, gan valsts finansētiem pētniecības projektiem. Tomēr valdības pozīcija šajā jautājumā ir skaidra jau kopš 2026. gada 16. jūnija. Ministru kabinets, izskatot valsts pētījumu programmu "Digitālās humanitārās un sociālās zinātnes", uzdeva visām ministrijām nodrošināt, ka valsts finansējums tiek piešķirts tikai tādiem pētījumiem, kuri: ➖nedublē jau esošus pētījumus; ➖tiem Ir skaidri definēti mērķi un sasniedzamie rezultāti; ➖ieguvums ir izmērāms un praktiski izmantojams nozares attīstībā. Zinātnei finansējums ir nepieciešams, taču arī sabiedrībai ir tiesības zināt, kādu labumu valsts par šo naudu iegūst. Galvenais princips ir vienkāršs – ministrijām jāpasūta pētījumi, kas atbilst valsts prioritātēm un palīdz pieņemt labākus lēmumus. Valdības rīcības plāns Valsts kanceleja sadarbībā ar Finanšu ministriju valdības rīcības plānu samazinājusi no 215 līdz 150 darbiem, no kuriem 61 ir prioritārs, tostarp 17 ar būtisku finanšu ietekmi. Plāns ir gatavs apstiprināšanai valdībā. Par ministriju apvienošanu Jūtams, ka tuvojas vēlēšanas. KEM, EM un VARAM apvienošana šobrīd nav valdības prioritāte, un šīs valdības laikā to kvalitatīvi paveikt nepaspēsim. Vispirms nepieciešams nopietns finanšu un funkciju izvērtējums. Šo diskusiju turpināsim Nacionālā attīstības plāna izstrādes laikā un pēc vēlēšanām, kad katra partija varēs nākt ar savu redzējumu par efektīvāku valsts pārvaldi. Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) Jau 2006. gadā tika pieņemts lēmums, ka valsts īpašumi pakāpeniski jānodod VNĪ pārvaldībā. jūnijā uzdevu divu nedēļu laikā sagatavot pilnu apkopojumu. Ir pienācis laiks šo procesu beidzot pabeigt – ministrijām nav jātur savā pārziņā kapitālsabiedrības, kuru vienīgā funkcija ir apsaimniekot nekustamos īpašumus. ES fondu pārdale Pēc koalīcijas partneru ierosinājuma tiek atjaunota struktūrfondu koalīcijas darba grupa. 6. augustā Finanšu ministrija iepazīstinās ar aktuālo situāciju, un kopīgi izvērtēsim, kur tiek novirzīti Eiropas Savienības fondu līdzekļi un kā tos izmantot efektīvāk.
7:11

Diena Nr.37 premjera krēslā = sagurums pēc neparedzēti garā futbola fināla Šodien jūtams nogurums, bet darbi negaida. Pētījumi un valsts finansējums Šodien izbrīnīja, cik sensitīvi JV uztver jautājumu par NVO un valsts finansēto pētījumu lietderības izvērtēšanu. Varbūt tāpēc, ka vairāki viņu labi zināmie deputāti ir cieši saistīti gan ar dažādu NVO darbību, gan valsts finansētiem pētniecības projektiem. Tomēr valdības pozīcija šajā jautājumā ir skaidra jau kopš 2026. gada 16. jūnija. Ministru kabinets, izskatot valsts pētījumu programmu "Digitālās humanitārās un sociālās zinātnes", uzdeva visām ministrijām nodrošināt, ka valsts finansējums tiek piešķirts tikai tādiem pētījumiem, kuri: ➖nedublē jau esošus pētījumus; ➖tiem Ir skaidri definēti mērķi un sasniedzamie rezultāti; ➖ieguvums ir izmērāms un praktiski izmantojams nozares attīstībā. Zinātnei finansējums ir nepieciešams, taču arī sabiedrībai ir tiesības zināt, kādu labumu valsts par šo naudu iegūst. Galvenais princips ir vienkāršs – ministrijām jāpasūta pētījumi, kas atbilst valsts prioritātēm un palīdz pieņemt labākus lēmumus. Valdības rīcības plāns Valsts kanceleja sadarbībā ar Finanšu ministriju valdības rīcības plānu samazinājusi no 215 līdz 150 darbiem, no kuriem 61 ir prioritārs, tostarp 17 ar būtisku finanšu ietekmi. Plāns ir gatavs apstiprināšanai valdībā. Par ministriju apvienošanu Jūtams, ka tuvojas vēlēšanas. KEM, EM un VARAM apvienošana šobrīd nav valdības prioritāte, un šīs valdības laikā to kvalitatīvi paveikt nepaspēsim. Vispirms nepieciešams nopietns finanšu un funkciju izvērtējums. Šo diskusiju turpināsim Nacionālā attīstības plāna izstrādes laikā un pēc vēlēšanām, kad katra partija varēs nākt ar savu redzējumu par efektīvāku valsts pārvaldi. Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) Jau 2006. gadā tika pieņemts lēmums, ka valsts īpašumi pakāpeniski jānodod VNĪ pārvaldībā. jūnijā uzdevu divu nedēļu laikā sagatavot pilnu apkopojumu. Ir pienācis laiks šo procesu beidzot pabeigt – ministrijām nav jātur savā pārziņā kapitālsabiedrības, kuru vienīgā funkcija ir apsaimniekot nekustamos īpašumus. ES fondu pārdale Pēc koalīcijas partneru ierosinājuma tiek atjaunota struktūrfondu koalīcijas darba grupa. 6. augustā Finanšu ministrija iepazīstinās ar aktuālo situāciju, un kopīgi izvērtēsim, kur tiek novirzīti Eiropas Savienības fondu līdzekļi un kā tos izmantot efektīvāk.

Andris Kulbergs (AS) 🇺🇦🇱🇻

15,024 次观看 • 2 个月前

Ronalda Reigana 1964. gada 27. oktobra runas "Laiks izvēlei" (A Time for Choosing) fragments. Tajā laikā viņš nebija nevienā oficiālā valdības amatā, viņš bija privātpersona — bijušais aktieris, kurš bija kļuvis par politisko komentētāju un runātāju. "Tie, kuri būtu gatavi apmainīt mūsu brīvību pret labklājības valsts zupas virtuvi, mums ir stāstījuši par savu utopisko risinājumu – mieru bez uzvaras. Viņi savu politiku dēvē par "pielāgošanos". Un viņi apgalvo, ka, ja vien mēs izvairīsimies no tiešas konfrontācijas ar ienaidnieku, viņš aizmirsīs savus ļaunos nolūkus un iemācīsies mūs mīlēt. Visi, kas viņiem iebilst, tiek apzīmēti kā kara kurinātāji. Viņi saka, ka mēs piedāvājam vienkāršas atbildes uz sarežģītiem jautājumiem. Varbūt atbilde patiešām ir vienkārša – ne viegla, bet vienkārša: ja tev un man pietiek drosmes pateikt mūsu ievēlētajiem pārstāvjiem, ka mēs vēlamies, lai mūsu valsts politika balstītos uz to, ko sirdī zinām kā morāli pareizu. Mēs nevaram nopirkt savu drošību, savu brīvību no atombumbas draudiem, izdodot tik lielu netaisnību, lai pateiktu miljardam cilvēku, kas šobrīd ir paverdzināti aiz Dzelzs priekškara: "Aizmirstiet savus brīvības sapņus, jo, lai glābtu paši savas dzīvības, mēs esam gatavi vienoties ar jūsu paverdzinātājiem." Aleksandrs Hamiltons reiz teica: "Tauta, kas dod priekšroku kaunam, nevis briesmām, ir gatava kungam – un to arī pelna." Tagad noskaidrosim faktus. Nav strīda par izvēli starp mieru un karu, taču ir tikai viens garantēts veids, kā iegūt mieru – un to var iegūt jau nākamajā sekundē – kapitulējot. Protams, jebkuram citam ceļam ir savs risks, taču ikviena vēstures mācība mums atgādina, ka vislielākais risks ir piekāpšanās. Un tieši šo spoku mūsu labi domājošie liberālie draugi atsakās saskatīt – ka viņu pielāgošanās politika patiesībā ir piekāpšanās. Un šī politika nepiedāvā izvēli starp mieru un karu, bet tikai starp cīņu vai kapitulāciju. Ja mēs turpinām pielāgoties, ja turpinām atkāpties un piekāpties, tad pienāks brīdis, kad nāksies sastapties ar galīgo prasību – ultimātu. Un kas tad notiks, kad Nikita Hruščovs būs pārliecinājis savus ļaudis, ka viņš jau zina mūsu atbildi? Viņš viņiem ir teicis, ka mēs atkāpjamies Aukstā kara spiediena priekšā, un kādu dienu, kad pienāks brīdis pieprasīt galīgo ultimātu, mūsu kapitulācija būs brīvprātīga, jo līdz tam laikam mēs būsim vājināti – garīgi, morāli un ekonomiski. Viņš tic tam, jo no mūsu puses ir dzirdējis balsis, kas prasa "mieru par jebkādu cenu" vai apgalvo "labāk būt sarkanam nekā mirušam", vai kā kāds komentētājs reiz sacīja: viņš labāk "dzīvotu uz ceļiem, nekā mirtu stāvot". Un tieši šeit slēpjas ceļš uz karu, jo šīs balsis nerunā mūsu vārdā. Tu un es zinām un neticam, ka dzīve ir tik dārga un miers tik salds, lai tos iegūtu par verdzības un važu cenu. Ja dzīvē nav nekā tāda, par ko būtu vērts mirt, tad kad tas sākās – tikai šī ienaidnieka priekšā? Vai Mozus būtu teicis Israēla bērniem palikt verdzībā pie faraona? Vai Kristus būtu atteicies no krusta? Vai patrioti pie Konkordas tilta būtu noliekuši savus ieročus un atteikušies izšaut "šāvienu, kas atskanēja visā pasaulē"? Vēstures mocekļi nebija muļķi, un mūsu godinātie kritušie, kas atdeva savas dzīvības, lai apturētu nacistu virzību, nemira veltīgi. Kur tad ir ceļš uz mieru? Patiesībā, atbilde ir vienkārša. Tev un man ir drosme pateikt saviem ienaidniekiem: "Ir cena, ko mēs nekad nemaksāsim." "Ir robeža, kuru viņiem nepienākas pārkāpt." Un tieši tas ir Bārija Goldvotera jēdziens par "mieru caur spēku". Vinstons Čērčils reiz sacīja: "Cilvēces liktenis nav mērāms materiālos aprēķinos. Kad lielie spēki pasaulē sāk kustību, mēs mācāmies, ka esam gari – nevis dzīvnieki." Un viņš teica: "Kaut kas notiek laikā un telpā, un arī aiz laika un telpas, kas, gribot negribot, uzliek mums pienākumu." Tev un man ir tikšanās ar likteni. Mēs saglabāsim saviem bērniem šo – cilvēces pēdējo, labāko cerību uz zemes – vai arī notiesāsim viņus spert pēdējo soli tūkstoš gadu tumsā. Mums ir jāatceras, ka Bārijs Goldvoters tic mums. Viņš tic, ka tev un man ir spējas, cieņa un tiesības pašiem pieņemt lēmumus un noteikt savu likteni. Paldies jums!"
4:20

Ronalda Reigana 1964. gada 27. oktobra runas "Laiks izvēlei" (A Time for Choosing) fragments. Tajā laikā viņš nebija nevienā oficiālā valdības amatā, viņš bija privātpersona — bijušais aktieris, kurš bija kļuvis par politisko komentētāju un runātāju. "Tie, kuri būtu gatavi apmainīt mūsu brīvību pret labklājības valsts zupas virtuvi, mums ir stāstījuši par savu utopisko risinājumu – mieru bez uzvaras. Viņi savu politiku dēvē par "pielāgošanos". Un viņi apgalvo, ka, ja vien mēs izvairīsimies no tiešas konfrontācijas ar ienaidnieku, viņš aizmirsīs savus ļaunos nolūkus un iemācīsies mūs mīlēt. Visi, kas viņiem iebilst, tiek apzīmēti kā kara kurinātāji. Viņi saka, ka mēs piedāvājam vienkāršas atbildes uz sarežģītiem jautājumiem. Varbūt atbilde patiešām ir vienkārša – ne viegla, bet vienkārša: ja tev un man pietiek drosmes pateikt mūsu ievēlētajiem pārstāvjiem, ka mēs vēlamies, lai mūsu valsts politika balstītos uz to, ko sirdī zinām kā morāli pareizu. Mēs nevaram nopirkt savu drošību, savu brīvību no atombumbas draudiem, izdodot tik lielu netaisnību, lai pateiktu miljardam cilvēku, kas šobrīd ir paverdzināti aiz Dzelzs priekškara: "Aizmirstiet savus brīvības sapņus, jo, lai glābtu paši savas dzīvības, mēs esam gatavi vienoties ar jūsu paverdzinātājiem." Aleksandrs Hamiltons reiz teica: "Tauta, kas dod priekšroku kaunam, nevis briesmām, ir gatava kungam – un to arī pelna." Tagad noskaidrosim faktus. Nav strīda par izvēli starp mieru un karu, taču ir tikai viens garantēts veids, kā iegūt mieru – un to var iegūt jau nākamajā sekundē – kapitulējot. Protams, jebkuram citam ceļam ir savs risks, taču ikviena vēstures mācība mums atgādina, ka vislielākais risks ir piekāpšanās. Un tieši šo spoku mūsu labi domājošie liberālie draugi atsakās saskatīt – ka viņu pielāgošanās politika patiesībā ir piekāpšanās. Un šī politika nepiedāvā izvēli starp mieru un karu, bet tikai starp cīņu vai kapitulāciju. Ja mēs turpinām pielāgoties, ja turpinām atkāpties un piekāpties, tad pienāks brīdis, kad nāksies sastapties ar galīgo prasību – ultimātu. Un kas tad notiks, kad Nikita Hruščovs būs pārliecinājis savus ļaudis, ka viņš jau zina mūsu atbildi? Viņš viņiem ir teicis, ka mēs atkāpjamies Aukstā kara spiediena priekšā, un kādu dienu, kad pienāks brīdis pieprasīt galīgo ultimātu, mūsu kapitulācija būs brīvprātīga, jo līdz tam laikam mēs būsim vājināti – garīgi, morāli un ekonomiski. Viņš tic tam, jo no mūsu puses ir dzirdējis balsis, kas prasa "mieru par jebkādu cenu" vai apgalvo "labāk būt sarkanam nekā mirušam", vai kā kāds komentētājs reiz sacīja: viņš labāk "dzīvotu uz ceļiem, nekā mirtu stāvot". Un tieši šeit slēpjas ceļš uz karu, jo šīs balsis nerunā mūsu vārdā. Tu un es zinām un neticam, ka dzīve ir tik dārga un miers tik salds, lai tos iegūtu par verdzības un važu cenu. Ja dzīvē nav nekā tāda, par ko būtu vērts mirt, tad kad tas sākās – tikai šī ienaidnieka priekšā? Vai Mozus būtu teicis Israēla bērniem palikt verdzībā pie faraona? Vai Kristus būtu atteicies no krusta? Vai patrioti pie Konkordas tilta būtu noliekuši savus ieročus un atteikušies izšaut "šāvienu, kas atskanēja visā pasaulē"? Vēstures mocekļi nebija muļķi, un mūsu godinātie kritušie, kas atdeva savas dzīvības, lai apturētu nacistu virzību, nemira veltīgi. Kur tad ir ceļš uz mieru? Patiesībā, atbilde ir vienkārša. Tev un man ir drosme pateikt saviem ienaidniekiem: "Ir cena, ko mēs nekad nemaksāsim." "Ir robeža, kuru viņiem nepienākas pārkāpt." Un tieši tas ir Bārija Goldvotera jēdziens par "mieru caur spēku". Vinstons Čērčils reiz sacīja: "Cilvēces liktenis nav mērāms materiālos aprēķinos. Kad lielie spēki pasaulē sāk kustību, mēs mācāmies, ka esam gari – nevis dzīvnieki." Un viņš teica: "Kaut kas notiek laikā un telpā, un arī aiz laika un telpas, kas, gribot negribot, uzliek mums pienākumu." Tev un man ir tikšanās ar likteni. Mēs saglabāsim saviem bērniem šo – cilvēces pēdējo, labāko cerību uz zemes – vai arī notiesāsim viņus spert pēdējo soli tūkstoš gadu tumsā. Mums ir jāatceras, ka Bārijs Goldvoters tic mums. Viņš tic, ka tev un man ir spējas, cieņa un tiesības pašiem pieņemt lēmumus un noteikt savu likteni. Paldies jums!"

Ilmārs Poikāns

18,782 次观看 • 1 年前

Rīgas SILTUMA tarifs ir jāaptur.... es jau ceturtdien 19.jūnijā (esmu laikam gaišreģis, jo precīzi pateicu, ka tarifs būs 90€) skaidri brīdināju visus Saeimā, ka šī barotava, izsaimniekošana un bezatbildība ir jāaptur: ➖️ Uzsākt Saeimā izmeklēšanas komisiju, lai atklātu visas nejēdzības ➖️ Nekavējoties jāmaina RĪGAS SILTUMS kapitāldaļas, lai vairākums ir Rīga + pārējo nodot Latvenergo ➖️ TEC atlikumsiltuma 100% prioritāra nodošana Rīgai ➖️ Ieviest 100% dienas siltumtirgu, bez nedēļas tirgus kropļojuma ➖️ Pilns 5 gadu RS audits ➖️ Atstādināt RS padomi un valdi ➖️ Ieviest jaunu modernu siltuma tarifu (līdzīgi kā Viļņā) ➖️ apturēt barotavu izlobētiem komersantiem ➖️ ir jāaptur nesamērīga izšķērdēšana RS ārpakalpojumos, kas mērāma miljonos Rīgas Siltuma tarifam ir jābūt lētākajam Baltijā, nevis dārgākajam. Ir nepieņemami, ka regulētam pakalpojumam ir iespējama 30-42% tīrā peļņa, kas norāda uz to, ka Konkurences Padome ir panākusi precīzi pretējo, kas tai ir jādara. Siltumtirgus sakārtošana nesīs tiešu ietekmi uz lētāku elektrības cenu un lietderīgu resursu izmantošanu, netiks neekoloģiski dubultā ražots CO2, samazināsies šķeldas patēriņš un samazināsies cena pārējām Latvijas pilsētām Izbeigsies Rīgas Siltuma nolaišana uz grunti, kad centrālais siltums beidzot būs lētāks par individuālo risinājumu (kā tam vienmēr bija jabūt) Sagaidu sadarbību no KEM, Viktors Valainis ZZS, EkonomikasMinistrija, SPRK un Saeimas ziņas Latvenergo
10:09

Rīgas SILTUMA tarifs ir jāaptur.... es jau ceturtdien 19.jūnijā (esmu laikam gaišreģis, jo precīzi pateicu, ka tarifs būs 90€) skaidri brīdināju visus Saeimā, ka šī barotava, izsaimniekošana un bezatbildība ir jāaptur: ➖️ Uzsākt Saeimā izmeklēšanas komisiju, lai atklātu visas nejēdzības ➖️ Nekavējoties jāmaina RĪGAS SILTUMS kapitāldaļas, lai vairākums ir Rīga + pārējo nodot Latvenergo ➖️ TEC atlikumsiltuma 100% prioritāra nodošana Rīgai ➖️ Ieviest 100% dienas siltumtirgu, bez nedēļas tirgus kropļojuma ➖️ Pilns 5 gadu RS audits ➖️ Atstādināt RS padomi un valdi ➖️ Ieviest jaunu modernu siltuma tarifu (līdzīgi kā Viļņā) ➖️ apturēt barotavu izlobētiem komersantiem ➖️ ir jāaptur nesamērīga izšķērdēšana RS ārpakalpojumos, kas mērāma miljonos Rīgas Siltuma tarifam ir jābūt lētākajam Baltijā, nevis dārgākajam. Ir nepieņemami, ka regulētam pakalpojumam ir iespējama 30-42% tīrā peļņa, kas norāda uz to, ka Konkurences Padome ir panākusi precīzi pretējo, kas tai ir jādara. Siltumtirgus sakārtošana nesīs tiešu ietekmi uz lētāku elektrības cenu un lietderīgu resursu izmantošanu, netiks neekoloģiski dubultā ražots CO2, samazināsies šķeldas patēriņš un samazināsies cena pārējām Latvijas pilsētām Izbeigsies Rīgas Siltuma nolaišana uz grunti, kad centrālais siltums beidzot būs lētāks par individuālo risinājumu (kā tam vienmēr bija jabūt) Sagaidu sadarbību no KEM, Viktors Valainis ZZS, EkonomikasMinistrija, SPRK un Saeimas ziņas Latvenergo

Andris Kulbergs (AS) 🇺🇦🇱🇻

32,262 次观看 • 1 年前

😳 44 gadus vecais santehniķis Rogovs BBC: “Man latviešu valoda nebija vajadzīga, bet karš Ukrainā ir divu valstu iebrukums”. 35 gadi Latvijā — un ne vārda valsts valodā. Tieši šādu cilvēku BBC Rīgas filiāle dēvē par “režīma upuri”. Lūdzu, paklausieties tikai pusotru minūti garo Dmitrija Rogova uzstāšanos BBC – viņš ir krievijas pilsonis, kurš strādā par santehniķi Latvijā. 🔥 Vispār šajā runā viss ir skaisti, un es pat esmu priecīgs, ka šāds personāžs iekļuva reportāžas gala versijā. Par latviešu valodu Dmitrijam ir viennozīmīgs viedoklis – latvieši vienmēr pāriet uz krievu valodu, ja vien netiek sastapts kāds nacionālists, tāpēc viņam latviešu valoda nebija vajadzīga. Tajā pašā laikā Rogovam ir tikai 44 gadi, tas ir, pirms 35 gadiem viņš bija bērns, un laika valsts valodas apguvei viņam bija vairāk nekā pietiekami. 🤯 Rogovs uzskata, ka jautājumi par Krimas piederību vai attieksmi pret krievijas agresiju Ukrainā ir provokatīvi. Viņš nevēlas uz tiem atbildēt un izmanto kremļa formulējumus, kad runā par krievijas uzbrukumu. Karu Ukrainā viņš vispār dēvē par “divu valstu iebrukumu”. Grūti pateikt, kas šeit bija domāts – iespējams, krievijas un baltkrievijas iebrukums Ukrainā. Tas, protams, ir sarkasms, Dmitrijs domā, ka krievija un Ukraina uzbruka viena otrai. Viņam vienkārši trūkst vārdu krājuma. 😱 Pēc kara sākuma Dmitrijs sajuta zināmu rusofobiju Latvijā. Tajā pašā laikā Rogovs pret karu izturas neitrāli. Šo daudzo gadu laikā esmu redzējis dažādus formulējumus, bet tik bezkaunīgu – pirmo reizi. Domāju, ka Dmitrijs Rogovs patiešām ļoti smagi to pārdzīvo. Viņš karu nekritizē un, iespējams, pat atbalsta, bet pats kā lielgabala gaļa doties uz turieni negrib. Tāpēc viņš ir tik satraukts, jo dzimtenē viņam būs jāatbild uz daudziem jautājumiem. 🤦🏻‍♂️ Pēc BBC filiāles domām, šis cilvēks ir cietušais no Rīgas režīma. ❓Jautājums jums: vai šādam cilvēkam patiešām ir vieta Latvijas sabiedrībā, vai arī ir pienācis laiks viņu sūtīt atpakaļ uz krieviju, kur viņš varēs mierīgi dzīvot bez “nacionālistiem” un “provokatīviem jautājumiem”?
1:36

😳 44 gadus vecais santehniķis Rogovs BBC: “Man latviešu valoda nebija vajadzīga, bet karš Ukrainā ir divu valstu iebrukums”. 35 gadi Latvijā — un ne vārda valsts valodā. Tieši šādu cilvēku BBC Rīgas filiāle dēvē par “režīma upuri”. Lūdzu, paklausieties tikai pusotru minūti garo Dmitrija Rogova uzstāšanos BBC – viņš ir krievijas pilsonis, kurš strādā par santehniķi Latvijā. 🔥 Vispār šajā runā viss ir skaisti, un es pat esmu priecīgs, ka šāds personāžs iekļuva reportāžas gala versijā. Par latviešu valodu Dmitrijam ir viennozīmīgs viedoklis – latvieši vienmēr pāriet uz krievu valodu, ja vien netiek sastapts kāds nacionālists, tāpēc viņam latviešu valoda nebija vajadzīga. Tajā pašā laikā Rogovam ir tikai 44 gadi, tas ir, pirms 35 gadiem viņš bija bērns, un laika valsts valodas apguvei viņam bija vairāk nekā pietiekami. 🤯 Rogovs uzskata, ka jautājumi par Krimas piederību vai attieksmi pret krievijas agresiju Ukrainā ir provokatīvi. Viņš nevēlas uz tiem atbildēt un izmanto kremļa formulējumus, kad runā par krievijas uzbrukumu. Karu Ukrainā viņš vispār dēvē par “divu valstu iebrukumu”. Grūti pateikt, kas šeit bija domāts – iespējams, krievijas un baltkrievijas iebrukums Ukrainā. Tas, protams, ir sarkasms, Dmitrijs domā, ka krievija un Ukraina uzbruka viena otrai. Viņam vienkārši trūkst vārdu krājuma. 😱 Pēc kara sākuma Dmitrijs sajuta zināmu rusofobiju Latvijā. Tajā pašā laikā Rogovs pret karu izturas neitrāli. Šo daudzo gadu laikā esmu redzējis dažādus formulējumus, bet tik bezkaunīgu – pirmo reizi. Domāju, ka Dmitrijs Rogovs patiešām ļoti smagi to pārdzīvo. Viņš karu nekritizē un, iespējams, pat atbalsta, bet pats kā lielgabala gaļa doties uz turieni negrib. Tāpēc viņš ir tik satraukts, jo dzimtenē viņam būs jāatbild uz daudziem jautājumiem. 🤦🏻‍♂️ Pēc BBC filiāles domām, šis cilvēks ir cietušais no Rīgas režīma. ❓Jautājums jums: vai šādam cilvēkam patiešām ir vieta Latvijas sabiedrībā, vai arī ir pienācis laiks viņu sūtīt atpakaļ uz krieviju, kur viņš varēs mierīgi dzīvot bez “nacionālistiem” un “provokatīviem jautājumiem”?

Marats Kasems 🇱🇻 🇪🇺

52,407 次观看 • 6 个月前

Šī vētra Latvijai bija sāpīgs ģenerālmēģinājums mūsu valsts un katra cilvēka gatavībai pārvarēt krīzes situāciju. Paldies ugunsdzēsējiem, mediķiem, policistiem, elektrotīklu brigādēm, pašvaldību darbiniekiem, brīvprātīgajiem un visiem, kuri joprojām strādā, lai palīdzētu cilvēkiem un atjaunotu kritiskos pakalpojumus. Vētra parādīja nepatīkamu patiesību: ja plašā teritorijā pazūd elektrība, drīz sāk apstāties arī daudzi citi ikdienai kritiski pakalpojumi. Daudzus no mums skāra ne tikai elektrības trūkums. Bija traucēti mobilie sakari un internets, nestrādāja degvielas uzpildes stacijas, veikali, bankomāti, maksājumu termināļi un luksofori. Tika traucēta satiksme un vilcienu kustība. Vietām bija apdraudēta ūdensapgāde un kanalizācijas darbība. Pat operatīvajiem dienestiem atsevišķās vietās radās grūtības uzpildīt transportu ar degvielu. Vētra atklāja arī skaidras naudas aprites problēmu. Ja nav elektrības un interneta, norēķini ar kartēm var nebūt iespējami, bet bankomāti nedarbojas. Šādos apstākļos skaidra nauda kļūst par kritiski svarīgu rezerves norēķinu līdzekli. Ir jābūt skaidram valsts, banku un tirgotāju rīcības plānam, kā krīzes laikā nodrošināt skaidras naudas pieejamību un apriti. Cilvēki ziņoja, ka atsevišķos veikalos jau trīs līdz četru stundu laikā beidzās maize un dzeramais ūdens. Jāvērtē, vai veikalu un loģistikas tīkli ir gatavi straujam pieprasījuma pieaugumam un spēj nodrošināt pirmās nepieciešamības preču piegādi arī tad, ja nedarbojas elektrība, sakari un elektroniskie norēķini. Tikpat būtiska ir aptieku darbība un medikamentu pieejamība. Kas notiek, ja aptiekā nav elektrības, interneta vai piekļuves e-receptēm? Kur cilvēks var saņemt dzīvībai nepieciešamās zāles? Kā par strādājošajām aptiekām tiek informēta sabiedrība? Arī šeit jābūt skaidram krīzes algoritmam, nevis improvizācijai pēc notikuma. Diemžēl šodien neatradu vienotu, saprotamu un regulāri atjaunotu situācijas kopainu. Cilvēkiem nācās pašiem meklēt informāciju dažādu iestāžu, uzņēmumu un pašvaldību mājaslapās un sociālo tīklu kontos. Taču krīzes laikā cilvēkam vienuviet jāspēj saņemt atbildes uz pavisam konkrētiem jautājumiem: ❓ Kur nav elektrības? ❓ Kur nedarbojas mobilie sakari un internets? ❓ Kuri ceļi ir slēgti un kur traucēta sabiedriskā transporta kustība? ❓ Kur ir apdraudēta ūdensapgāde un kanalizācijas darbība? ❓ Kuri veikali, DUS un aptiekas darbojas? ❓ Kas konkrēti tiek darīts? ❓ Kādā secībā paredzēts novērst bojājumus un atjaunot pakalpojumus? Šādai informācijai jābūt vienotai, pārbaudītai un regulāri atjaunotai. Vienlaikus jābūt rezerves informēšanas risinājumam situācijām, kad cilvēkiem nav elektrības, interneta vai mobilo sakaru. Kad akūtā krīzes fāze būs pārvarēta, sagaidu no Krīzes vadības centra visaptverošu izvērtējumu par to, kā valsts pārvarēja šo krīzi, kas nostrādāja, kas nenostrādāja un kas steidzami jāuzlabo. Izvērtējumam jānoslēdzas ar konkrētu rīcības plānu, nosakot atbildīgos, termiņus un nepieciešamos ieguldījumus. Taču atbildība nav tikai valstij. Arī katrai Latvijas mājsaimniecībai kritiski jāizvērtē, vai nopietni uztvērām iepriekš izplatītos brīdinājumus un vai spējam iztikt vismaz 72 stundas bez elektrības, interneta, veikala, bankomāta un tūlītējas operatīvo dienestu palīdzības. Vai mājās ir dzeramais ūdens, pārtika, nepieciešamie medikamenti, lukturis, baterijas, uzlādēta ārējā baterija, radio un skaidra nauda? Vai ģimenei ir saprotams rīcības plāns? Vai zinām, kā palīdzēsim bērniem, senioriem, kaimiņiem un cilvēkiem ar īpašām vajadzībām? Šoreiz tā bija vētra, par kuru saņēmām iepriekšējus brīdinājumus. Nākamā krīze var sākties bez šāda brīdinājuma. Es šobrīd esmu Ukrainā, kur viņiem jātiek galā ar identisku situāciju katru dienu. Vakar savām acīm redzēju kā militārajā vadības centrā ir integrēts krīzes koordinācijas sistēmas, kur var redzēt katru dienestu online VUGD, policija, medicīna, gāzes, komunālie dienesti, glābēji...visi. šo sistēmu vedīšu uz Latviju
5:02

Šī vētra Latvijai bija sāpīgs ģenerālmēģinājums mūsu valsts un katra cilvēka gatavībai pārvarēt krīzes situāciju. Paldies ugunsdzēsējiem, mediķiem, policistiem, elektrotīklu brigādēm, pašvaldību darbiniekiem, brīvprātīgajiem un visiem, kuri joprojām strādā, lai palīdzētu cilvēkiem un atjaunotu kritiskos pakalpojumus. Vētra parādīja nepatīkamu patiesību: ja plašā teritorijā pazūd elektrība, drīz sāk apstāties arī daudzi citi ikdienai kritiski pakalpojumi. Daudzus no mums skāra ne tikai elektrības trūkums. Bija traucēti mobilie sakari un internets, nestrādāja degvielas uzpildes stacijas, veikali, bankomāti, maksājumu termināļi un luksofori. Tika traucēta satiksme un vilcienu kustība. Vietām bija apdraudēta ūdensapgāde un kanalizācijas darbība. Pat operatīvajiem dienestiem atsevišķās vietās radās grūtības uzpildīt transportu ar degvielu. Vētra atklāja arī skaidras naudas aprites problēmu. Ja nav elektrības un interneta, norēķini ar kartēm var nebūt iespējami, bet bankomāti nedarbojas. Šādos apstākļos skaidra nauda kļūst par kritiski svarīgu rezerves norēķinu līdzekli. Ir jābūt skaidram valsts, banku un tirgotāju rīcības plānam, kā krīzes laikā nodrošināt skaidras naudas pieejamību un apriti. Cilvēki ziņoja, ka atsevišķos veikalos jau trīs līdz četru stundu laikā beidzās maize un dzeramais ūdens. Jāvērtē, vai veikalu un loģistikas tīkli ir gatavi straujam pieprasījuma pieaugumam un spēj nodrošināt pirmās nepieciešamības preču piegādi arī tad, ja nedarbojas elektrība, sakari un elektroniskie norēķini. Tikpat būtiska ir aptieku darbība un medikamentu pieejamība. Kas notiek, ja aptiekā nav elektrības, interneta vai piekļuves e-receptēm? Kur cilvēks var saņemt dzīvībai nepieciešamās zāles? Kā par strādājošajām aptiekām tiek informēta sabiedrība? Arī šeit jābūt skaidram krīzes algoritmam, nevis improvizācijai pēc notikuma. Diemžēl šodien neatradu vienotu, saprotamu un regulāri atjaunotu situācijas kopainu. Cilvēkiem nācās pašiem meklēt informāciju dažādu iestāžu, uzņēmumu un pašvaldību mājaslapās un sociālo tīklu kontos. Taču krīzes laikā cilvēkam vienuviet jāspēj saņemt atbildes uz pavisam konkrētiem jautājumiem: ❓ Kur nav elektrības? ❓ Kur nedarbojas mobilie sakari un internets? ❓ Kuri ceļi ir slēgti un kur traucēta sabiedriskā transporta kustība? ❓ Kur ir apdraudēta ūdensapgāde un kanalizācijas darbība? ❓ Kuri veikali, DUS un aptiekas darbojas? ❓ Kas konkrēti tiek darīts? ❓ Kādā secībā paredzēts novērst bojājumus un atjaunot pakalpojumus? Šādai informācijai jābūt vienotai, pārbaudītai un regulāri atjaunotai. Vienlaikus jābūt rezerves informēšanas risinājumam situācijām, kad cilvēkiem nav elektrības, interneta vai mobilo sakaru. Kad akūtā krīzes fāze būs pārvarēta, sagaidu no Krīzes vadības centra visaptverošu izvērtējumu par to, kā valsts pārvarēja šo krīzi, kas nostrādāja, kas nenostrādāja un kas steidzami jāuzlabo. Izvērtējumam jānoslēdzas ar konkrētu rīcības plānu, nosakot atbildīgos, termiņus un nepieciešamos ieguldījumus. Taču atbildība nav tikai valstij. Arī katrai Latvijas mājsaimniecībai kritiski jāizvērtē, vai nopietni uztvērām iepriekš izplatītos brīdinājumus un vai spējam iztikt vismaz 72 stundas bez elektrības, interneta, veikala, bankomāta un tūlītējas operatīvo dienestu palīdzības. Vai mājās ir dzeramais ūdens, pārtika, nepieciešamie medikamenti, lukturis, baterijas, uzlādēta ārējā baterija, radio un skaidra nauda? Vai ģimenei ir saprotams rīcības plāns? Vai zinām, kā palīdzēsim bērniem, senioriem, kaimiņiem un cilvēkiem ar īpašām vajadzībām? Šoreiz tā bija vētra, par kuru saņēmām iepriekšējus brīdinājumus. Nākamā krīze var sākties bez šāda brīdinājuma. Es šobrīd esmu Ukrainā, kur viņiem jātiek galā ar identisku situāciju katru dienu. Vakar savām acīm redzēju kā militārajā vadības centrā ir integrēts krīzes koordinācijas sistēmas, kur var redzēt katru dienestu online VUGD, policija, medicīna, gāzes, komunālie dienesti, glābēji...visi. šo sistēmu vedīšu uz Latviju

Andris Kulbergs (AS) 🇺🇦🇱🇻

32,392 次观看 • 1 个月前

Diena Nr. 9 premjera krēslā Diena sākās ar medijiem — LTV, TV24 un Delfi TV. Informēju sabiedrību par aizsardzības sadarbības līgumu ar 🇺🇦, vizīti 🇪🇪 un aktuālajiem valdības darbiem. ➖ Divas reizes šodien tikos ar Valsts prezidentu Edgars Rinkēvičs. Informēju par tūlītējiem darbiem aizsardzībā, jaunumiem no 🇪🇪 un NB8 sadarbības, kā arī par Rail Baltica un airBaltic jautājumiem. ➖ Piedalījos savā pirmajā Nacionālās drošības padomes sēdē. Detaļas, protams, nevaru atklāt, bet varu pateikt vienu — valsts drošība tiek uzraudzīta un viss ir kārtībā. ➖ Tikos ar Zemnieku saeima, lai pārrunātu lauksaimniekiem aktuālākos jautājumus: CBAM nodevu minerālmēsliem, maksātspēju nozarē un cīņu par taisnīgākiem 🇪🇺 atbalsta maksājumiem, jo šobrīd Latvija diemžēl ir pēdējā vietā Eiropā. ➖ Gatavojos Eiropadomei nākamnedēļ — būs jāaizstāv Latvijas pozīcijas un jācīnās par mūsu valsts interesēm. ➖ Aizvadīju 1:1 tikšanos ar Zemkopības ministrija ministru Uldis Augulis, pārrunājot viņa TOP 3 prioritāros darbus. Skaidrs fokuss — lauksaimnieku atbalsts 🇪🇺 līmenī ir viena no galvenajām prioritātēm. ➖ Tikos arī 1:1 ar Kultūras ministrija ministru Nauris Puntulis, lai vienotos par viņa TOP 3 ministra darbiem. Galvenā prioritāte, ko pilnībā atbalstu, ir latviešu valodas nostiprināšana mediju telpā un Satversmes tiesas sprieduma ieviešana. Likumdevējam ir vienīgās tiesības noteikt, kā lietojama valsts valoda. Pārējos viedokļus varam uzklausīt, bet gala lēmums ir Saeimas rokās. ➖ jāatvainojas Iekšlietu ministrija ministram Jānis Dombrava, ka nācās pārcelt tikšanos uz rītdienu, jo ievilkās sanāksmes (tā ir liela premjera bēda, spēt salāgot kalendāru - man vēl nesanāk) ➖ Un dienas “pārsteigums” — izrādās, Ministru prezidents nevar vienkārši iecelt Valsts kancelejas vadītāju amatā. Valsts galvenā pārvaldes koordinācijas iestāde šobrīd ir bez vadītāja, bet krīzes apstākļos likums man ir sasējis rokas — vadītāju iespējams iecelt tikai caur konkursu. Šādā kārtībā šī valdība jau būs beigusi darbu, kamēr mēs vēl “izkonkurēsimies” līdz jaunam vadītājam. Tāpēc nekavējoties mainīsim likumu, lai šo absurdu sakārtotu. Valsts pārvaldei krīzes laikā ir jāspēj rīkoties ātri, skaidri un atbildīgi.
5:01

Diena Nr. 9 premjera krēslā Diena sākās ar medijiem — LTV, TV24 un Delfi TV. Informēju sabiedrību par aizsardzības sadarbības līgumu ar 🇺🇦, vizīti 🇪🇪 un aktuālajiem valdības darbiem. ➖ Divas reizes šodien tikos ar Valsts prezidentu Edgars Rinkēvičs. Informēju par tūlītējiem darbiem aizsardzībā, jaunumiem no 🇪🇪 un NB8 sadarbības, kā arī par Rail Baltica un airBaltic jautājumiem. ➖ Piedalījos savā pirmajā Nacionālās drošības padomes sēdē. Detaļas, protams, nevaru atklāt, bet varu pateikt vienu — valsts drošība tiek uzraudzīta un viss ir kārtībā. ➖ Tikos ar Zemnieku saeima, lai pārrunātu lauksaimniekiem aktuālākos jautājumus: CBAM nodevu minerālmēsliem, maksātspēju nozarē un cīņu par taisnīgākiem 🇪🇺 atbalsta maksājumiem, jo šobrīd Latvija diemžēl ir pēdējā vietā Eiropā. ➖ Gatavojos Eiropadomei nākamnedēļ — būs jāaizstāv Latvijas pozīcijas un jācīnās par mūsu valsts interesēm. ➖ Aizvadīju 1:1 tikšanos ar Zemkopības ministrija ministru Uldis Augulis, pārrunājot viņa TOP 3 prioritāros darbus. Skaidrs fokuss — lauksaimnieku atbalsts 🇪🇺 līmenī ir viena no galvenajām prioritātēm. ➖ Tikos arī 1:1 ar Kultūras ministrija ministru Nauris Puntulis, lai vienotos par viņa TOP 3 ministra darbiem. Galvenā prioritāte, ko pilnībā atbalstu, ir latviešu valodas nostiprināšana mediju telpā un Satversmes tiesas sprieduma ieviešana. Likumdevējam ir vienīgās tiesības noteikt, kā lietojama valsts valoda. Pārējos viedokļus varam uzklausīt, bet gala lēmums ir Saeimas rokās. ➖ jāatvainojas Iekšlietu ministrija ministram Jānis Dombrava, ka nācās pārcelt tikšanos uz rītdienu, jo ievilkās sanāksmes (tā ir liela premjera bēda, spēt salāgot kalendāru - man vēl nesanāk) ➖ Un dienas “pārsteigums” — izrādās, Ministru prezidents nevar vienkārši iecelt Valsts kancelejas vadītāju amatā. Valsts galvenā pārvaldes koordinācijas iestāde šobrīd ir bez vadītāja, bet krīzes apstākļos likums man ir sasējis rokas — vadītāju iespējams iecelt tikai caur konkursu. Šādā kārtībā šī valdība jau būs beigusi darbu, kamēr mēs vēl “izkonkurēsimies” līdz jaunam vadītājam. Tāpēc nekavējoties mainīsim likumu, lai šo absurdu sakārtotu. Valsts pārvaldei krīzes laikā ir jāspēj rīkoties ātri, skaidri un atbildīgi.

Andris Kulbergs (AS) 🇺🇦🇱🇻

11,990 次观看 • 4 个月前

Vai zinājāt, ka RĪGAS SILTUMS pats sev pārdod sadārdzinātu siltumu un slēpti pelna miljonus? Jūs, iespējams, jau būsiet dzirdējuši par t.s. “konkurenci” Rīgas labajā krastā, kur darbojas vairākas šķeldas katlumājas. Tās pelna neadekvāti lielu peļņu — līdz pat 23–45% rentabilitātei — kontrolētā tirgū, kas faktiski nav brīvs. Lielākā daļa šo privāto katlumāju ziemas sezonā piegādā siltumu “Rīgas siltumam” par maksimālo iespējamo cenu – 77 €/MWh, kas ir gandrīz identiska SPRK apstiprinātajam Latvenergo tarifa griestam. Kopējā šo piecu neatkarīgo siltuma ražotāju katlumāju jauda ir 178 MW, taču lielākā no tām – 96 MW šķeldas stacija – pieder pašam “Rīgas siltumam” caur 100% piederošu meitasuzņēmumu SIA “Rīgas Bio Enerģija” (RBE). Tātad RS pats sev pārdod siltumu caur savu meitasuzņēmumu – par 77 €/MWh. Tajā pašā laikā kreisajā Daugavas krastā, kur nav “konkurences tirgus”, tas pats RS siltumu saražo par 54 €/MWh. Abas katlumājas ir gandrīz identiskas, tikai viena strādā “konkurences” apstākļos, otra – savā tīklā bez starpniekiem. Kā tas iespējams? Kā var būt, ka labajā krastā RS no sevis pērk siltumu par 77 €/MWh, bet kreisajā krastā to pašu saražo par 54 €/MWh? Atbilde – pašizmaksa tiek mākslīgi palielināta, lai saglabātu peļņu meitas uzņēmumā un piesegtu zaudējumus mātes sabiedrībā. Pēc “Rīgas Bio Enerģija” finanšu pārskatiem uzņēmums 2023. gadā guvis 1,3 milj. € peļņu jeb 32,6% rentabilitāti. Bez šīs peļņas RS pamatdarbība būtu ar ievērojamiem zaudējumiem. Tātad RS pats sev pārdod sadārdzinātu siltumu, lai bilancē parādītos pozitīvs rezultāts. Turklāt RBE siltuma jauda ir 54% no visa labā krasta neatkarīgo šķeldas katlumāju siltuma jaudas, tātad RS pats ir dominējošais tirgus spēlētājs, kas diktē nosacījumus pats sev un slēpti sadārdzina siltuma tarifu visiem rīdziniekiem. Kam tas maksā? Rezultātā Rīgas iedzīvotāji ik gadu pārmaksā miljonus eiro. Saskaņā ar aprēķiniem un RS publiskos tarifus rīdzinieki pārmaksā aptuveni 97 miljonus € gadā vairāk nekā Viļņas iedzīvotāji par identisku siltumenerģijas patēriņu. Ko darīt? Rīdziniekiem ir vajadzīgs atvērts un godīgs siltuma tirgus, kur siltuma iepirkumi notiek bez slēptiem limitiem un protekcionisma. Nav svarīgi, kas ražo – svarīgi, kurš spēj nodrošināt vislētāko un efektīvāko siltumu. Ja es vadītu šo uzņēmumu, tad RS tiktu piemērota caurspīdīga pārvaldība un iepirkumu sistēma, gada laikā es tarifu varētu samazināt no 83 €/MWh līdz 60 €/MWh, un trīs gadu laikā Rīgā varētu būt zemākais siltuma tarifs Baltijā. Tas ir reāli izdarāms – nepieciešama tikai griba un profesionāla pārvaldība.
5:31

Vai zinājāt, ka RĪGAS SILTUMS pats sev pārdod sadārdzinātu siltumu un slēpti pelna miljonus? Jūs, iespējams, jau būsiet dzirdējuši par t.s. “konkurenci” Rīgas labajā krastā, kur darbojas vairākas šķeldas katlumājas. Tās pelna neadekvāti lielu peļņu — līdz pat 23–45% rentabilitātei — kontrolētā tirgū, kas faktiski nav brīvs. Lielākā daļa šo privāto katlumāju ziemas sezonā piegādā siltumu “Rīgas siltumam” par maksimālo iespējamo cenu – 77 €/MWh, kas ir gandrīz identiska SPRK apstiprinātajam Latvenergo tarifa griestam. Kopējā šo piecu neatkarīgo siltuma ražotāju katlumāju jauda ir 178 MW, taču lielākā no tām – 96 MW šķeldas stacija – pieder pašam “Rīgas siltumam” caur 100% piederošu meitasuzņēmumu SIA “Rīgas Bio Enerģija” (RBE). Tātad RS pats sev pārdod siltumu caur savu meitasuzņēmumu – par 77 €/MWh. Tajā pašā laikā kreisajā Daugavas krastā, kur nav “konkurences tirgus”, tas pats RS siltumu saražo par 54 €/MWh. Abas katlumājas ir gandrīz identiskas, tikai viena strādā “konkurences” apstākļos, otra – savā tīklā bez starpniekiem. Kā tas iespējams? Kā var būt, ka labajā krastā RS no sevis pērk siltumu par 77 €/MWh, bet kreisajā krastā to pašu saražo par 54 €/MWh? Atbilde – pašizmaksa tiek mākslīgi palielināta, lai saglabātu peļņu meitas uzņēmumā un piesegtu zaudējumus mātes sabiedrībā. Pēc “Rīgas Bio Enerģija” finanšu pārskatiem uzņēmums 2023. gadā guvis 1,3 milj. € peļņu jeb 32,6% rentabilitāti. Bez šīs peļņas RS pamatdarbība būtu ar ievērojamiem zaudējumiem. Tātad RS pats sev pārdod sadārdzinātu siltumu, lai bilancē parādītos pozitīvs rezultāts. Turklāt RBE siltuma jauda ir 54% no visa labā krasta neatkarīgo šķeldas katlumāju siltuma jaudas, tātad RS pats ir dominējošais tirgus spēlētājs, kas diktē nosacījumus pats sev un slēpti sadārdzina siltuma tarifu visiem rīdziniekiem. Kam tas maksā? Rezultātā Rīgas iedzīvotāji ik gadu pārmaksā miljonus eiro. Saskaņā ar aprēķiniem un RS publiskos tarifus rīdzinieki pārmaksā aptuveni 97 miljonus € gadā vairāk nekā Viļņas iedzīvotāji par identisku siltumenerģijas patēriņu. Ko darīt? Rīdziniekiem ir vajadzīgs atvērts un godīgs siltuma tirgus, kur siltuma iepirkumi notiek bez slēptiem limitiem un protekcionisma. Nav svarīgi, kas ražo – svarīgi, kurš spēj nodrošināt vislētāko un efektīvāko siltumu. Ja es vadītu šo uzņēmumu, tad RS tiktu piemērota caurspīdīga pārvaldība un iepirkumu sistēma, gada laikā es tarifu varētu samazināt no 83 €/MWh līdz 60 €/MWh, un trīs gadu laikā Rīgā varētu būt zemākais siltuma tarifs Baltijā. Tas ir reāli izdarāms – nepieciešama tikai griba un profesionāla pārvaldība.

Andris Kulbergs (AS) 🇺🇦🇱🇻

28,666 次观看 • 11 个月前

Jums likās, ka esat dzirdējuši jau visu par RĪGAS SILTUMS nejēdzībām? Maldaties, šeit būs kārtējā jau Nr12: Jums esmu daudz stāstījis par to, kas notiek Rīgas labā krasta siltumtirgū. Šodien parunāsim par kreiso krastu — tur, kur tirgus vispār nav! Tur ir Rīgas Siltuma pašu saimniecība. Un te ir tas interesantākais. Šajā ēkā Imantā atrodas 50 MW termoelektrostacija — otra lielākā Latvijā, tūlīt aiz “Latvenergo”. Lielākas vienkārši nav. Tā tika būvēta ar mērķi: sadedzināt gāzi, iegūt dārgo elektroenerģiju un pārpalikumā atdot rīdziniekiem lētu siltumu — blakusproduktu. Par šādas stacijas izveidi mēs visi esam samaksājuši. Latvijas iedzīvotāji — caur OIK apmēram 60 miljonus €, vēl ~25 miljonus €no paša Rīgas Siltuma. Atceraties OIK? Tas tika ieviests, lai atbalstītu bāzes jaudas un sistēmas drošību, un kā “ekoloģisku risinājumu” – gāzi izmantojot divu produktu ieguvei: elektrībai un siltumam. Kas notika tālāk? Apskatīsim elektroenerģijas ražošanas datus: 2020/21. g. apkures sezona – 85 000 MWh 2021/22. g. sezona – 37 000 MWh 2022/23. g. sezona – vairs tikai 26 000 MWh RS Rolls-Royce turbīna pelnīja vienā gadā ~13mil € no elektrības ražošanas Un tālāk – līdzīgi. Kas notika? 2021./22. gadā šī stacija beidza darboties. Vienkārši apstājās, jo Rīgas Siltums nebija veicis nepieciešamos remontus. Un – uzmanību – nekad vairs netika iedarbināta. Vienkārši pamesta! Kā man skaidroja cilvēki, kas tur strādā, iemesls ir muļķība un neprofesionalitāte. Uzņēmuma vadība nespēj ne uzkrāt līdzekļus, ne plānot atjaunošanu, un stacija palikusi bez jebkāda lēmuma, kas ar to notiks. Tepat blakus stāv paša RS šķeldas katlumāja. Varētu domāt – viss kārtībā, zaļi, lēti, silti. Tagad klausieties uzmanīgi: Ziemas salā ar šķeldu jaudas nepietiek. Tā pietiek tikai rudenī un pavasarī. Ko dara visu auksto ziemu? Kurinām dārgo gāzi. Nevis, lai ražotu elektroenerģiju un izmantotu blakusproduktā siltumu, bet tīri tupi dedzinām 1976. gada padomju katlā. - jā parastā lielā boilerī Rezultāts – vēl dārgāk, vēl neefektīvāk un pilnīgi bez jēgas. Varbūt staciju atjaunot ir ļoti dārgi? Es runāju ar cilvēkiem, kas ikdienā redz šo absurdu. Remonta izmaksas – ap 3,2 līdz 10 miljoniem €. Pie šodienas elektroenerģijas cenām šis ieguldījums atmaksātos vienas ziemas laikā. Un stacija tad varētu strādāt vēl gadiem! Visi redzam – ziemās Nord Pool cenas turas 200–400 €/MWh, kamēr gāze maksā 30–50 €/MWh. Nav jābūt enerģētikas ģēnijam, lai saprastu, ka tāda stacija pelna. Tad kā ir? Mēs visi maksājām OIK, lai būtu bāzes jaudas, bet kopš sākās karš – visa šī jauda ir izmesta miskastē. Gāzi turpinām dedzināt katlā! Vai tas nav valsts drošības apdraudējums? Interesanti, cik gāzes tiks tīri sadedzināts katlā šajā ziemā? Un kāpēc Viļņā un Tallinā šādas vidēja izmēra gāzes termoelektrostacijas strādā nepārtraukti? Tur cits klimats? Vai cita attieksme pret savu valsti un enerģētikas drošību? 💥 Mans secinājums: Mēs dedzinām ne tikai gāzi — mēs dedzinām valsts drošību, loģiku un naudu. Un “zaļās enerģijas” vārdā to dēvējam par progresu. Cik ilgi vēl Rīga Viesturs Kleinbergs un EkonomikasMinistrija Viktors Valainis ZZS ļaus šādai uzņēmuma vadībai un padomei turpināt darbu?
4:58

Jums likās, ka esat dzirdējuši jau visu par RĪGAS SILTUMS nejēdzībām? Maldaties, šeit būs kārtējā jau Nr12: Jums esmu daudz stāstījis par to, kas notiek Rīgas labā krasta siltumtirgū. Šodien parunāsim par kreiso krastu — tur, kur tirgus vispār nav! Tur ir Rīgas Siltuma pašu saimniecība. Un te ir tas interesantākais. Šajā ēkā Imantā atrodas 50 MW termoelektrostacija — otra lielākā Latvijā, tūlīt aiz “Latvenergo”. Lielākas vienkārši nav. Tā tika būvēta ar mērķi: sadedzināt gāzi, iegūt dārgo elektroenerģiju un pārpalikumā atdot rīdziniekiem lētu siltumu — blakusproduktu. Par šādas stacijas izveidi mēs visi esam samaksājuši. Latvijas iedzīvotāji — caur OIK apmēram 60 miljonus €, vēl ~25 miljonus €no paša Rīgas Siltuma. Atceraties OIK? Tas tika ieviests, lai atbalstītu bāzes jaudas un sistēmas drošību, un kā “ekoloģisku risinājumu” – gāzi izmantojot divu produktu ieguvei: elektrībai un siltumam. Kas notika tālāk? Apskatīsim elektroenerģijas ražošanas datus: 2020/21. g. apkures sezona – 85 000 MWh 2021/22. g. sezona – 37 000 MWh 2022/23. g. sezona – vairs tikai 26 000 MWh RS Rolls-Royce turbīna pelnīja vienā gadā ~13mil € no elektrības ražošanas Un tālāk – līdzīgi. Kas notika? 2021./22. gadā šī stacija beidza darboties. Vienkārši apstājās, jo Rīgas Siltums nebija veicis nepieciešamos remontus. Un – uzmanību – nekad vairs netika iedarbināta. Vienkārši pamesta! Kā man skaidroja cilvēki, kas tur strādā, iemesls ir muļķība un neprofesionalitāte. Uzņēmuma vadība nespēj ne uzkrāt līdzekļus, ne plānot atjaunošanu, un stacija palikusi bez jebkāda lēmuma, kas ar to notiks. Tepat blakus stāv paša RS šķeldas katlumāja. Varētu domāt – viss kārtībā, zaļi, lēti, silti. Tagad klausieties uzmanīgi: Ziemas salā ar šķeldu jaudas nepietiek. Tā pietiek tikai rudenī un pavasarī. Ko dara visu auksto ziemu? Kurinām dārgo gāzi. Nevis, lai ražotu elektroenerģiju un izmantotu blakusproduktā siltumu, bet tīri tupi dedzinām 1976. gada padomju katlā. - jā parastā lielā boilerī Rezultāts – vēl dārgāk, vēl neefektīvāk un pilnīgi bez jēgas. Varbūt staciju atjaunot ir ļoti dārgi? Es runāju ar cilvēkiem, kas ikdienā redz šo absurdu. Remonta izmaksas – ap 3,2 līdz 10 miljoniem €. Pie šodienas elektroenerģijas cenām šis ieguldījums atmaksātos vienas ziemas laikā. Un stacija tad varētu strādāt vēl gadiem! Visi redzam – ziemās Nord Pool cenas turas 200–400 €/MWh, kamēr gāze maksā 30–50 €/MWh. Nav jābūt enerģētikas ģēnijam, lai saprastu, ka tāda stacija pelna. Tad kā ir? Mēs visi maksājām OIK, lai būtu bāzes jaudas, bet kopš sākās karš – visa šī jauda ir izmesta miskastē. Gāzi turpinām dedzināt katlā! Vai tas nav valsts drošības apdraudējums? Interesanti, cik gāzes tiks tīri sadedzināts katlā šajā ziemā? Un kāpēc Viļņā un Tallinā šādas vidēja izmēra gāzes termoelektrostacijas strādā nepārtraukti? Tur cits klimats? Vai cita attieksme pret savu valsti un enerģētikas drošību? 💥 Mans secinājums: Mēs dedzinām ne tikai gāzi — mēs dedzinām valsts drošību, loģiku un naudu. Un “zaļās enerģijas” vārdā to dēvējam par progresu. Cik ilgi vēl Rīga Viesturs Kleinbergs un EkonomikasMinistrija Viktors Valainis ZZS ļaus šādai uzņēmuma vadībai un padomei turpināt darbu?

Andris Kulbergs (AS) 🇺🇦🇱🇻

27,035 次观看 • 1 年前

❗️ Latvijā dzimušās un uz krieviju pārcēlušās Kuprijanovas dēliem izvēles nebija. Tagad viņi ir ķīlnieki svešam pārcelšanās lēmumam: bez skolas, bez draugiem un bez atgriešanās biļetes civilizācijā. 2️⃣ Turpinām apspriest Natālijas Kuprijanovas stāstu, kura kopā ar trim dēliem pārcēlās uz krieviju. Šodien mums ir otrā daļa, kas vienlaikus ir arī noslēdzošā. Šī stāsta sākumu varat izlasīt publikācijā, kas atrodas zem šī teksta. 🇷🇺 Natālija stāsta, ka krievijas valsts iestādēs pret pārcēlušajiem izturas ļoti slikti un dokumentu kārtošanas laikā viņus pat var pasūtīt trīs mājas tālāk. Starp citu, šeit viņa nemelo – ar to arī es ne reizi vien saskāros, kad tur dzīvoju. 💴 Tajā pašā laikā pastāv blatu sistēma cilvēkiem ar “neslāvisku izskatu”, kuri par naudu visus dokumentus nokārto bez rindas. Arī šāda koruptīva sistēma tur patiešām pastāv, un ar to nodarbojas dažādu etnisko diasporu pārstāvji. ❌ Krievija nekad nav bijusi valsts krieviem – tā ir rusofobiskākā vieta uz planētas. Būtu laiks to jau zināt, Natālija. 😱 Kuprijanova mēģina pārliecināt krievijas ierēdņus un izskaidrot viņiem, ka viņi nav migranti kā kaut kādi tur tadžiki, bet gan pārcēlušies iedzīvotāji. Taču orkiem nav nekādas atšķirības starp cilvēkiem, kas ieradušies no ES, un tiem, kas ieradušies no Vidusāzijas. Viņi visi okupantu acīs ir zemcilvēki, pret kuriem jāizturas kā pret mājlopiem. 🤦🏻‍♂️ Īpaši mani iepriecināja tas, kā propagandons stefanovs uz Natālijas sūdzībām iesaka viņai priecāties par krasnodaras silto laiku un tādēļ paciest visus pazemojumus. Kā saka – atslābinieties un mēģiniet gūt baudu. 😠 Bet atgriezīsimies pie Kuprijanovas neapmierinātības. Kamēr viņa ar vīru gaidīja dokumentus, viņiem neļāva oficiāli strādāt. 🍓 Beigās nācās lasīt zemenes, veikt santehnikas darbus un strādāt par apsargu, taču pēc ienākumiem Latvijā saņemtā alga viņus neapmierināja. Katrs pats ir savas laimes kalējs! 🚌 Jevgeņijs, Kuprijanovas dēls, stāsta, ka orkistānā ir slikti, neapgaismoti ceļi un briesmīgas sabiedriskā transporta pieturas. Zēns uz krieviju pārcēlās jau apzinātā vecumā un visu atlikušo mūžu atcerēsies mieru un Eiropas kārtību Latvijā. 🤷🏻‍♂️ Viņš kopā ar diviem brāļiem tagad cauru diennakti sēž mājās, jo viņiem nav, kur iet pastaigāties. Vietējie bērni ar viņiem negrib draudzēties, bet skolā orki viņus nelaiž. ⚠️ Patiesībā šīs ģimenes galvenais aktīvs, protams, ir trīs dēli. Militaristiskai valstij saprotamu iemeslu dēļ šādas ģimenes pārcelšanās ir liela veiksme. Un arī izglītību viņiem dot nav nepieciešams, par ko es rakstīju pirmajā daļā, jo puišiem ir paredzēts pavisam cits liktenis. 😞 Es pie viņiem pakavējos tik detalizēti tāpēc, ka man patiesi ir žēl šo puišu, kuru vietā lēmumu pieņēma viņu prokremliskie vecāki. 😈 Jo lieta ir tāda, ka Kuprijanovai ir arī pilngadīga meita, kura pasūtīja vecākus pie velna un atteicās pārcelties kopā ar viņiem. Viņa palika strādāt par tālbraucējas šoferi Latvijas uzņēmumā. 🙈 Starp citu, maita stefanovs apgalvoja, ka tas noticis tāpēc, ka labi pastrādājusi Rietumu propaganda, kas it kā apmuļķojusi Natālijas meitu. Bet pārējiem bērniem, diemžēl, izvēles nebija. Ir redzams, ka Natālijas dēls lieliski saprot, kādā pakaļā viņi ir nonākuši. 🍞 Sarunas beigās Kuprijanova pastāstīja, kā viņai pietrūkst Latvijas maizes, kurai agresorvalstī nav analogu. Savukārt dēls izteiksmīgi noskaitīja iemācītu tekstu par to, ka pa krieviju ceļot esot labāk nekā pa Eiropu. ⛽️ Jo benzīns esot lētāks. Tiesa, kā piebilda Jevgeņijs, žēl, ka tā tagad gandrīz nav. Un šajā frāzē, dārgie draugi, ir visa Kuprijanovu ģimenes pārcelšanās stāsta kvintesence. 🤯 Tātad dēliem skola ir slēgta, pagalmā viņi ir svešinieki, bet stefanovs iesaka viņiem paciest pazemojumus laikapstākļu dēļ. ❓ Kā jūs domājat, vai Natālija kādreiz sapratīs, ka pārcelšanās bija kļūda – vai arī līdz galam ar putām uz lūpām skaidros, ka viņi nav migranti, bet gan pārcēlušies iedzīvotāji, un gaidīs orku labvēlību? #vatņiki #krievija #krasnodara #pārcelšanas #Latvija
2:30

❗️ Latvijā dzimušās un uz krieviju pārcēlušās Kuprijanovas dēliem izvēles nebija. Tagad viņi ir ķīlnieki svešam pārcelšanās lēmumam: bez skolas, bez draugiem un bez atgriešanās biļetes civilizācijā. 2️⃣ Turpinām apspriest Natālijas Kuprijanovas stāstu, kura kopā ar trim dēliem pārcēlās uz krieviju. Šodien mums ir otrā daļa, kas vienlaikus ir arī noslēdzošā. Šī stāsta sākumu varat izlasīt publikācijā, kas atrodas zem šī teksta. 🇷🇺 Natālija stāsta, ka krievijas valsts iestādēs pret pārcēlušajiem izturas ļoti slikti un dokumentu kārtošanas laikā viņus pat var pasūtīt trīs mājas tālāk. Starp citu, šeit viņa nemelo – ar to arī es ne reizi vien saskāros, kad tur dzīvoju. 💴 Tajā pašā laikā pastāv blatu sistēma cilvēkiem ar “neslāvisku izskatu”, kuri par naudu visus dokumentus nokārto bez rindas. Arī šāda koruptīva sistēma tur patiešām pastāv, un ar to nodarbojas dažādu etnisko diasporu pārstāvji. ❌ Krievija nekad nav bijusi valsts krieviem – tā ir rusofobiskākā vieta uz planētas. Būtu laiks to jau zināt, Natālija. 😱 Kuprijanova mēģina pārliecināt krievijas ierēdņus un izskaidrot viņiem, ka viņi nav migranti kā kaut kādi tur tadžiki, bet gan pārcēlušies iedzīvotāji. Taču orkiem nav nekādas atšķirības starp cilvēkiem, kas ieradušies no ES, un tiem, kas ieradušies no Vidusāzijas. Viņi visi okupantu acīs ir zemcilvēki, pret kuriem jāizturas kā pret mājlopiem. 🤦🏻‍♂️ Īpaši mani iepriecināja tas, kā propagandons stefanovs uz Natālijas sūdzībām iesaka viņai priecāties par krasnodaras silto laiku un tādēļ paciest visus pazemojumus. Kā saka – atslābinieties un mēģiniet gūt baudu. 😠 Bet atgriezīsimies pie Kuprijanovas neapmierinātības. Kamēr viņa ar vīru gaidīja dokumentus, viņiem neļāva oficiāli strādāt. 🍓 Beigās nācās lasīt zemenes, veikt santehnikas darbus un strādāt par apsargu, taču pēc ienākumiem Latvijā saņemtā alga viņus neapmierināja. Katrs pats ir savas laimes kalējs! 🚌 Jevgeņijs, Kuprijanovas dēls, stāsta, ka orkistānā ir slikti, neapgaismoti ceļi un briesmīgas sabiedriskā transporta pieturas. Zēns uz krieviju pārcēlās jau apzinātā vecumā un visu atlikušo mūžu atcerēsies mieru un Eiropas kārtību Latvijā. 🤷🏻‍♂️ Viņš kopā ar diviem brāļiem tagad cauru diennakti sēž mājās, jo viņiem nav, kur iet pastaigāties. Vietējie bērni ar viņiem negrib draudzēties, bet skolā orki viņus nelaiž. ⚠️ Patiesībā šīs ģimenes galvenais aktīvs, protams, ir trīs dēli. Militaristiskai valstij saprotamu iemeslu dēļ šādas ģimenes pārcelšanās ir liela veiksme. Un arī izglītību viņiem dot nav nepieciešams, par ko es rakstīju pirmajā daļā, jo puišiem ir paredzēts pavisam cits liktenis. 😞 Es pie viņiem pakavējos tik detalizēti tāpēc, ka man patiesi ir žēl šo puišu, kuru vietā lēmumu pieņēma viņu prokremliskie vecāki. 😈 Jo lieta ir tāda, ka Kuprijanovai ir arī pilngadīga meita, kura pasūtīja vecākus pie velna un atteicās pārcelties kopā ar viņiem. Viņa palika strādāt par tālbraucējas šoferi Latvijas uzņēmumā. 🙈 Starp citu, maita stefanovs apgalvoja, ka tas noticis tāpēc, ka labi pastrādājusi Rietumu propaganda, kas it kā apmuļķojusi Natālijas meitu. Bet pārējiem bērniem, diemžēl, izvēles nebija. Ir redzams, ka Natālijas dēls lieliski saprot, kādā pakaļā viņi ir nonākuši. 🍞 Sarunas beigās Kuprijanova pastāstīja, kā viņai pietrūkst Latvijas maizes, kurai agresorvalstī nav analogu. Savukārt dēls izteiksmīgi noskaitīja iemācītu tekstu par to, ka pa krieviju ceļot esot labāk nekā pa Eiropu. ⛽️ Jo benzīns esot lētāks. Tiesa, kā piebilda Jevgeņijs, žēl, ka tā tagad gandrīz nav. Un šajā frāzē, dārgie draugi, ir visa Kuprijanovu ģimenes pārcelšanās stāsta kvintesence. 🤯 Tātad dēliem skola ir slēgta, pagalmā viņi ir svešinieki, bet stefanovs iesaka viņiem paciest pazemojumus laikapstākļu dēļ. ❓ Kā jūs domājat, vai Natālija kādreiz sapratīs, ka pārcelšanās bija kļūda – vai arī līdz galam ar putām uz lūpām skaidros, ka viņi nav migranti, bet gan pārcēlušies iedzīvotāji, un gaidīs orku labvēlību? #vatņiki #krievija #krasnodara #pārcelšanas #Latvija

Marats Kasems 🇱🇻 🇪🇺

18,161 次观看 • 5 天前

🤡😳Eiroparlamenta deputātu kandidāte no partijas “Jaunlatvieši” krievijā kļuvusi par tualetes blogeri. Es nemaz nejokoju, Olga Čerņavska, kas nesen kandidēja Eiropas Parlamenta vēlēšanās, tagad apmeklē dažādas tualetes krievijas dzelzceļa stacijās un priecājas par to, ka tur ir ziepes un vislētākais tualetes papīrs. Viņa ir pārliecināta, ka tas ir īsts brīnums! 🤭 Turklāt madame kādu iemeslu dēļ uzskata, ka Latvijā par to noteikti būs skaudība. Starp citu, Čerņavska apgalvo, ka tualetes mordorā ir bezmaksas. Tajā pašā laikā viņa rāda turniketus, kurus, lai šķērsotu, ir jāuzrāda biļete. Tualetes atrodas tieši šajā stacijas daļā, un bez biļetēm tur nevar nokļūt, ticiet man. 🤷🏻‍♂️ Tāda pati sistēma darbojas, piemēram, Londonā, un tur arī tualetes ir bezmaksas, jo biļetes cenā jau ir iekļauts procents par to apkalpošanu. Rīgā stacijā var ienākt jebkurš interesents, nevis tikai kāda konkrēta reisa pasažieri. 🤦🏻‍♂️ Olga arī apgalvo, ka Rīgā cilvēki, atvainojiet, kakā tieši uz ielas. Nu, to es, protams, nekomentēšu. Bet par tualetēm krievijā es ar prieku esmu gatavs diskutēt. Es minēšu dažus krievijas mediju virsrakstus pēdējo dažu gadu laikā. 🫣 Es speciāli izvēlējos galvenokārt kremlim lojālus avotus, lai Olga nevarētu teikt, ka to visu izdomājuši CIP aģenti vai krievijas opozīcija. 😏 Krievijas tualetēs cilvēki burtiski mirst, un šādi gadījumi ir norma, nevis izņēmums. Par skolu tualetēm es vispār nerunāju – tūkstošiem skolu nav kanalizācijas kā tādas. Tāpēc Čerņavskai es iesaku pievērsties savas jaunās dzimtenes problēmām un uz visiem laikiem aizmirst Rīgu. ———————————- 😇 Priecāšos par LIKE un SHARE, tas palīdz izplatīt patiesu informāciju, kamēr maskavas boti masveidā iesniedz sūdzības par manām publikācijām, kas rezultātā ierobežo mana satura redzamību jūsu ziņu lentē.
2:02

🤡😳Eiroparlamenta deputātu kandidāte no partijas “Jaunlatvieši” krievijā kļuvusi par tualetes blogeri. Es nemaz nejokoju, Olga Čerņavska, kas nesen kandidēja Eiropas Parlamenta vēlēšanās, tagad apmeklē dažādas tualetes krievijas dzelzceļa stacijās un priecājas par to, ka tur ir ziepes un vislētākais tualetes papīrs. Viņa ir pārliecināta, ka tas ir īsts brīnums! 🤭 Turklāt madame kādu iemeslu dēļ uzskata, ka Latvijā par to noteikti būs skaudība. Starp citu, Čerņavska apgalvo, ka tualetes mordorā ir bezmaksas. Tajā pašā laikā viņa rāda turniketus, kurus, lai šķērsotu, ir jāuzrāda biļete. Tualetes atrodas tieši šajā stacijas daļā, un bez biļetēm tur nevar nokļūt, ticiet man. 🤷🏻‍♂️ Tāda pati sistēma darbojas, piemēram, Londonā, un tur arī tualetes ir bezmaksas, jo biļetes cenā jau ir iekļauts procents par to apkalpošanu. Rīgā stacijā var ienākt jebkurš interesents, nevis tikai kāda konkrēta reisa pasažieri. 🤦🏻‍♂️ Olga arī apgalvo, ka Rīgā cilvēki, atvainojiet, kakā tieši uz ielas. Nu, to es, protams, nekomentēšu. Bet par tualetēm krievijā es ar prieku esmu gatavs diskutēt. Es minēšu dažus krievijas mediju virsrakstus pēdējo dažu gadu laikā. 🫣 Es speciāli izvēlējos galvenokārt kremlim lojālus avotus, lai Olga nevarētu teikt, ka to visu izdomājuši CIP aģenti vai krievijas opozīcija. 😏 Krievijas tualetēs cilvēki burtiski mirst, un šādi gadījumi ir norma, nevis izņēmums. Par skolu tualetēm es vispār nerunāju – tūkstošiem skolu nav kanalizācijas kā tādas. Tāpēc Čerņavskai es iesaku pievērsties savas jaunās dzimtenes problēmām un uz visiem laikiem aizmirst Rīgu. ———————————- 😇 Priecāšos par LIKE un SHARE, tas palīdz izplatīt patiesu informāciju, kamēr maskavas boti masveidā iesniedz sūdzības par manām publikācijām, kas rezultātā ierobežo mana satura redzamību jūsu ziņu lentē.

Marats Kasems 🇱🇻 🇪🇺

17,433 次观看 • 8 个月前

Nr. 12 (darba diena) premjera krēslā Pirmdiena. Jau vairāk nekā divas nedēļas premjera krēslā, bet sajūta — kā būtu pagājuši jau divi mēneši. ✅ Pirmo reizi sešu gadu laikā sasaucu Informācijas Sabiedrības Padomi, kas pēdējo reizi bija sanākusi 2020. gadā. IKT jomā ir sakrājušās nopietnas problēmas — iepirkumu kvalitāte, korupcijas skandāli, EIS iepirkumu sistēma un ES fondu naudas apguve, kas pārāk bieži balstīta uz iepirktām IT speciālistu stundām, nevis reāli izmērāmu rezultātu. 2024. un 2025. gadā IKT jomā iztērēti 453 miljoni eiro (gandrīz 1/2 miljards, no kuriem 38% apguvušas tikai trīs kompānijas. Valsts pārvaldē vairāk nekā 200 iestādēs strādā 1664 IT speciālisti, bet ministrijas un iestādes joprojām turpina masveidā iepirkt IT konsultācijas ārpakalpojumos. ➖ No šodienas uz 30 dienām pārbaudei tiek iesaldēti visi IKT konkursi. Arī ES fondu projektu lietderība ir jākontrolē, jo tajos ir arī Latvijas budžeta līdzfinansējums. Pietiek slīcināt un izšķērdēt naudu betonā un bezjēdzīgos IKT iepirkumos. ➖ Iepirktajās IKT stundās šogad jau iztērēti 30 miljoni eiro, bet 2025. gadā — 50 miljoni eiro. ➖ Nozarei ir dots uzdevums līdz nākamajai sēdei 30. jūlijā plkst. 11.00 nākt ar saskaņotu priekšlikumu, lai mēs politiski varētu lemt par konkrētām izmaiņām. ✅ Notika tikšanās ar AirBaltic vadību un ministriem par jauno biznesa plānu un piedāvājumu. Šai valdībai jau vasarā ir jāpieņem skaidrs gala lēmums par Latvijas nacionālās aviokompānijas nākotni. ➖ AirBaltic ir ļoti svarīgs Latvijas aktīvs — būtisks IKP komponents, nodokļu maksātājs un Latvijas un Baltijas savienotājs ar Eiropas finanšu un biznesa centriem. ➖ Valdība AirBaltic sagatavoto biznesa plānu vērtēs līdz jūlija beigām. ➖ Ieguldījumiem kompānijā ir jānāk no privātā sektora. ➖ AirBaltic nevar tikt finansēts tikai no Latvijas nodokļu maksātāju kabatas. ➖ Uzzinājām arī par Hormuza šauruma konflikta ietekmi uz aviācijas nozari un AirBaltic. ✅ Koalīcijas sanāksmē vienojāmies par vairākiem būtiskiem jautājumiem. ➖ Goda ģimenes statusa paplašināšanu — no vecākā bērna līdz jaunākā bērna pilngadībai. Darbs kopā ar Labklājības min ministru Reinis Uzulnieks. ➖ Gatavojāmies 27. jūnija Ministru kabineta izbraukuma sēdei Latvijas pierobežā. Tieslietu ministrija ministrs 🇱🇻 Edvards Smiltēns, Aizsardzības ministrija 🇱🇻 ministrs R.Melnis, EkonomikasMinistrija ministrs Viktors Valainis ZZS, @IeM_gov_lv ministrs Jānis Dombrava, Kultūras ministrija ministrs Nauris Puntulis un Izglītības un zinātnes ministrija ministre Ilze Indriksone ir sagatavojuši valdībā un Saeimā skatīšanai kompensāciju likumprojektu seku novēršanai gadījumos, kad militārs drons vai cits līdzīga rakstura incidents rada bojājumus vai zaudējumus. ➖ Ļoti nepatika Ministru kabinetā pēdējā brīdī iemestais jautājums par TUA fonda naudas — 225 000 eiro — piešķiršanu Izglītības un zinātnes ministrijas sporta pasākumam, kas kaut kā ļoti sakrīt ar pēc nedēļas Rīgā organizēto Bridža čempionātu. Kā arī 1.25mil € vēl citām EM nezināmām aktivitātēm. Man nav pieņemama šāda pēdējā brīža “naudas iedalīšana” bez plāna, bez izvērtējuma un bez aprēķiniem, ja tā ir patiesība. Aicināju ministrus rīt skaidrot šo MK sēdē. Es esmu par starptautiskiem pasākumiem Latvijā un esmu gatavs tos atbalstīt, ja katrs ieguldītais eiro valstij atnes atpakaļ trīs, piecus, septiņus vai desmit eiro. Bet tam jābūt plānotam laikus un pamatotam ar skaidriem aprēķiniem. ✅ Un visbeidzot — pēc ilga pārtraukuma beidzot atradu laiku uzsist bumbu ar ilggadējiem sporta biedriem. 🏀⛹️‍♂️
8:37

Nr. 12 (darba diena) premjera krēslā Pirmdiena. Jau vairāk nekā divas nedēļas premjera krēslā, bet sajūta — kā būtu pagājuši jau divi mēneši. ✅ Pirmo reizi sešu gadu laikā sasaucu Informācijas Sabiedrības Padomi, kas pēdējo reizi bija sanākusi 2020. gadā. IKT jomā ir sakrājušās nopietnas problēmas — iepirkumu kvalitāte, korupcijas skandāli, EIS iepirkumu sistēma un ES fondu naudas apguve, kas pārāk bieži balstīta uz iepirktām IT speciālistu stundām, nevis reāli izmērāmu rezultātu. 2024. un 2025. gadā IKT jomā iztērēti 453 miljoni eiro (gandrīz 1/2 miljards, no kuriem 38% apguvušas tikai trīs kompānijas. Valsts pārvaldē vairāk nekā 200 iestādēs strādā 1664 IT speciālisti, bet ministrijas un iestādes joprojām turpina masveidā iepirkt IT konsultācijas ārpakalpojumos. ➖ No šodienas uz 30 dienām pārbaudei tiek iesaldēti visi IKT konkursi. Arī ES fondu projektu lietderība ir jākontrolē, jo tajos ir arī Latvijas budžeta līdzfinansējums. Pietiek slīcināt un izšķērdēt naudu betonā un bezjēdzīgos IKT iepirkumos. ➖ Iepirktajās IKT stundās šogad jau iztērēti 30 miljoni eiro, bet 2025. gadā — 50 miljoni eiro. ➖ Nozarei ir dots uzdevums līdz nākamajai sēdei 30. jūlijā plkst. 11.00 nākt ar saskaņotu priekšlikumu, lai mēs politiski varētu lemt par konkrētām izmaiņām. ✅ Notika tikšanās ar AirBaltic vadību un ministriem par jauno biznesa plānu un piedāvājumu. Šai valdībai jau vasarā ir jāpieņem skaidrs gala lēmums par Latvijas nacionālās aviokompānijas nākotni. ➖ AirBaltic ir ļoti svarīgs Latvijas aktīvs — būtisks IKP komponents, nodokļu maksātājs un Latvijas un Baltijas savienotājs ar Eiropas finanšu un biznesa centriem. ➖ Valdība AirBaltic sagatavoto biznesa plānu vērtēs līdz jūlija beigām. ➖ Ieguldījumiem kompānijā ir jānāk no privātā sektora. ➖ AirBaltic nevar tikt finansēts tikai no Latvijas nodokļu maksātāju kabatas. ➖ Uzzinājām arī par Hormuza šauruma konflikta ietekmi uz aviācijas nozari un AirBaltic. ✅ Koalīcijas sanāksmē vienojāmies par vairākiem būtiskiem jautājumiem. ➖ Goda ģimenes statusa paplašināšanu — no vecākā bērna līdz jaunākā bērna pilngadībai. Darbs kopā ar Labklājības min ministru Reinis Uzulnieks. ➖ Gatavojāmies 27. jūnija Ministru kabineta izbraukuma sēdei Latvijas pierobežā. Tieslietu ministrija ministrs 🇱🇻 Edvards Smiltēns, Aizsardzības ministrija 🇱🇻 ministrs R.Melnis, EkonomikasMinistrija ministrs Viktors Valainis ZZS, @IeM_gov_lv ministrs Jānis Dombrava, Kultūras ministrija ministrs Nauris Puntulis un Izglītības un zinātnes ministrija ministre Ilze Indriksone ir sagatavojuši valdībā un Saeimā skatīšanai kompensāciju likumprojektu seku novēršanai gadījumos, kad militārs drons vai cits līdzīga rakstura incidents rada bojājumus vai zaudējumus. ➖ Ļoti nepatika Ministru kabinetā pēdējā brīdī iemestais jautājums par TUA fonda naudas — 225 000 eiro — piešķiršanu Izglītības un zinātnes ministrijas sporta pasākumam, kas kaut kā ļoti sakrīt ar pēc nedēļas Rīgā organizēto Bridža čempionātu. Kā arī 1.25mil € vēl citām EM nezināmām aktivitātēm. Man nav pieņemama šāda pēdējā brīža “naudas iedalīšana” bez plāna, bez izvērtējuma un bez aprēķiniem, ja tā ir patiesība. Aicināju ministrus rīt skaidrot šo MK sēdē. Es esmu par starptautiskiem pasākumiem Latvijā un esmu gatavs tos atbalstīt, ja katrs ieguldītais eiro valstij atnes atpakaļ trīs, piecus, septiņus vai desmit eiro. Bet tam jābūt plānotam laikus un pamatotam ar skaidriem aprēķiniem. ✅ Un visbeidzot — pēc ilga pārtraukuma beidzot atradu laiku uzsist bumbu ar ilggadējiem sporta biedriem. 🏀⛹️‍♂️

Andris Kulbergs (AS) 🇺🇦🇱🇻

20,057 次观看 • 4 个月前

Šodien esmu pieņēmis lēmumu atkāpties no aizsardzības ministra amata, lai pasargātu Latvijas armiju no ieraušanas politiskā kampaņā. Pēdējās dienās un nedēļās mēs esam pieredzējuši dronu incidentus Latvijā un citās valstīs. Sveši droni nedrīkst apdraudēt mūsu cilvēku drošību. Aizsardzības nozare ir izdarījusi daudz un turpinās to darīt, lai stiprinātu mūsu pretgaisa aizsardzības spējas. Un mūsu cilvēku drošība ir dažādu nozaru dienestu atbildība. Aizsardzības nozares attīstība ir mana politiskā atbildība. Un šobrīd mana politiskā atbildība ir nepieļaut mūsu bruņoto spēku ieraušanu politiskā kampaņā. Es to nedaru tāpēc, ka būtu pārstājis ticēt tam, ko darām aizsardzības nozarē. Tieši pretēji. Latvijas aizsardzības spējas ir augstā līmenī. Vai vēl ir daudz darba? Jā. Bet Latvijas armija kopā ar sabiedrotajiem šodien ir gatava aizstāvēt Latviju. Es atkāpjos tāpēc, ka mūsu bruņotie spēki un valsts aizsardzības spējas ir svarīgākas par jebkura ministra amatu un jebkuras partijas interesēm. Diemžēl redzams, ka šī situācija vairs netiek izmantota tikai ministra vai viņa partijas kritikai. Tā tiek izmantota, lai apšaubītu Latvijas aizsardzības spējas, viestu šaubas par Aizsardzības ministrijas, Nacionālo bruņoto spēku gatavību – Latvijas patriotiem, kuri ikdienā strādā Latvijas drošības labā. Tas man nav pieņemami. Es nepieļaušu, ka politiska kampaņa pret mani vai pret Progresīvajiem tiek pārvērsta par kampaņu pret Latvijas armiju. Pēdējās nedēļās redzam ļoti plašu un mērķtiecīgu kampaņu pret Progresīvajiem. Tā notiek dažādās frontēs un dažādos formātos. Un iemesls tam ir vienkāršs – Progresīvie neiederas vecajā partiju sistēmā. Ar Progresīvajiem nevar sarunāt lietas pa vecam. Pie Progresīvajiem nenotiek politiski sarunāti iepirkumi. Nenotiek miljonu dalīšana savējiem. Pie mums nevar nopirkt lēmumus, ietekmi vai klusēšanu. Ne ēdināšanas konkursos, ne miljonu kokrūpnieku afērās. Un daudziem tas nav izdevīgi. Mēs redzam, kā ļoti dažādi politiski un ekonomiski spēki, kuriem citādi it kā nav nekā kopīga, pēkšņi atrod kopīgu valodu – no nacionāļiem līdz šleseristiem, no vecās politikas biznesa interesēm līdz tiem, kuri jau atklāti bruģē ceļu nākamajai populistu valdībai. Tie ir ZZS, Apvienotā saraksta, Nacionālās apvienības un Šlesera partijas politiķi, kuri visādās kombinācijās bijuši pie varas Latvijā pēdējos 20 gadus. Un šajā kontekstā Jaunās Vienotības rīcība rada jautājumus. Es saprotu bažas par reitingiem. Es saprotu politisko spiedienu. Bet brīdī, kad partija, kura sevi sauc par valstisku spēku, sāk spēlēt vienā komandā ar tiem, kuri gatavo nākamo Šlesera un populistu valdību, tā ir tuvredzīga un nevalstiska rīcība. Īpaši bīstami tas kļūst tad, ja šīs politiskās spēles vārdā tiek apšaubītas Latvijas aizsardzības spējas un mūsu bruņoto spēku profesionalitāte. Es gribu pateikt ļoti skaidri: Latvijas armija ir spēcīga. Latvijas bruņotie spēki ir profesionāli. Latvijas aizsardzības nozare strādā. Un nevienam politiskam spēkam nav tiesību savas kampaņas dēļ graut uzticēšanos valsts aizsardzībai. Jaunajai Vienotībai ir pienācis laiks paskatīties arī uz sevi. Nevar katru problēmu valstī pārvērst par kāda cita vainu. Nevar vienmēr meklēt vainīgos ārpus sevis. Nevar gadiem būt varas centrā un vienlaikus izlikties, ka par sistēmas problēmām atbild tikai citi. Jaunajai Vienotībai Saeimā ir 26 deputāti un valdībā astoņi ministri, premjers, finanšu ministrs. Tā ir lielākā valdības partija. Tāpēc nevar vienlaikus pretendēt uz visas valdības politisko kontroli un tajā pašā laikā izvairīties no atbildības par valstī notiekošo. Valdībā un politikā ir jābūt atbildībai arī pašiem par sevi, arī par saviem lēmumiem un arī par to politisko kultūru, kāda valstī tiek veidota. Es turpināšu strādāt Saeimā. Es turpināšu aizstāvēt tos principus, par kuriem esmu iestājies visu savu profesionālo dzīvi – kā mācībspēks, kā eksperts, kā politiķis un kā ministrs. Atbildīgi un mērķtiecīgi.
5:51

Šodien esmu pieņēmis lēmumu atkāpties no aizsardzības ministra amata, lai pasargātu Latvijas armiju no ieraušanas politiskā kampaņā. Pēdējās dienās un nedēļās mēs esam pieredzējuši dronu incidentus Latvijā un citās valstīs. Sveši droni nedrīkst apdraudēt mūsu cilvēku drošību. Aizsardzības nozare ir izdarījusi daudz un turpinās to darīt, lai stiprinātu mūsu pretgaisa aizsardzības spējas. Un mūsu cilvēku drošība ir dažādu nozaru dienestu atbildība. Aizsardzības nozares attīstība ir mana politiskā atbildība. Un šobrīd mana politiskā atbildība ir nepieļaut mūsu bruņoto spēku ieraušanu politiskā kampaņā. Es to nedaru tāpēc, ka būtu pārstājis ticēt tam, ko darām aizsardzības nozarē. Tieši pretēji. Latvijas aizsardzības spējas ir augstā līmenī. Vai vēl ir daudz darba? Jā. Bet Latvijas armija kopā ar sabiedrotajiem šodien ir gatava aizstāvēt Latviju. Es atkāpjos tāpēc, ka mūsu bruņotie spēki un valsts aizsardzības spējas ir svarīgākas par jebkura ministra amatu un jebkuras partijas interesēm. Diemžēl redzams, ka šī situācija vairs netiek izmantota tikai ministra vai viņa partijas kritikai. Tā tiek izmantota, lai apšaubītu Latvijas aizsardzības spējas, viestu šaubas par Aizsardzības ministrijas, Nacionālo bruņoto spēku gatavību – Latvijas patriotiem, kuri ikdienā strādā Latvijas drošības labā. Tas man nav pieņemami. Es nepieļaušu, ka politiska kampaņa pret mani vai pret Progresīvajiem tiek pārvērsta par kampaņu pret Latvijas armiju. Pēdējās nedēļās redzam ļoti plašu un mērķtiecīgu kampaņu pret Progresīvajiem. Tā notiek dažādās frontēs un dažādos formātos. Un iemesls tam ir vienkāršs – Progresīvie neiederas vecajā partiju sistēmā. Ar Progresīvajiem nevar sarunāt lietas pa vecam. Pie Progresīvajiem nenotiek politiski sarunāti iepirkumi. Nenotiek miljonu dalīšana savējiem. Pie mums nevar nopirkt lēmumus, ietekmi vai klusēšanu. Ne ēdināšanas konkursos, ne miljonu kokrūpnieku afērās. Un daudziem tas nav izdevīgi. Mēs redzam, kā ļoti dažādi politiski un ekonomiski spēki, kuriem citādi it kā nav nekā kopīga, pēkšņi atrod kopīgu valodu – no nacionāļiem līdz šleseristiem, no vecās politikas biznesa interesēm līdz tiem, kuri jau atklāti bruģē ceļu nākamajai populistu valdībai. Tie ir ZZS, Apvienotā saraksta, Nacionālās apvienības un Šlesera partijas politiķi, kuri visādās kombinācijās bijuši pie varas Latvijā pēdējos 20 gadus. Un šajā kontekstā Jaunās Vienotības rīcība rada jautājumus. Es saprotu bažas par reitingiem. Es saprotu politisko spiedienu. Bet brīdī, kad partija, kura sevi sauc par valstisku spēku, sāk spēlēt vienā komandā ar tiem, kuri gatavo nākamo Šlesera un populistu valdību, tā ir tuvredzīga un nevalstiska rīcība. Īpaši bīstami tas kļūst tad, ja šīs politiskās spēles vārdā tiek apšaubītas Latvijas aizsardzības spējas un mūsu bruņoto spēku profesionalitāte. Es gribu pateikt ļoti skaidri: Latvijas armija ir spēcīga. Latvijas bruņotie spēki ir profesionāli. Latvijas aizsardzības nozare strādā. Un nevienam politiskam spēkam nav tiesību savas kampaņas dēļ graut uzticēšanos valsts aizsardzībai. Jaunajai Vienotībai ir pienācis laiks paskatīties arī uz sevi. Nevar katru problēmu valstī pārvērst par kāda cita vainu. Nevar vienmēr meklēt vainīgos ārpus sevis. Nevar gadiem būt varas centrā un vienlaikus izlikties, ka par sistēmas problēmām atbild tikai citi. Jaunajai Vienotībai Saeimā ir 26 deputāti un valdībā astoņi ministri, premjers, finanšu ministrs. Tā ir lielākā valdības partija. Tāpēc nevar vienlaikus pretendēt uz visas valdības politisko kontroli un tajā pašā laikā izvairīties no atbildības par valstī notiekošo. Valdībā un politikā ir jābūt atbildībai arī pašiem par sevi, arī par saviem lēmumiem un arī par to politisko kultūru, kāda valstī tiek veidota. Es turpināšu strādāt Saeimā. Es turpināšu aizstāvēt tos principus, par kuriem esmu iestājies visu savu profesionālo dzīvi – kā mācībspēks, kā eksperts, kā politiķis un kā ministrs. Atbildīgi un mērķtiecīgi.

Andris Spruds

48,873 次观看 • 5 个月前

Diena Nr. 90 premjera krēslā (Ceturtdiena 1. okt) – ĪPAŠS PAZIŅOJUMS VISIEM NELABVĒĻIEM - 80% valdības darbi IR IZPILDĪTI! Pieņemts arī lēmums par RailBaltica; 📊 79% TOP3 ministru prioritārie darbi — IZPILDĪTI. Šodien apskatījāmies pirmo četru valdības darba mēnešu rezultātus. No 61 prioritārā lielajiem ministru TOP3 darbiem 48 ir izpildīti — 79%. No 106 plānotajiem mazākajiem darbiem sasniegti 88 jeb 83%. Atlikušajā mēnesī, ko valdība strādās, paveiksim atlikušos 20%. No padarītajiem, kopš pēdējās sapulces šajā mēnesī ir paveikti: - 4 ministri ir 100% paveikuši savus darbus o VARAM 🇺🇦 Edgars Tavars galvenais veikums = izstrādāta un nodota vēlēšanu sistēma – atzīmi par paveikto, iedos vēlētāji 3. oktobrī. o KEM Jānis Vitenbergs galvenais darbs ir iedarbināts siltuma tirgus sakārtošana – Rīgas Siltuma tarifa sakārtošanas plāns ar 12 punktiem un skaidriem termiņiem. o Tieslietu ministrija 🇱🇻 Edvards Smiltēns sagatavoja likumu par 30 000 Ukraiņu statusu Latvijā, lai var strādāt un uzturēties pēc 1.marta 2027.g. o EkonomikasMinistrija Mārtiņš Valainis pabeidza atvieglotu būvniecības procesu (reāli samazināta birokrātija); ieviesta ātrā saskaņošana ielu tirgotājiem un komersantiem. ✅7 ministri ir gandrīz izpildījuši savus Top3, kur uz šodienu pietrūkst 1 pabeigts darbs o Finanšu ministrija Maris Kucinskis gandrīz pabeidza visus darbus ar otrdienas FM ziņojumu un izmaksu kontroles pasākumiem jau 2026. beigās. o FinMin pabeidza svarīgu darbu – visi iepirkumi tiks publicēti no pirmā €, padarīts pirms noteikts likumā 2028.g. o Iekšlietu ministrija Jānis Dombrava iesniedza pārskatītu migrācijas ziņojumu un imigrācijas apkarošanas plānu. ✅Atlikušie darbi – vēl palicis mēnesis ministriem, līdz 3.novembrim: o 4 darbus, lai pabeigtu ir nepieciešama politiskā izšķiršanās; o 2 darbi ir atkarīgi no ES MFF jaunā daudzgadu budžeta pieņemšana; o 1 darbs - Veselības ministrija Dr. Hosam Abu Meri🇱🇻🇺🇦 vienotais pieraksts mēneša laikā tiks pabeigts, kad būs pabeigti kiberdrošības testu. Darbi, kas paveikti 4 mēnešos, papildus valdības deklarācijai: ✅Aktualizēta NVO naudas izšķiešanas problēma un necaurspīdīga naudas piešķiršana. FM uzdots izstrādāt skaidru naudas piešķiršanas kārtību, ar lietderības izvērtējumu un atklāta konkursa piemērošanu. ✅TET/LMT nesaimnieciskā darījuma apturēšana, sagatavošana jaunam, caurspīdīgam un valsts interesēm atbilstošam risinājumam. ✅Ar FRANCIJU panākta sadarbība Latvijas drošības stiprināšanā. ✅Austruma flanga premjeru līmenī panākts atbalsts 7 miljardu € iniciatīvai no ES MFF jaunā budžeta, kur pamatojums meklējums ietekmē no agresorvalsts austrumos un kara Ukrainā. ✅Lidostā uzsākta 6. kārtas būvniecība – jaunais terminālis, kas gadiem kavējās ✅Kiberdrošība – pieņemtas kritiskās infrastruktūras datu centru drošības noteikumu prasības, darbs, kas 2,5 gadus netika izpildīts, šajā valdībā mēs to paveicām 1 mēneša laikā. o 15 kritiskām IT sistēmām uzstādīti kiberdrošības monitoringa iekārtas infrastruktūras aizsardzībai/uzraudzībai. ✅IKT moratorijs – ar EK prokuratūras atbalstu, apturēts kartelis valsts IT iepirkumos. Uzliktais iepirkumu moratorijs apturēja korupciju, ietaupīja 21 milj., € valsts budžetā un lika pārvērtēt IKT projektus 130 milj., € vērtībā, kuru lietderība jāvērtē no nulles. ✅Panākts vēsturisks lēmums par IKT sistēmu centralizāciju; ✅Operācija “VILKATIS” ļāva neitralizēt Krievijas organizētu, nelegālās migrācijas hibrīduzbrukumu caur Baltkrieviju, apvienojot robežsardzes, valsts policijas, nacionālos bruņotos spēkus un KVC. ✅OCTA regulējums – personīgi virzu jau 3 gadus procesā Saeimā grozījumus, lai transporta negadījuma situācijā cietušo sargātu apdrošināšanas garantijas fonds, ja no notikumu vietas aizlaižās vainīgais. Papildus tiks pielemts, ka OCTA negadījumā cietušais var griezties pie savas apdrošināšanas, nevis vainīgās puses kā šodien. Tas beidzot izmainīs vēsturisko kļūdu, ka uzsvars no lētākās cenas pārceļas uz kvalitāti. Valdības darbs nav pabeigts. Līdz valdības pilnvaru beigām tempu nesamazinām. Par #RailBaltica nākamajā ziņā 1/2
8:57

Diena Nr. 90 premjera krēslā (Ceturtdiena 1. okt) – ĪPAŠS PAZIŅOJUMS VISIEM NELABVĒĻIEM - 80% valdības darbi IR IZPILDĪTI! Pieņemts arī lēmums par RailBaltica; 📊 79% TOP3 ministru prioritārie darbi — IZPILDĪTI. Šodien apskatījāmies pirmo četru valdības darba mēnešu rezultātus. No 61 prioritārā lielajiem ministru TOP3 darbiem 48 ir izpildīti — 79%. No 106 plānotajiem mazākajiem darbiem sasniegti 88 jeb 83%. Atlikušajā mēnesī, ko valdība strādās, paveiksim atlikušos 20%. No padarītajiem, kopš pēdējās sapulces šajā mēnesī ir paveikti: - 4 ministri ir 100% paveikuši savus darbus o VARAM 🇺🇦 Edgars Tavars galvenais veikums = izstrādāta un nodota vēlēšanu sistēma – atzīmi par paveikto, iedos vēlētāji 3. oktobrī. o KEM Jānis Vitenbergs galvenais darbs ir iedarbināts siltuma tirgus sakārtošana – Rīgas Siltuma tarifa sakārtošanas plāns ar 12 punktiem un skaidriem termiņiem. o Tieslietu ministrija 🇱🇻 Edvards Smiltēns sagatavoja likumu par 30 000 Ukraiņu statusu Latvijā, lai var strādāt un uzturēties pēc 1.marta 2027.g. o EkonomikasMinistrija Mārtiņš Valainis pabeidza atvieglotu būvniecības procesu (reāli samazināta birokrātija); ieviesta ātrā saskaņošana ielu tirgotājiem un komersantiem. ✅7 ministri ir gandrīz izpildījuši savus Top3, kur uz šodienu pietrūkst 1 pabeigts darbs o Finanšu ministrija Maris Kucinskis gandrīz pabeidza visus darbus ar otrdienas FM ziņojumu un izmaksu kontroles pasākumiem jau 2026. beigās. o FinMin pabeidza svarīgu darbu – visi iepirkumi tiks publicēti no pirmā €, padarīts pirms noteikts likumā 2028.g. o Iekšlietu ministrija Jānis Dombrava iesniedza pārskatītu migrācijas ziņojumu un imigrācijas apkarošanas plānu. ✅Atlikušie darbi – vēl palicis mēnesis ministriem, līdz 3.novembrim: o 4 darbus, lai pabeigtu ir nepieciešama politiskā izšķiršanās; o 2 darbi ir atkarīgi no ES MFF jaunā daudzgadu budžeta pieņemšana; o 1 darbs - Veselības ministrija Dr. Hosam Abu Meri🇱🇻🇺🇦 vienotais pieraksts mēneša laikā tiks pabeigts, kad būs pabeigti kiberdrošības testu. Darbi, kas paveikti 4 mēnešos, papildus valdības deklarācijai: ✅Aktualizēta NVO naudas izšķiešanas problēma un necaurspīdīga naudas piešķiršana. FM uzdots izstrādāt skaidru naudas piešķiršanas kārtību, ar lietderības izvērtējumu un atklāta konkursa piemērošanu. ✅TET/LMT nesaimnieciskā darījuma apturēšana, sagatavošana jaunam, caurspīdīgam un valsts interesēm atbilstošam risinājumam. ✅Ar FRANCIJU panākta sadarbība Latvijas drošības stiprināšanā. ✅Austruma flanga premjeru līmenī panākts atbalsts 7 miljardu € iniciatīvai no ES MFF jaunā budžeta, kur pamatojums meklējums ietekmē no agresorvalsts austrumos un kara Ukrainā. ✅Lidostā uzsākta 6. kārtas būvniecība – jaunais terminālis, kas gadiem kavējās ✅Kiberdrošība – pieņemtas kritiskās infrastruktūras datu centru drošības noteikumu prasības, darbs, kas 2,5 gadus netika izpildīts, šajā valdībā mēs to paveicām 1 mēneša laikā. o 15 kritiskām IT sistēmām uzstādīti kiberdrošības monitoringa iekārtas infrastruktūras aizsardzībai/uzraudzībai. ✅IKT moratorijs – ar EK prokuratūras atbalstu, apturēts kartelis valsts IT iepirkumos. Uzliktais iepirkumu moratorijs apturēja korupciju, ietaupīja 21 milj., € valsts budžetā un lika pārvērtēt IKT projektus 130 milj., € vērtībā, kuru lietderība jāvērtē no nulles. ✅Panākts vēsturisks lēmums par IKT sistēmu centralizāciju; ✅Operācija “VILKATIS” ļāva neitralizēt Krievijas organizētu, nelegālās migrācijas hibrīduzbrukumu caur Baltkrieviju, apvienojot robežsardzes, valsts policijas, nacionālos bruņotos spēkus un KVC. ✅OCTA regulējums – personīgi virzu jau 3 gadus procesā Saeimā grozījumus, lai transporta negadījuma situācijā cietušo sargātu apdrošināšanas garantijas fonds, ja no notikumu vietas aizlaižās vainīgais. Papildus tiks pielemts, ka OCTA negadījumā cietušais var griezties pie savas apdrošināšanas, nevis vainīgās puses kā šodien. Tas beidzot izmainīs vēsturisko kļūdu, ka uzsvars no lētākās cenas pārceļas uz kvalitāti. Valdības darbs nav pabeigts. Līdz valdības pilnvaru beigām tempu nesamazinām. Par #RailBaltica nākamajā ziņā 1/2

Andris Kulbergs (AS) 🇺🇦🇱🇻

24,884 次观看 • 12 天前