Sensitive content

This media may contain sensitive content.

Video wird geladen...

Video konnte nicht geladen werden

Zur Startseite

129,077 Aufrufe • vor 3 Monaten •via X (Twitter)

0 Kommentare

Keine Kommentare verfügbar

Kommentare vom Original-Post werden hier angezeigt

Ähnliche Videos

🚨 CSDD KIBERUZBRUKUMS — NOLAIDĪBA, KURAI IR REĀLAS SEKAS VALSTS DROŠĪBAI Šodien par CSDD kiberuzbrukumu, tā sekām un to, kas tagad ir jādara. CSDD padome un valde ir atlaistas. Vietā tiks iecelta pagaidu vadība, paralēli nekavējoties sākot konkursus uz pastāvīgo valdi un padomi. 🔴 KAS NOTIKA? ➖️ 8. augustā ap plkst. 3:00 naktī, no piektdienas uz sestdienu, uzbrucējs ielauzās CSDD sistēmā. ➖️ Ielaušanās notika, izmantojot CSDD MEDICAL platformu, kuru aptuveni 200 ārstu izmanto medicīnisko izziņu ievadīšanai transportlīdzekļu vadītājiem. ➖️ Uzbrucējs pa sistēmu netraucēti darbojās sestdien un svētdien. ➖️ Svētdienas vakarā notika apjomīga datu lejupielāde. ➖️ CSDD par aizdomīgām darbībām uzzināja tikai pirmdien. ➖️ Trešdien tika konstatēts, ka notikusi datu zādzība. ➖️ Premjers par notikušo tika informēts tikai trešdien plkst. 17:00. ❗ KĀ TAS VISPĀR BIJA IESPĒJAMS? CSDD bija jābūt drošai daudzfaktoru autentifikācijai. Taču CSDD MEDICAL piekļuve bija iespējama tikai ar parastu lietotājvārdu un paroli. CSDD bija visas iespējas ieviest augstākā līmeņa kiberdrošību: 💶 bija finanšu resursi; 💻 bija IT kapacitāte; 🧠 bija zināšanas un speciālisti. Taču pašpārliecinātība, nolaidība un arogance pret kiberdrošības riskiem ir novedusi pie vienas no nopietnākajām valsts rīcībā esošo datu noplūdēm. Tas apdraud ne tikai cilvēku privātumu, bet arī iedzīvotāju, uzņēmumu un valsts drošību. 📂 KĀDI DATI IR NOPLŪDUŠI? Runa ir par ļoti lielu datu apjomu: ➖️ aptuveni 1,3 miljonu privātpersonu dati; ➖️ aptuveni 200 000 uzņēmumu dati; ➖️ maksājumu informācija par periodu no 2008. līdz 2026. gadam; ➖️ vārds, uzvārds vai uzņēmuma nosaukums; ➖️ personas kods vai uzņēmuma reģistrācijas numurs; ➖️ deklarētā adrese; ➖️ transportlīdzekļa valsts reģistrācijas numurs. Man nav saprotams, kāpēc CSDD vispār bija nepieciešams savos serveros glabāt maksājumu datus kopš 2008. gada, ja normatīvie akti šādu glabāšanu neprasa. 🛡️ BRĪDINĀJUMI BIJA. TOS NEIZMANTOJA. CSDD bija līgums ar TET par serveru un pieslēguma kiberdrošību, bet ne par pašas CSDD lietotnes un programmatūras aizsardzību. Vēl vairāk. jau no 2026.g. janvāra līdz aprīlim bija piedāvājis uzstādīt savus sensorus, kas automātiski identificē aizdomīgas anomālijas tīklā. CERT pasākums ir bez maksas. CSDD no tā atteicās. ⚖️ Par iespējamu nolaidību vai ļaunprātību ir iesniegts iesniegums prokuratūrā. Tiesībsargājošajām iestādēm tagad ir jānoskaidro katras amatpersonas atbildība. ✅ KO DARĀM TĀLĀK? Esmu izdevis premjera rezolūciju ar 12 konkrētiem uzdevumiem ministrijām un valsts iestādēm. Galvenie: ➖️ CSDD jāinformē katrs ietekmētais cilvēks un uzņēmums, norādot, kādi konkrēti dati ir noplūduši. ➖️ sensoriem jābūt obligāti uzstādītiem visās kritiski svarīgajās valsts sistēmās, lai anomālijas tiktu identificētas savlaicīgi, nevis vairākas dienas pēc ielaušanās. ➖️ Visām kritiskās infrastruktūras un sensitīvu datu iestādēm jāveic pilna mēroga ielaušanās simulācijas jeb penetration testi, lai reāli pārbaudītu sistēmu noturību un atrastu vājās vietas pirms to izdara uzbrucējs. ➖️ Uzdots izvērtēt iespēju ierobežot brīvi pieejamo e-CSDD transportlīdzekļu numurzīmju pārbaudes rīku. ➖️ Uzdots izvērtēt, cik ātri valsts sistēmās iespējams atteikties no personas koda izmantošanas kā lietotājvārda, pārejot uz drošāku identifikācijas risinājumu. ➖️ ir iesniedzis sarakstu ar citām valsts iestādēm, kuras līdzīgi atteikušās no piedāvātajiem kiberdrošības pasākumiem. Nākamnedēļ iesim šim sarakstam cauri. Un jautājumi būs nepatīkami. ⚠️ DAUDZ LIELĀKS VALSTS DROŠĪBAS RISKS - amatpersonu deklarācijas Atsevišķi šie dati jau ir sensitīvi. Bet kombinācijā ar citām publiski pieejamām valsts datubāzēm tie kļūst par ļoti efektīvu profilēšanas instrumentu. Amatpersonu deklarāciju informācija VID sistēmā šobrīd ir brīvi caurlūkojama bez lietotāja identificēšanas. Mākslīgā intelekta laikmetā milzīgu datu apjomu apkopošana, strukturēšana un savienošana aizņem nevis mēnešus, bet minūtes. Tas nozīmē, ka šādus datus var sistemātiski vākt un regulāri atjaunot arī Krievijas, Baltkrievijas, Ziemeļkorejas vai citu valstu dienesti. Savienojot CSDD nozagtos datus ar publiski pieejamām deklarācijām un citām datubāzēm, iespējams profilēt: 👮 policistus; 🪖 karavīrus; 🛂 robežsargus; 🕵️ drošības dienestu darbiniekus; 🏛️ amatpersonas un viņu ģimenes. Tas jau ir nacionālās drošības jautājums. Deklarācijām ir jāpaliek sabiedrībai pieejamām, bet es neredzu pamatojumu tam, kāpēc tās būtu masveidā nokopējamas anonīmi. Risinājums var būt ļoti vienkāršs — informācija paliek publiska, bet piekļuve notiek pēc autentificēšanās, piemēram, ar savu profilu 🌲 UN VĒL NEESMU AIZMIRSIS Latvijas valsts meži KIBERUZBRUKUMU No zemkopības ministra Armands Krauze sagaidu konkrētu atbildi: kurš Latvijas valsts mežos bija atbildīgs par serveru programmatūras sistemātisku neatjaunināšanu, kas ļāva uzbrucējam izmantot ievainojamības? Nākamnedēļ vēlos uz galda: ➖️ atbildīgās amatpersonas vārdu un uzvārdu; ➖️ skaidrojumu, kā tas tika pieļauts; ➖️ informāciju, kādas sekas un atbildība tam sekos. 🇱🇻 MĒS NEDZĪVOJAM MIERA LAIKA DIGITĀLAJĀ VIDĒ Latvija dzīvo pastāvīga hibrīdapdraudējuma apstākļos. Mums blakus atrodas agresorvalstis, kas izmanto visas iespējamās metodes pret mūsu valsti. Vienlaikus mākslīgais intelekts ir padarījis kiberuzbrukumu sagatavošanu, automatizēšanu un datu apstrādi daudz vienkāršāku. Tāpēc attieksme — “gan jau ar mums nekas nenotiks” — valsts pārvaldē vairs nav pieļaujama. Kiberdrošība nav IT nodaļas tehnisks jautājums. Tā ir valsts drošība. ❓ UN MAN IR JAUTĀJUMI ARĪ PAR NKC NACIONĀLO KIBERDROŠĪBAS CENTRU Man interesē, kā var būt tā, ka Nacionālais kiberdrošības centrs, kura rīcībā 2025. gadā bija ap 20 miljoniem eiro, bet 2026. gadā jau ap 28 miljoniem eiro, nav spējis panākt būtiski augstāku valsts sistēmu noturību pret šādiem uzbrukumiem? Tas ir ļoti nopietns finansējums. Aptuveni puse no sabiedrisko televīzijas un radio mediju budžeta. Pie šāda finansējuma ir jābūt arī izmērāmam rezultātam: ✅ cik iestādes reāli pārbaudītas; ✅ cik ievainojamību novērstas; ✅ cik sistēmās ieviesta daudzfaktoru autentifikācija; ✅ cik iestādēm uzstādīti sensori; ✅ cik veikti reāli kiberuzbrukumu simulācijas testi; ✅ un kurš atbild, ja zināmi riski gadiem paliek nenovērsti. Man ir jautājumi. Un es sagaidu ļoti konkrētas atbildes. Kiberdrošību nevar sakārtot ar prezentācijām, stratēģijām un atskaitēm.

Andris Kulbergs (AS) 🇺🇦🇱🇻

32,114 Aufrufe • vor 1 Monat

🔥 Šlesers nofilmējis inscenētu priekšvēlēšanu video, kurā kāds pusaudzis jautā, kāpēc vatņikiem būtu jāizvēlas tieši viņa balagāns, nevis Rosļikova vai Stepaņenko. Oligarha atbilde izrādījās negaidīti godīga. 🤷🏻‍♂️Jūsu priekšā ir Aināra Šlesera partijas inscenēts priekšvēlēšanu video ar it kā sabiedriski aktīvu bērnu. Oligarha komanda “izdomājusi” ielu sarunu formātu, kurā vēlētāji uzdod jautājumus premjerministra amata kandidātam. Šim nolūkam viņi atrada kādu pusaudzi, kurš it kā nejauši pienāca pie Šlesera un pajautāja to, kas viņu patiešām interesējot. 🤡 Nezinu, kurš bija šīs idejas režisors un scenārija autors, iespējams, Toča kungs, taču sagatavojušies šie čaļi bija ļoti slikti. Jaunietis pat nebija paspējis iemācīties jautājumu no galvas un lasīja to no lapiņas. 👏 Tomēr par vienu lēmumu šiem neveiksmīgajiem polittehnologiem var pateikt paldies – viņi aizmigloja jautājuma uzdevēja seju, lai nesabojātu puisim biogrāfiju un turpmāko dzīvi, kad viņam, iespējams, kļūs kauns par dalību šajā cirkā. 🤯 Taču visinteresantākais, protams, bija atbildē uz šo jautājumu. Īsumā: puisis pajautāja, kāpēc Rosļikova elektorātam (tas ir, klasiskajiem vatņikiem) no diviem balagāniem būtu jāizvēlas tieši Šlesera balagāns, nevis līdzīgais Stepaņenko balagāns? Ar ko tad tie atšķiras? Oligarha atbilde patiešām pārsteidza! ⚡️ Izrādījās, ka nekādas būtiskas atšķirības starp Stepaņenko, Rosļikovu un Šleseru, kā jau mēs visi nojautām, nav. Vienīgā atšķirība ir tāda, ka prokremliskās partijas nekad vēsturē nav bijušas valdībā un tām nav bijušas pat hipotētiskas iespējas tajā nonākt. ❌ Tāpēc vatņiki nav bijuši pārstāvēti izpildvarā un nav ietekmējuši politiskos lēmumus un dzīvi Latvijā. 📊 Savukārt Aināra Šlesera partija, pēc viņa domām, ir populārākā valstī un tai ir iespēja uzvarēt. Un tad, acīmredzot, Rosļikova elektorāts beidzot varēs ietekmēt Latvijā notiekošo sev par labu. Kā gan citādi to interpretēt? Tiesa, gribas atgādināt Šlesera kungam, ka viņa pieminētā partija “Saskaņa” vairākkārt uzvarēja vēlēšanās. Un nevienā valdībā tā nekad nav bijusi! 🤦🏻‍♂️ Noslēgumā, lai nevienam vairs nerastos šaubas par to, kuru intereses pārstāvēs Ainārs un viņa brigāde, “hozjastvenņik” kārtējo reizi apstiprināja, ka veidos labas attiecības ar krieviju. Oligarhs ir pārliecināts, ka neviens cits šo pretīgo misiju viņa vietā nespēs pienācīgi izpildīt. 🫣 Ak, šis priekšvēlēšanu laiks! Jau izskanējis tik daudz atzīšanos, un cik vēl atklāsmju mūs sagaida tuvāko trīs ar pusi mēnešu laikā. ❓ Jautājums jums: vai esat gatavi nodot varu cilvēkiem, kuri atklāti saka, ka viņu mērķis ir pārstāvēt valdībā Rosļikova elektorātu un veidot labas attiecības ar agresorvalsti?

Marats Kasems 🇱🇻 🇪🇺

16,243 Aufrufe • vor 3 Monaten