Video yükleniyor...

Video Yüklenemedi

Ana Sayfaya Dön

27,127 görüntüleme • 2 gün önce •via X (Twitter)

0 Yorum

Yorum bulunmuyor

Orijinal gönderinin yorumları burada görünecek

Benzer Videolar

“2024. gadā Evika Siliņa šo nosauca par ‘ļoti veiksmīgu darījumu’. Man šķiet, ka pēc diviem gadiem mums beidzot ir iespēja novērtēt, cik veiksmīgs tas bija.” “340 miljoni eiro ar 14,5 procentiem. Pēc tam vēl 40 miljoni. Kopā 380 miljoni. Tajā brīdī pat finanšu tirgus eksperti publiski teica — šī ir dārgākā obligāciju likme Eiropā tajā gadā‼️Bet valdība mums stāstīja par panākumu.” “Ja tirgus uzņēmumam prasa 14,5 procentus, tas nav kompliments uzņēmumam. Tas ir ļoti skaļš brīdinājuma signāls.” “Un tieši tur ir mana galvenā pretenzija pret iepriekšējo valdību. Ja jūs aizņematies naudu par 14,5 procentiem, tajā pašā dienā uz galda ir jābūt fundamentālam uzņēmuma pārmaiņu plānam — kāda būs flote, kā samazinās izmaksas, kā sakārtos kapitāla struktūru un kad ienāks stratēģiskais investors.” “Tā vietā mēs turpinājām izaugsmes stāstu. Tagad, divus gadus vēlāk, mums ir Seabury, kreditoru sarunas, jauna plāna izstrāde un diskusija par to, kurš iedos nākamo naudu.” “Tāpēc es reizēm ar zināmu skaudību skatos uz iepriekšējās valdības optimismu. Aizņemties par 14,5 procentiem un nosaukt to par ļoti veiksmīgu darījumu — tādu optimismu tiešām vajag mācēt.” “Mūsu valdība šo kļūdu neatkārtos. Vispirms restrukturizācija. Vispirms kreditoru līdzdalība. Vispirms dzīvotspējīgs airBaltic. Un tikai tad saruna par to, vai valstij vēl kaut kas ir jāfinansē.”

Andris Kulbergs (AS) 🇺🇦🇱🇻

42,618 görüntüleme • 3 gün önce

⚡️ Šlesers nosauc Latvijas cenu — viens miljons eiro. Vienīgais iespējamais nosacījums: pircējam jāzina krievu vai latviešu valoda. 💶 Šodien beidzot uzzināju, cik, pēc Aināra Šlesera domām, maksā Latvija. Oligarhs ir nosaucis cenu Latvijas pasei ar valsts ģerboni uz vāka — viens miljons eiro. Tā ir summa, par kuru viņš būtu gatavs izsniegt Latvijas dokumentus ikvienam, kurš tos vēlas. 🤯 Ainārs Šlesers paziņoja, ka nevēlas Latvijā migrantus, kuri nezina ne latviešu, ne krievu valodu. Tātad loģisks secinājums ir pavisam vienkāršs: ja migrants pārvalda vismaz vienu no šīm valodām, zaļā gaisma ir iedegta un ceļš uz Latviju vaļā. ❗️ Atcerēsimies šo detaļu. Tā mums vēl noderēs. ☝️ Jūs droši vien atceraties arī to, kā Šlesera iepriekšējās atrašanās pie varas laikā Latvijā pa labi un pa kreisi, faktiski bez jebkādas kontroles, tika tirgotas uzturēšanās atļaujas. 🙈 Acīmredzot ar to kaitējumu valsts drošībai, ko šī shēma jau nodarīja, Aināram vēl nepietiek. ⚠️ Tagad viņš vēlas tirgot arī nepilsoņu pases!!! Tas taču faktiski būtu pastāvīgas uzturēšanās atļaujas analogs — iespēja uz visiem laikiem palikt Latvijā un izmantot visas civilizētas Eiropas valsts priekšrocības! 😱 Pēc Šlesera ieceres šāda programma ļautu Latvijai piesaistīt tūkstošiem turīgu ģimeņu. Diez vai šie cilvēki runās latviski — būsim reālisti. Taču Šlesera paša nosacījums bija skaidrs: migrantam jāzina vismaz viena no divām valodām. 🤷🏻‍♂️ Vai jau nojaušat, no kurienes šīs bagātās ģimenes pārcelsies un kādā valodā tās pārsvarā runās? 😆 Šlesers sapņo par to, ka kāds viņam vienkārši uzdāvinās pusmiljardu eiro gadā. Mēs taču negribam nopietni pieņemt, ka Ainārs ir tik naivs un nesaprot elementāru patiesību: bezmaksas siers ir tikai peļu slazdā. 🙄 Mūsu priekšā ir pieredzējis politiķis — īsts politiskais dzīvnieks —, kurš lieliski zina, ka pasaulē neviens neko tāpat vien nedod. Jo īpaši tad, ja runa ir par pusmiljardu eiro gadā. Tātad tam visam ir kāds mērķis. 🤥 Turklāt oligarhs fantazē par to, ka šīs ģimenes it kā nemaz nedzīvos Latvijā — tām būšot vajadzīga tikai Eiropas pase. 🤦🏻‍♂️ Bet vai Šlesers vispār zina, ka nepilsoņiem atšķirībā no Eiropas Savienības pilsoņiem nav tiesību brīvi dzīvot jebkurā ES valstī? Tad kur viņi visi dzīvos? Bingo! Latvijā. Un pēc tam viņus no šejienes vairs nebūs iespējams vienkārši deportēt. 🫵 Ainārs Šlesers apzināti maldina savus atbalstītājus un ved Latviju taisnā ceļā uz slazdu. Mēs tādā gadījumā iegūsim simtiem, varbūt pat tūkstošiem “avenu” viena Pjotra vietā — un viņi mums diktēs savus noteikumus. ⛔️ Es pat šaubos, vai kāds no viņiem šeit rīkos porcelāna izstādes vai restaurēs baznīcas. Latvijas pārdošana šoreiz notiks paātrinātā režīmā, tāpēc priekšspēli ar vietējo iedzīvotāju aplidošanu varēs vienkārši izlaist. ❌ Un nekādi krievijas tanki Rīgā vairs nebūs vajadzīgi. Katastrofa notiks bez neviena šāviena. 🧾 Šlesers pārvērtīs Latviju par vienu milzīgu lielveikalu, kurā notiek izpārdošana, un beigās pat izrakstīs orkiem čeku un pavadzīmi, lai viņiem būtu ko iesniegt kremlim savās atskaitēs. 🇪🇺 Viss būs pārdots, viss būs legāli noformēts — galu galā mēs taču dzīvojam Eiropā, kur likumus ievēro. ❓ Kā jūs vērtējat Šlesera priekšlikumu? Apspriedīsim komentāros. 📝 Rakstiet atklāti — ko jūs par to domājat? #Šlesers #Vēlēšanas #migranti #krievija #Latvija

Marats Kasems 🇱🇻 🇪🇺

21,114 görüntüleme • 6 gün önce

🚨 CSDD KIBERUZBRUKUMS — NOLAIDĪBA, KURAI IR REĀLAS SEKAS VALSTS DROŠĪBAI Šodien par CSDD kiberuzbrukumu, tā sekām un to, kas tagad ir jādara. CSDD padome un valde ir atlaistas. Vietā tiks iecelta pagaidu vadība, paralēli nekavējoties sākot konkursus uz pastāvīgo valdi un padomi. 🔴 KAS NOTIKA? ➖️ 8. augustā ap plkst. 3:00 naktī, no piektdienas uz sestdienu, uzbrucējs ielauzās CSDD sistēmā. ➖️ Ielaušanās notika, izmantojot CSDD MEDICAL platformu, kuru aptuveni 200 ārstu izmanto medicīnisko izziņu ievadīšanai transportlīdzekļu vadītājiem. ➖️ Uzbrucējs pa sistēmu netraucēti darbojās sestdien un svētdien. ➖️ Svētdienas vakarā notika apjomīga datu lejupielāde. ➖️ CSDD par aizdomīgām darbībām uzzināja tikai pirmdien. ➖️ Trešdien tika konstatēts, ka notikusi datu zādzība. ➖️ Premjers par notikušo tika informēts tikai trešdien plkst. 17:00. ❗ KĀ TAS VISPĀR BIJA IESPĒJAMS? CSDD bija jābūt drošai daudzfaktoru autentifikācijai. Taču CSDD MEDICAL piekļuve bija iespējama tikai ar parastu lietotājvārdu un paroli. CSDD bija visas iespējas ieviest augstākā līmeņa kiberdrošību: 💶 bija finanšu resursi; 💻 bija IT kapacitāte; 🧠 bija zināšanas un speciālisti. Taču pašpārliecinātība, nolaidība un arogance pret kiberdrošības riskiem ir novedusi pie vienas no nopietnākajām valsts rīcībā esošo datu noplūdēm. Tas apdraud ne tikai cilvēku privātumu, bet arī iedzīvotāju, uzņēmumu un valsts drošību. 📂 KĀDI DATI IR NOPLŪDUŠI? Runa ir par ļoti lielu datu apjomu: ➖️ aptuveni 1,3 miljonu privātpersonu dati; ➖️ aptuveni 200 000 uzņēmumu dati; ➖️ maksājumu informācija par periodu no 2008. līdz 2026. gadam; ➖️ vārds, uzvārds vai uzņēmuma nosaukums; ➖️ personas kods vai uzņēmuma reģistrācijas numurs; ➖️ deklarētā adrese; ➖️ transportlīdzekļa valsts reģistrācijas numurs. Man nav saprotams, kāpēc CSDD vispār bija nepieciešams savos serveros glabāt maksājumu datus kopš 2008. gada, ja normatīvie akti šādu glabāšanu neprasa. 🛡️ BRĪDINĀJUMI BIJA. TOS NEIZMANTOJA. CSDD bija līgums ar TET par serveru un pieslēguma kiberdrošību, bet ne par pašas CSDD lietotnes un programmatūras aizsardzību. Vēl vairāk. jau no 2026.g. janvāra līdz aprīlim bija piedāvājis uzstādīt savus sensorus, kas automātiski identificē aizdomīgas anomālijas tīklā. CERT pasākums ir bez maksas. CSDD no tā atteicās. ⚖️ Par iespējamu nolaidību vai ļaunprātību ir iesniegts iesniegums prokuratūrā. Tiesībsargājošajām iestādēm tagad ir jānoskaidro katras amatpersonas atbildība. ✅ KO DARĀM TĀLĀK? Esmu izdevis premjera rezolūciju ar 12 konkrētiem uzdevumiem ministrijām un valsts iestādēm. Galvenie: ➖️ CSDD jāinformē katrs ietekmētais cilvēks un uzņēmums, norādot, kādi konkrēti dati ir noplūduši. ➖️ sensoriem jābūt obligāti uzstādītiem visās kritiski svarīgajās valsts sistēmās, lai anomālijas tiktu identificētas savlaicīgi, nevis vairākas dienas pēc ielaušanās. ➖️ Visām kritiskās infrastruktūras un sensitīvu datu iestādēm jāveic pilna mēroga ielaušanās simulācijas jeb penetration testi, lai reāli pārbaudītu sistēmu noturību un atrastu vājās vietas pirms to izdara uzbrucējs. ➖️ Uzdots izvērtēt iespēju ierobežot brīvi pieejamo e-CSDD transportlīdzekļu numurzīmju pārbaudes rīku. ➖️ Uzdots izvērtēt, cik ātri valsts sistēmās iespējams atteikties no personas koda izmantošanas kā lietotājvārda, pārejot uz drošāku identifikācijas risinājumu. ➖️ ir iesniedzis sarakstu ar citām valsts iestādēm, kuras līdzīgi atteikušās no piedāvātajiem kiberdrošības pasākumiem. Nākamnedēļ iesim šim sarakstam cauri. Un jautājumi būs nepatīkami. ⚠️ DAUDZ LIELĀKS VALSTS DROŠĪBAS RISKS - amatpersonu deklarācijas Atsevišķi šie dati jau ir sensitīvi. Bet kombinācijā ar citām publiski pieejamām valsts datubāzēm tie kļūst par ļoti efektīvu profilēšanas instrumentu. Amatpersonu deklarāciju informācija VID sistēmā šobrīd ir brīvi caurlūkojama bez lietotāja identificēšanas. Mākslīgā intelekta laikmetā milzīgu datu apjomu apkopošana, strukturēšana un savienošana aizņem nevis mēnešus, bet minūtes. Tas nozīmē, ka šādus datus var sistemātiski vākt un regulāri atjaunot arī Krievijas, Baltkrievijas, Ziemeļkorejas vai citu valstu dienesti. Savienojot CSDD nozagtos datus ar publiski pieejamām deklarācijām un citām datubāzēm, iespējams profilēt: 👮 policistus; 🪖 karavīrus; 🛂 robežsargus; 🕵️ drošības dienestu darbiniekus; 🏛️ amatpersonas un viņu ģimenes. Tas jau ir nacionālās drošības jautājums. Deklarācijām ir jāpaliek sabiedrībai pieejamām, bet es neredzu pamatojumu tam, kāpēc tās būtu masveidā nokopējamas anonīmi. Risinājums var būt ļoti vienkāršs — informācija paliek publiska, bet piekļuve notiek pēc autentificēšanās, piemēram, ar savu profilu 🌲 UN VĒL NEESMU AIZMIRSIS Latvijas valsts meži KIBERUZBRUKUMU No zemkopības ministra Armands Krauze sagaidu konkrētu atbildi: kurš Latvijas valsts mežos bija atbildīgs par serveru programmatūras sistemātisku neatjaunināšanu, kas ļāva uzbrucējam izmantot ievainojamības? Nākamnedēļ vēlos uz galda: ➖️ atbildīgās amatpersonas vārdu un uzvārdu; ➖️ skaidrojumu, kā tas tika pieļauts; ➖️ informāciju, kādas sekas un atbildība tam sekos. 🇱🇻 MĒS NEDZĪVOJAM MIERA LAIKA DIGITĀLAJĀ VIDĒ Latvija dzīvo pastāvīga hibrīdapdraudējuma apstākļos. Mums blakus atrodas agresorvalstis, kas izmanto visas iespējamās metodes pret mūsu valsti. Vienlaikus mākslīgais intelekts ir padarījis kiberuzbrukumu sagatavošanu, automatizēšanu un datu apstrādi daudz vienkāršāku. Tāpēc attieksme — “gan jau ar mums nekas nenotiks” — valsts pārvaldē vairs nav pieļaujama. Kiberdrošība nav IT nodaļas tehnisks jautājums. Tā ir valsts drošība. ❓ UN MAN IR JAUTĀJUMI ARĪ PAR NKC NACIONĀLO KIBERDROŠĪBAS CENTRU Man interesē, kā var būt tā, ka Nacionālais kiberdrošības centrs, kura rīcībā 2025. gadā bija ap 20 miljoniem eiro, bet 2026. gadā jau ap 28 miljoniem eiro, nav spējis panākt būtiski augstāku valsts sistēmu noturību pret šādiem uzbrukumiem? Tas ir ļoti nopietns finansējums. Aptuveni puse no sabiedrisko televīzijas un radio mediju budžeta. Pie šāda finansējuma ir jābūt arī izmērāmam rezultātam: ✅ cik iestādes reāli pārbaudītas; ✅ cik ievainojamību novērstas; ✅ cik sistēmās ieviesta daudzfaktoru autentifikācija; ✅ cik iestādēm uzstādīti sensori; ✅ cik veikti reāli kiberuzbrukumu simulācijas testi; ✅ un kurš atbild, ja zināmi riski gadiem paliek nenovērsti. Man ir jautājumi. Un es sagaidu ļoti konkrētas atbildes. Kiberdrošību nevar sakārtot ar prezentācijām, stratēģijām un atskaitēm.

Andris Kulbergs (AS) 🇺🇦🇱🇻

25,218 görüntüleme • 4 gün önce