Video yĆ¼kleniyor...

Video YĆ¼klenemedi

Ana Sayfaya Dƶn

š™³šš‰š™¾š™»š™øš™¼ !!!

6ang_Razin's profile picture

ā“‡ā“ā“ā“˜ā“ āš–ļø

3,599 subscribers

11,895 gƶrĆ¼ntĆ¼leme ā€¢ 11 ay ƶnce ā€¢via X (Twitter)

LIVE

Anya Rossiā€¢ Live Now

Private livecam show

0 Yorum

Yorum bulunmuyor

Orijinal gƶnderinin yorumları burada gƶrĆ¼necek

Benzer Videolar

ā€œ2024. gadā Evika Siliņa Å”o nosauca par ā€˜Ä¼oti veiksmÄ«gu darÄ«jumuā€™. Man Ŕķiet, ka pēc diviem gadiem mums beidzot ir iespēja novērtēt, cik veiksmÄ«gs tas bija.ā€ ā€œ340 miljoni eiro ar 14,5 procentiem. Pēc tam vēl 40 miljoni. Kopā 380 miljoni. Tajā brÄ«dÄ« pat finanÅ”u tirgus eksperti publiski teica ā€” Ŕī ir dārgākā obligāciju likme Eiropā tajā gadāā€¼ļøBet valdÄ«ba mums stāstÄ«ja par panākumu.ā€ ā€œJa tirgus uzņēmumam prasa 14,5 procentus, tas nav kompliments uzņēmumam. Tas ir ļoti skaļŔ brÄ«dinājuma signāls.ā€ ā€œUn tieÅ”i tur ir mana galvenā pretenzija pret iepriekŔējo valdÄ«bu. Ja jÅ«s aizņematies naudu par 14,5 procentiem, tajā paŔā dienā uz galda ir jābÅ«t fundamentālam uzņēmuma pārmaiņu plānam ā€” kāda bÅ«s flote, kā samazinās izmaksas, kā sakārtos kapitāla struktÅ«ru un kad ienāks stratēģiskais investors.ā€ ā€œTā vietā mēs turpinājām izaugsmes stāstu. Tagad, divus gadus vēlāk, mums ir Seabury, kreditoru sarunas, jauna plāna izstrāde un diskusija par to, kurÅ” iedos nākamo naudu.ā€ ā€œTāpēc es reizēm ar zināmu skaudÄ«bu skatos uz iepriekŔējās valdÄ«bas optimismu. Aizņemties par 14,5 procentiem un nosaukt to par ļoti veiksmÄ«gu darÄ«jumu ā€” tādu optimismu tieŔām vajag mācēt.ā€ ā€œMÅ«su valdÄ«ba Å”o kļūdu neatkārtos. Vispirms restrukturizācija. Vispirms kreditoru lÄ«dzdalÄ«ba. Vispirms dzÄ«votspējÄ«gs airBaltic. Un tikai tad saruna par to, vai valstij vēl kaut kas ir jāfinansē.ā€
1:57

ā€œ2024. gadā Evika Siliņa Å”o nosauca par ā€˜Ä¼oti veiksmÄ«gu darÄ«jumuā€™. Man Ŕķiet, ka pēc diviem gadiem mums beidzot ir iespēja novērtēt, cik veiksmÄ«gs tas bija.ā€ ā€œ340 miljoni eiro ar 14,5 procentiem. Pēc tam vēl 40 miljoni. Kopā 380 miljoni. Tajā brÄ«dÄ« pat finanÅ”u tirgus eksperti publiski teica ā€” Ŕī ir dārgākā obligāciju likme Eiropā tajā gadāā€¼ļøBet valdÄ«ba mums stāstÄ«ja par panākumu.ā€ ā€œJa tirgus uzņēmumam prasa 14,5 procentus, tas nav kompliments uzņēmumam. Tas ir ļoti skaļŔ brÄ«dinājuma signāls.ā€ ā€œUn tieÅ”i tur ir mana galvenā pretenzija pret iepriekŔējo valdÄ«bu. Ja jÅ«s aizņematies naudu par 14,5 procentiem, tajā paŔā dienā uz galda ir jābÅ«t fundamentālam uzņēmuma pārmaiņu plānam ā€” kāda bÅ«s flote, kā samazinās izmaksas, kā sakārtos kapitāla struktÅ«ru un kad ienāks stratēģiskais investors.ā€ ā€œTā vietā mēs turpinājām izaugsmes stāstu. Tagad, divus gadus vēlāk, mums ir Seabury, kreditoru sarunas, jauna plāna izstrāde un diskusija par to, kurÅ” iedos nākamo naudu.ā€ ā€œTāpēc es reizēm ar zināmu skaudÄ«bu skatos uz iepriekŔējās valdÄ«bas optimismu. Aizņemties par 14,5 procentiem un nosaukt to par ļoti veiksmÄ«gu darÄ«jumu ā€” tādu optimismu tieŔām vajag mācēt.ā€ ā€œMÅ«su valdÄ«ba Å”o kļūdu neatkārtos. Vispirms restrukturizācija. Vispirms kreditoru lÄ«dzdalÄ«ba. Vispirms dzÄ«votspējÄ«gs airBaltic. Un tikai tad saruna par to, vai valstij vēl kaut kas ir jāfinansē.ā€

Andris Kulbergs (AS) šŸ‡ŗšŸ‡¦šŸ‡±šŸ‡»

42,512 gƶrĆ¼ntĆ¼leme ā€¢ 3 gĆ¼n ƶnce

CSDD kiberuzbrukuma sekas Ņemot vērā grandiozo privāto un juridisko datu noplÅ«di un potenciālo kaitējuma un seku apmēru valsts iedzÄ«votājiem un valsts droŔībai, aicinu CSDD valdei un padomei paÅ”iem atkāpties no ieņemamajiem amatiem! Iesaku jums Å”obrÄ«d domāt nevis par sevi, bet iestādes un valsts reputāciju
2:35

CSDD kiberuzbrukuma sekas Ņemot vērā grandiozo privāto un juridisko datu noplÅ«di un potenciālo kaitējuma un seku apmēru valsts iedzÄ«votājiem un valsts droŔībai, aicinu CSDD valdei un padomei paÅ”iem atkāpties no ieņemamajiem amatiem! Iesaku jums Å”obrÄ«d domāt nevis par sevi, bet iestādes un valsts reputāciju

Andris Kulbergs (AS) šŸ‡ŗšŸ‡¦šŸ‡±šŸ‡»

89,770 gƶrĆ¼ntĆ¼leme ā€¢ 5 gĆ¼n ƶnce

Å Ä« gada aprÄ«lÄ« tika uzlauzta Booking datubāze un nopludināti visi dati, bet tas nav iemesls, kāpēc pēdējās dienās daudzi ir saņēmuÅ”i krāpnieku Ä«sziņas ar aicinājumu vēlreiz apmaksāt viesnÄ«cas rezervācija. PatiesÄ«bā krāpnieki Å”os datus iegÅ«st no paŔām viesnÄ«cām.
2:25

Å Ä« gada aprÄ«lÄ« tika uzlauzta Booking datubāze un nopludināti visi dati, bet tas nav iemesls, kāpēc pēdējās dienās daudzi ir saņēmuÅ”i krāpnieku Ä«sziņas ar aicinājumu vēlreiz apmaksāt viesnÄ«cas rezervācija. PatiesÄ«bā krāpnieki Å”os datus iegÅ«st no paŔām viesnÄ«cām.

Elviss StrazdiņŔ šŸ‡±šŸ‡» šŸ‡ŗšŸ‡¦

12,184 gƶrĆ¼ntĆ¼leme ā€¢ 27 gĆ¼n ƶnce

Kad pārvērtē rumaka spējas.
0:28

Kad pārvērtē rumaka spējas.

Cardinalis Ravus

30,770 gƶrĆ¼ntĆ¼leme ā€¢ 2 gĆ¼n ƶnce

šŸšØ CSDD KIBERUZBRUKUMS ā€” NOLAIDÄŖBA, KURAI IR REĀLAS SEKAS VALSTS DROÅ ÄŖBAI Å odien par CSDD kiberuzbrukumu, tā sekām un to, kas tagad ir jādara. CSDD padome un valde ir atlaistas. Vietā tiks iecelta pagaidu vadÄ«ba, paralēli nekavējoties sākot konkursus uz pastāvÄ«go valdi un padomi. šŸ”“ KAS NOTIKA? āž–ļø 8. augustā ap plkst. 3:00 naktÄ«, no piektdienas uz sestdienu, uzbrucējs ielauzās CSDD sistēmā. āž–ļø IelauÅ”anās notika, izmantojot CSDD MEDICAL platformu, kuru aptuveni 200 ārstu izmanto medicÄ«nisko izziņu ievadÄ«Å”anai transportlÄ«dzekļu vadÄ«tājiem. āž–ļø Uzbrucējs pa sistēmu netraucēti darbojās sestdien un svētdien. āž–ļø Svētdienas vakarā notika apjomÄ«ga datu lejupielāde. āž–ļø CSDD par aizdomÄ«gām darbÄ«bām uzzināja tikai pirmdien. āž–ļø TreÅ”dien tika konstatēts, ka notikusi datu zādzÄ«ba. āž–ļø Premjers par notikuÅ”o tika informēts tikai treÅ”dien plkst. 17:00. ā— KĀ TAS VISPĀR BIJA IESPĒJAMS? CSDD bija jābÅ«t droÅ”ai daudzfaktoru autentifikācijai. Taču CSDD MEDICAL piekļuve bija iespējama tikai ar parastu lietotājvārdu un paroli. CSDD bija visas iespējas ieviest augstākā lÄ«meņa kiberdroŔību: šŸ’¶ bija finanÅ”u resursi; šŸ’» bija IT kapacitāte; šŸ§  bija zināŔanas un speciālisti. Taču paÅ”pārliecinātÄ«ba, nolaidÄ«ba un arogance pret kiberdroŔības riskiem ir novedusi pie vienas no nopietnākajām valsts rÄ«cÄ«bā esoÅ”o datu noplÅ«dēm. Tas apdraud ne tikai cilvēku privātumu, bet arÄ« iedzÄ«votāju, uzņēmumu un valsts droŔību. šŸ“‚ KĀDI DATI IR NOPLÅŖDUÅ I? Runa ir par ļoti lielu datu apjomu: āž–ļø aptuveni 1,3 miljonu privātpersonu dati; āž–ļø aptuveni 200 000 uzņēmumu dati; āž–ļø maksājumu informācija par periodu no 2008. lÄ«dz 2026. gadam; āž–ļø vārds, uzvārds vai uzņēmuma nosaukums; āž–ļø personas kods vai uzņēmuma reÄ£istrācijas numurs; āž–ļø deklarētā adrese; āž–ļø transportlÄ«dzekļa valsts reÄ£istrācijas numurs. Man nav saprotams, kāpēc CSDD vispār bija nepiecieÅ”ams savos serveros glabāt maksājumu datus kopÅ” 2008. gada, ja normatÄ«vie akti Ŕādu glabāŔanu neprasa. šŸ›”ļø BRÄŖDINĀJUMI BIJA. TOS NEIZMANTOJA. CSDD bija lÄ«gums ar TET par serveru un pieslēguma kiberdroŔību, bet ne par paÅ”as CSDD lietotnes un programmatÅ«ras aizsardzÄ«bu. Vēl vairāk. jau no 2026.g. janvāra lÄ«dz aprÄ«lim bija piedāvājis uzstādÄ«t savus sensorus, kas automātiski identificē aizdomÄ«gas anomālijas tÄ«klā. CERT pasākums ir bez maksas. CSDD no tā atteicās. āš–ļø Par iespējamu nolaidÄ«bu vai ļaunprātÄ«bu ir iesniegts iesniegums prokuratÅ«rā. TiesÄ«bsargājoÅ”ajām iestādēm tagad ir jānoskaidro katras amatpersonas atbildÄ«ba. āœ… KO DARĀM TĀLĀK? Esmu izdevis premjera rezolÅ«ciju ar 12 konkrētiem uzdevumiem ministrijām un valsts iestādēm. Galvenie: āž–ļø CSDD jāinformē katrs ietekmētais cilvēks un uzņēmums, norādot, kādi konkrēti dati ir noplÅ«duÅ”i. āž–ļø sensoriem jābÅ«t obligāti uzstādÄ«tiem visās kritiski svarÄ«gajās valsts sistēmās, lai anomālijas tiktu identificētas savlaicÄ«gi, nevis vairākas dienas pēc ielauÅ”anās. āž–ļø Visām kritiskās infrastruktÅ«ras un sensitÄ«vu datu iestādēm jāveic pilna mēroga ielauÅ”anās simulācijas jeb penetration testi, lai reāli pārbaudÄ«tu sistēmu noturÄ«bu un atrastu vājās vietas pirms to izdara uzbrucējs. āž–ļø Uzdots izvērtēt iespēju ierobežot brÄ«vi pieejamo e-CSDD transportlÄ«dzekļu numurzÄ«mju pārbaudes rÄ«ku. āž–ļø Uzdots izvērtēt, cik ātri valsts sistēmās iespējams atteikties no personas koda izmantoÅ”anas kā lietotājvārda, pārejot uz droŔāku identifikācijas risinājumu. āž–ļø ir iesniedzis sarakstu ar citām valsts iestādēm, kuras lÄ«dzÄ«gi atteikuŔās no piedāvātajiem kiberdroŔības pasākumiem. Nākamnedēļ iesim Å”im sarakstam cauri. Un jautājumi bÅ«s nepatÄ«kami. āš ļø DAUDZ LIELĀKS VALSTS DROÅ ÄŖBAS RISKS - amatpersonu deklarācijas AtseviŔķi Å”ie dati jau ir sensitÄ«vi. Bet kombinācijā ar citām publiski pieejamām valsts datubāzēm tie kļūst par ļoti efektÄ«vu profilÄ“Å”anas instrumentu. Amatpersonu deklarāciju informācija VID sistēmā Å”obrÄ«d ir brÄ«vi caurlÅ«kojama bez lietotāja identificÄ“Å”anas. MākslÄ«gā intelekta laikmetā milzÄ«gu datu apjomu apkopoÅ”ana, strukturÄ“Å”ana un savienoÅ”ana aizņem nevis mēneÅ”us, bet minÅ«tes. Tas nozÄ«mē, ka Ŕādus datus var sistemātiski vākt un regulāri atjaunot arÄ« Krievijas, Baltkrievijas, Ziemeļkorejas vai citu valstu dienesti. Savienojot CSDD nozagtos datus ar publiski pieejamām deklarācijām un citām datubāzēm, iespējams profilēt: šŸ‘® policistus; šŸŖ– karavÄ«rus; šŸ›‚ robežsargus; šŸ•µļø droŔības dienestu darbiniekus; šŸ›ļø amatpersonas un viņu Ä£imenes. Tas jau ir nacionālās droŔības jautājums. Deklarācijām ir jāpaliek sabiedrÄ«bai pieejamām, bet es neredzu pamatojumu tam, kāpēc tās bÅ«tu masveidā nokopējamas anonÄ«mi. Risinājums var bÅ«t ļoti vienkārÅ”s ā€” informācija paliek publiska, bet piekļuve notiek pēc autentificÄ“Å”anās, piemēram, ar savu profilu šŸŒ² UN VĒL NEESMU AIZMIRSIS Latvijas valsts meži KIBERUZBRUKUMU No zemkopÄ«bas ministra Armands Krauze sagaidu konkrētu atbildi: kurÅ” Latvijas valsts mežos bija atbildÄ«gs par serveru programmatÅ«ras sistemātisku neatjaunināŔanu, kas ļāva uzbrucējam izmantot ievainojamÄ«bas? Nākamnedēļ vēlos uz galda: āž–ļø atbildÄ«gās amatpersonas vārdu un uzvārdu; āž–ļø skaidrojumu, kā tas tika pieļauts; āž–ļø informāciju, kādas sekas un atbildÄ«ba tam sekos. šŸ‡±šŸ‡» MĒS NEDZÄŖVOJAM MIERA LAIKA DIGITĀLAJĀ VIDĒ Latvija dzÄ«vo pastāvÄ«ga hibrÄ«dapdraudējuma apstākļos. Mums blakus atrodas agresorvalstis, kas izmanto visas iespējamās metodes pret mÅ«su valsti. Vienlaikus mākslÄ«gais intelekts ir padarÄ«jis kiberuzbrukumu sagatavoÅ”anu, automatizÄ“Å”anu un datu apstrādi daudz vienkārŔāku. Tāpēc attieksme ā€” ā€œgan jau ar mums nekas nenotiksā€ ā€” valsts pārvaldē vairs nav pieļaujama. KiberdroŔība nav IT nodaļas tehnisks jautājums. Tā ir valsts droŔība. ā“ UN MAN IR JAUTĀJUMI ARÄŖ PAR NKC NACIONĀLO KIBERDROÅ ÄŖBAS CENTRU Man interesē, kā var bÅ«t tā, ka Nacionālais kiberdroŔības centrs, kura rÄ«cÄ«bā 2025. gadā bija ap 20 miljoniem eiro, bet 2026. gadā jau ap 28 miljoniem eiro, nav spējis panākt bÅ«tiski augstāku valsts sistēmu noturÄ«bu pret Ŕādiem uzbrukumiem? Tas ir ļoti nopietns finansējums. Aptuveni puse no sabiedrisko televÄ«zijas un radio mediju budžeta. Pie Ŕāda finansējuma ir jābÅ«t arÄ« izmērāmam rezultātam: āœ… cik iestādes reāli pārbaudÄ«tas; āœ… cik ievainojamÄ«bu novērstas; āœ… cik sistēmās ieviesta daudzfaktoru autentifikācija; āœ… cik iestādēm uzstādÄ«ti sensori; āœ… cik veikti reāli kiberuzbrukumu simulācijas testi; āœ… un kurÅ” atbild, ja zināmi riski gadiem paliek nenovērsti. Man ir jautājumi. Un es sagaidu ļoti konkrētas atbildes. KiberdroŔību nevar sakārtot ar prezentācijām, stratēģijām un atskaitēm.
6:38

šŸšØ CSDD KIBERUZBRUKUMS ā€” NOLAIDÄŖBA, KURAI IR REĀLAS SEKAS VALSTS DROÅ ÄŖBAI Å odien par CSDD kiberuzbrukumu, tā sekām un to, kas tagad ir jādara. CSDD padome un valde ir atlaistas. Vietā tiks iecelta pagaidu vadÄ«ba, paralēli nekavējoties sākot konkursus uz pastāvÄ«go valdi un padomi. šŸ”“ KAS NOTIKA? āž–ļø 8. augustā ap plkst. 3:00 naktÄ«, no piektdienas uz sestdienu, uzbrucējs ielauzās CSDD sistēmā. āž–ļø IelauÅ”anās notika, izmantojot CSDD MEDICAL platformu, kuru aptuveni 200 ārstu izmanto medicÄ«nisko izziņu ievadÄ«Å”anai transportlÄ«dzekļu vadÄ«tājiem. āž–ļø Uzbrucējs pa sistēmu netraucēti darbojās sestdien un svētdien. āž–ļø Svētdienas vakarā notika apjomÄ«ga datu lejupielāde. āž–ļø CSDD par aizdomÄ«gām darbÄ«bām uzzināja tikai pirmdien. āž–ļø TreÅ”dien tika konstatēts, ka notikusi datu zādzÄ«ba. āž–ļø Premjers par notikuÅ”o tika informēts tikai treÅ”dien plkst. 17:00. ā— KĀ TAS VISPĀR BIJA IESPĒJAMS? CSDD bija jābÅ«t droÅ”ai daudzfaktoru autentifikācijai. Taču CSDD MEDICAL piekļuve bija iespējama tikai ar parastu lietotājvārdu un paroli. CSDD bija visas iespējas ieviest augstākā lÄ«meņa kiberdroŔību: šŸ’¶ bija finanÅ”u resursi; šŸ’» bija IT kapacitāte; šŸ§  bija zināŔanas un speciālisti. Taču paÅ”pārliecinātÄ«ba, nolaidÄ«ba un arogance pret kiberdroŔības riskiem ir novedusi pie vienas no nopietnākajām valsts rÄ«cÄ«bā esoÅ”o datu noplÅ«dēm. Tas apdraud ne tikai cilvēku privātumu, bet arÄ« iedzÄ«votāju, uzņēmumu un valsts droŔību. šŸ“‚ KĀDI DATI IR NOPLÅŖDUÅ I? Runa ir par ļoti lielu datu apjomu: āž–ļø aptuveni 1,3 miljonu privātpersonu dati; āž–ļø aptuveni 200 000 uzņēmumu dati; āž–ļø maksājumu informācija par periodu no 2008. lÄ«dz 2026. gadam; āž–ļø vārds, uzvārds vai uzņēmuma nosaukums; āž–ļø personas kods vai uzņēmuma reÄ£istrācijas numurs; āž–ļø deklarētā adrese; āž–ļø transportlÄ«dzekļa valsts reÄ£istrācijas numurs. Man nav saprotams, kāpēc CSDD vispār bija nepiecieÅ”ams savos serveros glabāt maksājumu datus kopÅ” 2008. gada, ja normatÄ«vie akti Ŕādu glabāŔanu neprasa. šŸ›”ļø BRÄŖDINĀJUMI BIJA. TOS NEIZMANTOJA. CSDD bija lÄ«gums ar TET par serveru un pieslēguma kiberdroŔību, bet ne par paÅ”as CSDD lietotnes un programmatÅ«ras aizsardzÄ«bu. Vēl vairāk. jau no 2026.g. janvāra lÄ«dz aprÄ«lim bija piedāvājis uzstādÄ«t savus sensorus, kas automātiski identificē aizdomÄ«gas anomālijas tÄ«klā. CERT pasākums ir bez maksas. CSDD no tā atteicās. āš–ļø Par iespējamu nolaidÄ«bu vai ļaunprātÄ«bu ir iesniegts iesniegums prokuratÅ«rā. TiesÄ«bsargājoÅ”ajām iestādēm tagad ir jānoskaidro katras amatpersonas atbildÄ«ba. āœ… KO DARĀM TĀLĀK? Esmu izdevis premjera rezolÅ«ciju ar 12 konkrētiem uzdevumiem ministrijām un valsts iestādēm. Galvenie: āž–ļø CSDD jāinformē katrs ietekmētais cilvēks un uzņēmums, norādot, kādi konkrēti dati ir noplÅ«duÅ”i. āž–ļø sensoriem jābÅ«t obligāti uzstādÄ«tiem visās kritiski svarÄ«gajās valsts sistēmās, lai anomālijas tiktu identificētas savlaicÄ«gi, nevis vairākas dienas pēc ielauÅ”anās. āž–ļø Visām kritiskās infrastruktÅ«ras un sensitÄ«vu datu iestādēm jāveic pilna mēroga ielauÅ”anās simulācijas jeb penetration testi, lai reāli pārbaudÄ«tu sistēmu noturÄ«bu un atrastu vājās vietas pirms to izdara uzbrucējs. āž–ļø Uzdots izvērtēt iespēju ierobežot brÄ«vi pieejamo e-CSDD transportlÄ«dzekļu numurzÄ«mju pārbaudes rÄ«ku. āž–ļø Uzdots izvērtēt, cik ātri valsts sistēmās iespējams atteikties no personas koda izmantoÅ”anas kā lietotājvārda, pārejot uz droŔāku identifikācijas risinājumu. āž–ļø ir iesniedzis sarakstu ar citām valsts iestādēm, kuras lÄ«dzÄ«gi atteikuŔās no piedāvātajiem kiberdroŔības pasākumiem. Nākamnedēļ iesim Å”im sarakstam cauri. Un jautājumi bÅ«s nepatÄ«kami. āš ļø DAUDZ LIELĀKS VALSTS DROÅ ÄŖBAS RISKS - amatpersonu deklarācijas AtseviŔķi Å”ie dati jau ir sensitÄ«vi. Bet kombinācijā ar citām publiski pieejamām valsts datubāzēm tie kļūst par ļoti efektÄ«vu profilÄ“Å”anas instrumentu. Amatpersonu deklarāciju informācija VID sistēmā Å”obrÄ«d ir brÄ«vi caurlÅ«kojama bez lietotāja identificÄ“Å”anas. MākslÄ«gā intelekta laikmetā milzÄ«gu datu apjomu apkopoÅ”ana, strukturÄ“Å”ana un savienoÅ”ana aizņem nevis mēneÅ”us, bet minÅ«tes. Tas nozÄ«mē, ka Ŕādus datus var sistemātiski vākt un regulāri atjaunot arÄ« Krievijas, Baltkrievijas, Ziemeļkorejas vai citu valstu dienesti. Savienojot CSDD nozagtos datus ar publiski pieejamām deklarācijām un citām datubāzēm, iespējams profilēt: šŸ‘® policistus; šŸŖ– karavÄ«rus; šŸ›‚ robežsargus; šŸ•µļø droŔības dienestu darbiniekus; šŸ›ļø amatpersonas un viņu Ä£imenes. Tas jau ir nacionālās droŔības jautājums. Deklarācijām ir jāpaliek sabiedrÄ«bai pieejamām, bet es neredzu pamatojumu tam, kāpēc tās bÅ«tu masveidā nokopējamas anonÄ«mi. Risinājums var bÅ«t ļoti vienkārÅ”s ā€” informācija paliek publiska, bet piekļuve notiek pēc autentificÄ“Å”anās, piemēram, ar savu profilu šŸŒ² UN VĒL NEESMU AIZMIRSIS Latvijas valsts meži KIBERUZBRUKUMU No zemkopÄ«bas ministra Armands Krauze sagaidu konkrētu atbildi: kurÅ” Latvijas valsts mežos bija atbildÄ«gs par serveru programmatÅ«ras sistemātisku neatjaunināŔanu, kas ļāva uzbrucējam izmantot ievainojamÄ«bas? Nākamnedēļ vēlos uz galda: āž–ļø atbildÄ«gās amatpersonas vārdu un uzvārdu; āž–ļø skaidrojumu, kā tas tika pieļauts; āž–ļø informāciju, kādas sekas un atbildÄ«ba tam sekos. šŸ‡±šŸ‡» MĒS NEDZÄŖVOJAM MIERA LAIKA DIGITĀLAJĀ VIDĒ Latvija dzÄ«vo pastāvÄ«ga hibrÄ«dapdraudējuma apstākļos. Mums blakus atrodas agresorvalstis, kas izmanto visas iespējamās metodes pret mÅ«su valsti. Vienlaikus mākslÄ«gais intelekts ir padarÄ«jis kiberuzbrukumu sagatavoÅ”anu, automatizÄ“Å”anu un datu apstrādi daudz vienkārŔāku. Tāpēc attieksme ā€” ā€œgan jau ar mums nekas nenotiksā€ ā€” valsts pārvaldē vairs nav pieļaujama. KiberdroŔība nav IT nodaļas tehnisks jautājums. Tā ir valsts droŔība. ā“ UN MAN IR JAUTĀJUMI ARÄŖ PAR NKC NACIONĀLO KIBERDROÅ ÄŖBAS CENTRU Man interesē, kā var bÅ«t tā, ka Nacionālais kiberdroŔības centrs, kura rÄ«cÄ«bā 2025. gadā bija ap 20 miljoniem eiro, bet 2026. gadā jau ap 28 miljoniem eiro, nav spējis panākt bÅ«tiski augstāku valsts sistēmu noturÄ«bu pret Ŕādiem uzbrukumiem? Tas ir ļoti nopietns finansējums. Aptuveni puse no sabiedrisko televÄ«zijas un radio mediju budžeta. Pie Ŕāda finansējuma ir jābÅ«t arÄ« izmērāmam rezultātam: āœ… cik iestādes reāli pārbaudÄ«tas; āœ… cik ievainojamÄ«bu novērstas; āœ… cik sistēmās ieviesta daudzfaktoru autentifikācija; āœ… cik iestādēm uzstādÄ«ti sensori; āœ… cik veikti reāli kiberuzbrukumu simulācijas testi; āœ… un kurÅ” atbild, ja zināmi riski gadiem paliek nenovērsti. Man ir jautājumi. Un es sagaidu ļoti konkrētas atbildes. KiberdroŔību nevar sakārtot ar prezentācijām, stratēģijām un atskaitēm.

Andris Kulbergs (AS) šŸ‡ŗšŸ‡¦šŸ‡±šŸ‡»

25,218 gƶrĆ¼ntĆ¼leme ā€¢ 4 gĆ¼n ƶnce

This is ļoti slikti.
0:27

This is ļoti slikti.

Nils UŔakovs

35,992 gƶrĆ¼ntĆ¼leme ā€¢ 2 yıl ƶnce

Irbe, ja bērns saka, ka ir homoseksuāls, vecākiem iesaka nogaidÄ«t, parunāties, neveiciniet homoseksuālu dzÄ«vesveidu, bērnam dzÄ«vi dzÄ«vot ŔķīstÄ«bā, labu garÄ«go atbalstu.
1:11

Irbe, ja bērns saka, ka ir homoseksuāls, vecākiem iesaka nogaidÄ«t, parunāties, neveiciniet homoseksuālu dzÄ«vesveidu, bērnam dzÄ«vi dzÄ«vot ŔķīstÄ«bā, labu garÄ«go atbalstu.

Matiss Zuravlevs šŸ‡±šŸ‡» šŸ‡ŗšŸ‡¦ langists

13,623 gƶrĆ¼ntĆ¼leme ā€¢ 1 yıl ƶnce

#1 Nebraska vs #3 Oklahoma (2000)
2:19

#1 Nebraska vs #3 Oklahoma (2000)

College Football Classics

72,555 gƶrĆ¼ntĆ¼leme ā€¢ 8 gĆ¼n ƶnce

[ Shorts & Reels & TikTokšŸ†™ ] #MAZZEL_SoStrawberry w/ #KANTA #HAL BMSG TRAINEE Official ā–¼YouTube shorts ā–¼Instagram Reels ā–¼TikTok #EIKI #MAZZEL
0:32

[ Shorts & Reels & TikTokšŸ†™ ] #MAZZEL_SoStrawberry w/ #KANTA #HAL BMSG TRAINEE Official ā–¼YouTube shorts ā–¼Instagram Reels ā–¼TikTok #EIKI #MAZZEL

MAZZEL

463,725 gƶrĆ¼ntĆ¼leme ā€¢ 1 ay ƶnce

21.yy filozofu
1:31

21.yy filozofu

kesinliklebilal

567,526 gƶrĆ¼ntĆ¼leme ā€¢ 3 ay ƶnce

Ja nu braucat uz manu pusi... Bērzciema "Vizbuļi Kafe" pie Mārča viss ir tieÅ”i tā. P.S. Sekojiet un jÅ«su dzÄ«ve tiks svētÄ«ta, rakari.
1:59

Ja nu braucat uz manu pusi... Bērzciema "Vizbuļi Kafe" pie Mārča viss ir tieÅ”i tā. P.S. Sekojiet un jÅ«su dzÄ«ve tiks svētÄ«ta, rakari.

Eriks Stendzenieks

10,325 gƶrĆ¼ntĆ¼leme ā€¢ 1 ay ƶnce

Vakardien iekÅ”lietu ministrs Jānis Dombrava skaidrā latvieÅ”u valodā pavēstÄ«ja, ka ir konstatējis, ka uz robežas video novēroÅ”ana nav saslēgta ar robežsardzes nodaļām.. manuprāt, ka tas ir nonsenss un Jaunās VienotÄ«bas vienam no lÄ«deriem Rihardam Kozlovskim bÅ«tu jādemisionē vai jātop atlaistam. LÅ«k te bÅ«tu izlēmÄ«ga premjera rÄ«cÄ«ba! Kā bÅ«s pie mums?
1:09

Vakardien iekÅ”lietu ministrs Jānis Dombrava skaidrā latvieÅ”u valodā pavēstÄ«ja, ka ir konstatējis, ka uz robežas video novēroÅ”ana nav saslēgta ar robežsardzes nodaļām.. manuprāt, ka tas ir nonsenss un Jaunās VienotÄ«bas vienam no lÄ«deriem Rihardam Kozlovskim bÅ«tu jādemisionē vai jātop atlaistam. LÅ«k te bÅ«tu izlēmÄ«ga premjera rÄ«cÄ«ba! Kā bÅ«s pie mums?

edgars jaunups šŸŽ¾

20,176 gƶrĆ¼ntĆ¼leme ā€¢ 19 gĆ¼n ƶnce

Kad Valdis Valters tviterÄ« mēģināja iedunkāt brāļus Dukurus, viņi atbildi parādā nepalika. Un Å”ajā duelÄ« ar nokautu uzvarēja skeletona karaļi. Pilnu interviju ar Martins Dukurs variet noskatÄ«ties delfi
1:52

Kad Valdis Valters tviterÄ« mēģināja iedunkāt brāļus Dukurus, viņi atbildi parādā nepalika. Un Å”ajā duelÄ« ar nokautu uzvarēja skeletona karaļi. Pilnu interviju ar Martins Dukurs variet noskatÄ«ties delfi

Jānis Freimanis

15,757 gƶrĆ¼ntĆ¼leme ā€¢ 1 yıl ƶnce

ā“ Kas patiesÄ«bā Å”odien tiek lemts par ā€œairBalticā€? SvarÄ«gākais - Saeima Å”odien nelemj par jaunas naudas pieŔķirÅ”anu ā€œairBalticā€. Å odienas lēmums ir par to, vai valsts saglabās iespēju piedalÄ«ties sarunās ar ā€œairBalticā€ kreditoriem un aizstāvēt Latvijas intereses uzņēmuma pārstrukturÄ“Å”anas procesā. Situācija nav vienkārÅ”a. ā€œairBalticā€ ir uzkrājis lielas parādsaistÄ«bas, un iepriekÅ” piesaistÄ«tās dārgās obligācijas uzņēmumam radÄ«juÅ”as smagu finanÅ”u nastu. Turpināt vienkārÅ”i ieguldÄ«t nodokļu maksātāju naudu nav risinājums. Taču arÄ« ļaut uzņēmumam pārtraukt darbÄ«bu nebÅ«tu atbildÄ«gi. ā€œairBalticā€ savieno Latviju ar pasauli, nodroÅ”ina darba vietas un ir bÅ«tiska mÅ«su ekonomikas daļa. Tāpēc Å”obrÄ«d tiek dota iespēja mēģināt uzņēmumu sakārtot. Pirmo reizi ir konkrēts plāns - samazināt parādu nastu, sakārtot uzņēmuma darbÄ«bu un finanses un pēc tam piesaistÄ«t stratēģisko investoru. Valsts ilgtermiņā nevar un nedrÄ«kst viena pati uzturēt aviokompāniju. ā— Ko tad Saeima lemj Å”odien? - atlikt valstij pienākoÅ”os 18 miljonu eiro aizdevuma maksājumu; - dot iespēju pārstrukturēt jau esoŔās valsts prasÄ«bas; - ļaut valstij piedalÄ«ties obligāciju turētāju sarunās un bÅ«t pie galda, kur tiek lemts par ā€œairBalticā€ nākotni. Tas nav lēmums pieŔķirt ā€œairBalticā€ vēl 30 miljonus eiro. Ja nākotnē bÅ«s nepiecieÅ”ams konkrēts valsts finanÅ”u ieguldÄ«jums, par to bÅ«s jālemj atseviŔķi. Izvēle Å”obrÄ«d ir skarba - nedarÄ«t neko un riskēt ar ā€œairBalticā€ darbÄ«bas beigām vai izmantot pēdējo iespēju uzņēmumu sakārtot, vienlaikus aizstāvot nodokļu maksātāju intereses. MērÄ·is ir skaidrs - ā€œairBalticā€, kas spēj lidot un pelnÄ«t bez regulārām valsts naudas injekcijām, un stratēģisks investors, kas kopā ar valsti uzņemas atbildÄ«bu par uzņēmuma nākotni. Latvijai ir vajadzÄ«ga laba savienojamÄ«ba ar pasauli. Bet Latvijas iedzÄ«votājiem nav bezgalÄ«gi jāmaksā par aviokompānijas zaudējumiem. #APVIENOTAISSARAKSTS #airBaltic #Saeima #ValdÄ«ba #AndrisKulbergs
14:32

ā“ Kas patiesÄ«bā Å”odien tiek lemts par ā€œairBalticā€? SvarÄ«gākais - Saeima Å”odien nelemj par jaunas naudas pieŔķirÅ”anu ā€œairBalticā€. Å odienas lēmums ir par to, vai valsts saglabās iespēju piedalÄ«ties sarunās ar ā€œairBalticā€ kreditoriem un aizstāvēt Latvijas intereses uzņēmuma pārstrukturÄ“Å”anas procesā. Situācija nav vienkārÅ”a. ā€œairBalticā€ ir uzkrājis lielas parādsaistÄ«bas, un iepriekÅ” piesaistÄ«tās dārgās obligācijas uzņēmumam radÄ«juÅ”as smagu finanÅ”u nastu. Turpināt vienkārÅ”i ieguldÄ«t nodokļu maksātāju naudu nav risinājums. Taču arÄ« ļaut uzņēmumam pārtraukt darbÄ«bu nebÅ«tu atbildÄ«gi. ā€œairBalticā€ savieno Latviju ar pasauli, nodroÅ”ina darba vietas un ir bÅ«tiska mÅ«su ekonomikas daļa. Tāpēc Å”obrÄ«d tiek dota iespēja mēģināt uzņēmumu sakārtot. Pirmo reizi ir konkrēts plāns - samazināt parādu nastu, sakārtot uzņēmuma darbÄ«bu un finanses un pēc tam piesaistÄ«t stratēģisko investoru. Valsts ilgtermiņā nevar un nedrÄ«kst viena pati uzturēt aviokompāniju. ā— Ko tad Saeima lemj Å”odien? - atlikt valstij pienākoÅ”os 18 miljonu eiro aizdevuma maksājumu; - dot iespēju pārstrukturēt jau esoŔās valsts prasÄ«bas; - ļaut valstij piedalÄ«ties obligāciju turētāju sarunās un bÅ«t pie galda, kur tiek lemts par ā€œairBalticā€ nākotni. Tas nav lēmums pieŔķirt ā€œairBalticā€ vēl 30 miljonus eiro. Ja nākotnē bÅ«s nepiecieÅ”ams konkrēts valsts finanÅ”u ieguldÄ«jums, par to bÅ«s jālemj atseviŔķi. Izvēle Å”obrÄ«d ir skarba - nedarÄ«t neko un riskēt ar ā€œairBalticā€ darbÄ«bas beigām vai izmantot pēdējo iespēju uzņēmumu sakārtot, vienlaikus aizstāvot nodokļu maksātāju intereses. MērÄ·is ir skaidrs - ā€œairBalticā€, kas spēj lidot un pelnÄ«t bez regulārām valsts naudas injekcijām, un stratēģisks investors, kas kopā ar valsti uzņemas atbildÄ«bu par uzņēmuma nākotni. Latvijai ir vajadzÄ«ga laba savienojamÄ«ba ar pasauli. Bet Latvijas iedzÄ«votājiem nav bezgalÄ«gi jāmaksā par aviokompānijas zaudējumiem. #APVIENOTAISSARAKSTS #airBaltic #Saeima #ValdÄ«ba #AndrisKulbergs

APVIENOTAIS SARAKSTS

18,715 gƶrĆ¼ntĆ¼leme ā€¢ 4 gĆ¼n ƶnce

I JA MALO NA "NORMALNU" PLAŽU... #montenegro #sealife #sealovers #sea #beach #beachvibes #beachday #sumer
0:32

I JA MALO NA "NORMALNU" PLAŽU... #montenegro #sealife #sealovers #sea #beach #beachvibes #beachday #sumer

BrankaBlackRose

17,805 gƶrĆ¼ntĆ¼leme ā€¢ 1 yıl ƶnce

Tammu Face šŸ˜®ā€šŸ’ØšŸ”„ #TammanahBhatia
0:21

Tammu Face šŸ˜®ā€šŸ’ØšŸ”„ #TammanahBhatia

Dustin 惄

23,205 gƶrĆ¼ntĆ¼leme ā€¢ 3 gĆ¼n ƶnce

OrihimeKurosaki
0:39

OrihimeKurosaki

Gloomā„ļø

27,127 gƶrĆ¼ntĆ¼leme ā€¢ 2 gĆ¼n ƶnce

Kuru kuruuu #HonkaiStarRail
1:30

Kuru kuruuu #HonkaiStarRail

lyn

92,247 gƶrĆ¼ntĆ¼leme ā€¢ 17 gĆ¼n ƶnce

Youri Tielemans
0:25

Youri Tielemans

promise

439,920 gƶrĆ¼ntĆ¼leme ā€¢ 2 gĆ¼n ƶnce

Pakistānas un Indijas iedzÄ«votāju bērnus, arÄ« citus treÅ”o valstu pilsoņus, bijuŔās ministres Agneses Lāces vadÄ«bas laikā nolemts uzrunāt krieviski. KultÅ«ras ministrijā atklājām ministrijas administrētu sabiedrÄ«bas saliedētÄ«bas projektu, kur teju 86 000 eiro ieguldÄ«ti projektā, kas paredz treÅ”o valstu pilsoņiem iespēju mācÄ«ties teātra mākslu. UzrunāŔana notiek arÄ« krievu valodā - tas redzams pievienotajā attēlā. Tāpat Cirka skolā realizēts projekts, kurÅ” piedāvā treÅ”o valstu pilsoņu bērniem apgÅ«t cirka mākslu unā€¦ atkal anketa ir arÄ« krievu valodā. Turklāt runa nav pat tikai par Krievijas pilsoņiem, skaidri norādÄ«ts, ka mērÄ·a grupa ir arÄ« no Pakistānas un Indijas iebraukuÅ”ie. Kurus Agneses Lāces vadÄ«bā izlemts integrēt Latvijas sabiedrÄ«bā, uzrunājot krieviski. SabiedrÄ«bas saliedÄ“Å”anai ir jānotiek uz latvieÅ”u valodas pamata, un nav pieļaujams, ka iebraucēji par valsts naudu tiek uzreiz iegrÅ«sti krieviskajā informatÄ«vajā telpā un bÅ«tÄ«bā turpināta padomju okupācijas laikā uzsāktā pārkrievoÅ”ana. Agneses Lāces vadÄ«bā ignorētas vēl Naura Puntuļa laikā pieņemtās Saliedētas un pilsoniski aktÄ«vas sabiedrÄ«bas pamatnostādnes, kurās skaidri uzsvērts, ka vienojoŔā valoda Latvijā ir latvieÅ”u. ArÄ« Satversmē skaidri noteikts, ka Latvijā ir viena valsts valoda - latvieÅ”u.
2:42

Pakistānas un Indijas iedzÄ«votāju bērnus, arÄ« citus treÅ”o valstu pilsoņus, bijuŔās ministres Agneses Lāces vadÄ«bas laikā nolemts uzrunāt krieviski. KultÅ«ras ministrijā atklājām ministrijas administrētu sabiedrÄ«bas saliedētÄ«bas projektu, kur teju 86 000 eiro ieguldÄ«ti projektā, kas paredz treÅ”o valstu pilsoņiem iespēju mācÄ«ties teātra mākslu. UzrunāŔana notiek arÄ« krievu valodā - tas redzams pievienotajā attēlā. Tāpat Cirka skolā realizēts projekts, kurÅ” piedāvā treÅ”o valstu pilsoņu bērniem apgÅ«t cirka mākslu unā€¦ atkal anketa ir arÄ« krievu valodā. Turklāt runa nav pat tikai par Krievijas pilsoņiem, skaidri norādÄ«ts, ka mērÄ·a grupa ir arÄ« no Pakistānas un Indijas iebraukuÅ”ie. Kurus Agneses Lāces vadÄ«bā izlemts integrēt Latvijas sabiedrÄ«bā, uzrunājot krieviski. SabiedrÄ«bas saliedÄ“Å”anai ir jānotiek uz latvieÅ”u valodas pamata, un nav pieļaujams, ka iebraucēji par valsts naudu tiek uzreiz iegrÅ«sti krieviskajā informatÄ«vajā telpā un bÅ«tÄ«bā turpināta padomju okupācijas laikā uzsāktā pārkrievoÅ”ana. Agneses Lāces vadÄ«bā ignorētas vēl Naura Puntuļa laikā pieņemtās Saliedētas un pilsoniski aktÄ«vas sabiedrÄ«bas pamatnostādnes, kurās skaidri uzsvērts, ka vienojoŔā valoda Latvijā ir latvieÅ”u. ArÄ« Satversmē skaidri noteikts, ka Latvijā ir viena valsts valoda - latvieÅ”u.

Ivars ĀboliņŔ

86,506 gƶrĆ¼ntĆ¼leme ā€¢ 2 ay ƶnce